6. punkts, atšķirībā no vairuma citu šās nodaļas pantu, tika

, atšķirībā no vairuma citu šās nodaļas pantu, tika

1izteikts jaunā redakcijā, ietverot tajā vairākus būtiskus

2grozījumus. Tādējādi 5. Saeima nepārprotami pauda nodomu

3atteikties no iepriekšējo Saeimu prakses šajā jautājumā un veidot

4jaunu, precīzāku procesuālo kārtību.

5Ziņojot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā Saeimas

61993.gada 15.jūlija sēdē, komisijas referents E.Levits savā runā

7uzsvēra: "princips ir tāds, ka šis likums balstās uz 1925.gada

81.aprīļa Latvijas tradicionālo Ministru kabineta iekārtas likumu

9un ka šeit ir ņemta vērā arī modernā Eiropas mazo valstu

10pieredze". Tā kā minētajās valstīs plaši praktizē iespēju prasīt

11uzticības izteikšanu ne vien jaunam, bet arī jau esošam Ministru

12kabinetam, uzskatāms, ka likuma 6.pantā ar jēdzienu "lēmums par

13uzticības izteikšanu Ministru kabinetam" tika aptvertas abas šīs

14iespējas.

15Līdz 1996.gada 1.jūnijam, kad stājās spēkā likums "Grozījumi

16Saeimas Kārtības rullī", Kārtības rullis nereglamentēja uzticības

17izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidentam vai

18atsevišķam ministram, un Saeima, lemjot par uzticības izteikšanu

19Ministru kabinetam, vadījās no Ministru kabineta iekārtas likuma

206.panta.

21Balstoties uz šo pantu, 1994.gada 21.aprīlī Saeima pieņēma

22lēmumu par atkārtotu uzticību Ministru kabinetam. Neviens

23priekšlikums par to, ka šī lieta pēc būtības nav apspriežama

24Saeimā, netika iesniegts, kā arī neviens deputāts neapstrīdēja

25lēmuma pieņemšanas procedūru.

26Satversmes 21.pants noteic, ka "iekšējās darbības un kārtības

27noteikšanai Saeima izstrādā sev kārtības rulli". Šajā pantā ir

28ietverts parlamenta suverenitātes princips, proti, Saeima pati

29sev, nevis kāds cits, nosaka darbības kārtību.

30Līdzīga satura konstitucionālas normas ir vairumā Eiropas

31valstu, taču daļā no tām parlamenta reglamenti tiek pieņemti kā

32vienkārši lēmumi un līdz ar to juridiskā spēka ziņā ir pakārtoti

33likumiem.

34Kārtības rullis, kā tas atzīts Latvijas tiesību zinātnē, "nav

35likumdevējas palatas reglaments līdz šim parastajā formālajā

36nozīmē, bet ir likums. … No Satversmes 21.panta drīzāk varētu

37taisīt slēdzienu, ka Saeimas kārtības rullis tur domāts ne kā

38likums, bet tikai kā likumdevējas palatas reglaments. Bet mūsu

39konstitucionālā praktika ir šo jautājumu noteikti izšķīrusi.

40Saeima ir pieņēmusi savu kārtības rulli kā likumu, un Valsts

41Prezidents viņu kā likumu publicējis; tātad no formālās puses tas

42bez šaubām ir likums ar vispārēju nozīmi." (K.Dišlers.

43Latvijas valsts varas organi un viņu funkcijas. Rīga, 1925.g.,

4465.-66.lpp.).

45Latvijā Kārtības rullis likuma formā tiek pieņemts ne vien

46tādēļ, ka tas satur atsevišķus noteikumus ar vispārēju nozīmi,

47bet arī tādēļ, lai apstākļos, kamēr vēl nav izkoptas

48parlamentārās tradīcijas, nodrošinātu Saeimas iekšējās dzīves

49stabilitāti (skat. A.Kviesis. Saeimas kārtības rullis.

50Jurists, 1929., 4.nr.).

51Kārtības ruļļa mērķis ir noteikt tādu Saeimas darba kārtību,

52kas, realizējot vairākuma gribu, vienlaikus garantē arī mazākuma

53tiesības un nodrošina Saeimas darba efektivitāti. Tomēr Kārtības

54rullis nereglamentē visas situācijas izsmeļoši. Atsevišķos

55gadījumos Saeimas darbības procedūra noteikta citos likumos un

56Saeimas lēmumos. Saeimas darbību reglamentējošas normas ir arī

57Ministru kabineta iekārtas likumā. Tas nav pretrunā ar Satversmes

5821.pantu, jo šajā pantā ietvertais jēdziens "kārtības rullis"

59iztulkojams plašāk, proti, kā tādu normu kopums, kuras regulē

60parlamenta darbību.

611996.gada 6.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Saeimas

62kārtības rullī", kas stājās spēkā 1996.gada 1.jūnijā, izteica

63Kārtības ruļļa III. sadaļu jaunā redakcijā, apkopojot

64praksi, kas saistīta ar amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu,

65iecelšanu, atbrīvošanu vai atlaišanu no amata, uzticības vai

66neuzticības izteikšanu.

67To grozījumu mērķis, kas saistīti ar neuzticības izteikšanu

68Ministru kabinetam, no vienas puses, bija nodrošināt valdības

69stabilitāti, pasargājot to no pārsteidzīga Saeimas lēmuma, ko

70varētu pieņemt nejaušs vairākums, bet, no otras puses, garantēt

71iespēju iesniegt un virzīt Saeimas apspriešanai lēmumu par

72neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai atsevišķam tā

73loceklim.

74Nav pamatots Saeimas pārstāvja apgalvojums, ka Saeima,

75negrozot Kārtības rulli, varētu izskatīt lēmuma projektu par

76neuzticības izteikšanu arī savādākā kārtībā, jo gan no Kārtības

77ruļļa 29.panta konstrukcijas, gan no šā panta pieņemšanas mērķa

78izriet, ka šis pants izsmeļoši regulē gadījumus, kad un kā

79izskatāms lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu Ministru

80kabinetam vai atsevišķam tā loceklim.

81Apsvērumi par Kārtības ruļļa 29.panta izsmeļošo raksturu nav

82attiecināmi uz 27.pantu. Šis pants veidots citādi, tas nenosaka,

83kas un kuros gadījumos var iesniegt lēmuma projektu par uzticības

84izteikšanu Ministru kabinetam, bet nosaka kārtību, kādā virzāms

85lēmuma projekts par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, ko

86sastādījis Valsts prezidenta aicinātais Ministru prezidenta amata

87kandidāts.

88Gan pieteikuma iesniedzējs, gan Saeimas pārstāvis ir

89vienisprātis, ka lēmumu par atkārtotu uzticības izteikšanu

90Ministru kabinetam Kārtības rullis nereglamentē. Taču nepamatots

91ir pieteikuma iesniedzēja apgalvojums, ka Kārtības ruļļa