13. pants

Secinot, ka apstrīdētā norma paredz atšķirīgu

attieksmi pret vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām, Satversmes tiesai

jāvērtē, vai šāda attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos

paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu un atbilstoši Satversmes

64. pantam.

Satversmes 64. pants nosaka: "Likumdošanas tiesības

pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un

apmēros."

Kā atzinusi Satversmes tiesa, lai nodrošinātu efektīvāku

valsts varas īstenošanu, ir pieļaujama atkāpe no prasības, ka

likumdevējam visi jautājumi pilnībā jāizšķir pašam. Šī

efektivitāte tiek sasniegta, likumdevējam likumdošanas procesā

izlemjot svarīgākos jautājumus, bet detalizētāku noteikumu un

likuma ieviešanai dzīvē nepieciešamo tehnisko normu izstrādāšanai

pilnvarojot izpildvaru - Ministru kabinetu (piemēram,

Satversmes tiesas 2021. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr.

2021-03-03 21. punkts). Pašvaldība ir noteiktā teritorijā

dzīvojošo pilsoņu izveidota vietējā vara, kas darbojas šajā

teritorijā. Tā ir vietējās varas institūcija, kurai ir tiesības

un reālas iespējas likuma robežās regulēt un vadīt būtisku daļu

no publiskiem jautājumiem vietējo iedzīvotāju interesēs, atbildot

par tiem (sal.: Satversmes tiesas 2008. gada 16. aprīļa

lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-21-01 14.

punkts). Tādējādi noteiktas izpildvaras darbības ir uzticētas

arī pašvaldībām.

Saskaņā ar varas dalīšanas principu izpildvarai ir tiesības

izdot vispārsaistošu (ārēju) normatīvo aktu tikai likumā noteiktā

gadījumā un tas nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi un likumiem

(sal.: Satversmes tiesas 2021. gada 14. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2021-03-03 21. punkts). Tāpat tam jābūt

publicētam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un pietiekami

skaidri formulētam, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un

pienākumus (sal.: Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija

sprieduma lietā Nr. 2002-01-03 secinājumu daļa un 2016. gada 2.

marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 20. punkts).

Saistošie noteikumi Nr. 199 ir izdoti, pamatojoties uz

Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punktu un 44. panta

otro daļu. Tie 2023. gada 10. maijā publicēti oficiālajā izdevumā

"Latvijas Vēstnesis" Nr. 88 un stājušies spēkā 2023.

gada 11. maijā. Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus un arī

Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma ir

pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām un pietiekami skaidri

formulēta.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka pilnvarojums noteikt

kārtību bērnu uzņemšanai pašvaldības pamatizglītības iestādēs

saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4. panta 18. punktu ir

Ministru kabinetam un pašvaldība, pieņemot apstrīdēto normu, ir

pārkāpusi Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punktā un

Izglītības likuma 17. panta pirmajā daļā piešķirto pilnvarojumu.

Rīgas valstspilsētas pašvaldība atbildes rakstā norāda, ka

Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punkts un Izglītības

likuma 17. pants kopsakarā ar Pašvaldību likuma 44. panta otro

daļu pilnvaro pašvaldības domi saistošajos noteikumos noteikt

principus izglītojamo uzņemšanai pašvaldības pamatizglītības

iestādēs, tostarp noteikt prioritātes kritērijus, uz kuru pamata

izglītības iestāde var atteikties uzņemt izglītojamo vispārējās

izglītības programmā.

13.1. Likumdevējs to jautājumu izlemšanu, kurus

efektīvi risināt ir iespējams, pārzinot attiecīgās

administratīvās teritorijas apstākļus un iedzīvotāju vajadzības,

var nodot pašvaldību kompetencē. Turklāt ne tikai īpaši

pilnvarojot pašvaldību attiecīgā normatīvajā aktā, bet arī

vispārīgi nosakot to par pašvaldības autonomo kompetenci.

Pašvaldību autonomās funkcijas ir noteiktas Pašvaldību likuma 4.

pantā. Par autonomo funkciju izpildi atbild pati pašvaldība. Lai

nodrošinātu autonomo funkciju izpildi, Pašvaldību likuma 44.

panta otrajā daļā ir noteiktas pašvaldības domes tiesības izdot

vispārsaistošus (ārējus) normatīvos tiesību aktus - saistošos

noteikumus. Atbilstoši šai tiesību normai saistošos noteikumus

pašvaldības dome izdod, ievērojot likumos vai Ministru kabineta

noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību.

Apstrīdētā norma ir izdota, pamatojoties uz Pašvaldību likuma

4. panta pirmās daļas 4. punktu un 44. panta otro daļu.

Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punkts paredz, ka

viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir gādāt par

iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto

izglītību. Savukārt šā likuma 44. panta otrā daļa, kā jau minēts

iepriekš, nosaka domes tiesības izdot saistošos noteikumus.

