6. pants

SABIEDRĪBAS

LĪDZDALĪBA

Plānošanas procesa agrīnajā stadijā VARAM organizēja pasākumus

un piedalījās ar ziņojumiem vairāku citu organizāciju pasākumos

(piemēram, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā, Latvijas

pašvaldību savienības, Latvijas Universitātes). Tahos sabiedrība

tika iepazīstināta ar aprites ekonomikas ideju, situāciju Latvijā

un iespējamajiem risinājumiem, vienlaikus dodot iespēju

sabiedrībai izteikt savu viedokli un priekšlikumus.

2017. gada 14. decembrī VARAM organizēja konferenci

"Latvija virzībā uz aprites ekonomiku: iespējas un

izaicinājumi"62, kurā piedalījās vairāk nekā 70

dalībnieku, kas pārstāvēja sabiedriskās organizācijas, uzņēmējus,

augstskolu un zinātnes sektoru, kā arī valsts un pašvaldību

iestādes. Darba grupu ietvaros tika izteikti sabiedrības viedokļi

un priekšlikumi par aprites ekonomikas jautājumiem.

Balstoties uz sagatavošanas procesa diskusiju rezultātiem,

tika izstrādāts informatīvais ziņojums "Aprites ekonomikas

stratēģija Latvijai". Tas tika publiskots VARAM tīmekļvietnē

2019. gada 15. oktobrī, tādējādi ļaujot plašai sabiedrībai

iepazīties ar tā saturu un izteikt viedokli. 2019. gada 17.

oktobrī VARAM rīkoja semināru par ESAO Vides raksturlielumu

pārskatu Latvijai. Pasākumā piedalījās 89 dalībnieki. Vienā no

sesijām, kas bija veltīta aprites ekonomikai, VARAM iepazīstinātu

sabiedrību ar izstrādāto informatīvo ziņojumu.

Informatīvais ziņojums tika izsludināts valsts sekretāru

sanāksmē 2019. gada 31. oktobrī (VSS-1081). Starpinstitūciju

saskaņošanas procesa ietvaros, 2020. gada 28. janvāra sanāksmē

tika nolemts informatīvo ziņojumu pārveidot par Plānu.

Starpinstitūciju saskaņošanā procesa (sanāksmes notika 2020. gada

28. janvārī un 6. martā) piedalījās un viedokļus sniedza arī

pārstāvji no Rīgas domes Labklājības departamenta un Latvijas

pašvaldību savienības. Plāna elektroniskā saskaņošanā piedalījās

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Lielo pilsētu

asociācija.

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

Pielikums

Pārskats par ES

rīcībām aprites ekonomikas prioritārajās jomās

Aprites posms

Aktualitātes un turpmākā politikas virzība

Ražošana

• Ekodizaina direktīvas63 ietvaros tiek

strādāts pie izmaiņām produktu politikā, lai veicinātu

tādas produktu īpašības, kas nodrošina to ilglietojamību,

pārstrādājamību, labojamību.

• Ir ievests preču labojamības reitings

(repairability score, angl.).

• Rūpniecisko emisiju direktīvas64

ietvaros ieviesti jauninājumi labāko pieejamo tehnoloģisko

paņēmienu vadlīnijās (BREF, angl.).

• Plašs atbalsts MVU, veidojot informācijas

apmaiņas platformu un zināšanas par bīstamo vielu

pārvaldību.

• Standartizācijas organizācijām dots uzdevums izstrādāt

materiālu produktivitātes standartus.

• Eiropas zaļā kursa aprites ekonomikas rīcības

plāna65 (arī produktu iniciatīva) izstrāde,

kurā īpaša uzmanība būs pievērsta tādām resursietilpīgām

nozarēm kā tekstilrūpniecība, būvniecība, elektronika un

plastmasa.

• Rūpniecības stratēģija pārējai uz nepiesārņojošu

aprites ekonomiku.

Patēriņš

• Uzsvars uz patērētāju informēšanu, nodrošinot

pilnīgu, atbilstošu, ticamu un pārbaudāmu informāciju; un

novēršot maldinošu informāciju, lai tādējādi padarītu

apgalvojumus par preces nekaitīgumu ticamākus.

• Plašākas garantiju tiesības patērētajiem.

• Ekomarķējuma direktīvas66

pārskatīšana.

• Pieprasījuma veicināšana sabiedrībā pēc precēm, kas

atbilst gan vides, gan veselības, gan aprites ekonomikas

prasībām. Zaļā publiskā iepirkuma (turpmāk - ZPI)

veicināšana pieprasījuma veidošanai, ZPI integrēšana arī

attīstības sadarbībā politikā.

