84. pants
).

Arī izņēmumus no jebkura minētā

principa noteic pati Satversme. Piemēram, Satversmes

85. pantā attiecībā uz Satversmes tiesas tiesnešiem ir

koriģēts tiesnešu neatceļamības princips, nosakot, ka Satversmes

tiesas tiesneši tiek ievēlēti uz noteiktu termiņu.

27. Tiesiskā valstī varas

dalīšana ir spēkā kā princips, kas īpaši sargā tiesnešu

neatkarību no izpildvaras iejaukšanās (sk.: Cipeliuss R.

Vispārējā mācība par valsti. Rīga: izdevniecība AGB, 1998,

244. lpp.).

Viens no galvenajiem kritērijiem,

kas nodrošina tiesneša neatkarību, ir Saeimas lēmums par viņa

iecelšanu vai apstiprināšanu amatā. Demokrātiskā sabiedrībā

tiesas izveide lielā mērā atstājama tieši likumdevēja ziņā, lai

novērstu izpildvaras ietekmi uz to. Šādu secinājumu par Satversmē

noteiktajām tiesu varas neatkarības garantijām apstiprina arī

tas, ka tiesu iekārtas un procesa likumus var grozīt tikai Saeima

vai tauta (sk. Satversmes tiesas 2004. gada

5. novembra sprieduma lietā Nr. 2004-04-01

10.1. punktu).

Tātad, lai

tiesnesis varētu īstenot tiesas spriešanas funkciju un citas

tiesu varai nodotās funkcijas, ir nepieciešams, lai viņu amatā

būtu iecēlusi vai apstiprinājusi Saeima.

28. ANO Starptautiskajā

pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām noteiktais

tiesnešu neatkarības princips visupirms attiecas uz tiesnešu

iecelšanas kārtību un iecelšanai nepieciešamo kvalifikāciju, uz

garantijām tiesneša amata saglabāšanai līdz pensionēšanās vecuma

sasniegšanai vai noteiktā pilnvaru termiņa beigām, uz

nosacījumiem paaugstināšanai amatā un pārcelšanai citā amatā, uz

pilnvaru apturēšanas un izbeigšanas kārtību, kā arī tiesu varas

faktisko neatkarību no izpildvaras vai likumdevēja politiskās

ietekmes (sk.: International Covenant on Civil and Political

Rights, Article 14, General Commment No. 32, para. 19).

Tiesneša pilnvaru termiņa

nosacījumi ir būtiski tiesnešu neatkarības nodrošināšanai

Satversmes 83. panta izpratnē.

Jau Satversmes izstrādāšanas laikā

šim jautājumam uzmanību veltīja arī Satversmes sapulce.

Satversmes izstrādāšanas komisijas referents Jānis Purgals,

raksturojot Satversmes projektu, uzsvēra: "Mums ir nepieciešama

neatkarīga tiesa. Tādēļ mums ir jāieved tāda tiesnešu iecelšanas

kārtība, kas šo neatkarību garantē. […] Ja mēs augstākos

tiesnešus ieceltu tikai uz sešiem gadiem, tad viņu neatkarība

nebūtu nodrošināta; tiesneši nebūtu droši, ka viņi visus savus

piedzīvojumus, savas zināšanas varēs izlietot tiesnesībai. Katrs

tiesnesis aprēķinās, uz cik ilgu laiku viņš tiek ievēlēts…"

(sk. Latvijas Republikas Satversmes sapulces IV sesijas

20. sēdes 1921. gada 9. novembrī

stenogrammu).

Tieši pilnvaru termiņa

ierobežojuma neesamība lielā mērā nodrošina tiesneša neatkarību -

šajā laikā tiesnesi var atcelt vai atbrīvot no amata tikai likumā

īpaši paredzētos gadījumos (sk. Satversmes tiesas

2004. gada 5. novembra sprieduma lietā

Nr. 2004-04-01 11.3. punktu).

