2. pantsnoteic, ka osta ir ar robežām noteikta Latvijas

noteic, ka osta ir ar robežām noteikta Latvijas

1sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi izveidotos

2uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos un ārējos

3reidus un kuģuceļus ostas pieejā, kas iekārtoti kuģu un pasažieru

4apkalpošanai, kravas, transporta un ekspedīciju operāciju

5veikšanai un citai saimnieciskai darbībai. Saskaņā ar Rīgas

6brīvostas likuma 1. pantu brīvostas teritorija ir Latvijas

7Republikas teritorijas daļa, kas atbilst Ministru kabineta

8noteiktajām Rīgas ostas robežām.

9Atbilstoši Likuma par ostām

103. pantam Ministru kabinets pēc attiecīgās pašvaldības,

11ostas pārvaldes un valsts publiskās lietošanas dzelzceļa

12infrastruktūras pārvaldītāja ieteikuma nosaka ostas robežas,

13iekļaujot tajās teritorijas, kuras, ņemot vērā ģeogrāfisko

14stāvokli, varētu izmantot ostas perspektīvai attīstībai, tostarp

15valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes

16nodalījuma joslas platības.

17Teritorijas plānojuma izstrādes un

18pieņemšanas laikā Rīgas brīvostas teritoriju noteica Ministru

19kabineta 2001. gada 11. decembra noteikumi Nr. 516

20"Noteikumi par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu" (turpmāk -

21Noteikumi Nr. 516). Pēc Teritorijas plānojuma spēkā stāšanās

22Rīgas brīvostas robeža tika mainīta, jo Ministru kabinets izdeva

232006. gada 22. augusta noteikumus Nr. 690

24"Noteikumi par Rīgas brīvostas teritorijas noteikšanu" (turpmāk -

25Noteikumi Nr. 690).

26Atbilstoši Likuma par ostām

277. panta trešās daļas 1. punktam ostas pārvalde kā

28privāto tiesību subjekts izstrādā ostas attīstības programmas

29projektu atbilstoši apstiprinātai Latvijas ostu attīstības

30koncepcijai un attiecīgās pašvaldības attīstības programmai un

31teritorijas plānojumam un nodrošina Latvijas Ostu padomē

32apstiprinātās ostas attīstības programmas realizāciju.

33Attiecībā uz Rīgas brīvostu šobrīd

34ir spēkā Rīgas brīvostas attīstības programma 1996. - 2010.

35gadam, kurā 2007. gada aprīlī tika izdarīti grozījumi, lai

36nodrošinātu atbilstību Teritorijas plānojumam.

372004. gada 10. augustā

38Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs pieņēma lēmumu

39Nr. 2 par stratēģiskā novērtējuma procedūras piemērošanu

40Rīgas brīvostas attīstības programmai. Attiecīgais Rīgas

41brīvostas attīstības programmas 2003. - 2015. gadam projekts

42tika izstrādāts, bet netika akceptēts Latvijas Ostu padomē.

432007. gada 12. jūnijā

44Rīgas brīvostas valde pieņēma lēmumu izstrādāt ostas attīstības

45programmas 2008. - 2018. gadam projektu.

462. Biedrība "Koalīcija dabas un

47kultūras mantojuma aizsardzībai" (turpmāk - Pieteikuma

48iesniedzēja) - norāda, ka Teritorijas plānojuma daļa, kas

49attiecas uz Rīgas brīvostas teritoriju (turpmāk - Apstrīdētais

50plānojums), ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes

51(turpmāk - Satversme) 115. pantu.

52Atsaucoties uz Satversmes tiesas

53praksi, Pieteikuma iesniedzēja norādīja, ka atbilstoši Satversmes

54115. pantam valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot

55labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties

56par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Minētā norma, pirmkārt,

57valstij uzliekot par pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu

58vides aizsardzības sistēmu. Otrkārt, tā privātpersonām piešķirot

59tiesības likumā noteiktajā kārtībā vērsties pret tiem publisko

60tiesību subjektu lēmumiem, kas skar personu tiesības vides

61izmantošanas un aizsardzības jomā. Teritorijas plānošana esot

62atzīstama par vienu no vides tiesību jomām.

63Pieteikuma iesniedzēja uzskata,

64ka, izstrādājot Apstrīdēto plānojumu, ir pieļauti vairāki būtiski

65procesuālo un materiālo tiesību pārkāpumi un Apstrīdētā plānojuma

66piemērošanas rezultātā varot tikt nodarīts neatgriezenisks

67kaitējums videi. Turklāt Rīgas brīvostas teritorijā tiekot

68veiktas darbības, kas nav pieļaujamas, kamēr attiecīgajai

69teritorijai nav veikts stratēģiskais novērtējums normatīvajos

70aktos noteiktajā kārtībā.

712.1. Pieteikuma iesniedzēja

72norāda uz vairākiem procesuāliem pārkāpumiem, no kuriem

73būtiskākais esot stratēģiskā novērtējuma neveikšana Apstrīdētajam

74plānojumam atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

75Apstrīdētajam plānojumam neesot

76veikts pietiekami detalizēts stratēģiskais novērtējums, un līdz

77ar to neesot pietiekami izvērtēts, vai ir pamatoti noteikt

78ražošanu un rūpniecību par galveno atļauto (plānoto) teritorijas

79izmantošanu. Turklāt, izstrādājot Vides pārskatu Rīgas

80teritorijas plānojumam, neesot izvērtēta plānotās attīstības

81ietekme uz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām

82(turpmāk - Natura 2000 teritorija).

83Pieteikuma iesniedzēja vērsa

84uzmanību uz to, ka salīdzinājumā ar Rīgas attīstības plānu 1995.

85- 2005. gadam (turpmāk - 1995. gada Attīstības plāns)

86ievērojamai Rīgas brīvostas teritorijas daļai esot noteikta tāda

87izmantošana, kas varot radīt būtiskas nelabvēlīgas sekas gan

88videi, gan sabiedrībai, īpaši ostas teritorijā un tās tuvumā

89dzīvojošajām personām. Piemēram, Krievu salā teritorijas atļautā

90izmantošana esot mainīta no dabas pamatnes uz ražošanas un

91rūpniecības teritoriju. Pie tam tiekot pieļautas teritorijas

92transformēšanas iespējas. Ražošana kā teritorijas plānotā

93izmantošana esot noteikta arī Žurku salā un Spilves pļavās.

94Rīgas brīvostas teritorijā, īpaši

95Krievu salā, faktiski jau tiekot veiktas uz Attīstības plānu

96pamatotas darbības, lai gan stratēģiskais novērtējums Rīgas

97brīvostas teritorijai vēl nav veikts. Pieteikuma iesniedzēja

98uzskata, ka Rīgas brīvostas pārvalde maldina uzņēmējus, pieļaujot

99saimnieciskās darbības veikšanu Rīgas brīvostas teritorijā, pirms

100attiecīgajai teritorijai ir veikts stratēģiskais novērtējums

101normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

102Izstrādājot un pieņemot Apstrīdēto

103plānojumu, neesot ievērotas likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas

104teritorijām", likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", kā arī

105Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumu

106Nr. 157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi

107stratēģiskais novērtējums" (turpmāk - Noteikumi Nr. 157)

108prasības. Turklāt stratēģiskais novērtējums Apstrīdētajam

109plānojumam esot veikts pretēji teritorijas plānošanas un ietekmes

110uz vidi novērtējuma veikšanas principiem. Pieteikuma iesniedzēja

111īpaši uzsver, ka nav ievērots piesardzības princips, proti,

112stratēģiskais novērtējums nav veikts pēc iespējas agrākā

113paredzēto darbību plānošanas un lēmumu pieņemšanas posmā.

114Apstrīdētais plānojums neatbilstot arī ilgtspējīgas attīstības

115principam.

116Neesot ievērots arī Eiropas

117Kopienas dibināšanas līguma 175. pants, kas noteic, ka

118Kopienas vides politikai inter alia jāsekmē vides

119saglabāšana, aizsardzība un uzlabošana, iedzīvotāju veselības

120aizsardzība, kā arī apdomīga un racionāla dabas resursu

121izmantošana, un tās pamatā jābūt piesardzības principam. Tāpat

122neesot ievērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada

12327. jūnija direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un

124programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk - Direktīva

1252001/42/EK), Eiropas Padomes 1979. gada 2. aprīļa

126direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (turpmāk -

127Direktīva 79/409/EEK) un Eiropas Padomes 1992. gada

12821. maija direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas

129faunas un floras aizsardzību (turpmāk - Direktīva 92/43/EEK).

130Par būtisku procesuālo pārkāpumu

131esot atzīstama arī grozījumu veikšana Teritorijas plānojuma

132galīgajā redakcijā, nenododot jauno redakciju sabiedriskajai

133apspriešanai, kaut arī šāda prasība izriet gan no Teritorijas

134plānošanas likuma, gan arī no Ministru kabineta 2004. gada

13519. oktobra noteikumiem Nr. 883 "Vietējās pašvaldības

136teritorijas plānošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi

137Nr. 883).