• Akumulatoriem veltīti tiesību akti, ar kuriem tiks

atbalstīts stratēģiskais rīcības plāns akumulatoru jomā un

aprites ekonomika.

Pārstrāde

• Kritiski svarīgo izejvielu pārstrādes veicināšana.

• Vērtīgu resursu atgūšana un atkritumu pienācīga

apsaimniekošana būvniecības un ēku nojaukšanas nozarē.

• Bioresursu efektīva izmantošana. Jāveido

priekšnoteikumi, kas atvieglotu organisko un no atkritumiem

iegūto mēslošanas līdzekļu apriti tirgū.

Notekūdeņu dūņu atkārtota izmantošana.

• Attiecībā uz nolietotām elektriskajām un

elektroniskajām iekārtām (turpmāk - EEI) būtiska ir

ražotāju atbildības sistēmas (turpmāk - RAS)

piemērošana.

• Pārstrādes jautājumi ir jārisina jau dizaina,

labošanas un atkārtotas izmantošanas posmos.

Atkritumu

apsaimniekošana

• Atkritumu apsaimniekošanas pieeja ir jāaizstāj ar

"resursu apsaimniekošanas pieeju".

• Tiek pārskatīta atkritumu izmantošana enerģijas

ieguvei.

• Rīcībpolitikas tiek veidotas attiecībā uz atkritumu

veidiem, kuru plūsmām ir tendence strauji pieaugt vai kuras

rada būtiskus vides riskus un resursu izšķērdēšanu, īpaši,

plastmasas, pārtikas atkritumi un zudumi, EEI, kritiskie

materiāli un būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumi.

• Noteikti jauni atkritumu pārstrādes mērķi uz 2030.

gadu, harmonizēti uzskaites noteikumi, jaunas prasības

atkritumu poligonu un pārstrādes jomās, vairāk pasākumu

paredzēti iepakojuma atkārtotai izmantošanai.

• Noteikta lielāka loma RAS.

• Paredzēti stingrāki dalītās vākšanas noteikumi

(attiecībā uz bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem un

tekstīlijām).

• 2018. gada 14. jūnijā tika publicēti jaunie

leģislatīvie akti67

Otrreizējie

materiāli un tirgus

• Lai veicinātu otrreizējo materiālu tirgu ES ietvaros,

tiks izstrādāti atkritumu beigu statusa kritēriji un

saskaņota klasifikācija. Tiks ieviesti otrreizējo materiālu

kvalitātes standarti (īpaši plastmasai).

• Tirgus atbalstam ir nepieciešami ekonomiskie

instrumenti un ZPI piemērošana, kas dod priekšroku

otrreizējiem materiāliem.

• Nepieciešams palielināt zināšanas par materiālu

plūsmām un atkritumu pārrobežu pārvadājumu ciešāka

uzraudzība un informācijas aprite. Tiek veidota izejvielu

informācijas sistēma.

• Būtiski nodrošināt sinerģiju starp esošām politikām

atkritumu un ķimikāliju jomās. Jāizmanto REACH

regulas68 potenciāls atkritumu jomas

sakārtošanā.

Plastmasu

apsaimniekošana

• Jomas, kurās visvairāk tiek izmantota plastmasa

(iepakojums (40%), būvniecības sektors (20%), automobiļu

rūpniecībā (9%), elektroiekārtās/precēs (6%),

lauksaimniecībā (3%)) tiks veidota politika, kas samazina

plastmasu nonākšanu atkritumos.

• 2018. gada janvārī EK publiskoja "Stratēģiju par plastmasām aprites

ekonomikā" 69.

• Turpinās rīcības dalītas vākšanas sistēmu

pilnveidē.

• Vispārējs aizliegums apglabāt šķirotus un

pārstrādājamus atkritumus.

• Ierobežojumi plastmasas iepakojuma izmantošanā un

iepakojuma atkārtotas izmantošanas veicināšana.

• Stratēģijā par plastmasām ir iekļauti īpaši

pasākumi, kas attiecas uz mikroplastmasu, kura veido

ievērojamu daļu no jūrā esošā plastmasas piedrazojuma:

saskaņā ar REACH procedūrām īstenota ierobežojumu

noteikšana tīšai mikroplastmasas pievienošanai

izstrādājumos un oksoplastmasai, kā arī pasākumi, kas

attiecas uz mikroplastmasu no citiem avotiem (riepām,

tekstilizstrādājumiem un plastmasas granulām).

