Par Rīgas domes 2006. gada 19. decembra saistošo noteikumu Nr. 67 "Teritorijas Maskavas ielā 264 (kadastra Nr. 01000780413) un Maskavas ielā bez numura (kadastra Nr. 01000781004) izmantošanas un apbūves noteikumi" atbilstību Teritorijas plānošanas likuma 3. panta 1. punktam, Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktam un Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam

regulē aprobežojumus nevis jebkurā, bet tikai tādā

1applūstošā teritorijā, kas atrodas ūdensobjekta aizsargjoslā.

2Aizsargjoslu likuma 7. panta

3pirmā daļa paredz: "Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka

4ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiem ūdensobjektiem, lai

5samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām,

6novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko

7darbību applūdināmajās zonās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo

8ainavu." Šā panta otrā daļa noteic aizsargjoslu platumu, tostarp

9arī attiecībā uz applūstošo teritoriju, un šis platums ir

10atšķirīgs lauku apvidū un pilsētās vai ciemos.

11Aizsargjoslu likuma 7. panta

12otrās daļas 1. punkta "a" līdz "n" apakšpunkti regulē

13aizsargjoslas platumu atkarībā no ūdensobjekta veida un platības,

14bet "o" apakšpunkts - aizsargjoslu platumu applūstošajā

15teritorijā. Redakcijā, kas bija spēkā apstrīdētā akta pieņemšanas

16laikā, minētais punkts paredzēja:

17"Minimālie virszemes ūdensobjektu

18aizsargjoslu platumi tiek noteikti: lauku apvidos (neatkarīgi no

19zemes kategorijas un īpašuma) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar

20applūstošo teritoriju - ne mazāk kā visas applūstošās teritorijas

21platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos

22apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma."

23Teritorija, uz kuru attiecas

24apstrīdētais akts, neatrodas lauku apvidū, līdz ar to minētais

25apakšpunkts aizsargjoslas platumu tajā neregulē.

26Apstrīdētā akta izdošanas laikā

27Aizsargjoslu likuma 7. panta otrās daļas 2. punkts

28paredzēja, ka "minimālie virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu

29platumi tiek noteikti: pilsētās un ciemos - teritoriju

30plānojumos, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā,

31izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ".

32Tātad apstrīdētā akta izdošanas

33laikā likums neparedzēja pienākumu Rīgas pilsētas teritorijā

34noteikt aizsargjoslu Daugavas applūstošajai teritorijai vairāk kā

3510 metru platumā.

36Pieteikuma iesniedzējs savu

37prasījumu citastarp pamato ar Satversmes tiesas 2007. gada

388. februāra spriedumā lietā Nr. 2006-09-03 un

392007. gada 21. decembra spriedumā lietā

40Nr. 2007-12-03 izteiktajām atziņām. Minētajos spriedumos

41ietvertie secinājumi, kas attiecas uz Aizsargjoslu likuma

42(2003. gada 19. jūnija likuma redakcijā) 37. panta

43pirmās daļas 4. punkta interpretāciju, tika izdarīti

44kopsakarā ar konkrētu tiesisko situāciju. Proti, tiesa savu

45vērtējumu sniedza tikai attiecībā uz tādu neapbūvētu teritoriju

46noteikšanu par apbūvējamām, kuras atrodas virszemes ūdensobjektu

47applūstošajās teritorijās ciemos un lauku apvidos. Ņemot vērā

48virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas noteikšanas mērķi, minētie

49secinājumi nevar tikt vispārināti un piemēroti mehāniski, lai

50pamatotu, ka jebkuru virszemes ūdensobjektu applūstošās

51teritorijas noteikšana par apbūvējamu teritoriju ir pretrunā ar

52Aizsargjoslu likumu. Apstrīdētais detālplānojums attiecas uz tādu

53pilsētas teritoriju, ap kuru jau vēsturiski ir izveidojusies un

54pastāv blīva un koncentrēta apbūve. Līdz ar to uz teritoriju, ko

55reglamentē apstrīdētais akts, nav attiecināmi Satversmes tiesas

562007. gada 8. februāra spriedumā lietā

57Nr. 2006-09-03 un 2007. gada 21. decembra

58spriedumā lietā Nr. 2007-12-03 ietvertie secinājumi.

59Savukārt juridiskais pamatojums

60tam, kādēļ Aizsargjoslu likuma (2003. gada 19. jūnija

61likuma redakcijā) 37. panta pirmās daļas 4. punktam

62neatbilst tādas pilsētā ietilpstošas neapbūvētas teritorijas

63noteikšana par apbūvējamu teritoriju, ap kuru jau vēsturiski ir

64izveidojusies blīva un koncentrēta apbūve, pieteikumā nav

65sniegts.

66Lietā nav strīda par to, vai

67apstrīdētajā aktā ir ievērotas prasības par aprobežojumiem

68aizsargjoslā vismaz 10 metru platumā. Līdz ar to nav

69pamatots Pieteikuma iesniedzēja apgalvojums par apstrīdētā akta

70neatbilstību Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas

714. punkta prasībām sakarā ar iespējamo Aizsargjoslu likuma

72pārkāpumu attiecībā uz Daugavas applūstošo teritoriju.

7313.2. Vienlaikus no

74pieteikuma izriet uzskats, ka Domei bija īpaši jāizvērtē

75attiecīgās teritorijas izmantošana tieši tādēļ, ka tā ir

76applūstoša teritorija, arī neatkarīgi no tobrīd likumā noteikto

77aizsargjoslu platuma. Atbilstoši RTIAN 3.8.9. punktam

78"aizsargjoslas platums virszemes ūdens objektiem Rīgā ir ne mazāk

79kā 10 metrus plata josla katrā krastā (aizsargjosla mērāma no

80stāvkrasta augšējās krants, ja tāda ir, bet, ja ir izteikta

81periodiski applūstoša paliene, tad ne mazāk kā visas palienes

82platumā), izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves

83dēļ, vai arī, ja krastu veido vienlaidu dambis".

8413.2.1. Pieteikuma

85iesniedzējs norāda, ka Domei bija jāņem vērā Latvijas Vides,

86ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras izstrādātā Daugavas upes

87applūšanas risku teritoriju karte, no kuras izriet, ka Daugavas

88aizsargjoslas teritorija, kur saskaņā ar apstrīdēto aktu atļauta

89dzīvojamā apbūve, ir pakļauta applūdinājuma varbūtībai par diviem

90līdz pieciem procentiem.

91Satversmes tiesa piekrīt Vides

92ministrijas viedoklim, ka ūdensobjektu applūstošo risku

93teritoriju kartes nav apstiprinātas ar normatīvo aktu un tāpēc

94nav juridiski saistošas pašvaldībām. Vienlaikus Satversmes tiesa

95ņem vērā arī Vides ministrijas iesniegto atzinumu, ko sagatavojis

96Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes vadošais

97pētnieks Uldis Bethers (sk. lietas materiālu

981. sēj. 149.-156. lpp.). Viņš secina, ka

99Pieteikuma iesniedzēja minētajā kartē izmantota noslēgta metodika

100un gan aprēķinu, gan kartēšanas metodes ir apšaubāmas.

101Līdz ar to Domei bija pamats ne

102visas minētajā kartē norādītās teritorijas uzskatīt par

103applūstošām.

10413.2.2. Vides ministrija

105norāda, ka applūstošo teritoriju noteikšanai nepieciešamo

106hidroloģisko novērojumu veikšana, to novērtējums un hidroloģisko

107prognožu izstrādāšana ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un

108meteoroloģijas aģentūras kompetencē. Arī Ministru kabineta

1092008. gada 3. jūnija noteikumi Nr. 406 "Virszemes

110ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika" šo jautājumu

111nodod minētās aģentūras kompetencē. Šo noteikumu 8. punkts

112paredz: "Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes ņem

113vērā šajos noteikumos noteiktās prasības, izsniedzot nosacījumus

114vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādei, kā arī

115izsniedzot atzinumu par minētā plānojuma atbilstību izsniegtajiem

116nosacījumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vietējo

117pašvaldību teritorijas plānošanu."

118Latvijas Vides, ģeoloģijas un

119meteoroloģijas aģentūra Satversmes tiesai ir iesniegusi atzinumu,

120kurā secina: "Ārpus mākslīgās ūdens tilpnes grunts gabalā nav

121teritorijas, kas atrastos zemāk par augstuma atzīmi 2,48 m

122Baltijas jūras sistēmā un būtu pakļauta applūšanas riskam."

123Arī I. Strautmanis uzsver, ka

124attiecīgo teritoriju nevar uzskatīt par applūstošu, jo jaunā

125apbūve paredzēta gandrīz vai uz vienas līnijas ar blakus esošo

126dzīvojamo apbūvi, kas izveidota gar Daugavas krastu. Šo līniju

127var uzskatīt par "iedibināto būvlaidi", un tās augstuma atzīme

128svārstās no 4,5 līdz 5,5 metriem, savukārt pēc Rīgas HES

129darbības sākuma maksimālais ūdens līmenis Daugavā nav bijis

130augstāks par 1,92 metriem (sk. lietas materiālu

1317. sēj. 98. lpp.).

132Līdz ar to nav

133pamatots Pieteikuma iesniedzēja apgalvojums par to, ka

134apstrīdētais akts paredz apbūvi applūstošā teritorijā, kā arī par

135apstrīdētā akta neatbilstību Aizsargjoslu likuma 37. panta

136pirmās daļas 4. punkta prasībām attiecībā uz apbūvi Daugavas

137aizsargjoslā.

13814. Lietā izteikts

139viedoklis, ka apstrīdētajā aktā nav noteikta aizsargjosla

140Ūdensobjektam un līdz ar to pastāv pretruna ar Aizsargjoslu

141likuma 7. panta otrās daļas 3. punktu. Ūdensobjekts

142esot kultūrvēsturiskas nozīmes objekts, respektīvi, Elles dīķis,

143un šo apstākli Domei vajadzējis īpaši ņemt vērā, izstrādājot

144apstrīdēto aktu.