Tādējādi secināms, ka minētās Pašvaldību likuma normas gādāšanu

par pašvaldības iedzīvotāju izglītību paredz kā attiecīgās

pašvaldības autonomo funkciju un tās nodrošināšanai nosaka arī

pašvaldības tiesības izdot saistošos noteikumus.

Līdz ar to jāvērtē, vai Rīgas valstspilsētas pašvaldība,

izdodot apstrīdēto normu, ir ievērojusi likumos vai Ministru

kabineta noteikumos paredzēto pašvaldības autonomās funkcijas

izpildes kārtību.

13.2. Atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 4. panta

18. punktam Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izglītojamie

tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no

tām, kā arī obligātās prasības šajās programmās izglītojamo

pārcelšanai uz nākamo klasi. Ministru kabinets saskaņā ar šo

pilnvarojumu ir izdevis Noteikumus Nr. 11. Šie noteikumi regulē

vispārējo kārtību izglītojamo uzņemšanai vispārējās izglītības

programmās, proti, to, kāds dokuments var būt par pamatu

izglītojamā uzņemšanai izglītības programmā, šā dokumenta saturu,

vecāku tiesības iepazīties ar izglītības iestādes sagatavotajiem

un tās darbību regulējošajiem dokumentiem, izglītības iestādes

vadītāja rīcību pēc iesnieguma saņemšanas un pieņemamā lēmuma

veidu, bāreņa un bez vecāku gādības palikušu izglītojamo

uzņemšanas kārtību, kā arī kārtību pamatizglītības programmu

apguvei ģimenē.

Noteikumi Nr. 11 neregulē kārtību, kādā izskatāmi iesniegumi

par izglītojamo uzņemšanu 1. klasē, un izglītojamo sadalījumu pa

pašvaldības izglītības iestādēm. To apstiprina arī pieaicinātā

persona - Ministru kabinets. Likumdevējs tam Ministru kabinetu

arī nav pilnvarojis.

13.3. Tieši pašvaldības ir tās, kuras var efektīvi un

proaktīvi reaģēt uz to iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņām.

Tādēļ arī tādus ar izglītības sistēmu saistītus jautājumus, kuru

risināšanai nepieciešama vietējai varai raksturīgā iespēja reaģēt

savlaicīgi un efektīvi, likumdevējs ir nodevis pašvaldību

ziņā.

Pašvaldības kompetence plānot tās izglītības iestāžu

institucionālo tīklu ietver arī lemšanu par izglītojamo skaitu

klasēs un kārtību, kādā aizpildīt brīvās vietas. Rīgas

valstspilsētas pašvaldībai ir pienākums noteikt secību, kādā

izglītojamie tiek uzņemti 1. klasē tās izglītības iestādēs.

Apstrīdētā norma ir daļa no regulējuma, ar kuru noteikts, kā

reģistrējami un kādā secībā izskatāmi iesniegumi par izglītojamā

uzņemšanu izglītības iestādes 1. klasē. Tādā veidā noregulēts arī

jautājums par to, kā aizpildāmas brīvās vietas pašvaldības

izglītības iestāžu 1. klasēs. Regulējums, ar kuru noteikts

izglītojamo sadalījums pa Rīgas valstspilsētas pašvaldības

izglītības iestādēm, ir daļa no to pasākumu kopuma, kas

nepieciešami, lai nodrošinātu izglītojamiem iespēju sākt

pamatizglītības ieguvi. Tādējādi apstrīdētā norma ir izdota,

Rīgas valstspilsētas pašvaldībai pildot tai piešķirto autonomo

funkciju.

Īstenojot autonomo funkciju gādāt par iedzīvotāju izglītību,

pašvaldībai jāņem vērā gan Vispārējās izglītības likuma 32. panta

otrajā un trešajā daļā noteiktais par vecumu, kādā uzsākama

pamatizglītības ieguve, gan Izglītības likuma 17. panta pirmajā

daļā noteiktais pienākums pēc iespējas nodrošināt izglītojamiem

iespēju iegūt pamatizglītību viņu dzīvesvietai tuvākajā

izglītības iestādē. Turklāt pašvaldībai jāņem vērā arī tās

teritorijā esošo izglītības iestāžu skaits, tajās pieejamo telpu

ietilpība, pedagogu skaits, kā arī jāsamēro visu izglītojamo

tiesības uz pamatizglītību. Pašvaldībai jākoordinē izglītojamo

sadalījums pa tās izglītības iestādēm.

Tādējādi Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir ievērojusi tai

piešķirto pilnvarojumu.

Līdz ar to atšķirīgā attieksme ir

noteikta ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību

normu un atbilst Satversmes 64. pantam.