25. pants

1Pieteikuma iesniedzēja norāda arī uz to, ka

2likumdevējs, nosakot kārtību, kādā īstenojamas personas tiesības

3kandidēt Saeimas vēlēšanās, neesot ievērojis vienlīdzības

4principu.

5Lai gan Pieteikuma iesniedzēja lūgusi izvērtēt apstrīdētās

6normas atbilstību visam Satversmes 91. pantam, tomēr no

7konstitucionālās sūdzības izriet, ka ir izvērtējama apstrīdētās

8normas atbilstība vienīgi Satversmes 91. panta pirmajam

9teikumam, kas noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi

10likuma un tiesas priekšā.

11Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātajam

12vienlīdzības principam ir jāgarantē vienotas tiesiskās kārtības

13pastāvēšana. Proti, tā uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota

14tāda tiesiskas valsts prasība kā likumu aptveroša ietekme uz

15visām personām un lai likums tiktu piemērots bez jebkādām

16privilēģijām. Tas arī garantē likuma pilnīgu iedarbību, tā

17piemērošanas objektivitāti un bezkaislību, kā arī to, ka nevienam

18nav ļauts neievērot likuma priekšrakstus (sk. Satversmes

19tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma lietā

20Nr. 2005-02-0106 9.1. punktu). Tomēr šāda tiesiskās

21kārtības vienotība nenozīmē nivelēšanu, jo "vienlīdzība

22pieļauj diferencētu pieeju, ja tā demokrātiskā sabiedrībā ir

23attaisnojama" (sk. Satversmes tiesas 2001. gada

2426. jūnija sprieduma lietā Nr. 2001-02-0106 secinājumu

25daļas 4. punktu).

26Satversmes tiesa, interpretējot Satversmes 91. pantu, ir

27atzinusi, ka vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām

28izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu

29attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem

30kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Vienlīdzības princips pieļauj

31un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas

32atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret

33personām, kas atrodas vienādos apstākļos, ja tai ir objektīvs un

34saprātīgs pamats (sk., piemēram, Satversmes tiesas

352001. gada 3. aprīļa sprieduma lietā

36Nr. 2000-07-0409 secinājumu daļas 1. punktu un

372005. gada 11. novembra sprieduma lietā

38Nr. 2005-08-01 5. punktu). Atšķirīgai attieksmei

39nav objektīva un saprātīga pamata, ja tai nav leģitīma mērķa vai

40ja nav samērīgas attiecības starp izraudzītajiem līdzekļiem un

41nospraustajiem mērķiem (sk. Satversmes tiesas 2002. gada

4223. decembra sprieduma lietā Nr. 2002-15-01 secinājumu

43daļas 3. punktu).

44Tātad, lai izvērtētu, vai apstrīdētā norma atbilst Satversmes

4591. panta pirmajā teikumā ietvertajam vienlīdzības

46principam, jānoskaidro:

471) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un

48pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos;

492) vai apstrīdētā norma paredz vienādu vai atšķirīgu attieksmi

50pret šīm personām;

513) vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats,

52proti, vai tai ir leģitīms mērķis, un vai ir ievērots samērīguma

53princips (sk., piemēram, Satversmes tiesas

542015. gada 12. februāra sprieduma lietā

55Nr. 2014-08-03 12. punktu un 2017. gada

566. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

57Nr. 2016-10-01 13. punktu).

5825.1. Vērtējot iespējamo Satversmes 91. panta

59pirmajā teikumā nostiprinātā vienlīdzības principa pārkāpumu,

60Satversmes tiesai visupirms jāpārliecinās, vai un kuras personu

61grupas atrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos

62apstākļos.

63Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka pilsoņi, kuri ir

64darbojušies LKP, atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar

65citiem Latvijas pilsoņiem. Tādējādi arī attieksmei pret šīm

66personām vajagot būt vienādai (sk. lietas materiālu

671. sēj. 7. lp.).

68Turpretim Saeima norāda, ka citiem Latvijas pilsoņiem arī ir

69noteikti dažādi tiesību kandidēt vēlēšanās ierobežojumi. Turklāt

70apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums attiecoties nevis uz

71visiem bijušajiem LKP biedriem, bet tikai uz tām personām, kuras

72aktīvi darbojušās LKP pēc 1991. gada 13. janvāra. Līdz

73ar to Pieteikuma iesniedzējas norādītās personu grupas neesot

74salīdzināmas Satversmes 91. panta pirmā teikuma izpratnē.

