1Pieteikuma iesniedzēja norāda arī uz to, ka
2likumdevējs, nosakot kārtību, kādā īstenojamas personas tiesības
3kandidēt Saeimas vēlēšanās, neesot ievērojis vienlīdzības
4principu.
5Lai gan Pieteikuma iesniedzēja lūgusi izvērtēt apstrīdētās
6normas atbilstību visam Satversmes 91. pantam, tomēr no
7konstitucionālās sūdzības izriet, ka ir izvērtējama apstrīdētās
8normas atbilstība vienīgi Satversmes 91. panta pirmajam
9teikumam, kas noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi
10likuma un tiesas priekšā.
11Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātajam
12vienlīdzības principam ir jāgarantē vienotas tiesiskās kārtības
13pastāvēšana. Proti, tā uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota
14tāda tiesiskas valsts prasība kā likumu aptveroša ietekme uz
15visām personām un lai likums tiktu piemērots bez jebkādām
16privilēģijām. Tas arī garantē likuma pilnīgu iedarbību, tā
17piemērošanas objektivitāti un bezkaislību, kā arī to, ka nevienam
18nav ļauts neievērot likuma priekšrakstus (sk. Satversmes
19tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma lietā
20Nr. 2005-02-0106 9.1. punktu). Tomēr šāda tiesiskās
21kārtības vienotība nenozīmē nivelēšanu, jo "vienlīdzība
22pieļauj diferencētu pieeju, ja tā demokrātiskā sabiedrībā ir
23attaisnojama" (sk. Satversmes tiesas 2001. gada
2426. jūnija sprieduma lietā Nr. 2001-02-0106 secinājumu
25daļas 4. punktu).
26Satversmes tiesa, interpretējot Satversmes 91. pantu, ir
27atzinusi, ka vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām
28izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu
29attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem
30kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Vienlīdzības princips pieļauj
31un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas
32atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret
33personām, kas atrodas vienādos apstākļos, ja tai ir objektīvs un
34saprātīgs pamats (sk., piemēram, Satversmes tiesas
352001. gada 3. aprīļa sprieduma lietā
36Nr. 2000-07-0409 secinājumu daļas 1. punktu un
372005. gada 11. novembra sprieduma lietā
38Nr. 2005-08-01 5. punktu). Atšķirīgai attieksmei
39nav objektīva un saprātīga pamata, ja tai nav leģitīma mērķa vai
40ja nav samērīgas attiecības starp izraudzītajiem līdzekļiem un
41nospraustajiem mērķiem (sk. Satversmes tiesas 2002. gada
4223. decembra sprieduma lietā Nr. 2002-15-01 secinājumu
43daļas 3. punktu).
44Tātad, lai izvērtētu, vai apstrīdētā norma atbilst Satversmes
4591. panta pirmajā teikumā ietvertajam vienlīdzības
46principam, jānoskaidro:
471) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un
48pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos;
492) vai apstrīdētā norma paredz vienādu vai atšķirīgu attieksmi
50pret šīm personām;
513) vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats,
52proti, vai tai ir leģitīms mērķis, un vai ir ievērots samērīguma
53princips (sk., piemēram, Satversmes tiesas
542015. gada 12. februāra sprieduma lietā
55Nr. 2014-08-03 12. punktu un 2017. gada
566. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā
57Nr. 2016-10-01 13. punktu).
5825.1. Vērtējot iespējamo Satversmes 91. panta
59pirmajā teikumā nostiprinātā vienlīdzības principa pārkāpumu,
60Satversmes tiesai visupirms jāpārliecinās, vai un kuras personu
61grupas atrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos
62apstākļos.
63Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka pilsoņi, kuri ir
64darbojušies LKP, atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar
65citiem Latvijas pilsoņiem. Tādējādi arī attieksmei pret šīm
66personām vajagot būt vienādai (sk. lietas materiālu
671. sēj. 7. lp.).
68Turpretim Saeima norāda, ka citiem Latvijas pilsoņiem arī ir
69noteikti dažādi tiesību kandidēt vēlēšanās ierobežojumi. Turklāt
70apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums attiecoties nevis uz
71visiem bijušajiem LKP biedriem, bet tikai uz tām personām, kuras
72aktīvi darbojušās LKP pēc 1991. gada 13. janvāra. Līdz
73ar to Pieteikuma iesniedzējas norādītās personu grupas neesot
74salīdzināmas Satversmes 91. panta pirmā teikuma izpratnē.
75Pēc Saeimas ieskata, vienādos un salīdzināmos apstākļus atrodas
76personas, kuru aktīvā dalība LKP pēc 1991. gada
7713. janvāra ir konstatēta ar tiesas spriedumu, un tie
78Latvijas pilsoņi, uz kuriem neattiecas šis, kā arī citi Satversmē
79un Saeimas vēlēšanu likumā noteiktie vēlēšanu tiesību
80ierobežojumi (sk. lietas materiālu 1. sēj.
8131.-32. lp.).
82Satversmes tiesa jau norādījusi, ka divas situācijas nekad nav
83pilnīgi identiskas. Salīdzināšanai jāizvēlas tāda situācija,
84kurai ir viena vai vairākas ar pārbaudāmo situāciju kopīgas
85pazīmes (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada
864. janvāra sprieduma lietā Nr. 2006-13-0103
877. punktu). Vērtējot, vai vienlīdzīgas attieksmes
88princips tiek ievērots, noteicošais ir tas, vai vairākas personas
89vieno kopīga un būtiska tām piemītoša pazīme. Lai noskaidrotu,
90vai un kuras personas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos,
91ir nepieciešams noteikt galveno šīs personas vienojošo pazīmi
92(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada
9323. novembra sprieduma lietā Nr. 2015-10-01
9417. punktu).
95Saeimas vēlēšanu likuma 4. pants noteic, ka Saeimā var
96ievēlēt katru Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par
9721 gadu, ja vien uz viņu neattiecas kāds no šā likuma
985. pantā minētajiem ierobežojumiem. Apstrīdētajā normā ir
99ietverts viens no Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajiem
100ierobežojumiem, kas liedz Latvijas pilsonim, kurš vēlēšanu dienā
101ir vecāks par 21 gadu, kandidēt Saeimas vēlēšanās. No minētā
102secināms, ka būtiskākā personu grupas vienojošā pazīme ir
103pilsonība.
10425.2. Tomēr viena kopīga pazīme pati par sevi ne
105vienmēr var kalpot par pietiekamu argumentu tam, lai konstatētu,
106ka personas atrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos
107apstākļos. Satversmes tiesai ir jāizvērtē arī tas, vai nepastāv
108kādi būtiski apsvērumi, kas liecinātu, ka personas neatrodas
109vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos (sk., piemēram,
110Satversmes tiesas 2017. gada 6. aprīļa lēmuma par
111tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-10-01
11216. punktu).
113Tāpēc Satversmes tiesai, vērtējot tiesību normas atbilstību
114Satversmes 91. pantā ietvertajam vienlīdzības principam, ir
115jākonstatē ne tikai kopīgas pazīmes esība, bet arī tas, vai
116apstākļi, kādos atrodas personas, patiešām ir vienādi un
117savstarpēji salīdzināmi.
118Satversmes tiesa ir atzinusi, ka apstrīdētā norma paredz nevis
119atšķirīgu attieksmi atkarībā no personas politiskās pārliecības
120(uzskatiem), bet gan vēlēšanu tiesību ierobežojumu sakarā ar
121aktīvu darbošanos pret atjaunoto demokrātisko iekārtu (sal.:
122Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta sprieduma
123lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas 4. punkts).
124Ar apstrīdēto normu likumdevējs ir ierobežojis to pilsoņu
125tiesības kandidēt Saeimas vēlēšanās, kuri pēc 1991. gada
12613. janvāra, aktīvi darbojoties apstrīdētajā normā minētajās
127organizācijās, ar savu rīcību apdraudēja un vēl joprojām apdraud
128Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts
129principus. Tie Latvijas pilsoņi, uz kuriem attiecas apstrīdētajā
130normā ietvertais ierobežojums, un tie Latvijas pilsoņi, uz kuriem
131neattiecas šis, kā arī citi Satversmē un Saeimas vēlēšanu likumā
132noteiktie vēlēšanu tiesību ierobežojumi, atrodas atšķirīgos un
133savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos. No Satversmes
13491. panta pirmā teikuma neizriet likumdevēja pienākums
135paredzēt vienādu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos
136un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos.
137Tā kā personas neatrodas vienādos un
138savstarpēji salīdzināmos apstākļos, apstrīdētā norma atbilst
139Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.
140Nolēmumu
141daļa
142Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,
143Satversmes tiesa
144nosprieda:
145atzīt Saeimas vēlēšanu likuma
1465. panta 6. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas
147Satversmes 1., 9. un 91. pantam.
148Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
149Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.
150Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.
151Ziemele
Izmanto pantu kā pārvaldības vai darījuma kontrolsarakstu
Komerctiesību pantos svarīgi ir lēmuma pieņēmējs, procedūra, balsojums, termiņš un pierādījums, ka darbība veikta pareizi.