145Minētie jautājumi ir cieši

146saistīti, tāpēc Satversmes tiesa tos izvērtēs kopā šādā

147secībā:

1481) vai Ūdensobjektam bija jānoteic

149aizsargjosla sakarā ar to, ka tas savienots ar Daugavu;

1502) vai Ūdensobjekts ir

151kultūrvēsturiskas nozīmes objekts, respektīvi, Elles dīķis;

1523) vai Ūdensobjekts ir

153mākslīgs;

1544) vai Domes rīcībā attiecībā uz

155Ūdensobjekta izcelsmes noskaidrošanu ir saskatāmi būtiski

156apstrīdētā akta pieņemšanas procedūras pārkāpumi;

1575) vai Ūdensobjektam bija jānoteic

158aizsargjosla, ņemot vērā, ka tas atrodas juridiskās personas

159īpašumā.

16014.1. Gan 1996. gada

16128. oktobrī Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie Ministru

162kabineta noteikumi Nr. 324 "Noteikumi par aizsargjoslām",

163gan 1997. gada 11. martā pieņemtais Aizsargjoslu likums

164expressis verbis noteica aizsargjoslas tikai upēm un

165ezeriem. Lai arī ar jēdzienu "ezers" atsevišķos gadījumos

166iespējams apzīmēt ūdenskrātuves, kas radušās cilvēka darbības

167rezultātā, parasti latviešu valodā ar vārdu "ezers" saprotama

168"dabiska ūdenstilpe sauszemes iedobumā, padziļinājumā"

169(Latviešu valodas vārdnīca. Avots, 1998,

170215. lpp.).

171Arī 2002. gada

1721. oktobrī pieņemtā Ūdens apsaimniekošanas likuma

a priori neparedz pastāvošās vides

1saglabāšanu un neliedz īstenot ar ekonomiskajām interesēm

2saistītus projektus. Satversmes 115. pants, tieši pretēji,

3prasa līdzsvarotu un atbildīgu apkārtējās vides uzlabošanu, kas

4ietver arī cilvēku dzīvei piemērotu apstākļu un sabiedrības

5labklājības nodrošināšanu (sk. Satversmes tiesas

62008. gada 16. janvāra sprieduma lietā

7Nr. 2007-11-03 13. punktu).

817.2. Teritorijas

9plānošanas likuma 3. panta 1. punkts noteic, ka

10teritorijas plānošanas procesā ir jāievēro ilgtspējības princips,

11kas nodrošina tagadējām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi,

12līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un

13materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma

14attīstību un saglabāšanu. Pamatots ir Pieteikuma iesniedzēja

15viedoklis, ka, lemjot par detālplānojumu, nav pieļaujams vadīties

16tikai no ekonomiskās attīstības apsvērumiem. Tomēr tas nenozīmē,

17ka sociālie un ekonomiskie apsvērumi būtu vispār atmetami vai ka

18šiem apsvērumiem ikvienā gadījumā būtu jāatkāpjas vides apsvērumu

19priekšā.

20Ilgtspējīga attīstība ir integrēta

21un līdzsvarota sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas

22attīstība, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un

23ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību

24ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas

25iespējas, kā arī nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu

26(Vides aizsardzības likuma 1. pants).

27Ilgtspējības jēdziena izplatība

28pasaulē visupirms saistīta ar Riodežaneiro deklarāciju "Par vidi

29un attīstību" un tajā noteiktajiem principiem, tostarp pirmo

30principu, kas paredz, ka centieniem pēc ilgtspējīgas attīstības

31jābūt orientētiem uz cilvēku. Cilvēkiem ir tiesības uz veselīgu

32un produktīvu dzīvi saskaņā ar dabu. Savukārt trešais princips

33noteic, ka tiesības uz attīstību ir jāīsteno tā, ka tagadējo

34paaudžu attīstības un vides vajadzības taisnīgā veidā tiek

35saskaņotas ar nākamo paaudžu vajadzībām.

36Laika gaitā ilgtspējības jēdziena

37saturs ir attīstījies, un tagad šis jēdziens tiek plaši lietots

38daudzās nozarēs, arī teritorijas plānošanā. Katrā nozarē vai

39jomā, kur šo jēdzienu lieto, tam ir attīstījusies sava specifiska

40nozīme. Ilgtspējība kā teritorijas plānošanas kritērijs ir

41nostiprināta vairumā Eiropas valstu un šajā jomā ir kļuvusi par

42Eiropas Savienības dalībvalstu kopīgu un nozīmīgu principu.

43Eiropas Savienības dalībvalstu par

44pilsētu attīstību atbildīgo ministru pieņemtajā dokumentā

45"Leipcigas harta par ilgtspējīgu Eiropas pilsētu" (turpmāk -

46Leipcigas harta) uzsvērts atbalsts Eiropas Savienības

47ilgtspējības stratēģijai. Vienlaikus Leipcigas hartā norādīts, ka

48"visas ilgtspējīgās attīstības dimensijas jāievēro vienlaikus un

49vienlīdz lielā mērā. Tas attiecas uz ekonomisko uzplaukumu,

50sociālo līdzsvaru un veselīgu vidi. Turklāt jāņem vērā arī

51dalībvalstu institucionālā kapacitāte" (Leipzig Charta zur

52nachhaltigem europäischen Stadt. Angenommen anlässlich des

53Informellen Ministertreffens zur Stadtentwicklung und zum

54territorialen Zusammenhalt in Leipzig am 24.-25. Mai 2007,

55http://www.bmvbs.de/Raumentwicklung-,1501.982764/Leipzig-Charta-zur-nachhaltige.htm).

56Līdz ar to

57ilgtspējības princips neprasa, lai teritorijas plānošanā vides

58intereses tiktu paceltas pāri ekonomiskajām un sociālajām

59interesēm, taču prasa, lai visas šīs intereses tiktu ņemtas vērā

60kā vienlīdz svarīgas.

6117.3. I. Strautmanis

62pamatoti norāda, ka konkrēta detālplānojuma atbilstību

63ilgtspējības principam visupirms jāaplūko visas pilsētas vai

64Rīgas rajona kontekstā. Apbūves koncentrācija pati par sevi nevar

65nonākt pretrunā ar ilgtspējīgas attīstības principu, jo ir viens

66no paņēmieniem, kas nodrošina ilgtspējības principu: apbūve

67netiek veidota jaunās dabas teritorijās, būtiski samazinās jaunu

68teritoriju apgūšanai, jaunai ceļu un inženierkomunikāciju izbūvei

69nepieciešamie finanšu līdzekļu ieguldījumi, kā arī cilvēku

70pārvietošanās un ar to saistītais gaisa piesārņojums.

71Arī Leipcigas hartas sadaļā

72"Infrastruktūras tīkla modernizācija un enerģijas efektivitātes

73kāpināšanas efektivitāte" uzsvērts: "Svarīgs resursu efektīvas un

74ilgtspējīgas izmantošanas priekšnoteikums ir kompakta apdzīvoto

75vietu struktūra. To var panākt ar tādu pilsētas un reģionālo

76plānošanu, kas kavē apbūves pāreju uz pilsētām piegulošo zemi

77(Leipzig Charta zur nachhaltigem europäischen Stadt.

78Angenommen anlässlich des Informellen Ministertreffens zur

79Stadtentwicklung und zum territorialen Zusammenhalt in Leipzig am

8024.-25. Mai 2007;

81http://www.bmvbs.de/Raumentwicklung-,1501.982764/Leipzig-Charta-zur-nachhaltige.htm).

82Kompaktas apbūves prasības

83atsevišķās Eiropas valstīs nostiprinātas pat ar likumu. Tā

84Vācijas Federatīvās Republikas Būvniecības kodeksa 1. panta

85sestās daļas 4. pants paredz, ka, izstrādājot

86teritorijas plānošanas aktus, īpaši jāņem vērā esošo apdzīvoto

87vietu uzturēšana, atjaunošana, tālākattīstīšana, pielāgošana un

88pārbūve, kā arī centralizētu tirdzniecības un pakalpojumu zonu

89attīstīšana. Tiesību doktrīnā norādīts, ka šī vadlīnija prasa,

90lai tiktu tālāk attīstītas jau esošās apdzīvotās vietas un līdz

91ar to teritorijas ārpus pilsētām tiktu pasargātas no pilsētu

92ekspansijas (sk.: Steiner U. Besonderes Verwaltungsrecht,

937., neu bearbeitete Auflage, C.F. Müller Verlag, Heidelberg,

942003, S. 554).

95Līdz ar to ilgtspējības princips

96pats par sevi neliedz pilsētai izvēlēties tādu attīstības modeli,

97kas paredz palielināt apbūves intensitāti jau apbūvētajos rajonos

98tiktāl, ciktāl saglabājas saprātīgs līdzsvars starp vides,

99ekonomiskajām un sociālajām interesēm.

10017.4. Jautājumu par to,

101kādu modeli pilsēta izraudzīsies savai attīstībai kopumā, tā

102izlemj, pieņemot pilsētas teritorijas plānojumu. Rīga savos RTIAN

103nosaka pamatprincipus attiecībā uz to, kuru pilsētas reģionu

104attīstība ir sekmējama; kādā veidā un cik plašā apmērā pilsēta

105nodrošinās iedzīvotājiem iespēju īstenot savas tiesības uz

106mitekli, proti, vai šai nolūkā tiks pārbūvētas esošās ēkas,

107apbūvētas brīvās platības jau esošās apbūves ietvaros vai arī

108pilsēta paplašinās savu apbūves platību, iznīcinot dabas

109teritorijas pilsētas nomalēs; kuri ūdensobjekti saglabājami

110neskarti un kur savukārt iespējams nodrošināt arhitektu jaunrades

111attīstības iespējas. Tieši Rīgas teritorijas plānojuma

1122006.-2018. gadam pieņemšanas procesā Rīga ir apzinājusi

113savas attīstības iespējas, virzienus un modeli.

