1. pants
).

Turklāt teritorijas plānojuma

izstrādāšana nav tikai formāla procedūra. Tā ir reglamentēta, lai

varētu identificēt un izsvērt dažādas intereses un noteikt, kurām

no tām plānojumā dodama prioritāte. Šajā procesā ir jāpanāk visu

iesaistīto pušu interešu līdzsvarošana, vājāko dalībnieku

aizsardzība un visas sabiedrības interešu nodrošināšana (sk.

Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā

Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu un

2005. gada 14. decembra sprieduma lietā

Nr. 2005-10-03 11. punktu).

Teritorijas plānošanas uzdevums ir

ne tikai radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un

investīciju piesaistei, bet arī paredzēt vides kvalitātes,

teritorijas racionālas izmantošanas un rūpniecisko un vides risku

novēršanas priekšnoteikumus, kā arī saglabāt dabas un kultūras

mantojumu, ainavas un bioloģisko daudzveidību, un paaugstināt

kultūrainavas un apdzīvoto vietu kvalitāti (Teritorijas

plānošanas likuma 4.pants). Pašvaldībai ir pienākums ar

teritorijas plānojumu, kā vienu no plānošanas politikas

īstenošanas instrumentiem, noteikt teritorijas turpmāko attīstību

un saskaņot dažādas, reizēm pat pretējas intereses. Tādējādi

teritorijas plānojuma mērķis ir nodrošināt gan ekonomisko

attīstību, gan sociālo un kultūras interešu īstenošanu, kā arī

vides aizsardzību.

Turklāt teritorijas plānošanas

procesā, "sekmējot vienīgi pilsētas ekonomisko izaugsmi (peļņas

gūšanu), neņemot vērā īpašās dabas un kultūras vērtības, tiek

panākts prettiesisks galarezultāts" (Satversmes tiesas

2004. gada 9. marta sprieduma lietā 2003-16-05

secinājumu daļas 5. punkts). Šāda teritorijas plānošanas

izpratne izriet arī no Eiropas Savienības tiesībām, kur noteikts,

ka īpaši jutīgajā vides aizsardzības jomā atsauce vienīgi uz

valsts ekonomisko labklājību nav pietiekama, lai atsvērtu citu

[indivīdu] tiesības (sk. Direktīvas 79/409/EEK 4. un

5.pantu kopsakarā ar 9.pantu, Direktīvas 92/43/EEK 6.panta

ceturto daļu un 7.pantu, lietu C-44/95 "Regina v. Secretary of

State for the Environment" [1996] ECR I-03805 un lietu C-3/96

"Commission v. the Netherlands" [1998] ECR I-3031). Arī

Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādījusi, ka valstīm, arī

pašvaldībām, pirms projekta īstenošanas ir pienākums veikt

pienācīgu un pilnīgu tā izvērtēšanu, apsverot alternatīvus

risinājumus, lai atrastu iespējami labāko projekta īstenošanas

risinājumu un nodrošinātu līdzsvarotu dažādu interešu ievērošanu

(sk.: Hatton and Others v. the United Kingdom, Chamber

Judgment 2, October 2001, para 97).

Interešu līdzsvarošanu nodrošina

teritorijas plānojuma izstrāde atbilstoši normatīvo aktu

prasībām. Interešu saskaņošana ir īpaši svarīga, nosakot

teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu noteiktās teritorijas

daļās. Teritorijas plānojuma saturs nosakāms, ņemot vērā

pašvaldības rīcības brīvības ārējās robežas un teritorijas

plānojuma uzdevumu nodrošināt līdzsvarotu ekonomisko, vides,

sociālo un arī kultūras interešu īstenošanu.

16. Lai teritorijas

plānojums būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jābūt noteiktā kārtībā

izstrādātam un apstiprinātam un, otrkārt, jāatbilst normatīvajiem

aktiem (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta

sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas

4. punktu). Ja teritorijas plānošanas procesā pieļauti

būtiski pārkāpumi, teritorijas plānojums vai tā daļa nav pieņemta

pienācīgā kārtībā.

Būtisku pārkāpumu var kvalificēt

pēc vairākiem kritērijiem. Pirmkārt, būtisks teritorijas

plānošanas procesa pārkāpums ir tāds pārkāpums, kura rezultātā

pieņemts citāds, nevis tāds lēmums, kāds būtu bijis, ja procedūra

tiktu ievērota. Otrkārt, būtisks pārkāpums ir pieļauts tādos

gadījumos, kad ir būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības

piedalīties teritorijas plānošanas procesā. Treškārt, par būtisku

pārkāpumu atzīstami arī citi teritorijas plānošanas principu

pārkāpumi (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26.aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 14. punktu).

Tādējādi, izvērtējot Apstrīdētā

plānojuma atbilstību Satversmes 115.pantam, nepieciešams

noskaidrot, vai ir ievērota normatīvajos aktos noteiktā

teritorijas plānojuma izstrādes un pieņemšanas kārtība un vai

atbilstoši normatīvajos aktos reglamentētajām teritorijas

plānošanas līmenim un veidam ir noteikta teritorijas plānotā

(atļautā) izmantošana un tās aprobežojumi.

17. Vērtējot, vai

teritorijas plānojums ir izstrādāts normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā, Satversmes tiesai visupirms jākonstatē, vai ir ievērotas

procesuālās prasības attiecībā uz teritorijas plānojuma

izstrādi.

Proti, vai un kā ir veikts stratēģiskais novērtējums, vai ir

notikusi plānojuma sabiedriskā apspriešana un vai ir saņemti

nepieciešamie atzinumi no attiecīgajām institūcijām. Tikai tad,

kad ir izvērtēta teritorijas plānojuma pieņemšanas procedūras

likumība, var izvērtēt, vai Apstrīdētā plānojuma pieņemšanā ir

ievērotas arī materiālo tiesību normās ietvertās prasības

attiecībā uz vides aizsardzību.

18. Pieteikuma iesniedzēja

uzskata, ka lietā būtu vērtējams arī tas, vai Rīgas brīvostas

teritorijā pamatoti ir iekļauts Kundziņsalas dzīvojamais rajons.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Kundziņsalas dzīvojamā rajona

iekļaušana Rīgas brīvostas teritorijā notikusi bez

sociālekonomiska pamata, turklāt pārkāpjot starptautiskās

saistības, kas Latvijai izriet no Konvencijas par nemateriālo

kultūras mantojumu saglabāšanu.

Savukārt Rīgas dome uzskata, ka

Kundziņsalas dzīvojamā rajona iekļaušana Rīgas brīvostas

teritorijā lielā mērā ir politiskas izšķiršanās rezultāts.

Turklāt to nosakot nevis Teritorijas plānojums, bet gan Noteikumi

Nr. 690. Bez tam šādu lēmumu pamato arī nepieciešamība

veicināt degradēto teritoriju attīstību.

Konkrētās lietas ietvaros jāņem

vērā, ka Likuma par ostām 3. pantā pašvaldībai ir noteiktas

tiesības ieteikt valdībai ostas perspektīvai attīstībai vēlamās

teritorijas robežu. Tātad no speciālā pilnvarojuma izriet, ka

pašvaldība var ieteikt, bet Ministru kabinets ar saviem

noteikumiem var noteikt par ostas teritoriju vienīgi tādu

teritoriju, kura perspektīvā ir attīstāma ostas vajadzībām.

Turklāt gan pašvaldībai, gan Ministru kabinetam, nosakot ostas

robežu, ir pienākums pārliecināties, vai jaunā ostas robeža un

pati tās noteikšana atbilst speciālo likumu prasībām, tostarp

likumiem, kas regulē dabas saglabāšanu (aizsardzību), un vai šīs

prasības ir savienojamas ar ostas vajadzību īstenošanu.

Valsts kancelejas pārstāve tiesas

sēdē paskaidroja, ka Rīgas brīvostas robežu reglamentējošo

Noteikumu Nr. 690 pieņemšana steidzamības kārtībā tika

uzsākta pēc Satiksmes ministrijas iesniegtā projekta. Rīgas

brīvostas robeža noteikta, pilnībā pamatojoties uz Rīgas domes,

VAS "Latvijas dzelzceļš" un Rīgas brīvostas pārvaldes

ieteikumiem. Pieņemot Ministru kabineta noteikumus, kas nosprauž

Rīgas brīvostas robežu, neesot vērtēta nepieciešamība Rīgas

brīvostas teritorijā iekļaut Kundziņsalas vēsturisko apbūvi.

Turklāt neesot vērtēts Vides ministrijas atzinums, kurā bija

norādīts, ka Kundziņsalas dzīvojamā rajona iekļaušana Rīgas

brīvostas teritorijā nav pamatota. Savukārt Rīgas domes pārstāvis

informēja, ka Rīgas domes Kultūras departaments kopš

2006. gada februāra vēl joprojām vērtē, vai un kādas

kultūrvēsturiskās vērtības ir sastopamas Kundziņsalā.

Konstitucionālajā sūdzībā ir

norādīts uz nepamatoto Kundziņsalas dzīvojamā rajona iekļaušanu

Rīgas brīvostas teritorijā. Tomēr sūdzībā nav ietverts prasījums

izvērtēt, vai Noteikumi Nr. 690, ar kuriem Kundziņsalas

dzīvojamais rajons iekļauts Rīgas brīvostas teritorijā, atbilst

Satversmes 115.pantam. Lieta par šādu prasījumu nav ierosināta.

Pie tam institūcija, kura izdevusi normatīvo aktu, kas noteic

Rīgas brīvostas robežas, - Ministru kabinets - nav šīs lietas

dalībnieks un nav sniegusi savu atbildes rakstu.

Lai arī Satversmes tiesas procesā

atsevišķos gadījumos prasījuma robežu paplašināšana spriedumā ir

iespējama un pat nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu personas

tiesību aizsardzību un sprieduma izpildi, tomēr pretrunā ar

Satversmes tiesas procesa principiem būtu tāda normatīvā akta

atbilstības izvērtēšana, kurš attiecīgajā lietā vispār nav

apstrīdēts (sk. Satversmes tiesas 2007. gada

19. decembra sprieduma lietā Nr. 2007-13-03

6. punktu).

Līdz ar to izskatāmajā lietā

Satversmes tiesai nav pamata vērtēt, vai Kundziņsalas vai arī

kādas citas teritorijas iekļaušana Rīgas brīvostas teritorijā vai

izslēgšana no tās atbilst Satversmes 115. pantam. Ievērojot

no konstitucionālās sūdzības izrietošā prasījuma robežas,

Satversmes tiesa vērtē, vai Satversmes 115. pantam atbilst

Apstrīdētā plānojuma izstrādes un pieņemšanas process Ministru

kabineta noteiktās Rīgas brīvostas robežās.

III

19. Lietas dalībnieki pauž

atšķirīgu viedokli par to, vai, izstrādājot un pieņemot

Apstrīdēto plānojumu, ir ievērotas normatīvo aktu prasības

attiecībā uz stratēģiskā novērtējuma veikšanu. Par to, ka

stratēģiskais novērtējums ir veikts Teritorijas plānojumam

kopumā, lietā strīds nepastāv (sk. lietas materiālu

1. sējuma 163. lapu - 3.sējuma 29. lapu un 30. - 56.

lapu).

Lietā strīds ir par to, vai

Apstrīdētā plānojuma stratēģiskais novērtējums ir veikts

nepieciešamajā detalizācijas pakāpē un vai ir pieļaujams

detalizētāku stratēģisko novērtējumu veikt Rīgas brīvostas

attīstības programmas vides pārskata ietvaros. Turklāt strīds ir

arī par to, vai šādu rīcību pieļauj Natura 2000 teritoriju

esamība Rīgas brīvostas teritorijā un tai piegulošajās

teritorijās.

Līdz ar to Satversmes tiesai

jānoskaidro, vai, pirmkārt, Apstrīdētā plānojuma stratēģiskais

novērtējums ir veikts atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Proti,

vai ir apkopota un izvērtēta nepieciešamā un pieejamā

informācija, lai prognozētu šā plānošanas dokumenta īstenošanas

iespējamo ietekmi uz vidi un varētu noteikt Rīgas brīvostas

teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu. Otrkārt, vai

normatīvais regulējums ļauj detalizētāku Rīgas brīvostas

teritorijas stratēģisko novērtējumu veikt Rīgas brīvostas

attīstības programmas izstrādes ietvaros. Treškārt, vai šāda

rīcība ir pieļaujama, ņemot vērā Natura 2000 teritorijas

esamību Rīgas brīvostas teritorijā un tai piegulošajās

teritorijās.