75Pēc Saeimas ieskata, vienādos un salīdzināmos apstākļus atrodas

76personas, kuru aktīvā dalība LKP pēc 1991. gada

7713. janvāra ir konstatēta ar tiesas spriedumu, un tie

78Latvijas pilsoņi, uz kuriem neattiecas šis, kā arī citi Satversmē

79un Saeimas vēlēšanu likumā noteiktie vēlēšanu tiesību

80ierobežojumi (sk. lietas materiālu 1. sēj.

8131.-32. lp.).

82Satversmes tiesa jau norādījusi, ka divas situācijas nekad nav

83pilnīgi identiskas. Salīdzināšanai jāizvēlas tāda situācija,

84kurai ir viena vai vairākas ar pārbaudāmo situāciju kopīgas

85pazīmes (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada

864. janvāra sprieduma lietā Nr. 2006-13-0103

877. punktu). Vērtējot, vai vienlīdzīgas attieksmes

88princips tiek ievērots, noteicošais ir tas, vai vairākas personas

89vieno kopīga un būtiska tām piemītoša pazīme. Lai noskaidrotu,

90vai un kuras personas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos,

91ir nepieciešams noteikt galveno šīs personas vienojošo pazīmi

92(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada

9323. novembra sprieduma lietā Nr. 2015-10-01

9417. punktu).

95Saeimas vēlēšanu likuma 4. pants noteic, ka Saeimā var

96ievēlēt katru Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par

9721 gadu, ja vien uz viņu neattiecas kāds no šā likuma

985. pantā minētajiem ierobežojumiem. Apstrīdētajā normā ir

99ietverts viens no Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajiem

100ierobežojumiem, kas liedz Latvijas pilsonim, kurš vēlēšanu dienā

101ir vecāks par 21 gadu, kandidēt Saeimas vēlēšanās. No minētā

102secināms, ka būtiskākā personu grupas vienojošā pazīme ir

103pilsonība.

10425.2. Tomēr viena kopīga pazīme pati par sevi ne

105vienmēr var kalpot par pietiekamu argumentu tam, lai konstatētu,

106ka personas atrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos

107apstākļos. Satversmes tiesai ir jāizvērtē arī tas, vai nepastāv

108kādi būtiski apsvērumi, kas liecinātu, ka personas neatrodas

109vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos (sk., piemēram,

110Satversmes tiesas 2017. gada 6. aprīļa lēmuma par

111tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-10-01

11216. punktu).

113Tāpēc Satversmes tiesai, vērtējot tiesību normas atbilstību

114Satversmes 91. pantā ietvertajam vienlīdzības principam, ir

115jākonstatē ne tikai kopīgas pazīmes esība, bet arī tas, vai

116apstākļi, kādos atrodas personas, patiešām ir vienādi un

117savstarpēji salīdzināmi.

118Satversmes tiesa ir atzinusi, ka apstrīdētā norma paredz nevis

119atšķirīgu attieksmi atkarībā no personas politiskās pārliecības

120(uzskatiem), bet gan vēlēšanu tiesību ierobežojumu sakarā ar

121aktīvu darbošanos pret atjaunoto demokrātisko iekārtu (sal.:

122Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta sprieduma

123lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas 4. punkts).

124Ar apstrīdēto normu likumdevējs ir ierobežojis to pilsoņu

125tiesības kandidēt Saeimas vēlēšanās, kuri pēc 1991. gada

12613. janvāra, aktīvi darbojoties apstrīdētajā normā minētajās

127organizācijās, ar savu rīcību apdraudēja un vēl joprojām apdraud

128Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts

129principus. Tie Latvijas pilsoņi, uz kuriem attiecas apstrīdētajā

130normā ietvertais ierobežojums, un tie Latvijas pilsoņi, uz kuriem

131neattiecas šis, kā arī citi Satversmē un Saeimas vēlēšanu likumā

132noteiktie vēlēšanu tiesību ierobežojumi, atrodas atšķirīgos un

133savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos. No Satversmes

13491. panta pirmā teikuma neizriet likumdevēja pienākums

135paredzēt vienādu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos

136un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos.

137Tā kā personas neatrodas vienādos un

138savstarpēji salīdzināmos apstākļos, apstrīdētā norma atbilst

139Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

140Nolēmumu

141daļa

142Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

143Satversmes tiesa

144nosprieda:

145atzīt Saeimas vēlēšanu likuma

1465. panta 6. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas

147Satversmes 1., 9. un 91. pantam.

148Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

149Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

150Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

151Ziemele