138Tāpat par būtisku procesuālo

139pārkāpumu esot atzīstams tas, ka nav ievērota Noteikumos

140Nr. 883 reglamentētā kārtība, kādā saņemami atzinumi no šo

141noteikumu 13. punktā norādītajām institūcijām. Pieteikuma

142iesniedzēja īpaši uzsvēra, ka par Teritorijas plānojuma galīgo

143redakciju neesot saņemts atzinums no Valsts kultūras pieminekļu

144aizsardzības inspekcijas. Turklāt, ņemot vērā to, ka pēc

145Teritorijas plānojuma galīgās redakcijas apstiprināšanas

1462005. gada 15. novembrī Teritorijas plānojumā tika

147veikti grozījumi, esot bijusi nepieciešama ne vien atkārtota

148sabiedriskā apspriešana, bet arī atkārtota atzinumu saņemšana no

149visām Ministru kabineta noteikumos un darba uzdevumā minētajām

150institūcijām.

1512.2. Pieteikuma iesniedzēja

152uzskata, ka, izstrādājot un pieņemot Apstrīdēto plānojumu, neesot

153ievērotas arī būtiskas materiālo vides normatīvo aktu prasības.

154Piemēram, neesot ievērotas Aizsargjoslu likuma prasības. Turklāt

155ražošanas un rūpniecības teritorijas noteikšana kultūras

156pieminekļa aizsardzības zonā un pieminekļa teritorijā neatbilstot

157prasībām, kas izvirzītas Ministru kabineta 2003. gada

15826. augusta noteikumos Nr. 474 "Noteikumi par kultūras

159pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju,

160valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa

161piešķiršanu".

162Pieteikuma iesniedzēja vērš

163uzmanību uz to, ka saskaņā ar Attīstības plānā paredzēto

164teritorijas atļauto izmantošanu un Rīgas teritorijas izmantošanas

165un apbūves noteikumiem (turpmāk arī - Apbūves noteikumi) esot

166pavērtas būtiskas teritorijas transformēšanas iespējas,

167pārveidojot Daugavas krastu, aizberot līčus un vecupes, un tas

168varētu tikt darīts, saņemot atļauju remontdarbiem. Teritorijas

169transformēšana esot paredzēta arī teritorijās, kas Vides pārskatā

170atzītas par potenciālajām mikroliegumu vietām, proti, Krievu

171salā, Žurku salā un Spilves pļavās. Pastāvot iespēja, ka tiks

172iznīcinātas vērtīgas putnu ligzdošanas vietas ārpus patlaban

173aizsargājamām teritorijām, un tas esot pretrunā ar Direktīvā

17479/409/EEK ietverto regulējumu.

175Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka

176Apbūves noteikumu 2.8. punkts, kas paredz iespēju minētos

177noteikumus grozīt, neveicot grozījumus Teritorijas plānojumā,

178būtu atzīstams par prettiesisku, jo atbilstoši Noteikumiem

179Nr. 883 grozījumus teritorijas plānojumā var veikt vienīgi

180teritorijas plānošanas procesa ietvaros. Proti - izstrādājot un

181pieņemot grozījumus Teritorijas plānojumā normatīvajos aktos

182noteiktajā kārtībā.

1832.3. Pieteikuma iesniedzēja

184uzskata, ka Kundziņsalas dzīvojamā rajona iekļaušana Rīgas

185brīvostas teritorijā notikusi bez sociālekonomiska pamatojuma un

186pretēji sabiedriskās apspriešanas rezultātiem.

187Pieteikuma iesniedzēja uzsvēra,

188ka, izstrādājot Apstrīdēto plānojumu, neesot ņemta vērā ANO

189Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Konvencija par

190nemateriālo kultūras mantojumu saglabāšanu (turpmāk - Konvencija

191par nemateriālo kultūras mantojumu saglabāšanu). Teritorijas

192plānojuma īstenošanas rezultātā iedzīvotājiem tikšot pasliktināti

193sadzīves apstākļi, piemēram, ierobežota pieeja Daugavai

194Daugavgrīvā, Bolderājā un Mangaļsalā. Pie tam, iespējams,

195Kundziņsalas iedzīvotājiem nāksies pamest dzīvesvietu, Rīgas

196brīvostai pārņemot šīs teritorijas. Iestrādājot tik būtiskas

197izmaiņas Attīstības plānā, atbilstība Konvencijai par nemateriālo

198kultūras mantojumu saglabāšanu neesot analizēta un esot pamats

199uzskatīt, ka tā ir pārkāpta.

2003. Institūcija, kas

201izdevusi apstrīdēto aktu, - Rīgas dome - norāda, ka

202Apstrīdētais plānojums izstrādāts atbilstoši normatīvo aktu

203prasībām un līdz ar to atbilst Satversmes 115. pantam.

204Rīgas dome uzskata, ka Satversmes