20. Saskaņā ar likuma "Par

ietekmes uz vidi novērtējumu" 1. pantu stratēģiskais

novērtējums likumā noteiktajā kārtībā veicams plānošanas

dokumentam, kura īstenošana var būtiski ietekmēt vidi.

Stratēģiskais novērtējums ir procesuāls līdzeklis, ar kura

starpniecību ar vidi saistītu plānošanas dokumentu pieņemšanas

procesā tiek īstenots viens no vides politikas pamatprincipiem -

piesardzības princips.

20.1. Piesardzības principu

autoritatīvi skaidro ANO 1992. gada Riodežaneiro konferences

"Par vidi un attīstību" deklarācijas 15. pants, kas nosaka:

"Lai nodrošinātu vides aizsardzību, valstīm atbilstoši to

iespējām plaši jāpiemēro piesardzības pieeja. Ja pastāv būtiska

vai neatgriezeniska kaitējuma draudi, nepietiekamu zinātnisko

pamatojumu nedrīkst izmantot, lai attaisnotu efektīvu iespējamā

vides kaitējuma novēršanas pasākumu atlikšanu"

(sk.: http://www.unep.org/Documents.multilingual/Default.asp?DocumentID=78&

ArticleID=1163).

Turklāt līguma par Latvijas

pievienošanos Eiropas Savienībai anotācijā norādīts, ka "Eiropas

Savienības vides tiesību aktu pārņemšanai kopumā jau ir un

nākotnē būs ļoti pozitīva ietekme uz Latvijas vidi, jo Latvija

šādā veidā pārņem Eiropas Savienības dalībvalstu ilggadējo

pieredzi un attīstīto likumdošanas praksi. Ieviešot ietekmes uz

vidi novērtējumu, tiek nodrošināts tas, ka paredzētās

saimnieciskās darbības ietekme uz vidi obligāti tiek vērtēta jau

plānošanas periodā, kā arī tiek nodrošināta sabiedrības

iesaistīšanās lielāko vidi ietekmējošo projektu izvērtēšanā. Tā

rezultātā tiek nodrošinātas papildu garantijas cilvēku veselībai

un bioloģiskajai daudzveidībai" (sk.:

http://www.mfa.gov.lv/lv/eu/3883/3749/4004/4005/#II-4).

Eiropas Kopienas vides politika,

kas vērsta uz augsta līmeņa aizsardzības panākšanu, pamatojas uz

piesardzības un preventīvās darbības principu. Eiropas Kopienu

Tiesa savā judikatūrā norādījusi, ka atbilstoši Eiropas Kopienas

dibināšanas līguma 174. panta otrajai daļai tieši

piesardzības princips Kopienas vides politikā ir viens no augsta

līmeņa aizsardzības stūrakmeņiem. Saskaņā ar šo principu

ietekmes uz vidi novērtējums jāveic, ja pastāv šaubas, ka

projekta vai plāna īstenošana var ietekmēt attiecīgo teritoriju.

Nelabvēlīgas ietekmes risks pastāv tad, ja, balstoties uz

objektīvu informāciju, nevar izslēgt iespējamību, ka plāns vai

projekts var radīt nozīmīgas negatīvas sekas videi. Šāda

izvērtējuma veikšana efektīvi nodrošina to, ka netiek

apstiprināts tāds plāns vai projekts, kas var negatīvi ietekmēt

vidi (sk. lietas C-127/02 "Landelijke Vereniging tot Behoud

van de Waddenzee, Nederlandse Vereniging tot Bescherming van

Vogels v. Staatssecretaris van Landbouw, Natuurbeheer en

Visserij" [2004] ECR I-7405, 44. paragrāfu un lietas C-180/96

"United Kingdom v. Commission" [1998] ECR

I-2265 50., 105. un 107. paragrāfu).

Eiropas Komisija ir

apstiprinājusi, ka, ievērojot piesardzības principu, plāna

izvērtēšanas procesam jābūt iespējami atklātam un visas

ieinteresētās puses tajā jāiesaista pēc iespējas agrākā posmā.

Tas palīdz lēmuma pieņēmējiem apstiprināt leģitīmus pasākumus,

kas var ietekmēt vides aizsardzību [sk.: Communication from

the Commission on the precautionary principle, Brussels,

02.02.2000, COM (2000) 1, p.1].

Piesardzības principam ir sevišķi

būtiska nozīme vides politikas īstenošanā. Saskaņā ar

piesardzības principu vides aizsardzība neaprobežojas tikai ar

aizsardzību pret jau draudošām briesmām un jau iestājušos seku

likvidēšanu, jo vides iepriekšējā stāvokļa atjaunošana pēc

negatīvo seku iestāšanās bieži vien ir neiespējama. Tādējādi

piesardzības principa mērķis ir mazināt nākotnē iespējamās

negatīvās sekas. Tas prasa, lai iespējamie riski tiktu izvērtēti

un novērsti pēc iespējas agrākā darbības vai lēmuma pieņemšanas

stadijā. Pēc iespējas ātrākai negatīvo cēloņu likvidēšanai ir arī

ekonomisks pamatojums, jo parasti videi kaitīgo seku likvidēšanas

izmaksas ir ļoti augstas. Līdz ar to piesardzības principa

ievērošana nodrošina iespējamo risku iespējami ātrāku novēršanu

un veicina vides ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot dabas resursu

pieejamību iespējami ilgākā laika posmā (sk.: Kramer L. EC

Environmental Law. London: Sweet&Maxwell, 2003, pp. 21- 23 un

Meseršmits K., Meiere S., Ūsiņa E. Eiropas vides tiesības. Rīga,

Latvijas Universitāte, 2003, 65. lpp.). Pie tam

piesardzības princips ir piemērojams arī potenciāla riska

gadījumos, pat tad, ja risku nevar pilnībā konstatēt, prognozēt

vai arī paredzēt sekas, tāpēc ka trūkst informācijas vai

zinātnisku datu [sk.: Communication from the Commission on the

precautionary principle, Brussels, 02.02.2000, COM (2000) 1,

p.13].

Piesardzības principam ir divi

aspekti, pirmkārt, pienākums pierādīt to, ka plānotā darbība

neradīs negatīvas sekas. Šis pienākums gulstas uz pusi, kura

ieplānojusi veikt attiecīgo darbību. Otrkārt, pusei, kura

ieplānojusi veikt attiecīgo darbību, ir pienākums veikt

novērtējumu tiktāl, "cik vien tas praktiski iespējams", un

izmantojot tādas tehnoloģijas un metodes, kas vispilnīgāk atklās

plānotās darbības iespējamās sekas [sk.: Communication from

the Commission on the precautionary principle, Brussels,

02.02.2000, COM (2000) 1, p. 21 -22].

20.2. Piesardzības princips

expressis verbis ietverts gan Vides aizsardzības likuma

3.panta pirmās daļas 2. punktā kā viens no vides

aizsardzības politikas principiem, gan arī likuma "Par ietekmes

uz vidi novērtējumu" 3. panta 5. punktā kā ietekmes uz

vidi novērtējuma, arī stratēģiskā novērtējuma, procedūras

princips. Likumdevējs skaidri noteicis, ka vides problēmu

risināšana uzsākama, jau tad, kad vēl nav saņemti pilnīgi

zinātniski pierādījumi par paredzētās darbības negatīvo ietekmi

uz vidi. Ja ir pamatotas aizdomas, ka paredzētā darbība negatīvi

ietekmēs vidi, jāveic piesardzības pasākumi un, ja nepieciešams,

minētā darbība jāaizliedz.

Piesardzības pasākumu veikšana

attiecībā uz plānošanas dokumentu nozīmē, ka pirms tā pieņemšanas

ir jāveic stratēģiskais novērtējums. Likuma "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" 4. panta trešā, ceturtā un piektā daļa noteic

tos plānošanas dokumentus, kuriem stratēģisko novērtējumu

nepieciešams veikt.

Stratēģiskais novērtējums ietver

vides pārskata sagatavošanu, apspriešanu, sabiedrības

iesaistīšanu vides pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšanā,

vides pārskata un tā apspriešanas rezultātu izvērtēšanu

plānošanas dokumenta sagatavošanā un izmantošanu lēmumu

pieņemšanā, kā arī informācijas sniegšanā par pieņemto lēmumu.

Vides pārskatā tiek noteikta, aprakstīta un novērtēta attiecīgā

plānošanas dokumenta (arī iespējamo alternatīvu) īstenošanas

ietekme uz vidi. Saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" mērķi, stratēģiskajam novērtējumam, kas veicams

pirms galīgā lēmuma par plānošanas dokumenta apstiprināšanu

pieņemšanas, ir jānodrošina, ka novērtēšanas gaitā iegūtā

informācija sekmēs tāda plānošanas dokumenta pieņemšanu, kura

īstenošanas rezultātā nelabvēlīgā ietekme uz vidi būs novērsta

vai iespējami samazināta.

Līdz ar to, pirmkārt,

nepieciešamība veikt plānošanas dokumentu stratēģisko novērtējumu

izriet no piesardzības principa, kas paredz negatīvo ietekmju

izvērtēšanu vēl pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Otrkārt,

plānošanas dokumentiem stratēģisko novērtējumu veic, ja tas

noteikts ietekmes uz vidi novērtējumu reglamentējošajos

normatīvajos aktos. Treškārt, stratēģisko novērtējumu veic, ņemot

vērā plānošanas dokumenta izstrādes mērķi.

Stratēģiskā

novērtējuma neveikšana vai nepienācīga veikšana gadījumos, kad

šāds novērtējums ir nepieciešama plānošanas dokumenta pieņemšanas

procesa sastāvdaļa, var radīt būtisku procesuālu pārkāpumu.

21. Likuma "Par ietekmes uz

vidi novērtējumu" 4. panta trešajā daļā ietverta prasība

stratēģisko novērtējumu veikt pašvaldības izstrādātiem plānošanas

dokumentiem un to grozījumiem, kas saistīti ar zemes izmantošanu,

un teritorijas plānojumiem. Turklāt likumā uzsvērta

nepieciešamība veikt stratēģisko novērtējumu plānošanas

dokumentiem, kas var būtiski ietekmēt Natura 2000

teritoriju.

Saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz

vidi novērtējumu" 23.1 panta trešo daļu Ministru

kabinets noteic konkrētus plānošanas dokumentu veidus, kuriem

nepieciešams stratēģiskais novērtējums. Attiecīgi Noteikumu

Nr. 157 2. punktā noteikts, kādiem valsts līmeņa un

kādiem reģionālā vai vietējā līmeņa plānošanas dokumentiem ir

nepieciešams stratēģiskais novērtējums.

Prasība veikt stratēģisko

novērtējumu attiecas uz šādiem reģionālā vai vietējā līmeņa

nozaru plānošanas dokumentiem: pirmkārt, reģionāla vai vietēja

līmeņa attīstības stratēģijām, plāniem un programmām. Otrkārt,

reģionāla vai vietēja līmeņa nozaru politikas plānošanas

dokumentiem, kuri nosaka visas nozares plānošanu. Treškārt,

republikas pilsētu un rajonu teritoriju plānojumiem. Ceturtkārt,

plānošanas dokumentiem, kas saistīti ar ostu attīstību.

Atbilstoši likuma "Par ietekmes uz

vidi novērtējumu" pārejas noteikumu 6. punktam stratēģisko

novērtējumu nebija nepieciešams veikt plānošanas dokumentiem,

kuru izstrāde tika uzsākta pirms 2004. gada 21. jūlija,

ja plānošanas dokumenta izstrādātājs bija informējis par šādu

plānošanas dokumentu kompetento institūciju, tas ir, Vides

pārraudzības valsts biroju. Taču tad, ja kompetentā institūcija

pēc informācijas saņemšanas, ievērojot šā likuma 23.2

pantā minētos stratēģiskā novērtējuma nepieciešamības kritērijus

un plānošanas dokumenta izstrādes stadiju, pieņēma lēmumu par

stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību, attiecīgajam plānošanas

dokumentam tāds bija jāveic.