Atsevišķos gadījumos var būt

pieļaujama tiesneša iecelšana vai apstiprināšana amatā uz

noteiktu termiņu, taču šādos gadījumos nepieciešams nodrošināt

papildu tiesneša neatkarības garantijas (sk. Satversmes

tiesas 2004. gada 5. novembra sprieduma lietā Nr. 2004-04-01

10.1. un 11.3. punktu).

Tātad no tiesu

neatkarības viedokļa svarīgi ir arī tas, lai tiesneša pilnvaru

termiņš pasargātu tiesnesi no jebkādas ietekmes uz viņa

lēmumiem.

29. Tiesībsargs uzskata, ka

apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 83. pantam tāpēc, ka

liedz atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā personām, kas

bijušas ieceltas vai ievēlētas par vispārējās jurisdikcijas

tiesas vai administratīvās tiesas tiesnešiem uz ierobežotu

termiņu. Tiesībsargs arī norāda, ka, liekot tiesnesim atkārtoti

pretendēt uz amatu - kā A. Lepses gadījumā - varētu tikt

pārkāpts tiesnešu neatkarības princips.

Satversmes tiesas likuma

7. panta ceturtā daļa noteic tikai principu, ka Satversmes

tiesas tiesnešiem ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša

amatā. Taču nedz Satversmes tiesas likums, nedz likums "Par tiesu

varu" neparedz skaidru kārtību, kādā šī tiesneša atgriešanās

notiktu, proti, likums nenoteic nedz procesuālos lēmumus, uz kuru

pamata tiesnesis varētu atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā,

nedz arī termiņus, kādos Augstākajai tiesai, Tieslietu

ministrijai un citām atbildīgajām institūcijām būtu jānodrošina

šo tiesību īstenošana.

Likuma "Par tiesu varu"

86.1 pants paredz iespēju tiesnesi uz noteiktu

laiku norīkot darbā citā tiesā (arī augstākas instances tiesā),

Tieslietu ministrijā, Tiesu administrācijā vai starptautiskajā

organizācijā. Turklāt šajā pantā likumdevējs visai detalizēti

noregulējis attiecīgo tiesību īstenošanas kārtību, citastarp

norādot arī ar tiesneša norīkošanu un atgriešanos tiesneša amatā

saistītos procesuālos aspektus.

Attiecībā uz Satversmes tiesas

likuma 7. panta ceturtajā daļā paredzētajām tiesībām šāds

regulējums nav noteikts. Tādēļ var piekrist Tieslietu ministrijas

secinājumam, ka tiesiskais regulējums, kas nodrošina Satversmes

tiesas tiesnešu atgriešanos iepriekšējā tiesneša amatā pēc

Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņa beigām, nav

pietiekami efektīvs. Likumdevējs nav noteicis precīzu kārtību,

kādā tiesneši, tostarp Augstākās tiesas tiesneši, kuri beiguši

pildīt Satvesmes tiesas tiesneša pienākumus, var īstenot savas

tiesības atgriezties iepriekšējā amatā (sk. lietas materiālu

75. lpp.).

"Latvijas Satversmes un

demokrātisko valstu konstitūciju autori visā pasaulē paģēr

neatkarīgu tiesu varu un īpašu tiesneša statusu ne jau tādēļ, ka

kādam tā vienkārši patiktu, bet tādēļ, ka tā ir absolūti

nepieciešama demokrātiskas tiesiskas valsts sastāvdaļa"

(Endziņš A. Tiesu sistēmas un politikas saskarsme un dinamika

// Jurista Vārds, 2002. gada 7. maijs, Nr. 9). Kā

jau norādījis arī Augstākās tiesas plēnums, prasība pēc

neatkarīgas tiesas nav tiesnešu iegriba, bet gan katra cilvēka

tiesības (sk. Augstākās tiesas plēnuma 1991. gada

11. marta lēmumu Nr. 1 "Par Latvijas Republikas tiesu

neatkarību").