• Attiecībā uz vienreiz lietojamiem plastmasas

izstrādājumiem un zvejas tīkliem 2018. gada 30. maijā

pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES)

2018/852, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un

izlietoto iepakojumu. Šīs iniciatīvas uzmanības centrā ir

jūras piedrazošana ar mikroplastmasu. ­

• Jūras stratēģijas pamatdirektīvas70

ietvaros paredzēts stiprināt sasaisti starp plastmasu

pārvaldību un jūras piesārņojumu. Jūras direktīvas

1.pielikumā noteiktais 10.kvalitatīvais raksturlielums laba

jūras vides stāvokļa raksturošanai (deskriptors D10)

"jūru piesārņojošie atkritumi". Direktīva paredz

jūras piesārņojumu ar atkritumiem ietvert jūras stāvokļa

novērtējumā, kā arī jūras vides monitoringa programmās.

• Nepieciešama RAS paplašināšana jauniem objektiem.

• Atbalsts inovācijām un pētniecībai plastmasu

jomā, lai veicinātu plastmasu pārstrādes tehnoloģiju

attīstību.

• Tiks risinātas problēmas, ko rada plastmasas lielais

īpatsvars būvniecības nozarē. Ieviesta ēku

ekoloģisko rādītāju novērtēšana, izstrādās pirmsnojaukšanas

vadlīnijas, lai veicinātu augstvērtīgu materiālu pārstrādi

nozarē.

• Publiskajam sektoram un ZPI izmantošanai šai

ziņā ir izšķirīga nozīme pieprasījuma veidošanā un

ekonomisko signālu nosūtīšanā ražotājiem.

Pārtikas atkritumu

samazināšana

• EK strādā pie metodikas, kas identificēt, kāds atkritumu

apjoms veidojas katrā no pārtikas aprites cikla posmiem.

• Ražošanas sektorā pārtikas atkritumu apjoma

samazināšanā būtisku pienesumu domājams, sniegs

industriālās simbiozes pieeja un bioekonomikas

uzstādījumi.

• Viens no šķēršļiem ir regulējums: neskaidra pārtikas

atkritumu definīcija un skaidrības trūkums par pārtikas

ziedošanu pārtikas bankām un nekaitīgas nepārdotas pārtikas

izmantošana dzīvnieku barībā.

• Patēriņa posmā, attiecībā uz sabiedrību kopumā,

pārtikas atkritumu samazināšana notiek nepiedodami lēna.

Nepieciešama aktīvāka patērētāju izglītošana un izpratnes

veicināšana par derīguma termiņa marķējumiem, īpaši

"ieteicams līdz", dažādu pārtikas ķēdes

dalībnieku vidū.

Aprites ekonomikas

monitorings

• Izstrādāti 24 indikatori resursu efektivitātes un

materiālu izmantošanas monitoringam (Resource Efficiency

and Raw Materials Scoreboards). Aprites ekonomiku

raksturo šādi indikatori:

1) Materiālu plūsma;

2) Tirdzniecība ar otrreizējiem materiāliem;

3) Pārstrādes ieguldījums materiālu pieprasījuma

apmierināšanai;

4) Atsevišķu atkritumu plūsmu apsaimniekošana (piem.,

elektrisko un elektronisko iekārtu u.c. atkritumu

pārstrāde).

• Šajās jomās jāpilnveido ziņošana, datu apkopošanā un

statistika.

1 Eiropas zaļais kurss pieejams tīmekļvietnē:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52019DC0640&from=EN

2 Circular economy: definition, importance and

benefits. Pieejams tīmekļvietnē:

https://www.europarl.europa.eu/news/en/headlines/economy/20151201STO05603/circular-economy-definition-importance-and-benefits

3 EK 2015. gada 2. decembra paziņojums Eiropas

Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu

komitejai un Reģionu komitejai "Noslēgt aprites loku - ES

rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku". COM(2015) 614

galīgā redakcija. Pieejams tīmekļvietnē:

http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2015/LV/1-2015-614-LV-F1-1.PDF

4 EK 2020. gada 11. marta paziņojums Eiropas

Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu

komitejai un Reģionu komitejai. "Jauns aprites ekonomikas

rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu."