Teritorijas plānojuma izstrāde

tika uzsākta 2002. gadā. Līdz ar to attiecībā uz stratēģiskā

novērtējuma veikšanu Teritorijas plānojumam bija iespējams

piemērot likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" pārejas

noteikumos ietverto regulējumu. Tomēr, ņemot vērā to, ka Vides

pārraudzības valsts birojs pēc iesniegtās informācijas

izvērtēšanas 2004. gada 1. novembrī pieņēma lēmumu

Nr. 53-p "Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma

procedūras piemērošanu Rīgas attīstības plānam 2006. - 2018.

gadam", gan Teritorijas plānojumam kopumā, gan arī Apstrīdētajam

plānojumam stratēģiskais novērtējums bija jāveic.

Satversmes tiesai nav jāpārvērtē

Vides pārraudzības valsts biroja izdarītie apsvērumi, attiecībā

uz nepieciešamību veikt Teritorijas plānojuma stratēģisko

novērtējumu. Ņemot vērā to, ka noteiktos gadījumos stratēģiskais

novērtējums ir neatņemama teritorijas plānošanas sastāvdaļa,

teritorijas plānojuma leģitimitāte var tikt apdraudēta, ja

teritorijas plānojumam vai tā daļai stratēģiskais novērtējums nav

veikts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Likuma "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" 24. panta trešajā daļā noteiktais, proti, tas,

ka plānošanas dokumenta izstrādātājs ir atbildīgs par

informācijas pilnīgumu un patiesumu, kā arī stratēģiskā

novērtējuma veikšanu atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu

prasībām, ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai šī atbildība izriet

tieši no likuma, vai arī no pārejas noteikumos ietvertā pagaidu

noregulējuma.

Tātad gan

Teritorijas plānojumam kopumā, gan arī Apstrīdētajam plānojumam

stratēģiskais novērtējums bija jāveic normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā, kaut arī plānošanas dokumenta izstrāde tika

uzsākta 2002. gadā.

22. Stratēģiskā novērtējuma

izstrādāšanas, apspriešanas un pārraudzības procesuālās kārtības

pamatnoteikumus regulē likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

23.5 pants. Minētajā pantā noteiktie stratēģiskā

novērtējuma pamatnoteikumi jāskata kopsakarā ar likumā nosprausto

stratēģiskā novērtējuma procedūras mērķi, proti, ievērojot

piesardzības principu, veicināt ilgtspējīgu attīstību, kā arī

nodrošināt vides jautājumu integrēšanu plānošanas dokumentos,

novērst vai samazināt plānošanas dokumentu nelabvēlīgo ietekmi uz

vidi, nodrošināt sabiedrības informēšanu par plānošanas dokumenta

īstenošanas iespējamām sekām un iesaistīt sabiedrību lēmumu

pieņemšanā.

Pamatdokuments, kas tiek

sagatavots stratēģiskā novērtējuma gaitā, ir vides pārskats. Tas

var tikt izstrādāts vai nu kā plānošanas dokumenta atsevišķa

sadaļa, vai arī kā atsevišķs dokuments, kas nosaka, apraksta un

novērtē attiecīgā plānošanas dokumenta, kā arī iespējamo

alternatīvu īstenošanas ietekmi uz vidi, ņemot vērā plānošanas

dokumenta mērķus, paredzēto realizācijas veidu un darbības

jomu.

Vides pārskatā iekļaujamo

informāciju un tās apjomu vispārīgi nosaka likuma "Par ietekmes

uz vides novērtējumu" 23.4 un 23.5 pants.

Vides pārskatā jāiekļauj informācija, ko tā izstrādātājs var

nodrošināt, ņemot vērā pašreizējo zināšanu līmeni un novērtēšanas

metodes, plānošanas dokumenta saturu, vietu plānošanas dokumentu

hierarhijā un izstrādes un detalizācijas pakāpi, līdz kādai

attiecīgajā plānošanas stadijā ir lietderīgi vērtēt ietekmi uz

vidi, lai novērstu novērtējuma dublēšanos. Ja plānošanas

dokuments ir hierarhiski saistīts ar citu plānošanas dokumentu,

vides pārskatā, lai izvairītos no informācijas dublēšanās,

jāiekļauj tikai tāda informācija, kas nepieciešama attiecīgajā

plānošanas stadijā, kā arī jāizmanto informācija, kas iegūta

iepriekšējās plānošanas stadijās. Detalizētāks regulējums

attiecībā uz vides pārskatā iekļaujamo informāciju ietverts

Noteikumu Nr.157 ceturtajā nodaļā "Vides pārskatā iekļaujamā

informācija".

Ņemot vērtā to, ka par stratēģiskā

novērtējuma veikšanu ir atbildīgs tā izstrādātājs, noskaidrojams,

vai Rīgas dome Vides pārskatu izstrādājusi, atbilstoši likuma

"Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 23.4 un

23.5 panta prasībām.

23. Vides pārraudzības

valsts birojs ir likumdevēja noteiktā institūcija, kas atbilstoši

likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 23.5 panta

sestajai daļai sniedz atzinumu par vides pārskatu, vērtējot vides

pārskata atbilstību normatīvo aktu prasībām un izraudzītā

risinājuma pamatojumu.

Vides pārraudzības valsts birojs

atzinumu par Vides pārskatu kopumā (tā ietvaros arī par

Apstrīdēto plānojumu) sagatavojis 2005.gada 16.decembrī. Birojs,

ex officio vērtējot iesniegtā Vides pārskata atbilstību

normatīvo aktu prasībām un izraudzītā risinājuma pamatojumu, ir

konstatējis, ka Vides pārskata nodaļā "Attīstības plāna ietekme

uz teritorijas attīstību un vidi" ir ietverts "īss Rīgas

brīvostas attīstības risinājumu scenārijs un izvērtēta to

īstenošanas iespējamā ietekme uz vidi, taču vērtējamais

plānošanas dokuments definē tikai Rīgas brīvostas aizņemto

teritoriju, bet neparāda tās iekšējo funkcionālo struktūru"

(sk. lietas materiālu 3. sējuma 42. lapu).

Biroja atzinumā inter alia

secināts, ka "Vides pārskatā nepilnīgi izvērtētas ar Rīgas

brīvostas darbības attīstību un intensifikāciju saistītās

iespējamās ietekmes uz pilsētas vides stāvokli, tai skaitā gaisa

kvalitātes izmaiņas, ostas darbības nodrošināšanai nepieciešamie

transporta infrastruktūras pilnveidošanas risinājumi un to

īstenošanas iespējamās ietekmes uz vidi, kultūras pieminekļa

"Komētforts" aizsardzības un pieejamības nodrošināšana un citi ar

ostas attīstību saistīti jautājumi". Izvērtējot Attīstības plāna

iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un

Natura 2000 teritoriju tīklā iekļautajām teritorijām,

Birojs arī secinājis, ka "atsevišķi Attīstības plānā ietvertie

risinājumi var ietekmēt Natura 2000 teritoriju ekoloģiskās

funkcijas". Savukārt, vērtējot iespējamo ietekmi uz īpaši

aizsargājamām dabas teritorijām, Birojs konstatējis, "ka

atsevišķu risinājumu īstenošana var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt

īpaši aizsargājamo sugu atradnes" (lietas materiālu 3. sējuma

50. - 51. lapa).

Tomēr Birojs pauž šādu nostāju:

"ņemot vērā to, ka Vides pārraudzības valsts birojs ir pieņēmis

lēmumu Rīgas brīvostas attīstības plānam [programmai] piemērot

stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, šie un citi

jautājumi risināmi Rīgas brīvostas attīstības plānā [programmā]

un to ietekme uz vidi izvērtējama stratēģiskā ietekmes uz vidi

novērtējuma procesā" (lietas materiālu 3. sējuma

50. - 51. lapa). Birojs norāda, ka Rīgas brīvostas

programmai saskaņā ar Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja

2004. gada 10.augusta lēmumu Nr.2 piemērots stratēģiskais

novērtējums. Tā uzdevums būtu novērtēt iekšējo ostas attīstības

risinājumu ietekmi uz vidi un izstrādāt negatīvo ietekmju

samazināšanas pasākumus.

Tādējādi Birojs ir atzinis, ka

Vides pārskatā iekļautā informācija par paredzamo Apstrīdētā

plānojuma īstenošanas ietekmi uz vidi ir nepilnīga.

23.1. Ja vides pārskats

neatbilst normatīvo aktu prasībām, izraudzītais risinājums

būtiski ietekmē cilvēku veselību un vidi vai nav pietiekami

pamatots, kā arī gadījumos, kad nav nodrošināta sabiedrības

informēšana un vides pārskata apspriešana vai nav izvērtēti

saņemtie komentāri un priekšlikumi, Vides pārraudzības valsts

birojam ir pienākums saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" 23.5 panta septīto daļu nosūtīt vides

pārskatu tā izstrādātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās

nepilnības vai arī uzdodot nodrošināt sabiedrības informēšanu un

sabiedrisko apspriešanu.

Vides pārraudzības valsts birojs,

neraugoties uz sava atzinuma secinājumu daļā konstatētajiem

normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, tomēr nenosūtīja Vides

pārskatu tā izstrādātājam pārstrādāšanai un atzina, ka Vides

pārskats kopumā izstrādāts saskaņā ar Noteikumu Nr.157

8. punkta prasībām, un noteica, ka detalizētāks izvērtējums

veicams Rīgas brīvostas attīstības programmas ietvaros.

Atzinuma rekomendāciju daļā

norādīts: lai novērstu pretrunas starp Teritorijas plānojumu un

Rīgas brīvostas attīstības programmu, Birojs rekomendē virkni

jautājumu izvērtēt, izstrādājot Rīgas brīvostas attīstības

programmas vides pārskatu. Pirmkārt, Rīgas brīvostas attīstības

programmā un Vides pārskatā izvērtējama ostas darbības ietekme uz

ostai piegulošajām Rīgas pilsētas teritorijām, arī Natura

2000 teritorijām. Otrkārt, Rīgas brīvostas attīstības

programmā papildus Rīgas attīstības plānā noteiktajam jāietver

arī rekomendācijas par jaunu transporta maģistrāļu būvniecību un

citi risinājumi, kas nodrošina normatīvajos aktos noteikto gaisa

kvalitātes, trokšņu un vibrācijas robežlielumu ievērošanu un

avāriju risku novēršanu vai samazināšanu Rīgas pilsētā. Treškārt,

arī risinājumi kultūras pieminekļa "Komētforts" aizsardzības un

pieejamības nodrošināšanai ietverami Rīgas brīvostas attīstības

programmā. Ceturtkārt, pēc Rīgas brīvostas attīstības programmas

izstrādes un apstiprināšanas jāapsver nepieciešamība veikt

grozījumus Rīgas pilsētas teritorijas plānojumā (sk. lietas

materiālu 3.sējuma 55. lapu).

Šāda lēmuma pieņemšanu Vides

pārraudzības valsts birojs pamato ar lietderības apsvērumu. Proti

- tā kā 1995. gada Attīstības plāns esot pieņemts laika

posmam no 1995. gada līdz 2005. gadam, šā plāna

"derīguma termiņam" beidzoties, ir nepieciešams jauns Teritorijas

plānojums. Ņemot vērā to, ka visus konstatētos trūkumus nebija

iespējams novērst tūlīt, Birojs uzskatīja par lietderīgāku

atzinumā konstatēto trūkumu novēršanu saprātīgā laikā jau pēc

Teritorijas plānojuma apstiprināšanas.

Satversmes tiesa atzīst, ka šādam

argumentam nav tiesiska pamata, jo tas ir pretrunā ne vien ar

piesardzības principu (sk. šā sprieduma 20.punktu), bet arī ar

normatīvajiem aktiem par teritorijas plānošanu. Saskaņā ar

Noteikumu Nr. 883 2. punktu vietējās pašvaldības

teritorijas plānojumā noteic teritorijas plānoto (atļauto)

izmantošanu un tās aprobežojumus ar ilgtermiņa perspektīvu uz 12

gadiem. Savukārt Noteikumu Nr. 883 44.punkts paredz, ka

iepriekšējo teritorijas plānojumu par spēku zaudējušu atzīst

lēmumā par jaunā teritorijas plānojuma apstiprināšanu. Noteikums

par plānošanas perspektīvu uz 12 gadiem attiecas uz plānošanas

periodu, tas ir, teritorijas plānojumā akceptētās attīstības

vīzijas īstenošanai noteikto laika posmu, kura beigās pašvaldībai

ir pienākums, ievērojot nepārtrauktības un pēctecības principu,

izstrādāt jaunu attīstības vīziju un nostiprināt to jaunajā

teritorijas plānojumā.

