2. pants
noteic, ka osta ir ar robežām noteikta Latvijas

sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi izveidotos

uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos un ārējos

reidus un kuģuceļus ostas pieejā, kas iekārtoti kuģu un pasažieru

apkalpošanai, kravas, transporta un ekspedīciju operāciju

veikšanai un citai saimnieciskai darbībai. Saskaņā ar Rīgas

brīvostas likuma 1. pantu brīvostas teritorija ir Latvijas

Republikas teritorijas daļa, kas atbilst Ministru kabineta

noteiktajām Rīgas ostas robežām.

Atbilstoši Likuma par ostām

3. pantam Ministru kabinets pēc attiecīgās pašvaldības,

ostas pārvaldes un valsts publiskās lietošanas dzelzceļa

infrastruktūras pārvaldītāja ieteikuma nosaka ostas robežas,

iekļaujot tajās teritorijas, kuras, ņemot vērā ģeogrāfisko

stāvokli, varētu izmantot ostas perspektīvai attīstībai, tostarp

valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes

nodalījuma joslas platības.

Teritorijas plānojuma izstrādes un

pieņemšanas laikā Rīgas brīvostas teritoriju noteica Ministru

kabineta 2001. gada 11. decembra noteikumi Nr. 516

"Noteikumi par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu" (turpmāk -

Noteikumi Nr. 516). Pēc Teritorijas plānojuma spēkā stāšanās

Rīgas brīvostas robeža tika mainīta, jo Ministru kabinets izdeva

2006. gada 22. augusta noteikumus Nr. 690

"Noteikumi par Rīgas brīvostas teritorijas noteikšanu" (turpmāk -

Noteikumi Nr. 690).

Atbilstoši Likuma par ostām

7. panta trešās daļas 1. punktam ostas pārvalde kā

privāto tiesību subjekts izstrādā ostas attīstības programmas

projektu atbilstoši apstiprinātai Latvijas ostu attīstības

koncepcijai un attiecīgās pašvaldības attīstības programmai un

teritorijas plānojumam un nodrošina Latvijas Ostu padomē

apstiprinātās ostas attīstības programmas realizāciju.

Attiecībā uz Rīgas brīvostu šobrīd

ir spēkā Rīgas brīvostas attīstības programma 1996. - 2010.

gadam, kurā 2007. gada aprīlī tika izdarīti grozījumi, lai

nodrošinātu atbilstību Teritorijas plānojumam.

2004. gada 10. augustā

Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs pieņēma lēmumu

Nr. 2 par stratēģiskā novērtējuma procedūras piemērošanu

Rīgas brīvostas attīstības programmai. Attiecīgais Rīgas

brīvostas attīstības programmas 2003. - 2015. gadam projekts

tika izstrādāts, bet netika akceptēts Latvijas Ostu padomē.

2007. gada 12. jūnijā

Rīgas brīvostas valde pieņēma lēmumu izstrādāt ostas attīstības

programmas 2008. - 2018. gadam projektu.

2. Biedrība "Koalīcija dabas un

kultūras mantojuma aizsardzībai" (turpmāk - Pieteikuma

iesniedzēja) - norāda, ka Teritorijas plānojuma daļa, kas

attiecas uz Rīgas brīvostas teritoriju (turpmāk - Apstrīdētais

plānojums), ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes

(turpmāk - Satversme) 115. pantu.

Atsaucoties uz Satversmes tiesas

praksi, Pieteikuma iesniedzēja norādīja, ka atbilstoši Satversmes

115. pantam valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot

labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties

par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Minētā norma, pirmkārt,

valstij uzliekot par pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu

vides aizsardzības sistēmu. Otrkārt, tā privātpersonām piešķirot

tiesības likumā noteiktajā kārtībā vērsties pret tiem publisko

tiesību subjektu lēmumiem, kas skar personu tiesības vides

izmantošanas un aizsardzības jomā. Teritorijas plānošana esot

atzīstama par vienu no vides tiesību jomām.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata,

ka, izstrādājot Apstrīdēto plānojumu, ir pieļauti vairāki būtiski

procesuālo un materiālo tiesību pārkāpumi un Apstrīdētā plānojuma

piemērošanas rezultātā varot tikt nodarīts neatgriezenisks

kaitējums videi. Turklāt Rīgas brīvostas teritorijā tiekot

veiktas darbības, kas nav pieļaujamas, kamēr attiecīgajai

teritorijai nav veikts stratēģiskais novērtējums normatīvajos

aktos noteiktajā kārtībā.

2.1. Pieteikuma iesniedzēja

norāda uz vairākiem procesuāliem pārkāpumiem, no kuriem

būtiskākais esot stratēģiskā novērtējuma neveikšana Apstrīdētajam

plānojumam atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Apstrīdētajam plānojumam neesot

veikts pietiekami detalizēts stratēģiskais novērtējums, un līdz

ar to neesot pietiekami izvērtēts, vai ir pamatoti noteikt

ražošanu un rūpniecību par galveno atļauto (plānoto) teritorijas

izmantošanu. Turklāt, izstrādājot Vides pārskatu Rīgas

teritorijas plānojumam, neesot izvērtēta plānotās attīstības

ietekme uz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām

(turpmāk - Natura 2000 teritorija).

Pieteikuma iesniedzēja vērsa

uzmanību uz to, ka salīdzinājumā ar Rīgas attīstības plānu 1995.

- 2005. gadam (turpmāk - 1995. gada Attīstības plāns)

ievērojamai Rīgas brīvostas teritorijas daļai esot noteikta tāda

izmantošana, kas varot radīt būtiskas nelabvēlīgas sekas gan

videi, gan sabiedrībai, īpaši ostas teritorijā un tās tuvumā

dzīvojošajām personām. Piemēram, Krievu salā teritorijas atļautā

izmantošana esot mainīta no dabas pamatnes uz ražošanas un

rūpniecības teritoriju. Pie tam tiekot pieļautas teritorijas

transformēšanas iespējas. Ražošana kā teritorijas plānotā

izmantošana esot noteikta arī Žurku salā un Spilves pļavās.

Rīgas brīvostas teritorijā, īpaši

Krievu salā, faktiski jau tiekot veiktas uz Attīstības plānu

pamatotas darbības, lai gan stratēģiskais novērtējums Rīgas

brīvostas teritorijai vēl nav veikts. Pieteikuma iesniedzēja

uzskata, ka Rīgas brīvostas pārvalde maldina uzņēmējus, pieļaujot

saimnieciskās darbības veikšanu Rīgas brīvostas teritorijā, pirms

attiecīgajai teritorijai ir veikts stratēģiskais novērtējums

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Izstrādājot un pieņemot Apstrīdēto

plānojumu, neesot ievērotas likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas

teritorijām", likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", kā arī

Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumu

Nr. 157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi

stratēģiskais novērtējums" (turpmāk - Noteikumi Nr. 157)

prasības. Turklāt stratēģiskais novērtējums Apstrīdētajam

plānojumam esot veikts pretēji teritorijas plānošanas un ietekmes

uz vidi novērtējuma veikšanas principiem. Pieteikuma iesniedzēja

īpaši uzsver, ka nav ievērots piesardzības princips, proti,

stratēģiskais novērtējums nav veikts pēc iespējas agrākā

paredzēto darbību plānošanas un lēmumu pieņemšanas posmā.

Apstrīdētais plānojums neatbilstot arī ilgtspējīgas attīstības

principam.

Neesot ievērots arī Eiropas

Kopienas dibināšanas līguma 175. pants, kas noteic, ka

Kopienas vides politikai inter alia jāsekmē vides

saglabāšana, aizsardzība un uzlabošana, iedzīvotāju veselības

aizsardzība, kā arī apdomīga un racionāla dabas resursu

izmantošana, un tās pamatā jābūt piesardzības principam. Tāpat

neesot ievērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada

27. jūnija direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un

programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk - Direktīva

2001/42/EK), Eiropas Padomes 1979. gada 2. aprīļa

direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (turpmāk -

Direktīva 79/409/EEK) un Eiropas Padomes 1992. gada

21. maija direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas

faunas un floras aizsardzību (turpmāk - Direktīva 92/43/EEK).

Par būtisku procesuālo pārkāpumu

esot atzīstama arī grozījumu veikšana Teritorijas plānojuma

galīgajā redakcijā, nenododot jauno redakciju sabiedriskajai

apspriešanai, kaut arī šāda prasība izriet gan no Teritorijas

plānošanas likuma, gan arī no Ministru kabineta 2004. gada

19. oktobra noteikumiem Nr. 883 "Vietējās pašvaldības

teritorijas plānošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi

Nr. 883).

Tāpat par būtisku procesuālo

pārkāpumu esot atzīstams tas, ka nav ievērota Noteikumos

Nr. 883 reglamentētā kārtība, kādā saņemami atzinumi no šo

noteikumu 13. punktā norādītajām institūcijām. Pieteikuma

iesniedzēja īpaši uzsvēra, ka par Teritorijas plānojuma galīgo

redakciju neesot saņemts atzinums no Valsts kultūras pieminekļu

aizsardzības inspekcijas. Turklāt, ņemot vērā to, ka pēc

Teritorijas plānojuma galīgās redakcijas apstiprināšanas

2005. gada 15. novembrī Teritorijas plānojumā tika

veikti grozījumi, esot bijusi nepieciešama ne vien atkārtota

sabiedriskā apspriešana, bet arī atkārtota atzinumu saņemšana no

visām Ministru kabineta noteikumos un darba uzdevumā minētajām

institūcijām.

2.2. Pieteikuma iesniedzēja

uzskata, ka, izstrādājot un pieņemot Apstrīdēto plānojumu, neesot

ievērotas arī būtiskas materiālo vides normatīvo aktu prasības.

Piemēram, neesot ievērotas Aizsargjoslu likuma prasības. Turklāt

ražošanas un rūpniecības teritorijas noteikšana kultūras

pieminekļa aizsardzības zonā un pieminekļa teritorijā neatbilstot

prasībām, kas izvirzītas Ministru kabineta 2003. gada

26. augusta noteikumos Nr. 474 "Noteikumi par kultūras

pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju,

valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa

piešķiršanu".

Pieteikuma iesniedzēja vērš

uzmanību uz to, ka saskaņā ar Attīstības plānā paredzēto

teritorijas atļauto izmantošanu un Rīgas teritorijas izmantošanas

un apbūves noteikumiem (turpmāk arī - Apbūves noteikumi) esot

pavērtas būtiskas teritorijas transformēšanas iespējas,

pārveidojot Daugavas krastu, aizberot līčus un vecupes, un tas

varētu tikt darīts, saņemot atļauju remontdarbiem. Teritorijas

transformēšana esot paredzēta arī teritorijās, kas Vides pārskatā

atzītas par potenciālajām mikroliegumu vietām, proti, Krievu

salā, Žurku salā un Spilves pļavās. Pastāvot iespēja, ka tiks

iznīcinātas vērtīgas putnu ligzdošanas vietas ārpus patlaban

aizsargājamām teritorijām, un tas esot pretrunā ar Direktīvā

79/409/EEK ietverto regulējumu.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka

Apbūves noteikumu 2.8. punkts, kas paredz iespēju minētos

noteikumus grozīt, neveicot grozījumus Teritorijas plānojumā,

būtu atzīstams par prettiesisku, jo atbilstoši Noteikumiem

Nr. 883 grozījumus teritorijas plānojumā var veikt vienīgi

teritorijas plānošanas procesa ietvaros. Proti - izstrādājot un

pieņemot grozījumus Teritorijas plānojumā normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā.

2.3. Pieteikuma iesniedzēja

uzskata, ka Kundziņsalas dzīvojamā rajona iekļaušana Rīgas

brīvostas teritorijā notikusi bez sociālekonomiska pamatojuma un

pretēji sabiedriskās apspriešanas rezultātiem.

Pieteikuma iesniedzēja uzsvēra,

ka, izstrādājot Apstrīdēto plānojumu, neesot ņemta vērā ANO

Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Konvencija par

nemateriālo kultūras mantojumu saglabāšanu (turpmāk - Konvencija

par nemateriālo kultūras mantojumu saglabāšanu). Teritorijas

plānojuma īstenošanas rezultātā iedzīvotājiem tikšot pasliktināti

sadzīves apstākļi, piemēram, ierobežota pieeja Daugavai

Daugavgrīvā, Bolderājā un Mangaļsalā. Pie tam, iespējams,

Kundziņsalas iedzīvotājiem nāksies pamest dzīvesvietu, Rīgas

brīvostai pārņemot šīs teritorijas. Iestrādājot tik būtiskas

izmaiņas Attīstības plānā, atbilstība Konvencijai par nemateriālo

kultūras mantojumu saglabāšanu neesot analizēta un esot pamats

uzskatīt, ka tā ir pārkāpta.

3. Institūcija, kas

izdevusi apstrīdēto aktu, - Rīgas dome - norāda, ka

Apstrīdētais plānojums izstrādāts atbilstoši normatīvo aktu

prasībām un līdz ar to atbilst Satversmes 115. pantam.

Rīgas dome uzskata, ka Satversmes