COM(2020) 98 final. Pieejams tīmekļvietnē:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?qid=1583933814386&uri=COM:2020:98:FIN

5 Pieejams tīmekļvietnē:

https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Dienaskartiba%202030_0.pdf

6 EK 2010. gada 3. marta paziņojums Eiropas

Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu

komitejai un Reģionu komitejai "Eiropa 2020. Stratēģija

gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. COM(2010) 2020

galīgā redakcija. Pieejams tīmekļvietnē:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:52010DC2020

7 OECD Council Recommendation on Resource

productivity. C(2008)40. Pieejams tīmekļvietnē:

https://www.oecd.org/env/40564462.pdf

8 OECD (2017) Green Growth Indicators 2017.

Pieejams tīmekļvietnē:

http://www.oecd.org/environment/green-growth-indicators-2017-9789264268586-en.htm

9 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam,

Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un

Reģionu komitejai Stratēģija "No lauka līdz galdam".

Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas

vārdā. COM/2020/381 galīgā redakcija. Pieejams tīmekļvietnē:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1590404602495&uri=CELEX%3A52020DC0381

10 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam,

Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un

Reģionu komitejai "Eiropas zaļais kurss". Pielikums.

COM(2019) 640 galīgā redakcija. Pieejams tīmekļvietnē:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52019DC0640&from=EN

11 OECD (2015). Material Resources, Productivity

and the Environment. Pieejams tīmekļvietnē:

https://www.oecd.org/environment/waste/material-resources-productivity-and-the-environment-9789264190504-en.htm

12 EU GPP criteria. Pieejams tīmekļvietnē:

https://ec.europa.eu/environment/gpp/eu_gpp_criteria_en.htm

13 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam,

Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un

Reģionu komitejai Stratēģija "No lauka līdz galdam".

Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas

vārdā. COM/2020/381 galīgā redakcija. Pieejams tīmekļvietnē:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1590404602495&uri=CELEX%3A52020DC0381

14 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam,

Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un

Reģionu komitejai "Eiropas stratēģija attiecībā uz

plastmasu aprites ekonomikā". COM/2018/028 galīgā

redakcija. Pieejams tīmekļvietnē:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52018DC0028&from=lv

15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5.

jūnija Direktīva (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas

izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu. Pieejams

tīmekļvietnē:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.L_.2019.155.01.0001.01.LAV&toc=OJ:L:2019:155:FULL

16 The European Commission's Raw materials

information system (RMIS). Pieejams tīmekļvietnē:

https://rmis.jrc.ec.europa.eu/

17 Codagnone C., Martens B. (2016). Scoping the

Sharing Economy: Origins, Definitions, Impact and Regulatory

Issues. Institute for Prospective Technological Studies Digital

Economy Working Paper 2016/01. JRC100369. Pieejams

tīmekļvietnē:

https://ec.europa.eu/jrc/sites/jrcsh/files/JRC100369.pdf

18 Bed&Breakfast

19 Sociālā uzņēmuma likuma 2. panta pirmā

daļa.

20 Saskaņā ar ziņojumu Achieving Growth Within

(SYSTEMIQ sadarbībā ar Ellen MacArthur Foundation) līdz 2025.

gadam trūkstošās investīcijas ir aplēstas aptuveni 320 miljardu

euro apmērā.

21 Dati EK Finanšu pārskatāmības sistēmā.

Pieejams tīmekļvietnē:

https://ec.europa.eu/budget/fts/index_en.htm

22 Pieejams tīmekļvietnē:

https://cohesiondata.ec.europa.eu/countries/LV

23 Pieejams tīmekļvietnē:

https://ec.europa.eu/commission/strategy/priorities-2019-2024/jobs-growth-and-investment/investment-plan-europe-juncker-plan/investment-plan-results_en

24 "InnovFin - EU Finance for

Innovators" ir kopīga iniciatīva, ko Eiropas Investīciju

bankas grupa (EIB un EIF) uzsāka sadarbībā ar EK saskaņā ar

pamatprogrammu "Apvārsnis 2020", lai atvieglotu un

paātrinātu piekļuvi finansējumam inovatīviem uzņēmumiem un

citām inovatīvām struktūrām Eiropā.

25 EK programma LIFE. Pieejams tīmekļvietnē:

https://ec.europa.eu/environment/life/project/Projects/index.cfm

26 Zaļās pārkārtošanās finansēšana: Eiropas zaļā

kursa investīciju plāns un Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms.

Pieejams tīmekļvietnē:

https://ec.europa.eu/regional_policy/lv/newsroom/news/2020/01/14-01-2020-financing-the-green-transition-the-european-green-deal-investment-plan-and-just-transition-mechanism

27 ESAO Vides raksturlielumu pārskati: Latvija