Līdz ar to iepriekšējā teritorijas

plānojuma spēka zaudēšanas priekšnoteikums ir nevis divpadsmit

gadu plānošanas perioda noslēgums, bet gan vietējās pašvaldības

domes (padomes) lēmums par jaunā teritorijas plānojuma

apstiprināšanu. To apliecina arī Rīgas domes 2005. gada

20. decembra lēmums Nr. 749 "Par Rīgas teritorijas

plānojuma 2006. - 2018.gadam apstiprināšanu". Lēmuma

2. punktā par spēku zaudējušu atzīts Rīgas domes 1995. gada

12. decembra lēmums Nr. 2819 "Par Rīgas attīstības plāna 1995. -

2005.gadam pieņemšanu un Rīgas pilsētas apbūves noteikumu

apstiprināšanu". Tādējādi 1995. gada Rīgas teritorijas

plānojums, kas tika izstrādāts laika periodam no 1995. gada

līdz 2005. gadam, spēku zaudēja nevis 2005. gada 31.

decembrī, bet līdz ar jaunā Teritorijas plānojuma spēkā

stāšanos.

Turklāt Vides pārraudzības valsts

birojs savu lēmumu pamato arī ar tādu viedokli, ka Rīgas

brīvostas attīstības programmai likums noteicot obligātu prasību

veikt stratēģisko novērtējumu. Līdz ar to neesot lietderīgi "visu

smagumu pārnest uz hierarhiski augstāko dokumentu", tas ir, uz

Teritorijas plānojumu. Teritorijas plānojumā konstatētās

nepilnības stratēģiskā novērtējuma procesā var novērst,

izstrādājot Rīgas brīvostas attīstības programmu. Tomēr Vides

pārraudzības valsts biroja pārstāvis norādīja, ka "tas būtu ļoti

skumji", ja brīvostas teritorijas daļā, kas atbilstoši

iepriekšējam plānam nebija noteikta par ražošanas teritoriju,

notiktu kāda praktiska darbība līdz brīdim, kamēr Rīgas brīvostas

attīstības programmai vēl nav veikts stratēģiskais

novērtējums.

23.2. Vides pārraudzības

valsts birojs ir kompetentā valsts pārvaldes iestāde, kurai

uzticēts pienākums uzraudzīt stratēģiskā novērtējuma veikšanas

procesu. Konstatējot neatbilstību normatīvo aktu prasībām,

Birojam ir jārīkojas likumā noteiktajā kārtībā. Birojs, tas ir,

uzraudzības institūcija, nedrīkst pārsniegt savas kompetences

robežas, atsaucoties uz likuma piemērošanas lietderības

apsvērumiem, kuru izdarīšanas tiesības tam nav piešķirtas nedz ar

likumdevēja, nedz izpildvaras pieņemtajiem normatīvajiem

aktiem.

Atbilstoši tiesiskuma principam

valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas

normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts

pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši

pilnvarojuma jēgai un mērķim. Pie tam valsts pārvaldes iestādes

rīcībai jābūt tādai, lai tā spētu nodrošināt pienācīgu pārvaldību

un savas funkcijas īstenotu pēc iespējas efektīvāk.

Turklāt tieši no valsts pārvaldes

iestāžu likumā noteikto funkciju efektīvas un godprātīgas

veikšanas ir atkarīgs tas, vai nepilnības gan stratēģiskā

novērtējuma veikšanas, gan teritorijas plānojuma izstrādes

ietvaros tiks novērstas pēc iespējas savlaicīgāk. Biroja atzinumā

secinātais un rekomendētais ir pretrunā ar vienu no ietekmes uz

vidi novērtēšanas pamatprincipiem - piesardzības principu, kas

prasa ietekmes novērtējumu izdarīt pēc iespējas agrākā paredzētās

darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā,

nevis pēc plānošanas dokumenta spēkā stāšanās.

Tādējādi Vides

pārraudzības valsts biroja rīcība, proti, tas, ka Birojs, norādot

novēršamās nepilnības, tomēr nenodeva Vides pārskatu

pārstrādāšanai, neatbilda likuma "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" 23.5 panta septītajai daļai.

23.3. Vides pārraudzības

valsts biroja atzinumā ietvertās rekomendācijas ir iestrādātas

Rīgas domes sagatavotajā Informatīvajā ziņojumā par Rīgas

attīstības plāna 2006. - 2018. gadam Vides pārskata norādījumu

ievērošanu (turpmāk - Informatīvais ziņojums), kas publicēts

Rīgas domes interneta mājas

lapā (sk.:http://www.rdpad.lv/uploads/

rpap/RAP%20informativais%20pazinjoms.pdf). Atbilstoši

Noteikumu Nr. 157 27. punktam Informatīvajā ziņojumā

norādāms, kā plānošanas dokumentā ir ņemts vērā Vides pārskats un

Biroja atzinums par to un kā veikta likuma "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" 23.5 panta ceturtajā daļā noteiktā

izvērtēšana, pieņemot plānošanas dokumentu.

Informatīvajā ziņojumā Rīgas dome

norāda, ka Biroja "atzinumā visus minētos priekšlikumus nebija

iespējams iestrādāt Rīgas attīstības plānā 2006. - 2018. gadam,

taču ir sagatavots Rīgas domes lēmuma projekts, kurš nosaka

rīcības plānu Vides pārraudzības valsts biroja norādījumu

ievērošanai Rīgas teritorijas plānojuma ieviešanas procesā".

Tāpat ierosināts Rīgas brīvostas pārvaldei izstrādāt Rīgas

brīvostas attīstības programmu ar papildu nosacījumiem. Tas ir,

Rīgas brīvostas attīstības programmā un vides pārskatā jāizvērtē

ostas darbības ietekme uz ostai piegulošajām Rīgas pilsētas

teritorijām, arī Natura 2000 teritorijām, un, ja

nepieciešams, jāizstrādā un jāsaskaņo kompensējoši pasākumi

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tāpat ieteikts Rīgas

brīvostas attīstības programmā ietvert kultūras pieminekļa

"Komētforts" aizsardzības un pieejamības nodrošināšanas

risinājumus (sk.:

http://www.rdpad.lv/uploads/rpap/RAP

%20informativais%20pazinjoms.pdf).

Izvērtējot Informatīvā ziņojuma

saturu, konstatējams, ka Rīgas dome vairāku Vides pārskatā un

Biroja atzinumā konstatēto nepilnību risināšanu ir deleģējusi

Rīgas brīvostas pārvaldei, kā arī vairāku būtisku ar vides

aizsardzību un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu saistītu

jautājumu risināšanas nepieciešamību noteikusi tikai pēc

Attīstības plāna spēkā stāšanās.

Tādējādi gan plānošanas dokumenta

un attiecīgi Vides pārskata izstrādātājs, gan arī Vides

pārraudzības valsts birojs atzīst, ka Vides pārskatā ietvertā

informācija nav pilnīga un Apstrīdētajam plānojumam nav veikts

pietiekams un detalizēts stratēģiskais novērtējums, bet tajā pašā

laikā pieļauj, ka detalizētāks stratēģiskais novērtējums Rīgas

brīvostas teritorijai veicams un konstatētās nepilnības

novēršamas Rīgas brīvostas attīstības programmas stratēģiskā

novērtējuma ietvaros.

Līdz ar to Satversmes tiesai

jānoskaidro, vai Vides pārskatā ir iekļauta tāda informācija, kas

bija nepieciešamam attiecīgajā plānošanas stadijā, un vai papildu

informācijas noskaidrošana ir pieļaujama cita plānošanas

dokumenta, konkrētajā gadījumā - Rīgas brīvostas attīstības

programmas stratēģiskā novērtējuma ietvaros. Proti, vai to

pieļauj likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 23.4

un 23.5 pants.

24. Atbilstoši likuma "Par

ietekmes uz vidi novērtējumu" 23.4 un 23.5

pantam, lai noskaidrotu detalizācijas pakāpi, līdz kādai ir

lietderīgi veikt stratēģisko novērtējumu attiecīgajā plānošanas

stadijā, un deleģējuma pieļaujamību, izvērtējams gan tas, vai

Apstrīdētais plānojums un Rīgas brīvostas attīstības programma ir

hierarhiski saistīti dokumenti, gan abu šo plānošanas dokumentu

saturs un izstrādes mērķis.

24.1. Rīgas teritorijas

plānojums ir teritorijas plānojumu hierarhijas zemākā līmeņa

plānošanas dokuments (sk. Teritorijas plānošanas likuma

5. pantu), kas, līdzsvarojot dažādās intereses, nosaka

teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu un izmantošanas

aprobežojumus un kas kalpo par pamatu pilsētas turpmākajai

attīstībai un tajā veicamajām saimnieciskām darbībām.

Pašvaldības teritorijas plānojums

kā ārējs normatīvais akts dod tiesības saņemt būvatļaujas un

īstenot konkrētus projektus. Teritorijas plānojums ir pamats

jebkādām darbībām ar zemi, tajā skaitā būvniecībai, jo jebkura

būvniecības iecere vispirms tiek vērtēta pēc atbilstības vietējās

pašvaldības teritorijas plānojumam. Saskaņā ar Būvniecības likuma

3. un 11. pantu zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja apbūve

atbilst teritorijas plānojumam. Būvniecības likuma 11. pants

noteic, ka pašvaldība var neatļaut apbūvi vai ierosināt to

koriģēt, savā lēmumā motivējot, kādas likumu normas nepieļauj

konkrēto būvniecību, kā arī ņemot vērā teritorijas plānojuma

(detālplānojuma) un būvniecības publiskās apspriešanas

rezultātus.

Savukārt Rīgas brīvostas

attīstības programma nosaka ostas teritorijas saimniecisko

izmantošanu. Saskaņā ar Ostu likumu Rīgas brīvostas attīstības

programma kā plānošanas dokuments ir pakļauta Teritorijas

plānojumam. Tas nozīmē, ka šo programmu izstrādā tikai pēc

Teritorijas plānojuma apstiprināšanas un tai ir jāatbilst

Teritorijas plānojumam. Rīgas brīvostas pārvalde kā privāto

tiesību subjekts izstrādā Rīgas brīvostas attīstības programmas

projektu atbilstoši apstiprinātai Latvijas ostu attīstības

koncepcijai, Rīgas attīstības programmai un Teritorijas

plānojumam (sk. Likuma par ostām 7. panta trešās daļas

1. punktu).

24.2 Teritorijas plānojuma

pieņemšanas kārtību un tā saturu detalizēti nosaka gan

Teritorijas plānošanas likums, gan arī Noteikumi Nr. 883.

Pie tam vairākos citos normatīvajos aktos ir izvirzītas papildu

prasības, kas ievērojamas, izstrādājot vietējās pašvaldības

teritorijas plānojumu. Piemēram, stratēģiskā novērtējuma

veikšanas nepieciešamība ir regulēta likumā "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" un Noteikumos Nr. 157. Arī likumā "Par īpaši

aizsargājamām dabas teritorijām" noteiktas prasības, kas ņemamas

vērā teritorijas plānojuma izstrādes procesā.

Turklāt līdz ar līguma par Latvijas pievienošanos Eiropas

Savienībai ratifikāciju Eiropas Savienības tiesības ir kļuvušas

par neatņemamu Latvijas tiesību sastāvdaļu. Tādējādi Eiropas

Savienības tiesību akti un Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrā

nostiprinātā to interpretācija ir jāņem vērā, piemērojot

nacionālos normatīvos aktus. Tas attiecas arī uz normatīvajiem

aktiem par teritorijas plānošanu un vides aizsardzību.

Teritorijas plānojuma pieņemšanas

process nodrošina gan caurskatāmību, gan arī sabiedrības

līdzdalību. Kaut arī vietējo pašvaldību saistošie noteikumi

atšķiras no likuma vai Ministru kabineta noteikumiem, jo ir spēkā

tikai konkrētās vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā,

teritorijas plānojums ir ārējs normatīvs akts un kā tāds

apstrīdams Satversmes tiesā (sk. Satversmes tiesas 2007. gada

21. decembra sprieduma lietā Nr. 2007-12-03 26.punktu).