114Rīgas attīstības programmā

1152006.-2012. gadam uzsvērts, ka Rīga, no kuras ievērojamu

116daļu aizņem ūdens teritorijas, jāvērtē kā ūdens teritorijām

117bagāta pilsēta, taču Rīgā atšķirībā no citām ar ūdens resursiem

118bagātām pilsētām - Stokholmas, Helsinkiem un Amsterdamas - ūdens

119teritorijas netiek pietiekami intensīvi izmantotas. Savukārt

120Rīgas teritorijas plānošanas pamatnostādnes citastarp paredz, ka

121"Rīgai ir jāizvairās no pilsētas izplešanās, tā vietā izmantojot

122pilsētas administratīvi teritoriālos resursus un uz telpas

123ekonomiju vērstas celtniecības metodes", "jānodrošina ūdensmalu

124attīstība un pieejamība, tajās veidojot augstvērtīgu darījumu un

125dzīves vidi, kā arī publisko ārtelpu" un "jāsekmē ūdens objektu

126izmantošana daudzveidīgas publiskās rekreācijas nolūkos" (sk.

127www.riga.lv).

128Atbilstoši šīm nostādnēm

129teritorija, uz kuru attiecas apstrīdētais akts, RTIAN grafiskajā

130pielikumā "Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana" iezīmēta kā

131"dzīvojamās apbūves teritorija". RTIAN Satversmes tiesā nav

132apstrīdēti.

13317.5. Pieteicēja argumenti

134par neatbilstību ilgtspējības principam pēc būtības ir vērsti

135nevis uz apstrīdēto aktu, bet uz RTIAN. Arī no Domes

1362006. gada 19. decembra sēdes protokola redzams, ka

137trīs Domes deputāti ir norādījuši uz vairāk nekā 900 apkārtējās

138teritorijas iedzīvotāju pausto neapmierinātību ar to, ka

139teritoriju ap Ūdensobjektu paredzēts apbūvēt (lietas materiālu

1401. sēj. 61. lpp.). Deputāte A. Žuravļova "ir

141izbrīnīta, kāpēc bez jebkāda pamatojuma mikrorajona parkam tika

142mainīts izmantojums no dabas pamatnes teritorijas iepriekšējā

143Rīgas attīstības plānā uz jauktās apbūves teritoriju jaunajā

144plānojumā" (lietas materiālu

1451. sēj. 61. lpp.). Arī no sabiedriskās

146apspriešanas materiāliem redzams, ka personas, kas izsakās pret

147apstrīdētā akta pieņemšanu, galvenokārt protestē vispār pret

148apbūvi šajā vietā, nevis pret apstrīdēto detālplānojumu. Kāds

149iedzīvotājs to arī precīzi formulējis apspriešanas otrajā posmā:

150"Mums nav pretenziju pret pasūtītāja vēlmi gūt maksimālu labumu

151no sava īpašuma. Pretenzijas ir pret tiem, kas vispār pieļāva

152šeit šādu darbību uzsākšanu" (1. redakcijas sabiedriskās

153apspriešanas protokols; 4. sēj. 5. lpp.).

154Satversmes tiesa konkrētās lietas

155ietvaros jautājumu par RTIAN atbilstību tiesību normām neskata.

156RTIAN ir saistoši gan personām, kas izstrādā detālplānojumu, gan

157personām, kas to apspriež, gan arī Satversmes tiesai. Tomēr tas,

158ka RTIAN grafiskais pielikums "Teritorijas plānotā (atļautā)

159izmantošana" teritorijā, uz kuru attiecas apstrīdētais akts,

160paredz "dzīvojamās apbūves teritoriju", vēl nenozīmē, ka

161attiecīgajā teritorijā ilgtspējības principam atbilstu jebkura

162dzīvojamā apbūve. Apbūves apjoms un izvietojums ir jāprecizē

163detālplānojuma izstrādāšanas gaitā, un arī šajā procesā ir jāņem

164vērā ilgtspējības princips.

16518. Teritorijas plānošanas

166likuma 3. pants noteic savstarpēji saistītu principu kopumu,

167tostarp ilgtspējības principu. Tikai visa principu kopuma

168līdzsvarota īstenošana nodrošina teritorijas plānošanas mērķu

169sasniegšanu. Minēto principu līdzsvarošanā Domei ir plaša rīcības

170brīvība tās autonomās kompetences ietvaros. Turklāt vienlaikus ir

171jāņem vērā arī vispārīgie tiesību principi un Satversmē noteiktās

172pamattiesības.

173Teritorijas plānošanas principu

174ievērošanu detālplānojuma izstrādāšanas gaitā nodrošina

175Teritorijas plānošanas likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru

176kabineta noteikumos paredzētās procedūras un plānošanas sistēmas

177ievērošana.

178Teritorijas plānošanas likums

179ierobežo pašvaldības domes (padomes) rīcības brīvību, uzliekot

180domei (padomei) par pienākumu izvērtēt daudzas un dažādas

181tiesiski pamatotas intereses. Satversmes tiesas procesā

182Teritorijas plānošanas likumā noteikto principu ievērošanu

183iespējams kontrolēt tiktāl, ciktāl pašvaldība kādas intereses

184acīmredzami nav vērtējusi vai nav ņēmusi vērā. Satversmes tiesa

185nevar stāties plānošanas institūcijas vietā un izvēlēties labāko

186no iespējamajiem risinājumiem.

187Līdzīgi arī citu valstu tiesas

188nodala izvērtēšanas procesu un izvērtēšanas rezultātu. Tiesas

189kontrolei ir pakļauta izvērtēšanas norise, bet izvērtēšanas

190iznākums - tikai atsevišķos gadījumos (sk.: Peine F.

191Öffentliches Baurecht. 4. Auflage, Mohr Siebeck, 2003,

192S. 117).

193Tāpēc nepieciešams noskaidrot, vai

194Dome, pieņemot apstrīdēto aktu, ir izvērtējusi tās intereses, uz

195kurām norādījis Pieteikuma iesniedzējs vai par kuru izvērtēšanu

196izteiktas šaubas Satversmes tiesas lietas sagatavošanas gaitā,

197proti:

1981) valsts intereses vides

199aizsardzības jomā;

2002) no tiesībām uz īpašumu

201izrietošās intereses;

2023) intereses, kas saistītas ar

203teritorijai, uz kuru attiecas detālplānojums, blakus esošās

204skolas funkcionēšanu;

2054) citas attiecīgā mikrorajona

206iedzīvotāju intereses.

20718.1. Pildot no Satversmes

208115. panta izrietošos pozitīvos pienākumus vides jomā,

209likumdevējs ir noteicis svarīgākās aizsargājamās vērtības, to

210aizsardzības robežas un mehānismus. Ja Saeima būtu uzskatījusi ar

211dabīgiem ūdensobjektiem savienotus mākslīgus ūdensobjektus par

212šādu vērtību, tā būtu noteikusi attiecīgas aizsargjoslas. Ja

213Saeima Ūdensobjektu uzskatītu par šādu vērtību, tā varētu noteikt

214tam īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusu. Tāpat

215likumdevējam, nevis Domei bija jāizšķiras par to, vai uz šādiem

216objektiem atjaunojamas īpašumtiesības bijušajiem īpašniekiem.

217Tādu situāciju, ka konkrētie zemesgabali ir privātīpašumā,

218radījis likumdevējs. Domei ar to ir jārēķinās.

219Viena no svarīgām plānošanas

220sistēmas iezīmēm ir prasība saņemt attiecīgo institūciju

221nosacījumus un atzinumus. Izdodot nosacījumus un izsakot

222priekšlikumus, valsts institūcijas gādā, lai likumu prasības

223tiktu ievērotas. To, vai nosacījumi izpildīti, ir tiesīga

224izvērtēt institūcija, kas tos izdevusi. Satversmes tiesas

225uzdevums nav stāties šo institūciju vietā un izvērtēt atzinumu.

226Satversmes tiesa secina, ka lietā nav strīda par to, ka visi

227nepieciešamie atzinumi, tostarp vides aizsardzības institūciju

228atzinumi, ir saņemti un tie ir pozitīvi.

229Piemēram, Lielrīgas reģionālā

230vides pārvalde secina, ka tās izvirzītie nosacījumi ir izpildīti

231(sk. lietas materiālu 3.sēj. 90.-91. lpp.).

232Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa secina, ka Valsts zemes

233dienesta nosacījumi ir ievēroti (lietas materiālu

2343. sēj. 96. lpp.). Valsts ugunsdzēsības un

235glābšanas dienesta Rīgas pilsētas pārvalde neiebilst pret

236apstrīdētā detālplānojuma pirmās redakcijas risinājumiem,

237paredzot noteiktus risinājumus tehniskajā projektā (lietas

238materiālu 3. sēj. 97. lpp.). Latvijas Vides,

239ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra norāda, ka pasākumu

240programma izstrādājama un upes sateces baseina apsaimniekošanas

241plāni publicējami līdz 2009. gada 22. decembrim, tāpēc

242aģentūras rīcībā esošā informācija neatbilst detālplānojumiem

243nepieciešamajai detalizācijas pakāpei. Līdz ar to aģentūra nevar

244sniegt atzinumu par apstrīdēto detālplānojumu (lietas

245materiālu 3. sēj. 101. lpp.). Latvijas zivju

246resursu aģentūra norāda, ka apstrīdētajā detālplānojumā paredzētā

247apbūve neradīs zivju resursiem būtiskus zaudējumus, ja vien

248būvdarbi netiks veikti zivju nārsta laikā (lietas materiālu

2493. sēj. 103. lpp.).

25018.2. Detālplānojums ir

251zemākais plānošanas posms. Pieņemtais detālplānojums katrā

252konkrētajā gadījumā ir tiesiskais pamats tam, lai attiecīgā

253zemesgabala īpašnieks varētu īstenot tiesības izmantot

254zemesgabalu atbilstoši plānotajam (atļautajam) mērķim.

255Detālplānojums kā teritorijas plānošanas dokuments nosaka īpašuma

256saturu un izmantošanas robežas.

257Citu valstu tiesas attiecībā uz

258teritoriālās plānošanas principu izsvēršanu ir atzinušas, ka

259netiek izvirzīta principiāla prasība katrā gadījumā priekšroku

260dot publiskajām, nevis privātajām interesēm. Vācijas Federālā

261konstitucionālā tiesa ir uzsvērusi, ka saistošo noteikumu

262izdevējam tāpat kā likumdevējam, nosakot īpašuma saturu un

263izmantošanas robežas, ir jāņem vērā īpašnieka aizsargājamās

264intereses un tās samērīgi jālīdzsvaro ar kopējā labuma interesēm,

265it īpaši ņemot vērā proporcionalitātes principu un vienlīdzības

266principu (sk. Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas

2672002. gada 19. decembra sprieduma lietā

268Nr. 1 BvR 1402/01 13. punktu,

269http://www.bverfg.de).

27019. To, ka visas minētās

271intereses tiek apzinātas un izvērtētas, visupirms nodrošina

272teritorijas plānojuma procedūras ievērošana, it īpaši attiecībā

273uz sabiedrības līdzdalību.

274"Teritorijas plānojuma un

275detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas mērķis ir nodrošināt to,

276lai pati ieinteresētā sabiedrība, kurai vislabāk zināmi vietējie

277apstākļi, norāda vietējai pašvaldībai, respektīvi, plānošanas

278procesa virzītājam tādu risinājumu, kas vislabāk atbilstu

279teritorijas ilgtspējīgas attīstības interesēm. Tieši

280ieinteresētās sabiedrības līdzdarbība teritorijas plānojuma

281sabiedriskajā apspriešanā, pušu viedokļu apmaiņa un to objektīva

282izvērtēšana un izsvēršana veido neatņemamu plānojuma

283leģitimitātes pamatu" (Satversmes tiesas 2007. gada

28428. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

285Nr. 2007-16-03 6. punkts).

286Tāpēc Satversmes tiesa izvērtēs,

287vai apstrīdētā detālplānojuma izstrādāšanas gaitā šajā jomā ir

288pieļauti pārkāpumi.

28919.1. Efektīva sabiedrības

290līdzdalība lēmumu pieņemšanā dod sabiedrībai iespēju paust un

291lēmumu pieņēmējam ņemt vērā viedokļus, kas saistīti ar

292teritorijas plānojuma izstrādi. Ar sabiedrisko apspriešanu tiek

293nodrošināta plānojuma leģitimitāte un plānošanas procesa

294atklātība, sekmējot sabiedrības informētību vides jautājumos.

295Savukārt teritorijas plānojuma sabiedriskajā apspriešanā

296izteiktie pušu viedokļi, kā arī valsts pārvaldes iestāžu sniegtie

297atzinumi ļauj vietējai pašvaldībai kā plānošanas procesa

298virzītājam izvēlēties konkrētai teritorijai atbilstošāko

299attīstības virzienu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

30016. janvāra sprieduma lietā 2007-11-03

30126.2. punktu).

302Arī detālplānojuma izstrādāšanas

303procesā sabiedrības līdzdalība nodrošina pieņemtā lēmuma

304kvalitāti un tai ir būtiska nozīme.

305Sabiedrības līdzdalība šajā

306procesā regulēta gan MK noteikumos Nr. 34, gan arī MK

307noteikumos Nr. 883, tomēr šie regulējumi ir nedaudz

308atšķirīgi.

30919.2. MK noteikumu

310Nr. 34 49.4. punkts paredzēja, ka vietējās pašvaldības

311dome (padome), uzsākot detālplānojuma sagatavošanu, uzklausa

312fizisko un juridisko personu viedokli par attiecīgās teritorijas

313attīstību. Savukārt 51. punkts noteica, ka "vietējā

314pašvaldība pieņem lēmumu par detālplānojuma projekta nodošanu

315izvērtēšanai un sabiedriskajai apspriešanai".

316Šie noteikumi nereglamentēja

317kārtību, kādā pašvaldība apstiprina darba uzdevumu, un neprasīja,

318lai sabiedrības iesaistīšana notiktu tikai pēc tam, kad darba

319uzdevums apstiprināts.

320Savukārt MK noteikumi Nr. 883

321paredzēja, ka "detālplānojuma izstrādes vadītājs sagatavo un

322vietējās pašvaldības dome (padome) apstiprina darba uzdevumu". MK

323noteikumi Nr. 883, kas stājās spēkā 2004. gada

3244. novembrī, prasīja, lai sabiedriskās apspriešanas pirmo

325posmu pašvaldība organizētu pēc darba uzdevuma

326apstiprināšanas.

327Apstrīdētā detālplānojuma

328apspriešanas termiņš bija noteikts jau pirms MK noteikumu

329Nr. 883 izdošanas, proti, no 2004. gada

33012. oktobra līdz 2004. gada 9. novembrim. Tātad

331MK noteikumi Nr. 883 nevarēja regulēt apstrīdētā

332detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas pirmo posmu, kas tika

333uzsākts pirms to izdošanas.

334Sabiedriskās apspriešanas pirmā

335posma pārskatā ietvertā atsauce uz to, ka sabiedriskās

336apspriešanas pirmais posms noticis saskaņā ar MK noteikumiem

337Nr. 883 (sk. lietas materiālu

3383. sēj. 49.lpp.), ir acīmredzami kļūdaina. Tomēr

339tas, ka pārskatā ir nepareiza atsauce uz Ministru kabineta aktu,

340pats par sevi nepadara sabiedrisko apspriešanu par nebijušu un

341nav uzskatāms par būtisku procesuālu pārkāpumu, ja pēc būtības

342sabiedriskās apspriešanas pirmais posms noritējis atbilstoši

343MK noteikumu Nr. 34 prasībām.

34419.3. Atbilstoši MK

345noteikumu Nr. 34 56. punktam detālplānojuma sabiedrisko

346apspriešanu organizē ne mazāk kā divos posmos. Pirmo posmu

347organizē, uzsākot detālplānojuma sagatavošanu, un tas ilgst ne

348mazāk par divām nedēļām. Otro posmu organizē pēc detālplānojuma

349projekta sagatavošanas, un tas ilgst ne mazāk par četrām

350nedēļām.

351No lietas materiāliem redzams, ka

352Dome ir ievērojusi šos nosacījumus. Apstrīdētais detālplānojums

353ir apspriests divos posmos: pirmais posms ildzis ne mazāk kā

354divas nedēļas - no 2004. gada 12. oktobra līdz

3552004. gada 9. novembrim, bet otrais posms - ne mazāk kā

356četras nedēļas, proti, no 2006. gada 27. jūnija līdz 24.

357jūlijam.

35819.4. MK noteikumu

359Nr. 34 58. un 59. punkts paredzēja, ka,

360organizējot pirmo un otro sabiedriskās apspriešanas posmu,

361vietējā pašvaldība nosūta attiecīgu paziņojumu RAPLM un

362detālplānojuma teritorijā esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem, kā

363arī publicē to vietējā vai rajona laikrakstā. Savukārt MK

364noteikumu Nr. 883 66. punkts prasa, lai šādi paziņojumi

365tiktu nosūtīti ar plānojuma risinājumu saistīto nekustamo īpašumu

366īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem).

367Nav noliedzams, ka dzīvokļu

368īpašumi dzīvojamo māju Maskavas ielā Nr. 264 4., 5., 6. un

3697. korpusā konkrētajā gadījumā uzskatāmi par nekustamajiem

370īpašumiem, kas saistīti ar plānojuma risinājumu.

371MK noteikumi Nr. 883

372salīdzinājumā ar MK noteikumiem Nr. 34 paredz labāku

373tiesisko stāvokli indivīdam, tāpēc Domei bija iespēju robežās

374jānodrošina šo normu piemērošana, kaut arī kopumā apstrīdētais

375akts izstrādājams saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 34. Proti,

376organizējot sabiedriskās apspriešanas otro posmu, paziņojumi bija

377jānosūta arī minēto dzīvokļu īpašniekiem (tiesiskajiem

378valdītājiem).

379Dome ar 2006. gada

3804. jūlija vēstuli ir nosūtījusi paziņojumu par sabiedrisko

381apspriešanu daudziem adresātiem, tostarp DzĪKS "Kurzeme" Maskavas

382ielā 266, korpusā Nr. 5, dzīvoklī Nr. 1 (sk.

383lietas materiālu 3. sēj. 59. lpp.). Satversmes

384tiesas lietā nav materiālu par to, ka kādam no dzīvojamo māju

385Maskavas ielā 266 4., 5., 6. un 7. korpusā esošo

386dzīvokļu īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem) nebija iespējas

387iegūt informāciju par sabiedrisko apspriešanu. No sabiedriskās

388apspriešanas anketām secināms, ka ievērojams skaits minēto māju

389iedzīvotāju ir izteikuši savu viedokli (sk., piemēram, lietas

390materiālu 4. sēj. 9.-10., 12., 18., 27., 28., 34., 38.,

39139., 41., 46.-48., 51.-54., 58., 60.-61., 64.-67., 70.-71.,

39276.-81., 83.-90., 92.-96., 110.-115., 117.-121., 135.-139., 144.,

393151.-153., 165.-167., 176-183. lpp). No sabiedriskās

394apspriešanas sanāksmes protokola gūstams ieskats, ka

395daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Maskavas ielā Nr. 266 4., 5.,

3966. un 7. korpusa iedzīvotāji ir piedalījušies šajā sanāksmē.

397Turklāt, ņemot vērā gan publikācijas presē par konkrēto

398attīstības ieceri, gan pašu iedzīvotāju aktivitāti, nav šaubu par

399to, ka personām, kuras to vēlējās, bija nodrošināta iespēja

400izteikt savu viedokli.

401Līdz ar to Satversmes tiesas

402rīcībā nav tādu argumentu, lai secinātu, ka tad, ja Dome būtu

403nosūtījusi paziņojumu atsevišķi katram minētajās mājās esošā

404dzīvokļa tiesiskajam valdītājam, varētu tikt pieņemts atšķirīgs

405lēmums.

40619.5. Atbilstoši MK

407noteikumu Nr. 34 57. punktam vietējās pašvaldības

408pienākums bija nodrošināt detālplānojuma projekta un citu

409materiālu izstādi iedzīvotājiem pieejamā vietā un laikā. Lietā

410nav dokumentu, kas liktu apšaubīt to, ka minētie materiāli bijuši

411izstādīti. Savukārt sabiedriskās apspriešanas pirmajā posmā

412saņemtās aptaujas anketas liecina, ka ieinteresētajām personām

413bija iespēja iepazīties ar tiem.

414Var piekrist Dz. Upmaces

415viedoklim, ka sabiedriskās apspriešanas otrā posma materiālos nav

416MK noteikumu Nr. 883 67. un 68. punktā paredzēto

417dokumentu: informācijas par to, kādi materiāli un dokumenti tika

418nodoti izvērtēšanai, sabiedriskajā apspriešanā izstādīto

419detālplānojuma dokumentu un materiālu, kā arī informācijas par

420to, vai sniegtas pamatotas atbildes uz saņemtajām rakstveida

421atsauksmēm. Taču šie trūkumi būtībā attiecas nevis uz indivīda

422tiesībām sabiedriskās apspriešanas procesā, bet gan uz dokumentu

423noformēšanas kārtību.

424Pēc būtības lietā ir pārskats par

425apstrīdētā detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas pirmo un otro

426posmu, un tajā konspektīvā veidā ir apkopoti izteiktie

427priekšlikumi (sk. lietas materiālu

4283. sēj. 49. un 53. lpp.). Satversmes

429tiesa vērš Domes uzmanību uz to, ka pārskats nav izstrādāts ar

430pienācīgu rūpību. Tomēr, iepazinusies ar lietai pievienotajām

431sabiedriskās apspriešanas pirmā un otrā posma anketām, kā arī

432otrā posma sanāksmes protokolu, Satversmes tiesa ņem vērā, ka arī

433tad, ja izteikto priekšlikumu analīze pārskatā būtu plašāka, tā

434nevarētu ietekmēt Domes pieņemto lēmumu par apstrīdēto aktu, jo,

435kā jau tika minēts, priekšlikumi, kas attiecās uz detālplānojumā

436risināmajiem jautājumiem - apbūves augstumu un teritorijas

437pieejamību, pārsvarā tika ņemti vērā. Savukārt priekšlikumi, kas

438bija vērsti pret jebkādu apbūvi attiecīgajā teritorijā vispār,

439pēc būtības skāra nevis apstrīdētajā aktā, bet gan RTIAN

440risināmos jautājumus.

44119.6. Ar likumu noteiktās

442sabiedriskās apspriešanas galvenais mērķis ir nodrošināt to, ka

443tiek pieņemts vislabākais iespējamais lēmums sabiedrības

444interesēs un katra cilvēka iebildumi tiek vērtēti un iespēju

445robežās taisnīgi ņemti vērā. Sabiedriskajai apspriešanai jākalpo

446diviem galvenajiem mērķiem: pirmkārt, iegūt informāciju, kas

447sekmētu pamatota un taisnīga lēmuma pieņemšanu, otrkārt,

448pārliecināt sabiedrību par to, ka tās izteiktie viedokļi tiek

449apspriesti (sk. Satversmes tiesas 2003. gada

45014. februāra sprieduma lietā Nr. 2002-14-04 secinājumu

451daļas 3. punktu). Lietas sagatavošanas gaitā ir radušās

452šaubas par to, vai sabiedriskā apspriešana pēc būtības ir

453atbildusi tiesību normām un principiem, proti:

4541) vai sabiedriskajā apspriešanā

455personas nav maldinātas;

4562) vai izteiktie priekšlikumi ir

457pienācīgi izvērtēti.

45819.7. Lietas materiālos ir

459fiksēts viedoklis, ka sabiedriskajā apspriešanā iedzīvotāji

460maldināti, apgalvojot, ka ēkas stāvu skaits būšot mazāks nekā

461paredzētie 7,5 stāvi. Iepazinusies ar sabiedriskās apspriešanas

462protokolu (lietas materiālu

4633. sēj. 55. lpp.), Satversmes tiesa secina, ka

464tika uzdots jautājums par to, cik augsts ir stāvs un vai četri

465stāvi neizrādīsies augstāki par piecstāvu ēku. Turklāt šis

466jautājums tika secīgi uzdots kopā ar jautājumu par esošo

467dzīvojamo māju insolāciju. Līdz ar to tika iztirzāts tās

468iecerētās būves augstums, kura paredzēta iepretim dzīvojamai

469mājai, nevis to apbūves daļu augstums, kuras paredzētas iepretim

470sabiedriskajai ēkai, skolai un tās sporta laukumam. Iepretim

471dzīvojamām mājām apstrīdētais akts pieļauj tikai četrstāvu

472apbūvi. Septiņu un 7,5 stāvu apbūve paredzēta iepretim

473publiskajām ēkām - skolai, kā arī tirdzniecības un sadzīves

474pakalpojumu centram.

47519.8. Dz. Upmace

476izsaka viedokli, ka sabiedriskajai apspriešanai bijis formāls

477raksturs, proti, izteiktie priekšlikumi neesot izvērtēti.

478Satversmes tiesa ņem vērā to, ka

479nedz likums, nedz Ministru kabineta noteikumi neparedz konkrētus

480kritērijus sabiedriskās apspriešanas efektivitātes izvērtēšanai.

481Sabiedriskās apspriešanas mērķis ir dot iespēju ieinteresētajām

482personām izteikt viedokli. Šī iespēja tiek nodrošināta, izpildot

483prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par projekta saturu

484un apspriešanas vietu. Savukārt tas, cik aktīvi personas izmanto

485šo iespēju, visupirms ir pašu personu ziņā.

486Satversmes tiesa ir secinājusi, ka

487"lēmuma pieņēmējam ne vienmēr ir jāvadās no personu izteiktajiem

488priekšlikumiem vai iesniegtajiem iebildumiem. Personu

489ierosinājumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības

490apsvērumiem. Ir jāapsver šo ierosinājumu piemērotība,

491nepieciešamība un atbilstība konkrētā plānojuma izstrādāšanas

492mērķim. No vienas puses, pašvaldība ir tiesīga noraidīt atsevišķu

493institūciju, personu vai ieinteresētās sabiedrības viedokli,

494paredzot citu, lietderīgāku rezultātu, kas kopumā vairāk atbilst

495sākotnējam plānojuma izstrādāšanas mērķim. Taču, no otras puses,

496šādam noraidījumam ir jābūt pietiekami argumentētam. Proti,

497pašvaldībai, noraidot sabiedrības izteikto viedokli, ir jāsniedz

498šā noraidījuma pamatojums" (Satversmes tiesas 2004. gada

4999. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas

5005. punkts).

501Lai arī Teritorijas plānošanas

502likums paredz, ka izvērtējums jāizdara pašvaldībai, tas nenozīmē,

503ka par katru detālplānojuma apspriešanas laikā izteiktu

504priekšlikumu jādod izvērtējums pašvaldības vēlētas institūcijas

505plenārsēdē. Kārtību, kādā Dome sadala un organizē darbu

506plenārsēdē, komitejās un struktūrvienībās, un subjektu, kas katrā

507konkrētā gadījumā veic izvērtēšanu pašvaldības vārdā, Dome nosaka

508atbilstoši likumam "Par pašvaldībām".

50920. Aizsargājamās

510intereses, kas izvērtējamas teritorijas plānošanas procesā,

511izriet ne vien no tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, bet arī no

512tiesībām uz īpašumu. No tiesībām uz īpašumu izrietošās intereses

513teritorijas plānošanas jomā apskatāmas plašā tvērumā. Pie tām var

514piederēt, arī, piemēram, noteikts skats pa logu, dzīvokļa

515insolācija. Līdz ar to, pieņemot apstrīdēto aktu, bija jāņem vērā

516gan tās teritorijas īpašnieku intereses, uz kuru attiecas

517detālplānojums, gan arī šai teritorijai piegulošo īpašumu

518īpašnieku intereses, proti, skolas, tirdzniecības un pakalpojumu

519objekta, kā arī dzīvojamās mājās esošo dzīvokļu īpašnieku

520(tiesisko valdītāju) intereses. Vienlaikus izvērtējamas arī

521attiecīgā mikrorajona iedzīvotāju un pilsētas intereses

522kopumā.

523Šīs intereses galvenokārt

524apzināmas sabiedriskās apspriešanas gaitā. Ja kāds viedoklis

525sabiedriskajā apspriešanā nav izteikts vai nav plaši pārstāvēts,

526tas vēl nenozīmē, ka Domei kā vēlētai institūcijai šāds viedoklis

527nebūtu jāizvērtē.

52820.1. "Q Nami" savas

529no īpašuma tiesībām izrietošās intereses identificē ar vēlmi gūt

530iespējami lielāku labumu no sava īpašuma, to apbūvējot. Proti,

531būvēt pēc iespējas augstākas ēkas ar ekskluzīviem arhitektūras

532elementiem un izveidot savā īpašumā slēgtu teritoriju ap

533Ūdensobjektu. Tā "Q Nami" Satversmes tiesai iesniegtajā

534viedoklī norāda, ka sākotnēji bija iecerēti 10 stāvi

535(sk. lietas materiālu

5366. sēj. 171. lpp.). Savukārt arhitekts

537U. Zābers intervijā atzīst, ka "desmit stāvu korpusa vietā

538laikam gan būs jāliek astoņi stāvi. [..] tādā gadījumā nebūs

539iespējams sasniegt iecerēto efektu, eksponējot desmitstāvu ēkas

540sienu kā ūdenskritumu" ("Pāļu māja vāc labas atsauksmes".

541Rīgas Balss, 2006. gada 26. septembris).

542Šīs "Q Nami" intereses ar

543apstrīdēto aktu ir ierobežotas: ēku augstums būtiski samazināts,

544slēgtas teritorijas vietā paredzēta publiska telpa un sabiedrības

545pieeja Ūdensobjektam.

54620.2. Domes Izglītības,

547jaunatnes un sporta departamenta speciālisti, Rīgas

54851. vidusskolas administrācija un Rīgas 51. vidusskolas

549vecāku padomes pārstāvis ir iepazinušies ar apstrīdēto

550detālplānojumu un vienojušies ar "Q Nami" pārstāvjiem par

551sadarbību (lietas materiālu

5523. sēj. 104. lpp.).

55320.3. Tirdzniecības un

554pakalpojumu objekta īpašnieki sabiedriskās apspriešanas gaitā nav

555norādījuši uz kādām būtiskām savām interesēm, kuras netiktu

556ņemtas vērā, līdz ar to secināms, ka šīs personas apmierina

557apstrīdētajā aktā paredzētais risinājums.

55820.4. Daudzdzīvokļu māju

559dzīvokļu valdītāji norādījuši virkni aspektu, kas varētu aizskart

560viņu intereses, kas izriet no tiesībām uz īpašumu. No lietas

561materiāliem gūstams priekšstats, ka par apstrīdētā detālplānojuma

562izstrādi atbildīgās personas ir vērtējušas šīs intereses.

563Sabiedriskās apspriešanas laikā

564iesniegtajās anketās ievērojams skaits personu kategoriski

565iebilst pret apbūvi attiecīgajā teritorijā, norādot, ka tā

566"apdraud esošo māju slikto tehnisko stāvokli, līdz ar to

567iedzīvotāju dzīvības" (sk., piemēram, lietas materiālu

5684. sēj. 102. lpp.). No sabiedriskās

569apspriešanas otrā posma protokola gūstams ieskats, ka uz

570jautājumu par iespējamiem bojājumiem celtniecības darbu laikā ir

571sniegta atbilde, proti, Domes atbildīgā amatpersona paskaidroja,

572ka būvniecībā tikšot lietotas progresīvas būvdarbu tehnoloģijas.

573Turklāt būvniecības laikā darbojas pilna civiltiesiskā

574apdrošināšana par iespējamo būvniecības procesā radušos kaitējumu

575trešajai personai.

576Paši par sevi jautājumi par

577iespējamo kaitējumu esošajām ēkām attiecas nevis uz apstrīdēto

578aktu, bet uz būvniecības procesu kā tādu un ir risināmi

579attiecīgajos būvniecību regulējošos tiesību aktos.

580No lietas materiāliem izriet, ka

581apstrīdētā akta apspriešanas laikā pastāvējušas bažas par to, vai

582apkārtējās mājās esošajiem dzīvokļu īpašumiem nekritīsies vērtība

583(sk., piemēram, lietas materiālu

5844. sēj. 115. lpp.). Arī deputāts

585S. Zaļetajevs Domes 2006. gada 19. decembra sēdē

586uzdod šādu jautājumu, kā arī ierosina dzīvokļus no

587neapmierinātajiem iedzīvotājiem atpirkt (sk. lietas materiālu

5886. sēj. 97. un 99. lpp.).

589No lietas materiālos esošajiem

590dažādu nekustamā īpašuma speciālistu novērtējumiem gūstams

591ieskats, ka pēc plānotās attīstības ieceres realizēšanas

592attiecīgajās vecajās dzīvojamās mājās esošo dzīvokļu vērtība

593nevis kritīsies, bet, gluži otrādi, varētu pat

594pieaugt.

595Tā SIA "Balsts", sniedzot atzinumu

596par jaunceļamā nekustamā īpašuma Rīgā, Maskavas ielā 264 un

597Maskavas ielā bez numura iespējamo ietekmi uz blakus esošo

598nekustamo īpašumu tirgus vērtību, secina, ka iecerētās jaunbūves

599ietekme uz apkārtējo nekustamo īpašumu tirgus vērtību nav

600negatīva un nākotnē var būt pozitīva (sk. lietas materiālu

6016. sēj. 179.-186. lpp.).

602Savukārt SIA "Arco Real Estate",

603sniedzot atzinumu par jaunbūves Rīgā, Maskavas ielā 264 ietekmi

604uz apkārtējās apbūves dzīvokļu vērtību, secina, ka pēc plānotā

605projekta pilnīgas īstenošanas tirgus vērtība dzīvokļiem, kuri

606atrodas esošajās ēkās jaunā projekta tiešā tuvumā, pieaugs no 15

607līdz 40 procentiem (sk. lietas materiālu 6. sējuma

608176.-178. lpp.).

609Līdz ar to nav konstatējams, ka

610pēc attīstības projekta realizācijas dzīvokļu īpašniekiem varētu

611rasties ar nekustamā īpašuma tirgus vērtību saistīto interešu

612aizskārums.

613No iedzīvotāju aptaujas anketām

614izriet attiecīgo dzīvojamo māju iedzīvotāju ieinteresētība,

615piekļūstot savām mājām, saglabāt iespēju transportlīdzekļus

616novietot Krāces ielā. Apstrīdētais plānojums šādu iespēju

617neliedz, jo iecerētajām ēkām paredzēts nodrošināt apakšzemes

618stāvvietas, iebraukšana kurās ieplānota teritorijā Dz-9.

619Tātad apstrīdētais akts neliedz

620Krāces ielu atvēlēt Maskavas ielas Nr. 266 4., 5., 6. un

6217. korpusa iedzīvotāju transportlīdzekļu piestāšanai. Nav

622pamatots viedoklis, ka Dome ar transporta plūsmu saistītās

623intereses nav vērtējusi, jo par šiem jautājumiem ir notikusi

624sarakste gan ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas valsts ceļi"

625(sk. lietas materiālu

6263. sēj. 66. lpp.), gan arī Domes Satiksmes

627departamentu (sk. lietas materiālu

6283. sēj. 66. lpp.).

629No daudzām aptaujas anketām izriet

630iedzīvotāju bažas, ka plānotā apbūve viņu dzīvokļos "aizēnos

631Sauli" (sk., piemēram, lietas materiālu

6324. sēj. 102. lpp.). Arī apstrīdētā akta

633sabiedriskās apspriešanas otrā posma sanāksmē tika uzdots

634jautājums par insolāciju un Domes atbildīgā amatpersona

635paskaidroja, ka insolācija būs normatīvajos aktos noteiktajās

636robežās.

637Nevar noliegt, ka dzīvokļu

638īpašnieku interesēs ir saglabāt tādu pašu insolāciju, kāda bijusi

639iepriekš. Līdz ar to ir secināms, ka apstrīdētais akts varētu

640aizskart šīs intereses. Tomēr vienlaikus jāņem vērā, ka šajā

641jautājumā Dome ir centusies intereses līdzsvarot, samazinot stāvu

642skaitu tajā apbūves daļā, kas paredzēta iepretim dzīvojamām

643mājām.

644No sabiedriskās apspriešanas

645materiāliem izriet secinājums, ka iedzīvotāji ir ieinteresēti

646saglabāt zaļās teritorijas (sk., piemēram, lietas materiālu

6474. sēj. 90. lpp.). Apstrīdētajā detālplānojumā

648paredzēts saglabāt visus esošos kokus uz Ūdensobjekta salas, gar

649Daugavu un tajā Krāces ielas pusē, kurā atrodas jau esošās

650dzīvojamās mājas. Otrā Krāces ielas pusē iepretim dzīvojamām

651mājām paredzēts saglabāt sešus no astoņiem esošajiem kokiem

652(sk. lietas materiālu

6533. sēj. 18. lpp.).

654Apstrīdētais akts paredz vairākas

655zonas, kurās saglabājami un izveidojami apstādījumi, piemēram,

656zonu Dz-5 atļauts izmantot tikai ielu joslu apstādījumiem

657(alejas, bulvāris, joslu veida apstādījumi), zonu Dz-6 atļauts

658izmantot tikai zālienam un dekoratīvo krūmu stādījumiem, arī zonu

659Dz-3 daļēji atļauts izmantot labiekārtotas teritorijas

660apstādījumiem.

661Līdz ar to nevar apgalvot, ka Dome

662vispār nebūtu ņēmusi vērā apkārt esošo un arī jaunbūvējamo māju

663iedzīvotāju intereses apstrīdētajā aktā saglabāt iespējami vairāk

664zaļās teritorijas. Turklāt apstrīdētais akts neskar dzīvojamo

665māju Maskavas ielā 266 - ciktāl runa ir par 4., 5., 6. un

6667. korpusu - otrai pusei piegulošās teritorijas

667(iekšpagalmus).

668Vienlaikus var secināt, ka daļa no

669šo māju iedzīvotājiem ir pamatoti ieinteresēti saglabāt

670teritoriju ap Ūdensobjektu kā, cik vien iespējams, nemainīgu

671teritoriju, kas piemērota putnu, bebru un citu dzīvnieku

672novērošanai, makšķerēšanai, pastaigām un citādai rekreācijai,

673tostarp slīdkalniņu ierīkošanai bērniem ziemas sezonā.

674Daļēji šīs intereses Dome ir

675mēģinājusi līdzsvarot, liedzot "Q Nami" izveidot slēgtu

676teritoriju un paredzot nodrošināt brīvu sabiedrības piekļuvi

677Ūdensobjektam.

678Gan konkrētu māju, gan mikrorajona

679iedzīvotāju intereses izmantot teritoriju, uz kuru attiecas

680apstrīdētais akts, ir ļoti dažādas atšķirībā no tā, ko katra

681konkrētā persona uzskata par "labvēlīgu" un "sakoptu" vidi. Gan

682sabiedriskās apspriešanas gaitā, gan socioloģisko pētījumu

683rezultātos atspoguļojas pilnīgi pretrunīgi viedokļi par to, vai

684iecerētā apbūve negatīvi vai, gluži otrādi, pozitīvi ietekmēs

685konkrēto vidi. Vairumā no sabiedriskās apspriešanas otrajā posmā

686izteiktajiem viedokļiem pausts atbalsts apstrīdētajam

687detālplānojumam.

688Daudzas no šīm anketām iesniegušas

689personas, kuru dzīvesvieta neatrodas attiecīgajā mikrorajonā.

690Tomēr nedz likums, nedz Ministru kabineta noteikumi nenosaka tādu

691ierobežojumu, ka detālplānojuma sabiedriskajā apspriešanā var

692piedalīties tikai iesaistītā sabiedrība šaurākā nozīmē, proti,

693kaimiņi. Gluži otrādi. Orhūsas konvencija paredz nodrošināt

694plašas tiesības ieinteresētām organizācijām un personām, kas par

695savu mērķi noteikušas darbību ar vidi saistītos jautājumos. Pēc

696iesniegtajām aptaujas anketām nevar konstatēt, kādā kapacitātē

697katra persona apspriešanā piedalījusies. Dzīvesvieta tuvējās

698mājās ir tikai šo personu deklarētā dzīvesvieta, kur persona var

699dzīvot tiklab īrnieka, kā īpašnieka statusā. Dzīvesvieta attālākā

700vietā Rīgā vai pat ārpus tās vēl nenozīmē, ka persona nav tuvējā

701mājā esoša dzīvokļa īpašnieks vai vecāks, kura bērns apmeklē

702skolu, kas atrodas blakus teritorijai, uz kuru attiecas

703apstrīdētais akts.

704Nav noliedzams, ka attiecībā uz

705apstrīdētās teritorijas izmantošanu pastāv pretrunīgi

706viedokļi.

707Eiropas Padomes Ministru komiteja

708attiecībā uz sabiedrības piedalīšanos vietējo lēmumu pieņemšanā

709ir uzsvērusi nepieciešamību "nodrošināt, ka tiešā piedalīšanās

710reāli ietekmē lēmumu pieņemšanas procesu, ka iedzīvotāji ir labi

711informēti par piedalīšanās ietekmi, un ka viņi saskata

712"taustāmus" rezultātus [..] Tomēr vietējām pašvaldībām jābūt

713godīgām pret sabiedrību par tiešās piedalīšanās formu

714pastāvošajiem ierobežojumiem, un jāizvairās no pārspīlētu cerību

715veicināšanas par iespējām apmierināt dažādās paustās intereses,

716it sevišķi, kad tiek pieņemti lēmumi par konfliktā esošām

717interesēm vai par resursu normēšanu" [Eiropas Padomes Ministru

718komitejas rekomendācija Nr. Rec(2001)19 dalībvalstīm par

719iedzīvotāju piedalīšanos vietējā sabiedriskajā dzīvē,

720apstiprināta Ministru komitejā 2001. gada 6. decembrī,

721776. sēdē,

722http://www.loreg.coe.int/Database/R19/R19-Latvian.doc].

723Satversmes tiesa ņem vērā Domes

724paskaidrojumus, ka tā izvērtējusi ne vien apstrīdētā akta

725sabiedriskās apspriešanas pirmajā posmā saņemtās aptaujas anketas

726un otrajā posmā saņemtās anketas, bet arī Ķengaraga iedzīvotāju

727aptauju rezultātus. Iespēju robežās ņemti vērā sabiedriskās

728apspriešanas gaitā izteiktie priekšlikumi. Proti, atšķirībā no

729sākotnējās ieceres gan samazināts plānotās apbūves stāvu skaits,

730gan mainīti nosacījumi par piekļūšanu Ūdensobjektam. Satversmes

731tiesa nesaskata sabiedriskās apspriešanas gaitā tādus procedūras

732pārkāpumus, kas būtu atzīstami par būtiskiem.

733Savukārt lēmumu par to, kuram no

734pretrunīgajiem viedokļiem dodama priekšroka, Dome bija tiesīga

735pieņemt savas rīcības brīvības ietvaros. Satversmes tiesa

736nesaskata, ka Dome šo rīcības brīvību būtu pārkāpusi.

737Līdz ar to

738apstrīdētais akts atbilst Teritorijas plānošanas likuma

7393. panta 1. punktam.

74021. Lietā ir izteikti

741atšķirīgi viedokļi par to, vai detālplānojumā atainotā apbūves

742iecere atbilst RTIAN noteiktajiem apbūvi raksturojošiem lielumiem

743"apbūves intensitāte" un "brīvā teritorija". Dažādi speciālisti

744lieto atšķirīgu metodiku un rezultātā nonāk pie diametriāli

745pretējiem viedokļiem atkarībā no tā, vai, aprēķinot brīvo

746platību, ņem vērā Ūdensobjekta platību. Satversmes tiesas

747kompetencē ir izvērtēt apstrīdētā detālplānojuma normatīvās daļas

748atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību aktiem. Konkrētās

749būvieceres atbilstība detālplānojumam un RTIAN nav izvērtējama

750normu kontroles procesā.

751Satversmes tiesa piekrīt Domes un

752E. Bērziņa viedoklim, ka šos lielumus nosaka, nevis

753aprēķina. Proti, saistošajos noteikumos apbūves rādītājus nosaka,

754lai būvprojekts turpmāk tiktu izstrādāts atbilstoši šiem

755rādītājiem, nevis aprēķina, pamatojoties uz nākotnē izstrādājamo

756būvprojektu.

757Līdz ar to Satversmes tiesas

758procesa ietvaros izvērtējams tikai tas, vai augstāka juridiskā

759spēka tiesību normām atbilst apstrīdētā akta 24. punkta

760teksts. Šis punkts paredz: "zemesgabala apbūves rādītājus

761aprēķina no visa zemesgabala kopumā". 24. punkta

762apakšpunktos reglamentēti divi zemesgabala apbūves rādītāji -

763"zemesgabala maksimālā apbūves intensitāte" un "zemesgabala

764minimālā brīvā teritorija".

76521.1. Kaut arī apstrīdētais

766akts expressis verbis nenoteic, kas saprotams ar jēdzienu

767"zemesgabals kopumā", no apstrīdētā detālplānojuma satura izriet

768šīs normas mērķis - precizēt, ka Ūdensobjekta teritorija tiek

769ņemta vērā, aprēķinot minētos apbūves rādītājus.

770RTIAN 1.3. punkts noteic, ka

771apbūves intensitāte ir "stāvu platības procents no zemes gabala

772platības".

773Savukārt RTIAN 1.15. punkts

774paredz, ka brīvā teritorija ir "zemes gabala neapbūvētā platība,

775no kā atskaitīta autostāvvietu un piebraucamo ceļu platība. To

776raksturo brīvās teritorijas platības procents no stāvu

777platības."

778Rīgas Tehniskās universitātes

779Arhitektūras un pilsētbūvniecības katedras vadītājs,

780Dr. arch., profesors J. Briņķis norāda, ka atsevišķu

781zemesgabalu apbūves rādītājus nosaka uz tiem esošās ēkas un

782būves, bet akvatoriju vai atklātu ūdens baseinu - ja

783zemesgabalā tādi ir - vai citu labiekārtojuma elementu virsmas

784laukums ieskaitāms zemesgabala kopējā platībā (lietas

785materiālu 6. sēj. 141. lpp.).

786I. Jekale savukārt norāda, ka

787saskaņā ar RTIAN 1.105. punktu zemesgabals ir "zemes virsmas

788platība, kas norobežota ar dabiskajiem situācijas elementiem -

789ceļiem, hidrogrāfijas, reljefa kontūrām u.c. - vai apvidū

790noteiktām robežām, un tam var nebūt piešķirts kadastra numurs".

791No šā formulējuma viņa secina, ka zemesgabals no plānošanas

792viedokļa tiek skatīts kā zemes virsmas platība, tādējādi

793plānojumā nodalot dažādas teritorijas ar atšķirīgu izmantošanu

794(funkcijām). Līdz ar to I. Jekale uzskata, ka teritorijā, uz

795kuru attiecas apstrīdētais akts, zemes un ūdens platībām noteikta

796atšķirīga izmantošana.

797E. Bērziņš norāda, ka Latvijā

798neesot nedz zonējuma likuma, nedz zemes izmantošanas politikas,

799nedz kāda cita dokumenta, kas valstī kopumā noteiktu zonēšanas

800principus un metodiku. Daži RTIAN punkti tomēr šādus principus

801ietverot. Atbilstoši 6.4.1. punktam zonas jeb teritorijas

802izmantošanas veida vai izbūves teritorijas robežas esot ielu

803sarkanās līnijas vai zemesgabalu robežas. 6.4.2. punkts

804paredzot, ka jaunveidojams zemesgabals nedrīkst atrasties

805vairākās izbūves teritorijās. Savukārt no 7.11. punkta

806izrietot, ka attiecīgā sadaļa attiecas uz upēm un ezeriem, nevis

807privātiem dīķiem. Līdz ar to varot secināt, ka Ūdensobjekts ir

808attēlots kā topogrāfisks elements, nevis kā teritorijas

809izmantošanas veids.

810Satversmes tiesa piekrīt

811Ekonomikas ministrijas viedoklim, ka "būvniecību reglamentējošie

812normatīvie akti nenosaka apbūvi raksturojošus lielumus - apbūves

813blīvums, apbūves intensitāte, minimālā brīvā (zaļā) teritorija

814u.c., bet šādu jēdzienu skaidrojumus un aprēķināšanas kārtību

815nosaka vietējās pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves

816noteikumos" (lietas materiālu

8177. sēj. 93.-94. lpp.). Arī Dz. Upmace

818norāda, ka Latvijā normatīvie akti nenoteic prasības attiecībā uz

819minimālās brīvās teritorijas rādītāju un intensitātes

820aprēķināšanu un šajā jautājumā nav vienotas prakses.

821Pašvaldība, realizējot savu

822autonomo funkciju, bauda rīcības brīvību tiktāl, ciktāl to

823neierobežo tiesību normas. Tā kā neviens augstāka juridiskā spēka

824tiesību akts neprasa, lai konkrētais apbūvi raksturojošais

825lielums tiktu aprēķināts konkrētā veidā, pašvaldība varēja

826apstrīdētajā aktā definēt tādu aprēķināšanas kārtību, kāda

827atbilst RTIAN un pašvaldības attīstības koncepcijai.

828Nedz RTIAN, nedz citi normatīvie

829akti neprasa apbūves intensitātes un brīvās teritorijas aprēķinā

830no izmantotās zemesgabala platības atskaitīt zemesgabalā esoša

831mākslīgi veidota ūdensobjekta platību. Satversmes tiesa ņem vērā

832E. Bērziņa viedokli, ka apbūves rādītāji tiek noteikti ar

833mērķi līdzsvarot ekonomiskās intereses ar telpiskajām, proti,

834arhitektūras interesēm. Ūdensobjekta platības līdzīgi kā arī citu

835labiekārtojuma elementu ieskaitīšana zemesgabala platībā ir

836vērsta uz šo elementu saglabāšanu, attīstīšanu un publiskās

837telpas kvalitātes nodrošināšanu.

838Satversmes tiesa piekrīt

839Ekonomikas ministrijas atzinumam, ka saskaņā ar RTIAN zemesgabala

840platībā ir jāieskaita ne vien sauszemes, bet arī tajā esošo

841mākslīgo virszemes ūdensobjektu teritorija.

84221.2. I. Jekale

843pamatoti norāda, ka RTIAN 4.1.6.punktā ir noteikts: "Ja zemes

844gabala daļa atrodas sarkanajās līnijās, tad, aprēķinot apbūves

845intensitāti, brīvās teritorijas un apbūves blīvuma rādītāju, to

846neskaita zemes gabala platībā." Līdz ar to apstrīdētajā aktā

847lietotais jēdziens "zemesgabals kopumā", to interpretējot

848gramatiski, varētu nonākt pretrunā ar RTIAN

8494.1.6. punktu.

850Tomēr apstrīdētā akta

85124. punkts ir jāizprot kopsakarā ar RTIAN normām. Šīs normas

852mērķis nav aizstāt RTIAN speciālo normu par sarkanajās līnijās

853esošo teritorijas daļu. Interpretējot jēdzienu "zemesgabals

854kopumā" atbilstoši normas mērķim, tas neprasa apbūves rādītāju

855aprēķinā ņemt vērā to zemesgabala teritoriju, kas atrodas

856sarkanajās līnijās.

857Līdz ar to apstrīdētā akta

85824. punktā lietotais jēdziens "zemesgabals kopumā" nav

859pretrunā ar RTIAN.

86022. Lietā ir izteikti

861viedokļi, ka apstrīdētais akts pieļauj atkāpes no RTIAN stāvu

862skaita ziņā.

86322.1. RTIAN 3.6. nodaļā

864"Apbūves stāvu skaits" norādīts, ka, nosakot zemesgabalā

865pieļaujamo maksimālo stāvu skaitu, jāievēro RTIAN grafiskās daļas

866kartē "Apbūves stāvu skaita plāns" attēlotie ēku stāvu skaita

867noteikumi (sk. RTIAN 3.6.1.punktu).

868Lietā nav strīda par to, ka RTIAN

869grafiskās daļas karte "Apbūves stāvu skaita plāns" teritorijai,

870uz kuru attiecas apstrīdētais akts, paredz četru līdz piecu stāvu

871apbūvi. Savukārt apstrīdētais akts paredz atsevišķām teritorijas

872daļām 7,5 stāvu jeb 26,25 metrus augstu apbūvi. Tāpat

873lietā nav strīda par to, ka teritorija, uz kuru attiecas

874apstrīdētais akts, RTIAN grafiskās daļas kartē "Apbūves stāvu

875skaita plāns" iezīmēta kā teritorija, kurai izstrādājams

876detālplānojums.

87722.2. RTIAN grafiskās daļas

878kartē "Apbūves stāvu skaita plāns" norādītais stāvu skaits

879interpretējams, ņemot vērā šā rādītāja noteikšanas mērķi un to,

880ka RTIAN vienlaikus pilda dubultu funkciju. Proti, daļā

881teritorijas tas veic tikai vadlīnijas funkciju un sīkāk tiek

882konkretizēts detālplānojumos, bet otrā daļā teritorijas tas

883vienlaikus pilda gan vadlīnijas, gan detālplānojuma funkciju.

884RTIAN 3.6.7. punkts paredz,

885ka, "nosakot stāvu skaitu, pieņemts, ka 1 stāva augstums ir

886ekvivalents 3,5 m". Proti, vārds "stāvs" visupirms lietots ar

887mērķi noteikt ēkas augstumu. Uz to norāda arī 3.6.8. punkts,

888proti: "Ēkas augstums nedrīkst pārsniegt atļauto stāvu skaitu,

889reizinot to ar 3,5 m." Ja ēku augstums būtu noteikts tikai ar

890stāvu skaitu, tad ēkas varētu būt neierobežoti augstas.

891Prasības attiecībā uz ēku augstuma

892ierobežojumu prasa noteikt arī MK noteikumi Nr. 883.

893Savukārt atsevišķu prasību noteikt stāvu skaitu vārda "stāvs"

894ikdienišķajā nozīmē šie noteikumi neparedz.

895Līdz ar to stāvu skaita plāns

896kopsakarā ar RTIAN 3.6.7. punktu visupirms paredz piecstāvu

897ēkas maksimālo augstumu - 17,5 metri.

89822.3. RTIAN

8993.6.7. punkts noteic: "Izvērtējot apbūves teritorijas

900vietējos apstākļus un blakus esošo apbūvi, pieļaujama stāvu

901skaita maiņa 35 % robežās, ievērojot Rīgas pilsētas Būvvaldes

902plānošanas un arhitektūras uzdevumu, bet kopumā nepārsniedzot 12

903stāvu augstumu."

904Satversmes tiesa ņem vērā RAPLM

905viedokli, ka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos var

906būt ietvertas atrunas,

907kas, piemēram, izstrādājot detālplānojumu, ļauj palielināt

908apbūves blīvumu par noteiktiem procentiem vai paredzēt lielāku

909stāvu skaitu līdz noteiktai robežai. Ja detālplānojums tiek

910izstrādāts, pamatojoties uz minētajām atrunām, tas uzskatāms par

911teritorijas plānojuma detalizāciju, nevis grozījumiem, jo

912teritorijas plānojumā ir noteikta robeža, līdz kurai pieļaujamas

913atkāpes no teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.

914Ja ar detālplānojumu tiek

915palielināts teritorijas plānojumā noteiktais stāvu skaits, tad

916atbilstoši teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem šādas

917darbības nav atzīstamas par teritorijas plānojuma

918grozījumiem.

919Līdzīgas normas kā RTIAN

9203.6.7. punkts satur arī citu Latvijas pilsētu teritorijas

921plānojumi, piemēram, Rēzeknes pilsētas teritorijas plānojuma -

922Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 4.7.3. punkts

923paredz: "Gadījumā, ja tas pamatots no pilsētbūvnieciskā viedokļa,

924vietās, kas nozīmīgas pilsētas silueta veidošanai, ir iespējama

925stāvu skaita palielināšana ne vairāk kā par 2 stāviem, ievērojot

926nepieciešamos apbūves blīvuma, intensitātes un brīvās teritorijas

927rādītājus."

928Profesors I. Strautmanis

929pamatoti norāda, ka, izstrādājot pilsētas attīstības plānu lielā

930platībā un mērogā 1:1000 vai 1:5000, nav iespējams noteikt

931pilsētas attīstību 12 gadu posmā līdz precīzai katras mazākas

932teritorijas izmantošanai un precīzam katra objekta vai tā daļas

933stāvu skaitam. Tiek noteikti vidējie teritorijas apbūves

934rādītāji, kam ir vadlīniju raksturs un kas tiek precizēti,

935izstrādājot detālplānojumu. Veidojot apbūves arhitektoniski

936telpisko kompozīciju, ir nepieciešams izmantot arī vertikālus

937akcentus, kas atsevišķās vietās pārsniedz normatīvos apbūves

938rādītājus, bet nepārsniedzot vidējos rādītājus.

939Šāda situācija ir izveidojusies

940arī konkrētajā gadījumā. No vienas puses, ēkai ir jābūt zemai un

941jāiekļaujas piecstāvu māju kompozīcijā, no otras puses, tai

942jāiekļaujas zemu sabiedrisko ēku un triju divpadsmitstāvu māju

943kopskatā.

944Gadījumos, kad pastāv sevišķi

945faktiskie apstākļi, kas prasa specifiskas telpiskas formas, RTIAN

946pieļauj konkrētajā vietā piecstāvu ēku augstumu palielināt līdz

94726,25 metriem. Lietā nav strīda par to, ka šim augstumam

948atbilst arī apstrīdētajā aktā atļautā augstākā apbūve. Līdz ar to

949apstrīdētajā aktā noteiktais apbūves augstums nav pretrunā ar

950RTIAN.

951Tātad

952apstrīdētais akts atbilst RTIAN un līdz ar to arī Teritorijas

953plānošanas likuma 6. panta piektajai daļai.

95423. Lietas materiālos ir

955fiksēti viedokļi par to, ka apstrīdētajā detālplānojumā nav

956ievērotas daudzas MK noteikumu Nr. 883 prasības, kas

957attiecas uz darba uzdevuma izpildi, kā arī atsevišķu dokumentu

958pievienošanu.

959Satversmes tiesa ņem vērā to, ka

960apstrīdētais akts bija jāizstrādā atbilstoši MK noteikumiem

961Nr. 34, līdz ar to tādu MK noteikumu Nr. 883 prasību

962neizpilde, kuras nebija ietvertas MK noteikumos Nr. 34, nav

963uzskatāma par apstrīdētā akta neatbilstību augstāka juridiskā

964spēka normām.

965Lietas materiālos norādīts, ka

966pastāv atsevišķas neprecizitātes tajos dokumentos, kas ietverti

967detālplānojumā (kā apstrīdētā akta projektā), bet ko nesatur

968apstrīdētais akts (saistošie noteikumi). Piemēram, topogrāfiskajā

969kartē nav iezīmēti eksistējošie gājēju celiņi. Tāpat, kā jau

970Satversmes tiesa iepriekš secināja, nav pareiza norāde uz

971Ūdensobjekta kā grants karjera izcelsmi.

972Satversmes tiesa secina, ka

973konkrētie trūkumi nav uzskatāmi par tik būtiskiem detālplānojuma

974izstrādes trūkumiem, kas ietekmētu apstrīdētā akta saturu.

97524. Ņemot vērā

976visu secināto, Satversmes tiesa uzskata, ka apstrīdētais akts

977atbilst gan Satversmes 115. pantam, gan arī tiesiskuma

978principam.

979Nolēmumu

980daļa

981Pamatojoties uz Satversmes tiesas

982likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda:

983Atzīt Rīgas domes 2006. gada

98419. decembra saistošos noteikumus Nr. 67 "Teritorijas

985Maskavas ielā 264 (kadastra Nr. 01000780413) un Maskavas

986ielā bez numura (kadastra Nr. 01000781004) izmantošanas un

987apbūves noteikumi" par atbilstošiem Teritorijas plānošanas likuma

9883. panta 1. punktam, Aizsargjoslu likuma 37. panta

989pirmās daļas 4. punktam un Latvijas Republikas Satversmes

990115. pantam.

991Spriedums ir galīgs un

992nepārsūdzams.

993Spriedums stājas spēkā tā

994publicēšanas dienā.

995Tiesas sēdes priekšsēdētājs

996G.Kūtris