37. punktsregulē aprobežojumus nevis jebkurā, bet tikai tādā

regulē aprobežojumus nevis jebkurā, bet tikai tādā

1applūstošā teritorijā, kas atrodas ūdensobjekta aizsargjoslā.

2Aizsargjoslu likuma 7. panta

3pirmā daļa paredz: "Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka

4ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiem ūdensobjektiem, lai

5samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām,

6novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko

7darbību applūdināmajās zonās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo

8ainavu." Šā panta otrā daļa noteic aizsargjoslu platumu, tostarp

9arī attiecībā uz applūstošo teritoriju, un šis platums ir

10atšķirīgs lauku apvidū un pilsētās vai ciemos.

11Aizsargjoslu likuma 7. panta

12otrās daļas 1. punkta "a" līdz "n" apakšpunkti regulē

13aizsargjoslas platumu atkarībā no ūdensobjekta veida un platības,

14bet "o" apakšpunkts - aizsargjoslu platumu applūstošajā

15teritorijā. Redakcijā, kas bija spēkā apstrīdētā akta pieņemšanas

16laikā, minētais punkts paredzēja:

17"Minimālie virszemes ūdensobjektu

18aizsargjoslu platumi tiek noteikti: lauku apvidos (neatkarīgi no

19zemes kategorijas un īpašuma) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar

20applūstošo teritoriju - ne mazāk kā visas applūstošās teritorijas

21platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos

22apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma."

23Teritorija, uz kuru attiecas

24apstrīdētais akts, neatrodas lauku apvidū, līdz ar to minētais

25apakšpunkts aizsargjoslas platumu tajā neregulē.

26Apstrīdētā akta izdošanas laikā

27Aizsargjoslu likuma 7. panta otrās daļas 2. punkts

28paredzēja, ka "minimālie virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu

29platumi tiek noteikti: pilsētās un ciemos - teritoriju

30plānojumos, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā,

31izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ".

32Tātad apstrīdētā akta izdošanas

33laikā likums neparedzēja pienākumu Rīgas pilsētas teritorijā

34noteikt aizsargjoslu Daugavas applūstošajai teritorijai vairāk kā

3510 metru platumā.

36Pieteikuma iesniedzējs savu

37prasījumu citastarp pamato ar Satversmes tiesas 2007. gada

388. februāra spriedumā lietā Nr. 2006-09-03 un

392007. gada 21. decembra spriedumā lietā

40Nr. 2007-12-03 izteiktajām atziņām. Minētajos spriedumos

41ietvertie secinājumi, kas attiecas uz Aizsargjoslu likuma

42(2003. gada 19. jūnija likuma redakcijā) 37. panta

43pirmās daļas 4. punkta interpretāciju, tika izdarīti

44kopsakarā ar konkrētu tiesisko situāciju. Proti, tiesa savu

45vērtējumu sniedza tikai attiecībā uz tādu neapbūvētu teritoriju

46noteikšanu par apbūvējamām, kuras atrodas virszemes ūdensobjektu

47applūstošajās teritorijās ciemos un lauku apvidos. Ņemot vērā

48virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas noteikšanas mērķi, minētie

49secinājumi nevar tikt vispārināti un piemēroti mehāniski, lai

50pamatotu, ka jebkuru virszemes ūdensobjektu applūstošās

51teritorijas noteikšana par apbūvējamu teritoriju ir pretrunā ar

52Aizsargjoslu likumu. Apstrīdētais detālplānojums attiecas uz tādu

53pilsētas teritoriju, ap kuru jau vēsturiski ir izveidojusies un

54pastāv blīva un koncentrēta apbūve. Līdz ar to uz teritoriju, ko

55reglamentē apstrīdētais akts, nav attiecināmi Satversmes tiesas

562007. gada 8. februāra spriedumā lietā

57Nr. 2006-09-03 un 2007. gada 21. decembra

58spriedumā lietā Nr. 2007-12-03 ietvertie secinājumi.