Savukārt normatīvais regulējums

nenoteic skaidras prasības attiecībā uz ostas attīstības

programmas pieņemšanas kārtību un saturu. Likums par ostām paredz

vien to, ka ostas attīstības programmai jābūt apstiprinātai Ostu

valdē. Ostas attīstības programma kā plānošanas dokuments ir

saistoša tās izstrādātājam. Ostas attīstības programma ir ņemama

vērā arī izvērtējot līguma noslēgšanu un atļaujas saņemšanu Rīgas

brīvostā. Līgumu noslēgt un atļauju saņemt ir tiesīgs uzņēmums

(uzņēmējsabiedrība), kas Brīvostā jau nodibināts vai tiks

nodibināts (pretendents ir dibinātājs). Turklāt uzņēmuma

(uzņēmējsabiedrības) darbības profilam un attīstības perspektīvai

jāatbilst Rīgas brīvostas attīstības programmai. Attiecīgi spēkā

esošajā Rīgas ostas attīstības programmā (1996 - 2010) norādīts,

ka "Attīstības programma ir orientējošs dokuments, lai izvērtētu

projektu pieteicēju un kapitāla ieguldītāju plānu atbilstību

Rīgas pilsētas un ostas attīstības plāniem. Tā varētu sekmēt

lēmumu pieņemšanu par atsevišķu ostas reģionu turpmāko

izmantošanu un attīstību un būt kā informējošs materiāls

potenciālajiem ārvalstu investoriem par Rīgas ostas nākotnes

attīstības iespējām un nosacījumiem" (lietas materiālu 8.

sējuma 5. lapa).

Tātad, ja Apstrīdētajā plānojumā

ir noteikta Rīgas brīvostas teritorijas plānotā (atļautā)

izmantošana, tad to var precizēt tikai Teritorijas plānojumā,

nevis Rīgas brīvostas attīstības programmā.

24.3. Teritorijas plānošana

ir pašvaldības autonomā funkcija. Atbilstoši likuma "Par

pašvaldībām" 14. punktam pašvaldībām ir pienākums likumā

noteiktajā kārtībā izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības

programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas

attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānošanas

administratīvo pārraudzību. Šis pašvaldības pienākums izriet arī

no Teritorijas plānošanas likuma 7. panta sestās daļas, kas

noteic vietējās pašvaldības funkcijas teritorijas plānojuma

izstrādē.

Nedz Teritorijas plānošanas

likumā, nedz Likumā par ostām, nedz arī kādā citā likumā nav

ietverts pilnvarojums pašvaldībai savu teritorijas plānošanas

kompetenci deleģēt ostas pārvaldei. Saskaņā ar Teritorijas

plānošanas likumu vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā

noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu var precizēt

vienīgi ar detālplānojumu, kas izstrādāts

Noteikumos Nr. 883 reglamentētajā kārtībā.

Teritorijas plānošanas likuma

6. panta piektā daļa noteic, ka gadījumā, ja vietējās

pašvaldības teritorijas plānojums nepietiekami reglamentē

konkrētu zemes vienību teritorijas izmantošanas un apbūves

nosacījumus, tos definē detālplānojumā. Detālplānojums ir

vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas plānojums,

ko izstrādā vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumā noteiktai

teritorijai un apstiprina pēc vietējās pašvaldības teritorijas

plānojuma stāšanās spēkā, ievērojot vietējās pašvaldības

teritorijas plānojumā jau noteikto teritorijas plānoto (atļauto)

izmantošanu.

Pašreiz spēkā esošais Teritorijas

plānošanas likuma 7. pants un Noteikumu Nr. 883 7. punkts paredz,

ka detālplānojumu izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības

teritorijas plānojumu, ievērojot (detalizējot un precizējot) tajā

noteiktas teritorijas daļas plānoto (atļauto) izmantošanu un

izmantošanas aprobežojumus. Ar detālplānojumu var detalizēt un

precizēt konkrētas zemes vienības teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumus, nevis ieviest izmaiņas vietējās pašvaldības

teritorijas plānojumā (sk. Satversmes tiesas 2007. gada

21. decembra sprieduma lietā Nr. 2007-12-03

25. punktu). Grozīt jeb mainīt teritorijas plānoto

(atļauto) izmantošanu var vienīgi izstrādājot grozījumus

teritorijas plānojumā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Līdz

ar to atbilstoši teritorijas plānošanu regulējošajiem

normatīvajiem aktiem nav cita vēl zemāka līmeņa teritorijas

plānošanas dokumenta, ar kuru varētu noteikt teritorijas atļauto

(plānoto) izmantošanu.

Tādējādi nav tiesiska pamata Vides

pārskatā, kas izstrādāts Teritorijas plānojumam, analizēt tikai

būtiskākās Rīgas brīvostas teritorijas attīstības pamatnostādnes,

bet detalizētāku vides pārskatu veikt, izstrādājot ostas

attīstības programmu. Ostas attīstības programmas stratēģiskais

novērtējums veicams, ņemot vērtā tās izstrādes uzdevumu, kas

atšķiras no Teritorijas plānojuma izstrādes uzdevuma un mērķa.

Ostas attīstības programma nav teritorijas plānošanas dokuments,

un pašvaldība nav tiesīga savu teritorijas plānošanas funkciju

deleģēt ostas pārvaldei.

Līdz ar to Apstrīdētajam

plānojumam izstrādātajā Vides pārskatā jābūt ietvertai tāda

apjoma informācijai, kas ļauj vispusīgi izvērtēt Rīgas brīvostas

teritorijas atļautās (plānotās) izmantošanas ietekmi uz vidi,

tostarp ietekmi uz ostai piegulošajām Rīgas pilsētas teritorijām

un Natura 2000 teritorijām.

24.4. Turklāt izstrādājot

teritorijas plānojumu, teritorijas atļautā (plānotā) izmantošana

un tās aprobežojumi jānosaka atbilstoši plānošanas līmenim un

plānošanas veidam. Šāda prasība expressis verbis izriet no

Teritorijas plānošanas likuma 1. pantā ietvertās teritorijas

plānojuma definīcijas. Arī Teritorijas plānošanas likuma

6. panta septītā daļa noteic, ka, izstrādājot zemāka līmeņa

teritorijas plānojumu, jāievēro spēkā esošais augstāka līmeņa

teritorijas plānojums.

Saskaņā ar Noteikumiem

Nr. 883 vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā nosaka:

teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu; teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumus, kas ietver prasības attiecībā

uz zemes vienībām un to apbūvi, kā arī katras teritorijas daļas

[ar noteiktu atšķirīgu plānoto (atļauto) izmantošanu]

labiekārtojumu; plānotās administratīvās teritorijas, pilsētu un

ciemu robežas; teritorijas apdzīvojuma struktūras attīstību, kā

arī citus jautājumus.

Vides ministrija Teritorijas

plānojuma un Vides pārskata izstrādes procesā norādīja, ka

Attīstības plāns parāda Rīgas brīvostas aizņemto teritoriju, bet

neatklāj tās iekšējo funkcionālo struktūru un minēto jautājumu

risināšanu deleģē Rīgas brīvostas attīstības programmai, tādējādi

arī apgrūtinot Teritorijas plānojuma stratēģiskā novērtējuma

veikšanu. Satversmes tiesa piekrīt Vides ministrijas viedoklim,

ka Apstrīdētais plānojums neatsedz Rīgas brīvostas teritorijas

iekšējo funkcionālo struktūru un tādējādi ir apgrūtināta

normatīvo aktu prasībām atbilstoša stratēģiskā novērtējuma

veikšana.

Satversmes tiesa jau iepriekš

atzinusi, ka teritorijas plānošanas jomā normatīvie akti piešķir

pašvaldībai plašu rīcības brīvību. Tomēr tā nav neierobežota.

Plānojot, kāda būs teritorijas atļautā izmantošana, proti, cik

daudzveidīga atļautā izmantošana attiecīgajā teritorijā nosakāma,

pašvaldības rīcības brīvību ierobežo gan teritorijas plānošanas

mērķis - veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību, gan arī

teritorijas plānošanas principi, tostarp daudzveidības princips.

Saskaņā ar to teritorijas plānojuma izstrādē tiek ņemta vērā

dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās

darbības daudzveidība. Tas citastarp nozīmē, ka atļautā

izmantošana nosakāma tā, lai pēc iespējas labākā veidā, ievērojot

attiecīgajā teritorijā pastāvošo daudzveidību, kā arī teritorijas

īpatnības un specifiku, tiktu atklāts šīs teritorijas attīstības

potenciāls.

Satversmes tiesa jau atzinusi, ka

likuma varas princips, kas ir viens no tiesiskas valsts

pamatprincipiem, citastarp noteic, ka likumiem jābūt paredzamiem

un skaidriem, kā arī pietiekami stabiliem un nemainīgiem.

Tādējādi tiesiskajam regulējumam ir jābūt pietiekami stabilam,

lai persona, vadoties no tiesību normām, varētu pieņemt ne tikai

īstermiņa lēmumus, bet arī ilgtermiņā plānot savu nākotni (sk.

Satversmes tiesas 2004. gada 25. oktobra sprieduma

lietā Nr. 2004-03-01 9.2. punktu).

Tāpēc ne vien teritorijas

plānojuma izstrādes procesam, bet arī rezultātam - teritorijas

plānojumam - jābūt skaidram un saprotamam. Teritorijas plānotajai

(atļautajai) izmantošanai teritorijas plānojumā jābūt noteiktai

tā, lai ikviens varētu ilgtermiņā plānot savu dzīvi, arī

saimniecisko darbību, zinot to, kādam iepriekš skaidri nosakāmam

un paredzamam mērķim jebkura vietējās pašvaldības teritorija tiks

izmantota. Turklāt teritorijas plānojumā teritorijas plānotā

(atļautā) izmantošana jānoteic tā, lai būtu iespējams pilnvērtīgi

veikt šā teritorijas plānojuma stratēģisko novērtējumu.

Satversmes tiesa vērš Rīgas domes

uzmanību uz to, ka tāda plānošanas prakse, ka teritorijai, kurā

pastāv atšķirīgi apstākļi, nosaka tikai vienu plānoto (atļauto)

izmantošanu, taču paredz daudzus tās izmantošanas nolūkus,

tādējādi ievērojami mazinot teritorijas izmantošanas paredzamību,

var nonākt pretrunā gan ar teritorijas plānošanas principiem, gan

arī ar vispārējiem tiesību principiem.

24.5. Tāpat Satversmes

tiesa vērš uzmanību uz to, ka, lai izvairītos no informācijas

dublēšanās vēlāk, kad tiek izstrādāts vides pārskats Rīgas

brīvostas attīstības programmai, pieļaujams, ka šās programmas

vides pārskata izstrādē izmantot informāciju, kas normatīvajos

aktos noteiktajā kārtībā iegūta, izstrādājot cita līmeņa

plānošanas dokumentu, šajā gadījumā informāciju, kas apkopota,

izstrādājot Vides pārskatu Teritorijas plānojumam. Proti, Rīgas

brīvostas attīstības programmas stratēģiskā novērtējuma ietvaros

var izmantot to noderīgo informāciju, kas tika noskaidrota

Teritorijas plānojuma stratēģiskā novērtējuma ietvaros.

Šādu kārtību apstiprina arī

Direktīvas 2001/42/EK 5. pants, kas paredz, ka direktīvas I

pielikumā minētās informācijas sniegšanai var izmantot attiecīgu

citos lēmumu pieņemšanas līmeņos iegūto informāciju par plānu un

programmu ietekmi uz vidi vai arī informāciju, kas iegūta saskaņā

ar citiem Kopienas tiesību aktiem. Sākotnējā informācija, kas

jāapkopo, balstoties uz minēto pantu, un ir ietverta I pielikumā,

aptver inter alia informāciju par pašreizējo vides

stāvokli un tā iespējamo attīstību, attiecīgu teritoriju vides

raksturojumu, ja šo teritoriju vide var tikt būtiski ietekmēta,

vides aizsardzības mērķus, kas noteikti starptautiskā, Kopienas

vai dalībvalstu līmenī, kā arī informāciju par iespējamo būtisko

ietekmi uz vidi, ievērojot tādus aspektus kā bioloģiskā

daudzveidība, fauna, flora, kultūras mantojums un tā tālāk,

informāciju par pasākumiem, kas paredzēti, lai novērstu, mazinātu

un pēc iespējas pilnīgi kompensētu jebkādu plāna vai programmas

īstenošanas būtiski nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, iespējamo

alternatīvu izvēles pamatojumu, novērtējuma veikšanas aprakstu,

norādot visas grūtības.

