13. punkts

1Secinot, ka apstrīdētā norma paredz atšķirīgu

2attieksmi pret vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

3salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām, Satversmes tiesai

4jāvērtē, vai šāda attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos

5paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu un atbilstoši Satversmes

664. pantam.

7Satversmes 64. pants nosaka: "Likumdošanas tiesības

8pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un

9apmēros."

10Kā atzinusi Satversmes tiesa, lai nodrošinātu efektīvāku

11valsts varas īstenošanu, ir pieļaujama atkāpe no prasības, ka

12likumdevējam visi jautājumi pilnībā jāizšķir pašam. Šī

13efektivitāte tiek sasniegta, likumdevējam likumdošanas procesā

14izlemjot svarīgākos jautājumus, bet detalizētāku noteikumu un

15likuma ieviešanai dzīvē nepieciešamo tehnisko normu izstrādāšanai

16pilnvarojot izpildvaru - Ministru kabinetu (piemēram,

17Satversmes tiesas 2021. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr.

182021-03-03 21. punkts). Pašvaldība ir noteiktā teritorijā

19dzīvojošo pilsoņu izveidota vietējā vara, kas darbojas šajā

20teritorijā. Tā ir vietējās varas institūcija, kurai ir tiesības

21un reālas iespējas likuma robežās regulēt un vadīt būtisku daļu

22no publiskiem jautājumiem vietējo iedzīvotāju interesēs, atbildot

23par tiem (sal.: Satversmes tiesas 2008. gada 16. aprīļa

24lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-21-01 14.

25punkts). Tādējādi noteiktas izpildvaras darbības ir uzticētas

26arī pašvaldībām.

27Saskaņā ar varas dalīšanas principu izpildvarai ir tiesības

28izdot vispārsaistošu (ārēju) normatīvo aktu tikai likumā noteiktā

29gadījumā un tas nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi un likumiem

30(sal.: Satversmes tiesas 2021. gada 14. oktobra

31sprieduma lietā Nr. 2021-03-03 21. punkts). Tāpat tam jābūt

32publicētam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un pietiekami

33skaidri formulētam, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un

34pienākumus (sal.: Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija

35sprieduma lietā Nr. 2002-01-03 secinājumu daļa un 2016. gada 2.

36marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 20. punkts).

37Saistošie noteikumi Nr. 199 ir izdoti, pamatojoties uz

38Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punktu un 44. panta

39otro daļu. Tie 2023. gada 10. maijā publicēti oficiālajā izdevumā

40"Latvijas Vēstnesis" Nr. 88 un stājušies spēkā 2023.

41gada 11. maijā. Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus un arī

42Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma ir

43pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām un pietiekami skaidri

44formulēta.

45Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka pilnvarojums noteikt

46kārtību bērnu uzņemšanai pašvaldības pamatizglītības iestādēs

47saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4. panta 18. punktu ir

48Ministru kabinetam un pašvaldība, pieņemot apstrīdēto normu, ir

49pārkāpusi Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punktā un

50Izglītības likuma 17. panta pirmajā daļā piešķirto pilnvarojumu.

51Rīgas valstspilsētas pašvaldība atbildes rakstā norāda, ka

52Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punkts un Izglītības

53likuma 17. pants kopsakarā ar Pašvaldību likuma 44. panta otro

54daļu pilnvaro pašvaldības domi saistošajos noteikumos noteikt

55principus izglītojamo uzņemšanai pašvaldības pamatizglītības

56iestādēs, tostarp noteikt prioritātes kritērijus, uz kuru pamata

57izglītības iestāde var atteikties uzņemt izglītojamo vispārējās

58izglītības programmā.

5913.1. Likumdevējs to jautājumu izlemšanu, kurus

60efektīvi risināt ir iespējams, pārzinot attiecīgās

61administratīvās teritorijas apstākļus un iedzīvotāju vajadzības,

62var nodot pašvaldību kompetencē. Turklāt ne tikai īpaši

63pilnvarojot pašvaldību attiecīgā normatīvajā aktā, bet arī

64vispārīgi nosakot to par pašvaldības autonomo kompetenci.

65Pašvaldību autonomās funkcijas ir noteiktas Pašvaldību likuma 4.

66pantā. Par autonomo funkciju izpildi atbild pati pašvaldība. Lai

67nodrošinātu autonomo funkciju izpildi, Pašvaldību likuma 44.

68panta otrajā daļā ir noteiktas pašvaldības domes tiesības izdot

69vispārsaistošus (ārējus) normatīvos tiesību aktus - saistošos

70noteikumus. Atbilstoši šai tiesību normai saistošos noteikumus

71pašvaldības dome izdod, ievērojot likumos vai Ministru kabineta

72noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību.

73Apstrīdētā norma ir izdota, pamatojoties uz Pašvaldību likuma

744. panta pirmās daļas 4. punktu un 44. panta otro daļu.

75Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punkts paredz, ka

76viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir gādāt par

77iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto

78izglītību. Savukārt šā likuma 44. panta otrā daļa, kā jau minēts

79iepriekš, nosaka domes tiesības izdot saistošos noteikumus.

80Tādējādi secināms, ka minētās Pašvaldību likuma normas gādāšanu

81par pašvaldības iedzīvotāju izglītību paredz kā attiecīgās

82pašvaldības autonomo funkciju un tās nodrošināšanai nosaka arī

83pašvaldības tiesības izdot saistošos noteikumus.

84Līdz ar to jāvērtē, vai Rīgas valstspilsētas pašvaldība,

85izdodot apstrīdēto normu, ir ievērojusi likumos vai Ministru

86kabineta noteikumos paredzēto pašvaldības autonomās funkcijas

87izpildes kārtību.

8813.2. Atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 4. panta

8918. punktam Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izglītojamie

90tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no

91tām, kā arī obligātās prasības šajās programmās izglītojamo

92pārcelšanai uz nākamo klasi. Ministru kabinets saskaņā ar šo

93pilnvarojumu ir izdevis Noteikumus Nr. 11. Šie noteikumi regulē

94vispārējo kārtību izglītojamo uzņemšanai vispārējās izglītības

95programmās, proti, to, kāds dokuments var būt par pamatu

96izglītojamā uzņemšanai izglītības programmā, šā dokumenta saturu,

97vecāku tiesības iepazīties ar izglītības iestādes sagatavotajiem

98un tās darbību regulējošajiem dokumentiem, izglītības iestādes

99vadītāja rīcību pēc iesnieguma saņemšanas un pieņemamā lēmuma

100veidu, bāreņa un bez vecāku gādības palikušu izglītojamo

101uzņemšanas kārtību, kā arī kārtību pamatizglītības programmu

102apguvei ģimenē.

103Noteikumi Nr. 11 neregulē kārtību, kādā izskatāmi iesniegumi

104par izglītojamo uzņemšanu 1. klasē, un izglītojamo sadalījumu pa

105pašvaldības izglītības iestādēm. To apstiprina arī pieaicinātā

106persona - Ministru kabinets. Likumdevējs tam Ministru kabinetu

107arī nav pilnvarojis.

10813.3. Tieši pašvaldības ir tās, kuras var efektīvi un

109proaktīvi reaģēt uz to iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņām.

110Tādēļ arī tādus ar izglītības sistēmu saistītus jautājumus, kuru

111risināšanai nepieciešama vietējai varai raksturīgā iespēja reaģēt

112savlaicīgi un efektīvi, likumdevējs ir nodevis pašvaldību

113ziņā.

114Pašvaldības kompetence plānot tās izglītības iestāžu

115institucionālo tīklu ietver arī lemšanu par izglītojamo skaitu

116klasēs un kārtību, kādā aizpildīt brīvās vietas. Rīgas

117valstspilsētas pašvaldībai ir pienākums noteikt secību, kādā

118izglītojamie tiek uzņemti 1. klasē tās izglītības iestādēs.

119Apstrīdētā norma ir daļa no regulējuma, ar kuru noteikts, kā

120reģistrējami un kādā secībā izskatāmi iesniegumi par izglītojamā

121uzņemšanu izglītības iestādes 1. klasē. Tādā veidā noregulēts arī

122jautājums par to, kā aizpildāmas brīvās vietas pašvaldības

123izglītības iestāžu 1. klasēs. Regulējums, ar kuru noteikts

124izglītojamo sadalījums pa Rīgas valstspilsētas pašvaldības

125izglītības iestādēm, ir daļa no to pasākumu kopuma, kas

126nepieciešami, lai nodrošinātu izglītojamiem iespēju sākt

127pamatizglītības ieguvi. Tādējādi apstrīdētā norma ir izdota,

128Rīgas valstspilsētas pašvaldībai pildot tai piešķirto autonomo

129funkciju.

130Īstenojot autonomo funkciju gādāt par iedzīvotāju izglītību,

131pašvaldībai jāņem vērā gan Vispārējās izglītības likuma 32. panta

132otrajā un trešajā daļā noteiktais par vecumu, kādā uzsākama

133pamatizglītības ieguve, gan Izglītības likuma 17. panta pirmajā

134daļā noteiktais pienākums pēc iespējas nodrošināt izglītojamiem

135iespēju iegūt pamatizglītību viņu dzīvesvietai tuvākajā

136izglītības iestādē. Turklāt pašvaldībai jāņem vērā arī tās

137teritorijā esošo izglītības iestāžu skaits, tajās pieejamo telpu

138ietilpība, pedagogu skaits, kā arī jāsamēro visu izglītojamo

139tiesības uz pamatizglītību. Pašvaldībai jākoordinē izglītojamo

140sadalījums pa tās izglītības iestādēm.

141Tādējādi Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir ievērojusi tai

142piešķirto pilnvarojumu.

143Līdz ar to atšķirīgā attieksme ir

144noteikta ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību

145normu un atbilst Satversmes 64. pantam.