28. punkts, tāpat kā minētā Ministru kabineta iekārtas likuma

, tāpat kā minētā Ministru kabineta iekārtas likuma

1norma, attiecas uz gadījumiem, kad kāda persona tiek aicināta

2Ministru kabineta sastāvā "vēlāk", proti, Saeima par uzticību šai

3personai nav lēmusi Kārtības ruļļa 27.pantā noteiktajā kārtībā,

4kad Valsts prezidenta aicinātais Ministru prezidenta amata

5kandidāts prasījis uzticību sastādītajam Ministru kabinetam.

6Ministru kabineta iekārtas likuma 6.pantā ietverta norma, ka

7personai, kura tiek aicināta Ministru kabineta sastāvā vēlāk,

8nepieciešams "īpašs lēmums par uzticību". Termins "īpašs lēmums

9par uzticību" šeit lietots, lai nošķirtu šā lēmuma būtību un

10formu no panta pirmajā teikumā paredzētā "attiecīgā lēmuma", ar

11kuru Saeima izsaka uzticību Ministru kabinetam kopumā.

12Minētā "īpašā lēmuma" saturs un forma precīzi definēti

13Kārtības ruļļa 28.pantā. Proti, gadījumos, kad kāda persona tiek

14aicināta Ministru kabineta sastāvā vēlāk, nepieciešams Saeimas

15lēmuma projekts par uzticības izteikšanu šai personai. Šāds

16lēmums, kā to pamatoti norādījis pieteikuma iesniedzējs, ir

17lēmums, kas pieņemts atsevišķi no ikviena cita veida lēmuma, arī

18lēmuma par atkārtotu uzticību Ministru kabinetam.

19Personas, kas aicinātas ministru vietā, kuri atkāpušies, vēl

20nav Ministru kabineta sastāvā, jo saskaņā ar Ministru kabineta

21iekārtas likuma 11.pantu šīs personas stājas pie ministru amata

22pildīšanas tikai tad, kad ir saņēmušas Saeimas uzticību.

23Apstrīdētais akts Saeimai būtu bijis jāapspriež un jāizlemj kā

24divas atsevišķas lietas - vispirms par uzticību personām, kurām

25tās vēl nav, bet pēc tam - par uzticību valdībai kopumā.

26Apspriežot un balsojot apstrīdēto aktu kā vienu lietu, Saeima

27nav ievērojusi ne vien Ministru kabineta iekārtas likuma 6.pantu,

28bet arī Kārtības ruļļa 28.pantu.

29Tomēr ne katrs parlamentārās procedūras pārkāpums ir

30pietiekams pamats, lai uzskatītu, ka pieņemtajam aktam nav

31juridiska spēka. Lai parlamentārās procedūras pārkāpuma dēļ kādu

32aktu atzītu par spēkā neesošu, jābūt pamatotām šaubām, ka

33gadījumā, ja procedūra tiktu ievērota, Saeima pieņemtu atšķirīgu

34lēmumu.

35To, ka esošajam Ministru kabinetam 1998.gada 30.aprīlī bija

36Saeimas uzticība, apliecina fakts, ka Saeima noraidīja gan lēmuma

37projektu par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam, gan

38lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam.

39Arī pieteikuma iesniedzēja pārstāvis tiesas sēdē neapšaubīja to,

40ka esošajam Ministru kabinetam 1998.gada 30.aprīlī bija Saeimas

41uzticība.

42Kaut arī apstrīdētā akta projekts pēc formas neatbilda

43Ministru kabineta iekārtas likuma 6.panta otrajā teikumā

44ietvertās normas un Kārtības ruļļa 28.panta prasībām, deputātiem

45bija iespēja novērst šā projekta trūkumus. Arī Ministru

46prezidents savā uzrunā Saeimai pirms apstrīdētā akta pieņemšanas

47uzsvēra: "... aicinu jūs izteikt uzticību Ministru kabineta

48jaunajiem ministriem: ekonomikas ministram Laimonim Strujevičam;

49iekšlietu ministram Andrejam Krastiņam; izglītības un zinātnes

50ministram Jānim Gaigalam; pašvaldību lietu valsts ministram Jānim

51Bunkšam. Izpildot koalīcijas partneru gribu, aicinu arī

52apliecināt uzticību visam Ministru kabinetam."

53Līdz ar to var secināt, ka deputāti pirms balsojuma zināja, ka

54viņi balsos ne vien par atkārtotu uzticību valdībai kopumā, bet

55arī par personām, kuras no jauna aicinātas Ministru kabineta

56sastāvā. Tādējādi katram deputātam, kas gribēja iebilst pret

57vienu vai vairākām personām, kas aicinātas valdības sastāvā no

58jauna, Kārtības ruļļa 133.panta kārtībā bija tiesības prasīt

59priekšlikuma dalīšanu, proti, atsevišķu balsojumu par attiecīgo

60personu vai personām. Taču apstrīdētā akta pieņemšanas gaitā

61neviens šāds priekšlikums iesniegts netika.

62Arī pieteikuma iesniedzējs nevarēja pamatot, ka gadījumā, ja

63par tiem ministriem, kas aicināti no jauna, tiktu balsots

64atsevišķi, kāds no viņiem Saeimas uzticību nesaņemtu, un līdz ar

65to nav apšaubāms, ka Saeima ir izteikusi uzticību gan katram no

66šiem ministriem, gan Ministru kabinetam kopumā.

67Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32.pantu,

68Satversmes tiesa

69nosprieda:

70Atzīt, ka Saeimas 1998.gada 30.aprīļa lēmums par uzticības

71izteikšanu Ministru kabinetam pieņemts, neievērojot atsevišķas

72Ministru kabineta iekārtas likuma 6.pantā un Kārtības ruļļa

7328.pantā ietvertās procesuālās normas, taču pēc būtības atbilst

74Latvijas Republikas Satversmes 59.pantam.

75Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Spriedums ir

76galīgs un nepārsūdzams.

77Spriedums pasludināts Rīgā 1998.gada 13.jūlijā.

78Satversmes tiesas sēdes

79priekšsēdētājs A.Endziņš

80Satversmes tiesas tiesnesis

81R.Apsītis

82Satversmes tiesas tiesnese

83I.Čepāne

84Satversmes tiesas tiesnesis

85A.Lepse

86Satversmes tiesas tiesnese

87I.Skultāne

88Satversmes tiesas tiesnese

89A.Ušacka