24.6. Tātad, paredzot

detalizētāku stratēģiskā novērtējuma veikšanu Rīgas brīvostas

attīstības programmai, ne Rīgas dome kā Teritorijas plānojuma un

Vides pārskata izstrādātāja, ne Birojs kā pārraugošā iestāde

neņēma vērā Apstrīdētā plānojuma un Rīgas brīvostas attīstības

programmas atšķirīgo uzdevumu, saturu un vietu plānošanas

dokumentu hierarhijā, kā arī neievēroja to, ka likums neparedz

pašvaldībai tiesības savu teritorijas plānošanas kompetenci

deleģēt Rīgas brīvostas pārvaldei.

Tā kā Vides pārskatā nav noteikta,

aprakstīta un novērtēta attiecīgajā plānošanas stadijā

nepieciešamā informācija, Apstrīdētā teritorijas plānojuma

stratēģiskais novērtējums veikts neatbilstoši likuma "Par

ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām.

Tādējādi,

veicot Apstrīdētā plānojuma stratēģisko novērtējumu, ir pieļauts

būtisks procesuālais pārkāpums.

IV

25. Satversmes tiesa

uzskata, ka pilnīga un detalizēta stratēģiskā novērtējuma

veikšana Apstrīdētajam plānojumam ir īpaši būtiska, ņemot vērā

to, ka gandrīz visa brīvostas teritorija atzīta par ražošanas

teritoriju (sk. lietas materiālu 7. sējumu).

25.1. Rīgas brīvostas

teritorijā atrodas divas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas -

Krēmeru dabas liegums un Piejūras dabas parkā ietilpstošā

Mīlestības saliņa. Rīgas brīvostas teritorija tieši robežojas ar

dabas liegumu "Vecdaugava" un Piejūras dabas parku, kurā ietilpst

Daugavgrīvas liegums un Mangaļsala.

Saskaņā ar likuma "Par īpaši

aizsargājamām dabas teritorijām" 5. pantu dabas parks ir

teritorija, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un

kultūrvēsturiskās vērtības un ir piemērota sabiedrības atpūtai,

izglītošanai un audzināšanai. Atpūtas organizēšana un

saimnieciskā darbība dabas parkos veicama, nodrošinot tajos esošo

dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu. Turklāt Piejūras

dabas parks, kas atrodas gan Rīgas brīvostā, gan tai piegulošajās

teritorijās, ir iekļauts likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas

teritorijām" pielikumā un līdz ar to atzīts par Natura

2000 teritoriju.

Saskaņā ar likuma "Par īpaši

aizsargājamām dabas teritorijām" 43. panta ceturto daļu

jebkurai paredzētajai darbībai un plānošanas dokumentam (gan

Natura 2000 teritorijā, gan ārpus tās), kas var būtiski

ietekmēt Natura 2000 teritoriju, veic ietekmes uz vidi

novērtējumu.

Līdz ar to jebkurai Rīgas

brīvostas teritorijā paredzētajai darbībai, kas var būtiski

ietekmēt Natura 2000 teritoriju - Piejūras dabas parku un

dabas liegumu "Vecdaugava" - ir nepieciešams veikt ietekmes uz

vidi novērtējumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Veicot

Teritorijas plānojuma stratēģisko novērtējumu, bija jāizvērtē

paredzēto darbību iespējamā negatīvā ietekme uz Natura

2000 teritorijas ekoloģiskajām funkcijām, tās integritāti, kā

arī šīs teritorijas izveidošanas mērķi.

Tātad gadījumā, kad plānošanas

dokumenta īstenošana var būtiski ietekmēt Natura 2000

teritoriju, likumdevējs ir noteicis prasību veikt stratēģisko

novērtējumu neatkarīgi no plānošanas dokumenta vietas plānošanas

dokumentu hierarhijā.

25.2. Vides pārraudzības

valsts biroja atzinumā citastarp tika izvērtēta Vides pārskatā

apkopotā informācija un plānošanas dokumenta iespējamā ietekme uz

Natura 2000 teritorijām. Atzinumā konstatēts, ka "visas

Rīgas brīvostas teritorijas izmantošanas mērķis ir ražošanas

teritorija, kas ir pretrunā ar normatīvajos aktos noteiktajiem

aprobežojumiem, jo Rīgas brīvostas teritorijā ietverta daļa no

Piejūras dabas parka, kas ir arī Natura 2000 teritorija,

kultūras piemineklis "Komētforts" un atsevišķas dzīvojamās

apbūves teritorijas" (lietas materiālu 3. sējuma

43. lapa).

Birojs secinājumu daļā norāda, ka

"atsevišķi Attīstības plānā ietvertie risinājumi var ietekmēt

Natura 2000 teritoriju ekoloģiskās funkcijas" un ka

"atsevišķu risinājumu īstenošana var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt

īpaši aizsargājamo sugu atradnes, tai skaitā apbūves teritoriju

izveidošana Spilves pļāvās" (lietas materiālu 3. sējuma

51. lapa). Birojs secina, ka Vides pārskatā nepilnīgi

izvērtēta vairāku plānošanas dokumentā ietverto risinājumu

īstenošanas iespējamā ietekme uz Natura 2000

teritorijām - Piejūras dabas parku, kā arī dabas liegumu

"Vecdaugava" - un nav izvērtēta nepieciešamība izstrādāt

kompensācijas pasākumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

(sk. lietas materiālu 3. sējuma

50. lapu).

Atzinuma rekomendāciju daļā

norādīts: "Vides pārraudzības valsts birojs uzskata, ka pirms

plānošanas dokumentu akcepta Rīgas pilsētas domei jāizvērtē Vides

pārskatā [un] [..] šajā atzinumā ietvertās rekomendācijas, ņemot

vērā likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteikto

piesardzības principu, ka vides problēmu risināšana uzsākama,

pirms vēl saņemti pilnīgi zinātniski pierādījumi par paredzētās

darbības negatīvo ietekmi uz vidi, un, ja ir pamatotas aizdomas,

ka paredzētā darbība negatīvi ietekmēs vidi, jāveic piesardzības

pasākumi vai paredzētā darbība jāaizliedz, kā arī likumā "Par

īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" noteikto, ka paredzēto

darbību atļauj veikt vai plānošanas dokumentu īstenot, ja tas

negatīvi neietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas

teritorijas (Natura 2000) ekoloģiskās funkcijas,

integritāti un nav pretrunā ar tās izveidošanas un aizsardzības

mērķiem.

Gadījumā, ja paredzētā darbība vai

plānošanas dokumenta īstenošana negatīvi ietekmē Eiropas nozīmes

aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), to īstenot

var tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums un

nepieciešams sabiedrībai nozīmīgu interešu, arī sociālo vai

ekonomisko interešu, apmierināšanai, un, pieļaujot to īstenošanu,

jānosaka kompensācijas pasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamo

dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam" (lietas

materiālu 3 . sējuma 53 . lapa).

25.3. Fakts, ka Natura

2000 teritorija atrodas ostas teritorijā vai tai līdzās,

neapdraud Natura 2000 teritoriju, ja tiek ievēroti vides

un dabas aizsardzības normatīvie akti, tostarp prasības, kas

attiecas uz stratēģiskā novērtējuma un ietekmes uz vidi

novērtējuma veikšanu. Kā norāda Vides ministrija, arī citu

Eiropas Savienības valstu (Nīderlande, Vācija) ostās atrodas

Natura 2000 teritorijas un vides un dabas aizsardzības

prasības tiekot veiksmīgi sabalansētas ar ostu darbību. Arī

Latvijā Rīgas brīvosta nav vienīgā osta, kurā atrodas Natura

2000 teritorijas. Arī Mērsraga un Salacgrīvas ostās atrodas

neliela daļa Natura 2000 teritoriju (sk. lietas

materiālu 10. sējuma 6. lapu ).

Satversmes tiesa uzskata, ka,

izstrādājot un pieņemot Apstrīdēto plānojumu, Rīgas domei bija

jāņem vērā likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"

prasības, kas noteiktas, ņemot vērā Direktīvā 79/409

EEK un Direktīvā 92/43/EEK ietverto regulējumu. Saskaņā ar likumu

un ievērojot piesardzības principu, Rīgas domei jau pirms

Teritorijas plānojuma pieņemšanas bija jāizvērtē, vai tā

īstenošana nevar negatīvi ietekmēt Natura 2000 teritorijas

ekoloģiskajās funkcijas un integritāti, kā arī tas, vai

neradīsies pretrunas ar šās teritorijas izveidošanas mērķiem.

Savukārt tad, ja konkrētajai teritorijai bija nepieciešams

noteikt tieši tādu plānoto (atļauto) izmantošanu, neraugoties uz

tās iespējamo negatīvo ietekmi uz Natura 2000 teritorijām,

bija jāizvērtē, vai plānošanas dokumenta īstenošanu konkrētajā

gadījumā pieļauj normatīvajos aktos noteiktie izņēmumi un vai ir

ievērota noteiktā procedūra.

25.4. Ņemot vērā to, ka

Natura 2000 ir Eiropas Savienības tiesībās radīts un

Latvijā pārņemts teritoriju apzīmējums, Latvijas tiesību akti ir

interpretējami tādējādi, lai nerastos pretrunas ar Latvijas

saistībām pret Eiropas Savienību, ja vien tas neskar Satversmē

ietvertos pamatprincipus. Tādējādi arī attiecībā uz Natura

2000 teritorijām jāņem vērā Latvijas pārņemto direktīvu

prasības un Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrā nostiprinātā šo

direktīvu interpretācija.

Saskaņā ar Eiropas Savienības

tiesībām Latvijas pienākumi vides saglabāšanā ir daļa no visu

dalībvalstu kopīgās atbildības, jo Latvijas daba ir daļa no

Eiropas Kopienas mantojuma. Latvijai vairs nav likumīga pamata

izdarīt grozījumus šajās teritorijās, jo tas kavētu Eiropas

Savienības direktīvās noteikto mērķu sasniegšanu (sk. lietas

C-6/04 "Commission v United Kingdom" [2005] ECR I-9017

25. paragrāfu; lietas C-371/98 "The Queen v Secretary of

State for the Environment, Transport and the Regions, ex parte

First Corporate Shipping Ltd." [2000] ECR I-9235

23. paragrāfu un lietas C-67/99 "Commission v

Ireland" [2001] ECR I-5757 35. paragrāfu).

Turklāt Eiropas Kopienu Tiesa,

interpretējot Direktīvas 92/43/EEK 6.pantu, savā judikatūrā

norādījusi, ka zemes izmantošanas plāni pirms to pieņemšanas

pienācīgi jāizvērtē, ņemot vērā šo plānu iespējamo ietekmi uz

attiecīgās teritorijas vidi, lai pēc iespējas samazinātu jebkuru

potenciālo kaitējumu (sk. lietas C-6/04 "Commission v

United Kingdom" 54. paragrāfu un lietas C-98/03 "Commission

v.Germany" [2006] ECR I-53 39. - 40. paragrāfu). Šāds

izvērtējums veicams gan plāniem, kas skar Natura 2000

teritorijas, gan arī tādu teritoriju izmantošanas plāniem, kuras

robežojas ar Natura 2000 teritorijām, kas atrodas

aizsargājamā teritorijā vai tai līdzās.

Ja tiek konstatēts, ka plāns var

negatīvi ietekmēt šīs teritorijas, taču alternatīvi risinājumi

nav iespējami, jo plāns ir nepieciešams sabiedrības interešu,

tostarp ekonomisko interešu apmierināšanai, tad dalībvalstij ir

jāizstrādā kompensējošie mehānismi, lai nodrošinātu Natura

2000 teritoriju aizsardzību un jāinformē Komisija par

pieņemtajiem kompensējošiem pasākumiem (sk.: Managing

Natura 2000 Sites. The Provisions of Article 6 of the 'Habitats'

Directive 92/43/EEC, Luxembourg: Office for Official publication

of the European Communities, 2000, pp. 41 - 50). Savukārt

nacionālajai tiesai, kas izvērtē plāna likumību, ir jānosaka

nacionālo institūciju rīcības brīvības robežas. Rīcības brīvības

robežas nozīmē to, ka nacionālās institūcijas var apstiprināt

plānu, ja ir pienācīgi pārliecinājušās, ka tas negatīvi

neietekmēs attiecīgo teritoriju (sk. lietas C-127/02

"Landelijke Vereniging tot Behoud van de Waddenzee, Nederlandse

Vereniging tot Bescherming van Vogels v. Staatssecretaris van

Landbouw, Natuurbeheer en Visserij" [2004] ECR I-745

70. paragrāfu).

Rīgas dome ir pārsniegusi savas

rīcības brīvības robežas, jo, pieņemot Apstrīdēto plānojumu, nav

vērtējusi tā ietekmi uz Natura 2000 teritorijām, kā arī

nav ņēmusi vērtā to, ka, izstrādājot Rīgas brīvostas attīstības

programmu, vairs nebūs iespējams veikt adekvātu izvērtējumu un

paredzēt kompensējošos mehānismus.

Tādējādi,

pieļaujot Apstrīdētā plānojuma stāšanos spēkā pirms novērtēta tā

īstenošanas ietekme uz attiecīgajā teritorijā ietilpstošajām un

tai piegulošajām Natura 2000 teritorijām, ir izdarīts

būtisks procesuāls pārkāpums.

V

26. Kā būtisku procesuālo

pārkāpumu Pieteikuma iesniedzēja norāda to, ka Rīgas dome,

pieņemot lēmumu par Teritorijas plānojuma galīgo redakciju

2006. gada 15.decembrī, ir veikusi grozījumus teritorijas

plānojumā, bet jauno Teritorijas plānojuma redakciju nav nodevusi

sabiedriskajai apspriešanai (sk. lietas materiālu

1. sējuma 3. lapu). Tādējādi sabiedrībai esot liegts

īstenot savas līdzdalības tiesības Teritorijas plānojuma

izstrādes procesā. Rīgas dome nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas

paustajam viedoklim un, uzskata, ka ir ne vien nodrošinājusi

sabiedrības līdzdalību, bet pat aktīvi veicinājusi sabiedrības

iesaistīšanos dažādu Teritorijas plānojuma redakciju

vērtēšanā.

26.1. Interešu saskaņotības

princips prasa, lai teritorijas plānojuma izstrādes gaitā tiktu

saskaņotas valsts, plānošanas reģionu un privātpersonu

intereses.

Kā Satversmes tiesa jau iepriekš

norādījusi, vadoties no Satversmes 115. panta un tā saturu

konkretizējošām normām, sabiedrībai ir tiesības saņemt vides

informāciju un vides kvalitātes saglabāšanas nolūkos piedalīties

sabiedriskajā apspriešanā. Savukārt publiskās varas subjektiem ir

pienākums ne tikai veicināt un nodrošināt sabiedrības

iesaistīšanu ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā, bet

arī izvērtēt sabiedrības līdzdalības procesā izteiktos viedokļus.

Šā procesa ietvaros publiskās varas subjektiem ir jāinformē

sabiedrība par tās tiesībām un iespējām saņemt vides informāciju,

kā arī līdzdarboties lēmumu pieņemšanā.

Sabiedriskajai apspriešanai

jākalpo diviem galvenajiem mērķiem: pirmkārt, iegūt informāciju,

kas sekmētu pamatota un taisnīga lēmuma pieņemšanu; otrkārt,

pārliecināt sabiedrību, ka tās izteiktie viedokļi tiek apspriesti

(sk. Satversmes tiesas 2003. gada 14. februāra sprieduma

lietas Nr. 2002-14-04 secinājumu daļas 3. punktu).

Efektīva sabiedrības līdzdalība

lēmumu pieņemšanā dod iespēju sabiedrībai paust un lēmumu

pieņēmējam ņemt vērā viedokļus un bažas, kas saistītas ar

teritorijas plānojuma izstrādi. Tādējādi ar sabiedrisko

apspriešanu tiek nodrošināta plānojuma leģitimitāte un plānošanas

procesa atklātība, sekmējot sabiedrības informētību vides

jautājumos.

Savukārt teritorijas plānojuma

sabiedriskajā apspriešanā izteiktie pušu viedokļi, kā arī valsts

pārvaldes iestāžu sniegtie atzinumi, ļauj vietējai pašvaldībai kā

plānošanas procesa virzītājam izvēlēties konkrētai teritorijai

atbilstošāko attīstības virzienu.

Vietējai pašvaldībai, nodrošinot

sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā

(Teritorijas plānošanas likuma 7. panta sestā daļa), ir

pienākums būt par objektīvu un neitrālu institūciju, kuras

uzdevums ir uzklausīt un taisnīgi izvērtēt visus ieinteresēto

pušu viedokļus par konkrētas teritorijas atbilstošāko un

piemērotāko attīstības veidu, kā arī ievērot teritorijas

plānošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

Sabiedrības līdzdalība vietējās

pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes procesā ir detalizēti

regulēta Noteikumos Nr. 883. Vietējās pašvaldības

teritorijas plānojuma, kā arī tā grozījumu sabiedrisko

apspriešanu organizē vismaz divos posmos. Pirmo posmu organizē,

uzsākot vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi. Otro

posmu organizē pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma

pirmās redakcijas izstrādes (Noteikumu Nr. 883

10. punkts). Saskaņā ar Noteikumu Nr. 883 41.1

punkta noteikumiem pēc pašvaldības teritorijas plānojuma galīgās

redakcijas pieņemšanas nav pieļaujamas izmaiņas plānotajā

izmantošanā un tās aprobežojumos. Ja tomēr pašvaldības

teritorijas plānojuma redakcija tiek pilnveidota, pašvaldībai

saskaņā ar šo noteikumu 43.punktu jānodrošina iedzīvotājiem un

institūcijām, kas sniegušas atzinumus par izstrādāto teritorijas

plānojuma redakciju, iespēja iepazīties ar plānojuma galīgo

redakciju.

Tomēr lēmuma pieņēmējam ne vienmēr

ir jāvadās no personu izteiktajiem priekšlikumiem vai

iesniegtajiem iebildumiem. Personu ierosinājumi ir rūpīgi

jāizvērtē, vadoties no lietderības apsvērumiem. Ir jāapsver šo

ierosinājumu piemērotība, nepieciešamība un atbilstība konkrētā

plānojuma izstrādāšanas mērķim. No vienas puses, pašvaldība ir

tiesīga noraidīt atsevišķu institūciju, personu vai ieinteresētās

sabiedrības viedokli, paredzot citu, lietderīgāku rezultātu, kas

kopumā vairāk atbilst sākotnējam plānojuma izstrādāšanas mērķim.

Taču, no otras puses, šādam noraidījumam ir jābūt pietiekami

argumentētam. Proti, pašvaldībai, noraidot sabiedrības izteikto

viedokli, ir jāsniedz šā noraidījuma pamatojums (sk.

Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr.

2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu).

26.2. Reģionālās attīstības

un pašvaldību lietu ministrija 2006. gada 17. martā,

atkārtoti sniedzot atzinumu par jau apstiprināto Attīstības

plānu, uzsver, ka, izskatot Teritorijas plānojumu, tika

konstatētas vairākas plānojuma izstrādes procedūras un satura

neatbilstības normatīvajiem aktiem. Ministrijas atzinumā ir īpaši

uzsvērta nepieciešamība nodrošināt atkārtotu teritorijas

plānojuma galīgās redakcijas sabiedrisko apspriešanu (sk.

lietas materiālu 9. sējuma 62. - 63. lapu).

Tomēr no lietā esošajiem

materiāliem un tiesas sēdē lietas dalībnieku paustajiem

argumentiem, kā arī pieaicināto personu sniegtās informācijas,

Satversmes tiesa neguva apstiprinājumu tam, ka Apstrīdētajā

plānojumā pēc Teritorijas plānojuma galīgās redakcijas

apstiprināšanas 2005. gada 15. novembrī būtu veikti

būtiski grozījumi, kas nebūtu nodoti sabiedriskajai

apspriešanai.

Līdz ar to

attiecībā uz Apstrīdētā plānojuma sabiedrisko apspriešanu nav

konstatējams būtisks procesuāls pārkāpums.

VI

27. Pieteikuma iesniedzēja

norāda, ka par būtisku pārkāpumu esot atzīstams arī tas

apstāklis, ka no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības

inspekcijas nav saņemts atzinums par Attīstības plāna galīgo

redakciju. Inspekcijas atzinumā par Attīstības plāna otro

redakciju esot bijis norādīts, ka Attīstības plāna projektā

nospraustās aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju robežas ne

visur atbilst normatīvo aktu prasībām. Turklāt valsts nozīmes

kultūras piemineklī Nr. 8538 "Daugavas grīvas krastu

fortifikācijas būvju komplekss" ietilpstošā Komētforta teritorija

un Mangaļsalas teritorija esot samazināta (sk. lietas

materiālu 1. sējuma 14. - 15. lapu).

Atbilstoši Teritorijas plānošanas

likuma 3. panta 2. punktam teritorijas plānojuma

izstrādē ievērojams interešu saskaņotības princips, kas

konkretizēts Noteikumu Nr. 883 13. punktā, proti,

vietējai pašvaldībai ir noteikts pienākums pieprasīt nosacījumus

un atzinumus, kas nepieciešami tās teritorijas plānojuma un tā

grozījumu izstrādei, no minētajā punktā norādītajām un darba

uzdevumā ietvertajām institūcijām. Šo institūciju uzskaitījums

nav izsmeļošs, bet ietver Reģionālo vides pārvaldi, Valsts

kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, Īpaši aizsargājamās

dabas teritorijas administrāciju (ja tāda ir) un Valsts zemes

dienesta reģionālo nodaļu. Ja nepieciešams, nosacījumi un

atzinumi pieprasāmi arī no citām institūcijām, kas nav minētas

Noteikumu Nr. 883 13. punktā.

Tā, kā pašvaldībai nav iespējams

detalizēti pārzināt visas Noteikumu Nr. 883 13. punktā

minēto institūciju darbības jomas, tai ir pienākums lūgt

nosacījumus un atzinumus no attiecīgajām institūcijām. Tādējādi

minētajām institūcijām teritorijas plānojuma izstrādāšanas posmā

ir jāiesaistās vismaz divas reizes. Katra no šīm institūcijām

atbilstoši savai kompetencei apkopo prasības, kas attiecīgās

teritorijas plānotājiem jāņem vērā, izstrādājot plānojumu vai tā

grozījumus saskaņā ar konkrēto nozari regulējošo normatīvo aktu

noteikumiem.

Saņemtie nosacījumi ir pamats

teritorijas plānojuma vai tā grozījumu pirmās redakcijas

izstrādei, un šī redakcija uz pašvaldības pieņemtā lēmuma pamata,

tiek nodota tām pašām institūcijām atzinuma sniegšanai. Lai gan

institūciju sniegtie atzinumi par teritorijas plānojuma izstrādi

pašvaldībai nav saistoši, tie saskaņā ar Noteikumu Nr. 883 41. un

69. punktu var būt par pamatu plānojuma redakcijas pārstrādāšanai

vai noraidīšanai, kā arī jaunas redakcijas izstrādāšanai

atbilstoši jaunam darba uzdevumam.

Tā kā atzinumi var ietekmēt

pieņemamo lēmumu, nosacījumu un atzinumu saņemšana ir pašvaldības

pienākums, savukārt šo atzinumu sniegšana - katras darba

uzdevumā noteiktās institūcijas pienākums. Neievērojot šo

priekšrakstu, nevar tikt nodrošināta pilnvērtīga Teritorijas

plānošanas likumā nostiprināto teritorijas ilgtspējīgas

attīstības un daudzveidības principu ievērošana.

27.1. Vietējo pašvaldību

darbības pārraudzība ir piekritīga Ministru kabinetam, kas to

realizē ar valsts pārvaldes iestāžu starpniecību. Savukārt

teritorijas plānošanas jomā pašvaldību uzraudzību pamatā

nodrošina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

(sk. Satversmes tiesas 2007.gada 21.decembra spriedumu lietā

Nr. 2007-12-03 26.punktu).

