5. pants

IETEKMES

NOVĒRTĒJUMS UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU

Aprites ekonomikas ieviešanas pasākumi lielā mērā ir

īstenojami atbildīgo un iesaistīto institūciju normatīvajos aktos

noteikto funkciju un pienākumu ietvaros, jo tie saistīti ar

institūciju atbildībā esošām jau veicamām aktivitātēm, ko paredz

1.1. apakšnodaļā un 3. nodaļā minētie politikas plānošanas

dokumenti. Attiecīgi Plāns nodrošina nepieciešamo redzējumu par

nozaru pasākumu pielāgošanu sekmīgai aprites ekonomikas

ieviešanai Latvijā, kā arī veicina plānošanas koordināciju un

monitoringu darbības.

Plānā ietvertos pasākumus un uzdevumus plānots iespēju robežās

īstenot esošā budžeta ietvaros un arī piesaistot ES fondu un citu

finansējumu un privātos līdzekļus, atkarībā no pasākuma rakstura.

Aprites ekonomikai kļūstot par vienu no Eiropas zaļā kursa

pamatvirzieniem, paredzams, ka ES fondu plānošanā 2021.-2027.

gadam un arī dažādās citās ES finansējuma programmās

(pētniecības, starpvalstu sadarbības, vides aizsardzības,

inovāciju u.c.) tiks iestrādāti virzieni un attiecīgas

finansējuma iespējas, kuras valsts un pašvaldību iestādes varēs

izmantot Plāna pasākumu realizācijai. Tā piemēram, DP patreizējā

redakcija nosaka, ka Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalstītās

darbības tiks īstenotas, ievērojot ES prioritātes klimata un

vides jomā un ņemot vērā Eiropas zaļā kursa mērķus. Tas ietvers

atbalstu, pasākumiem, kas veicina inovācijas, pētniecību un

ilgtspējīgu, progresīvu attīstību tehnoloģiju, digitalizācijas un

savienojamības jomā, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi palīdz

mazināt negatīvās sekas, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu

un aprites ekonomiku.

Paredzams, ka atbalsts turpināsies no Latvijas vides

aizsardzības fondam pieejamā finansējuma attiecīgo vadlīniju

projektos, kā arī jau uzsāktā atbalsta Ziemeļvalstu Ministru

padomes programmu ietvaros un no citiem instrumentiem.

NAP rīcības virziena "Daba un vide "Zaļais

kurss"" 296. uzdevuma (pakārtots DP 2.6. SAM) ietvaros

plānoti pasākumi, kas veicina aprites ekonomikas principu

ieviešanu ražošanā un pakalpojumos un inovatīvu uz aprites

principiem balstītu biznesa modeļu attīstību. Tam paredzēti 55

miljoni euro no KF. Šo pasākumu virsmērķis ir panākt

efektīvāku vietējo resursu izmantošanu un resursu produktivitātes

paaugstināšanu. Piedāvātie instrumenti pasākumu īstenošanai

ietver uz aprites principiem balstītu ekoefektīvu tehnoloģiju un

ekoinovāciju ieviešanu ražošanā; ekodizaina principu ieviešana

preču ražošanā un materiālu izmantošanā; starpnozaru industriālās

simbiozes attīstība (īpaši reģionu līmenī); iepakojuma materiālu

ietilpības samazināšana un pārstrādājamības un ilglietojamības

palielilnāšanu un materiālu plūsmas uzskaites sistēmas

attīstīšana. Savukārt 297. uzdevuma ietvaros atbalsts tiks

sniegts inovatīviem un efektīviem atkritumu radīšanas

samazināšanas pasākumiem publiskajā sektorā un mājsaimniecībās,

kas lielā mērā atbilst Plāna uzstādījumiem.

Tomēr uzsverams, ka Plāns pamatā ir vērsts uz priekšnoteikumu

nodrošināšanu aprites ekonomikas ieviešanai, tāpēc tā pasākumu

īstenošana daudzās sadaļās ir saistīta ar labākas pārvaldības

prakses ieviešanu, pārvaldības un monitoringa sistēmu un

instrumentu pilnveidošanu, ko ir iespējams plānot pieejamā

budžeta ietvaros. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu

piešķiršanu (ja tādi būs nepieciešami) Plāna ieviešanā

iesaistītajām atbildīgajām institūcijām plānā iekļauto pasākumu

īstenošanai ir vērtējams plāna īstenošanas gaitā un skatāms

Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts

iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem

gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa

budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas

procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. VARAM

aplēses liecina, ka nepieciešami vismaz 300 000 euro

papildus finansējums ik gadus Plāna pasākumu ieviešanai no valsts

budžeta finansējuma prioritārajiem pasākumiem.

Kopējais nepieciešamais finansējuma apjoms Plānā noteikto

mērķu un tajā ietverto rīcību īstenošanai šobrīd nav aprēķināms

ņemot vērā, ka ne aprites ekonomika kā ekonomiskais modelis, ne

ar aprites ekonomiku saistītie principi iepriekšējos gados nav

iekļauti nevienā no Latvijas politikas plānošanas dokumentiem.

Līdz ar to, no aprites ekonomikas ieviešanas gūtie ieguvumi

tautsaimniecības attīstībā absolūtos skaitļos pagaidām nav

novērtējami, jo nepastāv pamatots atskaites punkts. Tomēr

vērtējums par aprites ekonomikas principos balstītas atkritumu

apsaimniekošanas sistēmas attīstības ietekmi uz valsts un

pašvaldību budžetu būs pieejams "Atkritumu apsaimniekošanas

valsts plāna 2021.-2028. gadam" ietekmes novērtējumā uz

valsts un pašvaldību budžetiem, kas tiks izstrādāts līdz 2020.

gada oktobra beigām.