59Savukārt juridiskais pamatojums

60tam, kādēļ Aizsargjoslu likuma (2003. gada 19. jūnija

61likuma redakcijā) 37. panta pirmās daļas 4. punktam

62neatbilst tādas pilsētā ietilpstošas neapbūvētas teritorijas

63noteikšana par apbūvējamu teritoriju, ap kuru jau vēsturiski ir

64izveidojusies blīva un koncentrēta apbūve, pieteikumā nav

65sniegts.

66Lietā nav strīda par to, vai

67apstrīdētajā aktā ir ievērotas prasības par aprobežojumiem

68aizsargjoslā vismaz 10 metru platumā. Līdz ar to nav

69pamatots Pieteikuma iesniedzēja apgalvojums par apstrīdētā akta

70neatbilstību Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas

714. punkta prasībām sakarā ar iespējamo Aizsargjoslu likuma

72pārkāpumu attiecībā uz Daugavas applūstošo teritoriju.

7313.2. Vienlaikus no

74pieteikuma izriet uzskats, ka Domei bija īpaši jāizvērtē

75attiecīgās teritorijas izmantošana tieši tādēļ, ka tā ir

76applūstoša teritorija, arī neatkarīgi no tobrīd likumā noteikto

77aizsargjoslu platuma. Atbilstoši RTIAN 3.8.9. punktam

78"aizsargjoslas platums virszemes ūdens objektiem Rīgā ir ne mazāk

79kā 10 metrus plata josla katrā krastā (aizsargjosla mērāma no

80stāvkrasta augšējās krants, ja tāda ir, bet, ja ir izteikta

81periodiski applūstoša paliene, tad ne mazāk kā visas palienes

82platumā), izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves

83dēļ, vai arī, ja krastu veido vienlaidu dambis".

8413.2.1. Pieteikuma

85iesniedzējs norāda, ka Domei bija jāņem vērā Latvijas Vides,

86ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras izstrādātā Daugavas upes

87applūšanas risku teritoriju karte, no kuras izriet, ka Daugavas

88aizsargjoslas teritorija, kur saskaņā ar apstrīdēto aktu atļauta

89dzīvojamā apbūve, ir pakļauta applūdinājuma varbūtībai par diviem

90līdz pieciem procentiem.

91Satversmes tiesa piekrīt Vides

92ministrijas viedoklim, ka ūdensobjektu applūstošo risku

93teritoriju kartes nav apstiprinātas ar normatīvo aktu un tāpēc

94nav juridiski saistošas pašvaldībām. Vienlaikus Satversmes tiesa

95ņem vērā arī Vides ministrijas iesniegto atzinumu, ko sagatavojis

96Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes vadošais

97pētnieks Uldis Bethers (sk. lietas materiālu

981. sēj. 149.-156. lpp.). Viņš secina, ka

99Pieteikuma iesniedzēja minētajā kartē izmantota noslēgta metodika

100un gan aprēķinu, gan kartēšanas metodes ir apšaubāmas.

101Līdz ar to Domei bija pamats ne

102visas minētajā kartē norādītās teritorijas uzskatīt par

103applūstošām.

10413.2.2. Vides ministrija

105norāda, ka applūstošo teritoriju noteikšanai nepieciešamo

106hidroloģisko novērojumu veikšana, to novērtējums un hidroloģisko

107prognožu izstrādāšana ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un

108meteoroloģijas aģentūras kompetencē. Arī Ministru kabineta

1092008. gada 3. jūnija noteikumi Nr. 406 "Virszemes

110ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika" šo jautājumu

111nodod minētās aģentūras kompetencē. Šo noteikumu 8. punkts

112paredz: "Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes ņem

113vērā šajos noteikumos noteiktās prasības, izsniedzot nosacījumus

114vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādei, kā arī

115izsniedzot atzinumu par minētā plānojuma atbilstību izsniegtajiem

116nosacījumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vietējo

117pašvaldību teritorijas plānošanu."