To, vai Rīgas dome ir ievērojusi

interešu saskaņotības principu un saņēmusi Noteikumu Nr. 883 13.

punktā norādīto institūciju nosacījumus un atzinumus, jau ir

vērtējusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija,

kas atbilstoši Teritorijas plānošanas likuma 7. panta trešās

daļas 1. punktam metodiski vada, pārrauga un koordinē

teritorijas plānojumu izstrādi. Pamatojoties uz Teritorijas

plānošanas likuma 7. panta trešās daļas 1. punktu un

Noteikumu Nr. 883 80.3. punktu, ministrija sniedza atzinumu

par Attīstības plāna atbilstību tā izstrādes laikā spēkā esošo

normu prasībām. Savā atzinumā, ministrija ietvēra arī Teritorijas

plānojuma procedūras un satura izvērtējumu (sk. lietas

materiālu 9. sējuma 44. - 59. lapu).

Ministrija norādījusi, ka,

izskatot Teritorijas plānojumu, tika konstatēts, ka saskaņā ar

pārskatu par Teritorijas plānojuma izstrādes gaitu par tā

pirmo redakciju no 25 valsts un pašvaldību institūcijām

saņemti 11 atzinumi, bet par otro redakciju - 17 atzinumi.

Vairāku institūciju atzinumos norādīta nepieciešamība Teritorijas

plānojumu precizēt vai ieviest tajā labojumus. Tā, piemēram,

Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 2005. gada

10. novembra atzinumā Nr. 5-10/6483 norādīts, ka

nosacījumi nav izpildīti. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības

inspekcija savā 2005. gada 21. oktobra atzinumā

Nr. 2782 norāda, ka nepieciešams novērst plānojumā

konstatētās nepilnības un to atkārtoti iesniegt atzinuma

saņemšanai. Ministrija, atzīmējot, ka atzinumos minētās iebildes

iespēju robežās ir apmierinātas, uzsver, ka atkārtots atzinums no

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas nav

saņemts.

Tāpat ministrija norāda, ka

Teritorijas plānojuma dokumentācijai nav pievienoti Lauku

atbalsta dienesta reģionālās pārvaldes un VAS "Latvijas valsts

meži" atzinumi par plānojuma galīgo redakciju. Nav pievienoti arī

visi dokumenti, kas pamato plānojuma izstrādes gaitu (sk.

lietas materiālu 9. sējuma 44.lapu).

Pamatojoties uz Teritorijas

plānošanas likuma 7. panta trešās daļas 3. punktu un

Noteikumu Nr. 883 46.1. punktu, 2006. gada 17. martā

ministrija sniedza atzinumu par jau apstiprināto Attīstības

plānu. Ministrija norādīja, ka 2005. gada 19. decembra

atzinumā ietvertās norādes ir ņemtas vērā daļēji. Ministrija

uzsvēra, ka teritorijas plānojuma dokumentācijai nav pievienots

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinums par

teritorijas plānojuma galīgo redakciju.

Ņemot vērā arī pārējās atzinumā

minētās nepilnības, ministrija, pamatojoties uz Teritorijas

plānošanas likuma 7. panta trešās daļas 3. punktu,

pieprasīja atcelt saistošos noteikumus Nr. 34, novērst

atzinumā minētās nepilnības un nodrošināt atkārtotu Teritorijas

plānojuma galīgās redakcijas sabiedrisko apspriešanu, ka arī

informēt Noteikumu Nr. 883 13. punktā minētās

institūcijas par iespēju iepazīties ar Teritorijas plānojuma

galīgo redakciju un nodrošināt tām iespēju atkārtoti sniegt

atzinumus un atsauksmes (sk. lietas materiālu 9. sējuma

62. - 63. lapu).

2006. gada 27. martā

ministrija grozīja savu 2006. gada 17. marta atzinumu,

akcentējot pienākumu ievērot teritorijas plānošanu regulējošo

normatīvo aktu prasības. Vienlaikus ministrija, pamatojoties uz

Teritorijas plānojuma nozīmīgumu Rīgas pilsētas attīstībā,

nepieprasīja Teritorijas plānojumu atcelt, taču norādīja, ka

nekavējoties jāveic pasākumi, lai novērstu Teritorijas plānojumā

pieļautās neprecizitātes, kā arī lūdza Rīgas domi sniegt viedokli

un priekšlikumus par situācijas iespējami ātrāku tiesisku

atrisināšanu (sk. lieta materiālu 9. sējuma

64. lapu). Tiesas sēdē ministrija nespēja norādīt

konkrētus iemeslus, kādēļ ministrija savu viedokli ir

mainījusi.

27.2. Satversmes tiesai

sniegtajā atbildē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības

inspekcija apstiprina, ka ir devusi atzinumu par Teritorijas

plānojuma otro redakciju. Teritorijas plānojuma galīgā

redakcija atzinuma sagatavošanai tai nav bijusi iesniegta (sk.

lietas materiālu 9. sējuma 65.lapu). Tiesas sēdē

Inspekcijas pārstāvis paskaidroja, ka atzinumu Inspekcija neesot

sniegusi, jo Rīgas dome tai nebija iesniegusi izvērtēšanai

nepieciešamos materiālus.

Satversmes tiesa uzsver, ka

pašvaldībai, izstrādājot teritorijas plānojumu, ir jāņem vērā

attiecīgo kompetento institūciju sniegtie atzinumi, kas ietver

norādes par jautājumiem, kam plānojuma izstrādē pievēršama

uzmanība. Tāpat nepieciešams ņemt vērā, ka valsts pārvaldes

mērķus, arī vides aizsardzības mērķus, visefektīvāk iespējams

sasniegt, valsts pārvaldes iestādēm sadarbojoties. Citastarp arī

Valsts pārvaldes iekārtas likuma septītā nodaļa paredz sadarbību

kā procesu, kas valsts pārvaldes iestādēm palīdz efektīvāk veikt

savas funkcijas un uzdevumus.

Teritorijas plānojuma izstrādes

procesa pārkāpums var tikt atzīts par būtisku, ja kompetentās

institūcijas nav varējušas sniegt atzinumu plānošanas dokumenta

izstrādātāja darbības vai bezdarbības dēļ. Savukārt gadījumā, kad

atzinums nav sniegts attiecīgās institūcijas bezdarbības dēļ, ir

skatāms jautājums, vai konkrētā institūcija nav rīkojusies

pretēji valsts pārvaldes principiem.

Viens no nozīmīgākajiem

pašvaldības uzdevumiem teritorijas plānojuma izstrādes procesā ir

pēc iespējas līdzsvarotākas dažādu interešu īstenošanas

nodrošināšana. Tādējādi tieši no pašvaldības un valsts pārvaldes

institūciju sadarbības un likumā noteikto funkciju efektīvas un

godprātīgas veikšanas ir atkarīgs tas, vai nepilnības teritorijas

plānošanas procesā tiks novērstas pēc iespējas agrāk.

Izstrādājot Apstrīdēto plānojumu,

nav ievērota Noteikumos Nr.883 paredzētā atzinumu saņemšanas un

izvērtēšanas kārtība. Konkrētajā lietā Valsts kultūras pieminekļu

aizsardzības inspekcijas atzinums bija nozīmīgs teritorijas

plānojuma redakcijas izstrādei un pieņemšanai, jo, ievērojot šādu

atzinumu, varēja tikt pieņemta citāda Teritorijas plānojuma

galīgā redakcija. Turklāt Inspekcija nevarēja sniegt atzinumu

Rīgas domes bezdarbības dēļ.

Ņemot vērā

minēto, pieļautais procesuālais pārkāpums ir atzīstams par

būtisku.

VII

28. Saskaņā ar Satversmes

tiesas likuma 31. panta 11. punktu tiesai ir jānosaka

brīdis, ar kuru apstrīdētā norma (akts), konkrētajā lietā -

Apstrīdētais plānojums zaudē spēku.

Satversmes tiesas likuma

32. panta trešā daļa noteic, ka tiesību norma (akts), kuru

Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska

spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes

tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav

noteikusi citādi. Šajā lietā Pieteikuma iesniedzēja lūgusi

Apstrīdēto plānojumu atzīt par spēkā neesošu no tā spēkā stāšanās

brīža, tas ir, 2006. gada 4. janvāra.

Nosakot brīdi, ar kuru

Apstrīdētais plānojums zaudē spēku, jāņem vērā lietā noskaidroto

būtisko procesuālo pārkāpumu kopums un tas, ka procesuālie

pārkāpumi, atšķirībā no materiālo tiesību pārkāpumiem, ir tādi

pārkāpumi, kas skar visa Apstrīdētā plānojuma, nevis atsevišķas

tā daļas likumību. Jāņem vērā arī viens no Teritorijas plānošanas

likumā noteiktajiem principiem, proti, pēctecības princips, kas

pašvaldības teritorijas plānojumu ļauj atcelt tikai nodrošinot

to, ka attiecīgajā teritorijā ir spēkā kāds cits teritorijas

plānojums (sk. Satversmes tiesas 2007.gada 26.aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 14.1. punktu).

Lemjot par brīdi, ar kuru

Apstrīdētais plānojums zaudē spēku, Satversmes tiesa ņem vērā, ka

tās uzdevums ir pēc iespējas novērst plānojuma izstrādes procesā

pieļautos pārkāpumus. Tas iespējams vienīgi atzīstot šo plānojumu

par spēkā neesošu no tā spēkā stāšanās brīža. Satversmes tiesa ir

tiesīga noregulēt arī tādus jautājumus, kas ir būtiski, lai pēc

Apstrīdētā plānojuma atzīšanas par spēku zaudējušu nerastos jauni

Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumi un attiecīgā plānojuma

"izņemšana no aprites" neradītu traucējumus Rīgas brīvostas

teritorijas izmantošanas tiesiskajā regulējumā. Tādējādi, ja tas

ir iespējams un nepieciešams, Satversmes tiesa sava sprieduma

nolēmumu daļā var atzīt, ka juridisko spēku atgūst plānojums, kas

aizstāts ar Apstrīdēto plānojumu, kuru Satversmes tiesa atzinusi

par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normām (sal.

ar Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma

lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu). Turklāt Apstrīdētā

plānojuma atzīšana par spēkā neesošu no tā spēkā stāšanās brīža

ir nepieciešama, ņemot vērā teritorijas plānojuma kā normatīvā

akta īpašo dabu, kā arī tāpēc, lai netiktu legalizētas iespējamās

nepamatotās pašvaldības darbības, kas veiktas, balstoties uz šo

plānojumu.

Ciktāl runa ir par personu

paļaušanos uz konkrētu tiesisko regulējumu, Satversmes tiesa jau

agrāk norādījusi, ka tiesiskās paļāvības principa īstenošanā

nozīme ir arī tam, vai personas paļaušanās uz tiesību normu ir

likumam atbilstoša, pamatota un saprātīga, kā arī tam, vai

tiesiskais regulējums pēc savas būtības ir pietiekami noteikts un

nemainīgs, lai tam varētu uzticēties (sk. Satversmes tiesas

2002. gada 19. marta sprieduma lietā Nr. 2001-12-01 secinājumu

daļas 3.2. punktu un 2004. gada 25. oktobra sprieduma

lietā Nr. 2004-03-01 9.2. punktu). Konkrētajā lietā

jāņem vērā tas apstāklis, ka uz Apstrīdētā plānojuma izstrādes un

pieņemšanas procesa neatbilstību normatīvo aktu prasībām pēc tā

spēkā stāšanās bija norādījusi teritorijas plānošanas procesu

uzraugošā institūcija, tas ir, Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrija.

Līdz ar to būvniecības procesā

pieņemtie lēmumi (piemēram, plānošanas un arhitektūras uzdevums,

būvprojekta akcepts un būvatļauja), kas pamatoti uz Apstrīdēto

plānojumu, ir spēkā tiktāl, ciktāl tie Rīgas brīvostas

teritorijas daļā atbilst iepriekšējam teritorijas plānojumam, tas

ir, 1995. gada Attīstības plānam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda:

1. Atzīt Rīgas teritorijas

plānojuma 2006. - 2018. gadam daļu, kas attiecas uz Rīgas

brīvostas teritoriju, par neatbilstošu Latvijas Republikas

Satversmes 115. pantam un spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās

brīža, tas ir, 2006. gada 4. janvāra.

2. Noteikt, ka Ministru kabineta

2006. gada 22. augusta noteikumos Nr. 690

"Noteikumi par Rīgas brīvostas teritorijas noteikšanu"

noteiktajās Rīgas brīvostas robežās ir spēkā Rīgas attīstības

plāns 1995. - 2005. gadam un attiecīgie Rīgas pilsētas apbūves

noteikumi.

Spriedums ir galīgs un

nepārsūdzams.

Spriedums ir pasludināts Rīgā

2008. gada 17. janvārī.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris