83. pants
paredz, ka "tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi

likumam padoti." Šajā konstitucionālajā normā noteiktā tiesnešu

un tiesas neatkarība ir viens no demokrātiskas valsts

pamatprincipiem.

Tiesu varas uzdevums ir gādāt par

to, lai, spriežot tiesu, tiktu garantēta valsts konstitūcijas

normu, likumu un citu tiesību aktu īstenošana, tiesiskuma

principa ievērošana, kā arī aizsargātas cilvēka tiesības un

brīvības (sk. Lietuvas Republikas Konstitucionālās tiesas

1999. gada 21. decembra spriedumu lietā

Nr. 16/98).

Satversmes 92. pantā ietverts

šāds vispārīgs kvalitatīvas tiesu varas raksturojums - "taisnīga

tiesa". Visupirms tas nozīmē, ka lietu izskata neatkarīga un

objektīva tiesu varas institūcija.

Tiesnešu neatkarības principa

saturs ir izskaidrots arī starptautisko tiesību avotos. Apvienoto

Nāciju Organizācijas kodificētie Tiesu varas neatkarības

pamatprincipi paredz, ka valstij ir jāgarantē tiesu varas

neatkarība un tai jābūt nostiprinātai valsts konstitūcijā vai

likumā. Saskaņā ar šiem pamatprincipiem tiesu varas pārstāvjiem

lietas jāizspriež objektīvi, bez ierobežojumiem, blakus ietekmes,

iespaidošanas, draudiem, kā arī bez jebkuras puses tiešas vai

netiešas iejaukšanās, kas nav pieļaujama nekādu iemeslu dēļ

(sk.: Apvienoto Nāciju Tiesu varas neatkarības

pamatprincipi // Latvijas Vēstnesis, 1995. gada

28. septembris, Nr. 148).

Tiesu varai izvirzāmās prasības

noskaidrojamas, ņemot vērā gan valsts varas dalīšanas principu,

gan arī Satversmes 83. pantā expressis verbis

nostiprināto tiesnešu (tiesu) neatkarības principu (sk.

Satversmes tiesas 2003. gada 4. februāra sprieduma

lietā Nr. 2002-06-01 secinājumu daļas 1. punktu).

Analizējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības

konvencijas 6. panta pirmās daļas pirmajā teikumā ietvertā

jēdziena "neatkarīga tiesa" saturu, Eiropas Cilvēktiesību tiesa

secinājusi, ka jāņem vērā vairāki kritēriji, piemēram, kārtība,

kādā attiecīgās institūcijas locekļi tiek iecelti amatā: termiņš,

uz kādu tie tiek iecelti; garantijas pret ārējo ietekmi; ārējo

neatkarības pazīmju esamība (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas

sprieduma lietā "Campbell and Fell v. The United Kingdom"

78. § , lietā "Langborger v. Sweden" 32. §,

lietā "Bryan v. The United Kingdom" 37. §, lietā "Coeme

and others v. Belgium" 120. §).

Kā tiesu un tiesnešu neatkarības

institucionālās garantijas Satversme noteic tiesneša padotību

vienīgi likumam (Satversmes 83. pants), tiesneša iecelšanu

vai apstiprināšanu amatā ar likumdevēja lēmumu (Satversmes