118Latvijas Vides, ģeoloģijas un

119meteoroloģijas aģentūra Satversmes tiesai ir iesniegusi atzinumu,

120kurā secina: "Ārpus mākslīgās ūdens tilpnes grunts gabalā nav

121teritorijas, kas atrastos zemāk par augstuma atzīmi 2,48 m

122Baltijas jūras sistēmā un būtu pakļauta applūšanas riskam."

123Arī I. Strautmanis uzsver, ka

124attiecīgo teritoriju nevar uzskatīt par applūstošu, jo jaunā

125apbūve paredzēta gandrīz vai uz vienas līnijas ar blakus esošo

126dzīvojamo apbūvi, kas izveidota gar Daugavas krastu. Šo līniju

127var uzskatīt par "iedibināto būvlaidi", un tās augstuma atzīme

128svārstās no 4,5 līdz 5,5 metriem, savukārt pēc Rīgas HES

129darbības sākuma maksimālais ūdens līmenis Daugavā nav bijis

130augstāks par 1,92 metriem (sk. lietas materiālu

1317. sēj. 98. lpp.).

132Līdz ar to nav

133pamatots Pieteikuma iesniedzēja apgalvojums par to, ka

134apstrīdētais akts paredz apbūvi applūstošā teritorijā, kā arī par

135apstrīdētā akta neatbilstību Aizsargjoslu likuma 37. panta

136pirmās daļas 4. punkta prasībām attiecībā uz apbūvi Daugavas

137aizsargjoslā.

13814. Lietā izteikts

139viedoklis, ka apstrīdētajā aktā nav noteikta aizsargjosla

140Ūdensobjektam un līdz ar to pastāv pretruna ar Aizsargjoslu

141likuma 7. panta otrās daļas 3. punktu. Ūdensobjekts

142esot kultūrvēsturiskas nozīmes objekts, respektīvi, Elles dīķis,

143un šo apstākli Domei vajadzējis īpaši ņemt vērā, izstrādājot

144apstrīdēto aktu.

145Minētie jautājumi ir cieši

146saistīti, tāpēc Satversmes tiesa tos izvērtēs kopā šādā

147secībā:

1481) vai Ūdensobjektam bija jānoteic

149aizsargjosla sakarā ar to, ka tas savienots ar Daugavu;

1502) vai Ūdensobjekts ir

151kultūrvēsturiskas nozīmes objekts, respektīvi, Elles dīķis;

1523) vai Ūdensobjekts ir

153mākslīgs;

1544) vai Domes rīcībā attiecībā uz

155Ūdensobjekta izcelsmes noskaidrošanu ir saskatāmi būtiski

156apstrīdētā akta pieņemšanas procedūras pārkāpumi;

1575) vai Ūdensobjektam bija jānoteic

158aizsargjosla, ņemot vērā, ka tas atrodas juridiskās personas

159īpašumā.

16014.1. Gan 1996. gada

16128. oktobrī Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie Ministru

162kabineta noteikumi Nr. 324 "Noteikumi par aizsargjoslām",

163gan 1997. gada 11. martā pieņemtais Aizsargjoslu likums

164expressis verbis noteica aizsargjoslas tikai upēm un

165ezeriem. Lai arī ar jēdzienu "ezers" atsevišķos gadījumos

166iespējams apzīmēt ūdenskrātuves, kas radušās cilvēka darbības

167rezultātā, parasti latviešu valodā ar vārdu "ezers" saprotama

168"dabiska ūdenstilpe sauszemes iedobumā, padziļinājumā"

169(Latviešu valodas vārdnīca. Avots, 1998,

170215. lpp.).

171Arī 2002. gada

1721. oktobrī pieņemtā Ūdens apsaimniekošanas likuma