Satversmes 83. pants prasa,

lai likumdevējs tiesneša karjeras virzību skaidri noteiktu tiesu

iekārtas likumos. Šādas kārtības neesamība vai plašas rīcības

brīvības atstāšana izpildvaras institūcijām, lemjot par tiesneša

karjeras virzību, var apdraudēt tiesnešu neatkarību.

Satversmes

tiesas likuma 7. panta ceturtās daļas vārdi "persona, kas

saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" apstiprināta par tiesnesi bez

pilnvaru termiņa ierobežojuma" neatbilst Satversmes

83. pantam, jo likumdevējs nav paredzējis šajā pantā

noteikto tiesību īstenošanas kārtību.

30. Satversme ir vienots

veselums, un tajā ietvertās tiesību normas ir savstarpēji cieši

saistītas. Katrai Satversmes normai ir sava noteikta vieta

Satversmes sistēmā, un nevienai Satversmes normai nevar piešķirt

lielāku nozīmi, nekā to paredz Satversmes sapulces griba vai

Satversmes teksts. Lai pilnīgāk un objektīvāk varētu noskaidrot

atsevišķu Satversmes normu saturu, tās interpretējamas kopsakarā

ar citām Satversmes normām (sk. Satversmes tiesas

2005. gada 16. decembra sprieduma lietā

Nr. 2005-12-0103 13. punktu). Satversmes vienotības

princips liedz atsevišķu konstitucionālo normu iztulkot atrauti

no citām Satversmes normām, jo Satversme kā vienots dokuments

ietekmē katras atsevišķas normas tvērumu un saturu.

Satversmes 83. pantā

ietvertais tiesas un tiesnešu neatkarības princips nevar tikt

aplūkots atrauti no citām Satversmes 6. nodaļas normām, kas

Satversmē ietvertas ar mērķi tiesas un tiesnešu neatkarības

principa pamatelementiem piešķirt konstitucionālu rangu. Šajā

lietā Satversmes 83. pants vērtējams, ņemot vērā arī

Satversmes 84. pantu.

31. Satversmes

84. panta pirmais teikums paredz, ka tiesnešus apstiprina

Saeima un viņi ir neatceļami.

Satversmes tiesas likuma

7. panta ceturtā daļa konkretizē Satversmes 84. panta

pirmā teikuma prasības attiecībā uz vispārējās jurisdikcijas

tiesu un administratīvo tiesu tiesnešiem, kas apstiprināti par

Satversmes tiesas tiesnešiem, pēc tam, kad ir beidzies viņu kā

Satversmes tiesas tiesnešu pilnvaru termiņš.

Tiesnešu neatkarības

nodrošināšanai ir svarīga tiesnešu neatceļamība pirms viņiem

noteiktā pilnvaru termiņa beigām, ja vien nav iestājies

Satversmes 84. panta otrajā teikumā paredzētais gadījums.

Termiņš, uz kādu tiesnesis ir apstiprināts par vispārējās

jurisdikcijas tiesas tiesnesi vai administratīvās tiesas

tiesnesi, proti, divi, trīs vai desmit gadi vai bez pilnvaru

termiņa ierobežojuma, pretēji tiesneša gribai var tikt saīsināts

tikai tādā gadījumā, ja, pamatojoties uz tiesas spriedumu

krimināllietā vai tiesnešu disciplinārlietu kolēģijas lēmumu,

tiesnesis tiek atcelts no amata.

Tiesneša apstiprināšana par

Satversmes tiesas tiesnesi nevar tikt uzskatīta par atcelšanu no

amata, bet drīzāk gan par tiesneša kompetences un

profesionalitātes novērtējumu. Tādēļ Satversmes 84. pants

pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru beigām prasa saglabāt

tiesnesim, ja viņš to vēlas, iespēju nostrādāt iepriekšējā

tiesneša amatā tam atvēlēto termiņu līdz galam.

Ja persona bijusi apstiprināta par

tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tā var atgriezties

iepriekšējā tiesneša amatā un turpināt spriest tiesu.

Ja persona bijusi apstiprināta par

tiesnesi uz noteiktu termiņu, tai ir tiesības atgriezties

tiesneša amatā uz atlikušo termiņa daļu un pēc termiņa beigām

vispārējā kārtībā risināt jautājumu par tiesneša karjeras

turpināšanu tiesu sistēmā.

32. Saskaņā ar Satversmes

tiesas likuma 32. panta trešo daļu tiesību normas, kuras

Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošām augstāka juridiskā

spēka tiesību normām, uzskatāmas par spēkā neesošām no Satversmes

tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav

noteikusi citādi.

32.1. Satversmes tiesas

likuma 7. panta ceturtā daļa tikai daļēji nodrošina

Satversmes 83., 84. un 91. panta pirmās daļas prasību

ievērošanu. Satversmes tiesa spriedumā konstatējusi, ka

apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 83. pantam un

91. panta pirmajam teikumam.

Tā kā Satversmes tiesas likuma

7. panta ceturtajā daļā ietverto tiesību nepieciešamību

paredz Satversmes 84. pants, neatstājot likumdevējam

tiesības izvērtēt attiecīgā regulējuma lietderību, likumdevējam

ir pienākums precizēt šo Satversmes tiesas likuma normu tādējādi,

lai tā atbilstu augstāka juridiskā spēka tiesību normām.

32.2. Lai Satversmes tiesas

likuma 7. panta ceturtās daļas piemērošana līdz precizējuma

veikšanai un attiecīgā grozījuma spēkā stāšanās dienai neradītu

personām Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu, minētā norma

likumdevējam, valsts pārvaldes iestādēm un tiesām jāpiemēro

atbilstoši Satversmes 83. pantam, 84. pantam un

91. panta pirmajai daļai.

32.3. Tā kā ar apstrīdēto

normu ir aizskartas konstitucionālās sūdzības iesniedzēja

A. Lepses pamattiesības, Satversmes tiesas uzdevums ir

novērst konstitucionālās sūdzības iesniedzēja pamattiesību

aizskārumu, kas radies apstrīdētās normas piemērošanas

rezultātā.

Konstitucionālās sūdzības

iesniedzējam A. Lepsem Satversmes tiesas likuma

7. panta ceturtā daļa bija piemērojama atbilstoši Satversmes

83. un 84. panta prasībām, kā arī tiesiskās vienlīdzības

principam no brīža, kad beidzās A. Lepses kā Satversmes

tiesas tiesneša pilnvaru termiņš, proti, no 2007. gada

4. janvāra.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

1. Atzīt Satversmes tiesas

likuma 7. panta ceturtās daļas vārdus "persona, kas saskaņā

ar likumu "Par tiesu varu" apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru

termiņa ierobežojuma" par atbilstošiem Latvijas Republikas

Satversmes 101. panta pirmajai daļai.

2. Atzīt Satversmes tiesas

likuma 7. panta ceturtās daļas vārdus "persona, kas saskaņā

ar likumu "Par tiesu varu" apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru

termiņa ierobežojuma" par neatbilstošiem Latvijas Republikas

Satversmes 83. pantam un 91. panta pirmajam teikumam un

spēkā neesošiem no 2008. gada 1. aprīļa.

3. Noteikt, ka līdz

2008. gada 1. aprīlim Satversmes tiesas likuma

7. panta ceturtā daļa piemērojama atbilstoši Latvijas

Republikas Satversmes 83. pantam, 84. pantam un

91. panta pirmajam teikumam.

4. Noteikt, ka

konstitucionālās sūdzības iesniedzējam Andrejam Lepsem Satversmes

tiesas likuma 7. panta ceturtā daļa piemērojama atbilstoši

Latvijas Republikas Satversmes 83. pantam, 84. pantam

un 91. panta pirmajam teikumam.

Spriedums ir galīgs un

nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā

publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris