1. pants

Rīcības virziens: Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas darba tirgū un izglītībā

Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām iespējām darba tirgū un izglītībā ir ļoti būtiska loma dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību veicināšanai sabiedrībā kopumā. Galvenie izaicinājumi Latvijā šajā jomā ir:

• segregācija izglītībā un darba tirgū pēc dzimuma, veidojot tā sauktās "sieviešu" un "vīriešu" nozares un profesijas;

• segregācija nodarbinātības kontekstā (sieviešu pārsvars zemāk apmaksātajos sektoros) un dzimumu līdzsvara nodrošināšana vadošajos amatos privātajā sektorā un lēmumu pieņemšanas procesos gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā;

• darba samaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem;

• iekļaujošas darba vides veidošana ņemot vērā sieviešu un vīriešu specifiskās vajadzības;

• darba un privātās dzīves saskaņošana, kā arī vīriešu aktīvāka iesaiste neapmaksātajā aprūpes darbā.

Latvijā pastāv tiesiskais regulējums, kas nosaka atšķirīgas attieksmes aizliegumu izglītībā un nodarbinātībā, tomēr praksē joprojām gan izglītības, gan nodarbinātības jomā pastāv ar dzimumu saistīti stereotipi un aizspriedumi, kas var ierobežot sieviešu un vīriešu izvēles, iespējas un tiesības, kā arī veicināt diskrimināciju. Īpaši būtiski ir pievērsties ar dzimumu saistītu stereotipu izglītības jomā mazināšanai, kas pēc tam ietekmē šo stereotipu izplatību nodarbinātībā un citās jomās. Stereotipi11 ir apkārtējās pasaules uztveres modeļi, kas padara sociālo pasauli indivīdam saprotamāku, taču vairumā gadījumu ietver virkni negatīvu un ierobežojošu novērtējumu.

OECD jaunākie pētījumi un rekomendācijas izglītības un dzimumu līdztiesības jomās norāda, ka ar dzimumu saistīti stereotipi ir viens no galvenajiem iemesliem ar dzimumu saistītajām atšķirībām karjeras izvēlē, kas veicina segregāciju arī darba tirgū. Jau pirmajos dzīves gados bērnus ietekmē stereotipiskas gaidas un normas, kas izriet no viņu dzimuma un ko veicina vecāki, skolas, skolotāji un citas sociālās institūcijas. Tā, piemēram, dati no agrākiem Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētījumiem (PISA) norāda, ka vecāki biežāk sagaida, ka tieši dēli nevis meitas veidos karjeru STEM jomā, pat tad, ja zēniem un meitenēm bija vienlīdz labi rezultāti matemātikā un dabaszinātnēs.12 Ņemot to vērā, izpratnes veidošana būtu jāsāk pēc iespējas agrāk, respektējot zēnu un meiteņu līdzvērtīgas iespējas un attīstot izpratni par to, kā dažādie ar dzimumu saistītie stereotipi un aizspriedumi ietekmē cilvēka izvēles un darbības visas dzīves laikā.

Latvijas izglītības nozarē ir vērojama izteikta ar dzimumu stereotipiem saistīta dzimumu segregācija, izvēloties izglītības nozares. Saskaņā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa 2023. gada datiem Latvijā ir viena no lielākajām dzimumu segregācijām humanitārajās un eksaktajās zinātnēs Eiropas Savienībā13. Sievietes visbiežāk izvēlas turpināt izglītību tādās nozarēs kā izglītība, veselība, labklājība, māksla un humanitārās zinātnes. Kā liecina CSP dati, Latvijā 2022. gadā zinātnes un tehnisko jomu (dabaszinātnes, matemātika, IT, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība) absolventu īpatsvarā tikai gandrīz trešdaļa (29,9%) absolventes ir sievietes.14

Papildus ir svarīgi uzsvērt, ka ar dzimumu saistīti stereotipi ietekmē arī skolēnu iesaisti un sekmes izglītības procesā, kā arī fundamentālu prasmju attīstību. Īpaši izteikta atšķirība starp zēniem un meitenēm ir vērojama lasītprasmes apgūšanā.15 Apkopojot starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2021 Latvijas dalībnieku rezultātus16, tika konstatēs, ka Latvijā ir liela atšķirība vidējos sasniegumos starp zēniem un meitenēm. Tas nozīmē, ka ar zēnu lasītprasmes attīstīšanu ir jānodarbojas pastiprināti, izstrādājot pasākumus un stratēģijas, kas uzrunā zēnus, laužot ar dzimumu saistītus stereotipus par lasītprasmi un tās apgūšanu.

Tāpat vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana iesaistei mācību procesā būtiska ir vienlīdzīgu resursu pieejamība, kā arī izpratnes veicināšana par dzimumu līdztiesību. Viens no šķēršļiem meiteņu līdzvērtīgai iesaistei mācību procesā ir higiēnas preču nepieejamība mācību iestādēs. Latvijā ir rīkotas vairākas akcijas, kuru laikā ir tikušas ziedotas higiēnas preces meitenēm. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas gūtajiem skolu aptauju datiem 2023. gada decembrī, no tām izglītības iestādēm, kas nodrošina sieviešu higiēnas preču bezmaksas pieejamību, lielākoties tās pieejamas pie skolas ārstniecības personām, kas nav ērti meitenēm, jo meitenes kautrējas prasīt un par šiem jautājumiem runāt17. Lai novērstu meiteņu un sieviešu menstruālo nabadzību, veicinātu iekļaujošu vidi skolā, kā arī novērstu riskus, ka meitenes menstruāciju dēļ kavē skolu, Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī ar Veselības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju plāno izstrādāt mehānismu, lai nodrošinātu brīvpieeju higiēnas precēm meitenēm izglītības iestādēs. Tāpat Labklājības ministrija izvērtēs iespējas paplašināt higiēnas preču sortimentu atbalsta pakās, kuras saņem trūcīgās, maznodrošinātās un krīzes situācijās esošās meitenes un sievietes. Vienlaikus, lai veicinātu higiēnas preču pieejamību visām sievietēm un meitenēm, ir nepieciešams izvērtēt tāda mehānisma izveidi, lai nodrošinātu brīvi pieejamas higiēnas preces interešu izglītības iestādēs, augstskolās, kā arī dažādās valsts un pašvaldības iestādēs.

Ar dzimumu saistītu stereotipu radītā segregācija izglītībā un prasmju apguvē ietekmē arī dzimumu horizontālo segregāciju darba tirgū, kas Latvijā ir īpaši izteikta, veidojoties tā sauktajām "sieviešu" un "vīriešu" profesijām. Pēc CSP datiem visizplatītākās nozares, kurās strādā vīrieši, ir rūpniecības un transporta, uzglabāšanas, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, savukārt sievietēm – tirdzniecības un izglītības nozares. Vislielākais sieviešu īpatsvars ir veselības un sociālās aprūpes nozarē (85.6%), savukārt lielākais vīriešu īpatsvars – būvniecībā (91%).18 Papildus horizontālajai segregācijai darba tirgū ir novērojama arī vertikālā segregācija – sievietes retāk ieņem augstus amatus lēmumus pieņemošās pozīcijās, kā arī retāk iesaistās politikā. Vienlaikus, salīdzinot ar ES vidējo līmeni, Latvija ir līderu pozīcijās pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56.1% vadītāju bija sievietes. Lai arī šis rādītājs ir salīdzinoši augsts, šī pārstāvība nav vienlīdzīga visās nozarēs. Tā, piemēram, Latvijas lielāko uzņēmumu valdēs sieviešu ir nedaudz mazāk par vienu ceturto daļu (23.3%).19 Nevienlīdzīgas sieviešu un vīriešu pārstāvniecības lēmumu pieņemšanas procesos un amatos iemesli ir dažādi – aizspriedumos un stereotipos balstīti priekšstati par sieviešu un vīriešu lomu sabiedrībā, politiskajā vidē un korporatīvajā kultūrā, kā arī izaicinājumi, lai līdzsvarotu darbu un privāto dzīvi. Lai novērstu šķēršļus situācijās, kad uzņēmuma valdes loceklim gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, ir liegtas iespējas izmantot savas tiesības uz ar grūtniecību un bērna aprūpi saistītiem atvaļinājumiem, Tieslietu ministrija strādā pie normatīvā regulējuma pilnveidojumiem, kas nodrošinās ikviena vecāka tiesības veiksmīgi saskaņot darbu un privāto dzīvi, kas ir arī viens no priekšnoteikumiem vīriešu un sieviešu līdztiesības nodrošināšanai attiecībā uz pieeju un iespējām darba tirgū.

Gan horizontālā, gan vertikālā segregācija darba tirgū veido ar dzimumu saistītu darba samaksas atšķirību, ņemot vērā nevienlīdzīgo dzimumu sadalījumu vadošos amatos, kā arī to, ka sievietes ir biežāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un profesijās. 2022. gadā sieviešu vidējā bruto stundas izpeļņa bija par 17.1% zemāka nekā vīriešu – par katru eiro, ko nopelna vīrietis, sieviete Latvijā saņem vien 83 centus.20 Īpaši izteikta šī atšķirība ir starp vīriešiem un sievietēm 35–44 gadu vecumā, kā arī 25–35 gadu vecumā. Vislielākā darba samaksas atšķirība ir mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (37.2 %), kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarēs (34%). Vienīgā nozare, kur sieviešu darba samaksa ir augstāka nekā vīriešiem, ir elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozare – 2022. gadā sieviešu darba samaksa šajā nozarē bija par 6.1s% lielāka nekā vīriešiem.

Darba samaksas atšķirības mazināšanai ir izšķiroša loma nevienlīdzības starp vīriešiem un sievietēm novēršanai vecumdienās. Darba samaksas atšķirības ietekmē arī to, kāds būs pensiju apmērs – 2022. gadā vīriešiem izmaksātās vecuma pensijas apmērs bija par 11.3% lielāks nekā sievietēm.21 Šīs atšķirības ietekmē to, ka sievietes ir vairāk pakļautas nabadzības riskam nekā vīrieši. Pēc ES statistikas par iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) aptaujas datiem 2022. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 25.3% sieviešu un 19.3% vīriešu.22 Šo atšķirību rada arī tas, ka starp vecāka gadagājuma (65+ gadu vecuma) iedzīvotāju vidū ir ievērojami vairāk sieviešu nekā vīriešu. Tas nozīmē, ka sievietes dzīvo ilgāk un viņas ir vairāk atkarīgas no piešķirtās vecuma pensijas, kas ir zemāka gan par viņu iepriekš saņemto darba samaksu, gan par vīriešiem piešķirtajām vecuma pensijām. Sasniedzot 65 gadu vecumu, nabadzības riskam pakļauto sieviešu īpatsvars ir ievērojami augstāks – 44.8%, kas nozīmē, ka Latvijā vecuma grupā 65+ gandrīz katra otrā sieviete ir pakļauta nabadzības riskam. Vēl satraucošāks ir senioru, kuri dzīvo vieni, nabadzības risks – 67,8%, ņemot vērā, ka tās pārsvarā ir sievietes.

Būtiska loma nevienlīdzības mazināšanai darba tirgū ir darba un privātās dzīves saskaņošanas iespējām, kas ietver gan sabiedrības izglītošanu par šiem jautājumiem, gan iekļaujošas darba vides veidošanu un darba devēju izpratnes veicināšana par šiem jautājumiem. Latvijā joprojām ir vērojama būtiska atšķirība starp sievietēm un vīriešiem mājas darbu un bērnu aprūpes jomā, kas var likt šķēršļus sieviešu pilnvērtīgai iesaistei darba tirgū, kā arī darba un privātās dzīves saskaņošanas iespējām. Kā liecina Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa dati, Latvijā laika posmā no 2016. gada līdz 2022. gadam ir vērojama pieaugoša dzimumu nevienlīdzība aprūpes un mājas darbu iesaistē starp vīriešiem un sievietēm. Piemēram, 73% sieviešu Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem norāda, ka veic mājas darbus un gatavo ēst katru dienu, vienlaikus šīs pašas aktivitātes katru dienu veic tikai 35% vīriešu.23 Arī bērnu aprūpē vīrieši Latvijā iesaistās mazāk aktīvi nekā sievietes – tā, piemēram, 2023. gadā 83% no vecāku pabalstu saņēmējiem bija sievietes, un 17% vīrieši.24 Tāpat izteiktas dzimumu atšķirības ir vērojamas personu vidū, kas ir ieceltas par aizgādni personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem – 2022. gada beigās 83.3% no aizgādņiem bija sievietes un 16.7% bija vīrieši.25 Lai veicinātu pēc iespējas līdzvērtīgāku abu vecāku iesaisti rūpēs par bērniem, 2023. gadā tika ieviesta vecāku pabalsta nenododamā daļa 2 kalendāro mēnešu garumā katram no vecākiem. Pēc VSAA datiem 2023. gadā šo vecāku pabalsta nenododamo daļu izmantoja 122 vīrieši un 49 sievietes. Savukārt no 2022. gada 1. augusta tika mainīti arī paternitātes pabalsta piešķiršanas nosacījumi, pagarinot pabalsta piešķiršanas termiņu līdz 6 mēnešiem no bērna piedzimšanas brīža (pirms tam 2 mēneši) un mainot 10 kalendāra dienas uz 10 darba dienām, tādējādi nodrošinot, gan elastīgu pabalsta izmantošanas periodu, gan palielinot pabalsta atvietojumu26.

Ilgstošs bērna kopšanas atvaļinājums un bieži pārtraukumi darba tirgū, lai veiktu neapmaksātu aprūpes darbu, var radīt izaicinājumus konkurēt darba tirgū un sevi pilnveidot profesionāli, kā arī veicināt jau pastāvošās darba samaksas un pensiju atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, tādēļ ir būtiski veicināt vīriešu iesaisti neapmaksāto aprūpes pienākumu veikšanā, nodrošināt bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamību, kā arī izglītot darba devējus par dažādiem pasākumiem darba ņēmēju darba un privātās dzīves saskaņošanai. Lai mazinātu iespējamās vecuma pensijas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, no 2024. gada 1. februāra valsts sociālas apdrošināšanas iemaksas par personu, kura kopj bērnu un saņem vecāku pabalstu, tiks veiktas no piešķirtā vecāku pabalsta apmēra (iepriekš – no konstantas summas 171 euro). Bet no 2025. gada iemaksas par minētajām personām tiks veiktas no vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta kopsummas. Savukārt, lai uzlabotu bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamību, ar ES fondu atbalstu līdz 2029. gada 31. decembrim pašvaldībām būs iespēja nodrošināt pirmsskolas izglītības pakalpojumu un bērnu uzraudzības pakalpojumu, ko piedāvā privātais pakalpojuma sniedzējs27. Šāda atbalsta nodrošināšana, veicinās gan darba un privātās dzīves veiksmīgāku saskaņošanu, kā arī sekmēs vecāku (likumisko pārstāvju), īpaši sieviešu aktīvāku atgriešanos darba tirgū.

Vienlīdzīgu iespēju darba tirgū un izglītības kontekstā ir nepieciešams domāt arī par savstarpēji ietekmējošu faktoru pieeju (angliski – intersectionality), piedāvājot risinājumus īpaši neaizsargātām personām, kas var saskarties ar vairākiem diskriminācijas riskiem, kas balstīti personas dzimumā, rasē vai etniskajā piederībā, vecumā, sociālajā statusā vai invaliditātē. Latvijā īpaši izteikta sabiedrības grupa ir romu sievietes. 2023. gada veiktajā "Civitta Latvija" pētījumā "Par romu situāciju Latvijā"28 tiek norādīts, ka romi tiek iekļauti sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupā. Tieši romu tautības pārstāvju vidū lielākā daļa ir ilgstošie bezdarbnieki salīdzinājumā ar visu iedzīvotāju īpatsvaru Latvijā. Tāpat šīs kopienas pārstāvji saskaras ar diskrimināciju darba attiecībās, kas ir saistīta ar plaši izplatītiem stereotipiem par romiem Latvijas sabiedrībā. Šajā kontekstā ir nepieciešams realizēt pasākumus romu sieviešu kapacitātes stiprināšanai, veicinot romu sieviešu līdzdalības iespējas dažādās dzīves jomās.

Būtisku lomu savstarpēji ietekmējošu faktoru pieeja spēlē arī veidojot iekļaujošu un līdztiesīgu darba vidi, kas ņem vērā vīriešu un sieviešu specifiskās vajadzības. Viens no šādiem dzimumu ietekmējošiem faktoriem ir, piemēram, personu vecums, fiziskā un psihiskā veselība. Iekļaujoša darba vide veicina darba un privātās dzīves saskaņošanas iespējas, pozitīvi ietekmē produktivitāti un karjeras attīstību, kā arī veicina uzņēmuma izaugsmi, konkurētspēju un sasniedzamos rādītājus29, tādēļ pasākumos darba devēju kapacitātes veicināšanai iekļaujošas darba vides nodrošināšanā ir nepieciešams ietvert jautājumus un labās prakses piemērus par savstarpēji ietekmējošu faktoru vērā ņemošu pieeju un tās lomu dzimumu līdztiesības un dažādības nodrošināšanā.

Nr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaIesaistītās institūcijasĪstenošanas termiņš1.Atšķirīgas attieksmes risku dzimuma dēļ mazināšana darba tirgū1.1. Pilnveidotas darba devēju zināšanas, lai veidotu iekļaujošu darba vidi, kas ņem vērā sieviešu un vīriešu vajadzībasMetodiskais materiāls darba devējiem par iekļaujošas darba vides un diskriminācijas novēršanas jautājumiem30LM 2027. gada 4. ceturksnisDarba devēju apmācības par iekļaujošu darba vidi un apstākļiem, īpaši sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību aspektiem 31LM 2027. gada 4. ceturksnisIzglītojoši pasākumi darba devējiem par sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības mazināšanu uzņēmumā32LM 2027. gada 4. ceturksnis Izveidota un uzturēta darba devēju platforma par iekļaujošas darba vides un dažādības jautājumiemSIF 2024. gada 2. ceturksnis Īstenoti izglītojoši pasākumi darba devējiem un darbiniekiem par dažādības vadības jautājumiemSIF 2026. gada 1. ceturksnis Īstenots ikgadējs novērtējums "Dažādībā ir spēks", veicinot darba devējus pievērsties iekļaujošas darba vides veidošanai, t.sk., darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšanai, kā arī dažādības vadības principu ieviešanai savās organizācijāsSIF 2027. gada 4. ceturksnis1.2. Veicināta romu sieviešu kapacitātes stiprināšana un līdzdalības iespējas dažādās dzīves jomās un pilsoniskās sabiedrības attīstībāĪstenots divu dienu seminārs romu sievietēmĪstenots romu sieviešu iniciatīvu konkurss33

KM 2025. gada 2. ceturksnis1.3. Nodrošināts atbalsts darba ņēmējiem stereotipu atpazīšanā un pārvarēšanāSniegta lekcija "Dzimumu stereotipi profesijas izvēlē un darba meklēšanā" ikgadējo NVA "Karjeras dienu" ietvarosNVA 2026. gada 1. ceturksnisOrganizēta diskusija "Dzimumu stereotipi Latvijas darba tirgū" ikgadējo NVA "Karjeras dienu ietvaros"NVA 2026. gada 1. ceturksnisVeikts pētījums par vardarbības izplatību darba vidē.34LM 2026. gada 2. ceturksnis2.Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību mazināšana2.1. Sniegts atbalsts darba devējiem un politikas veidotājiem darba samaksas atšķirību mazināšanā un darba samaksas pārskatāmības sistēmas attīstīšanā un ieviešanā LatvijāVeikts izvērtējums par esošo darba samaksas praksi uzņēmumos un iestādēs35LM 2024. gada 4. ceturksnisĪstenots izmēģinājumprojekts 2 politikas veidošanā un īstenošanā iesaistītām valsts un pašvaldības iestādēm un to kapitālsabiedrībām un 2 biedrībām, nodibinājumiem, mikrouzņēmumiem, maziem vai vidējiem uzņēmumiem par darba samaksas pārskatāmības modeļa ieviešanu praksē36LM 2026. gada 4. ceturksnis2.2. Nodrošināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2023/970 par to, lai darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu pārņemšanaIzstrādāts normatīvais regulējums un uzraudzības mehānisms (piemēram, veikti grozījumi nozaru tiesību aktos)LMNozaru ministrijas, VK2026. gada 3. ceturksnis 2.3. Veicināta sabiedrības informētība par savām tiesībām saņemt vienādu atalgojumu par vienādas vērtības darbuKatru gadu aktualizēti statistikas dati par darba samaksas atšķirībām starp sievietēm un vīriešiemĪstenoti informatīvi pasākumi par ikviena tiesībām saņemt vienādu atalgojumu par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu

LMCSP, VK, nozaru ministrijas2027. gada 4. ceturksnis3.Stereotipu mazināšana zēnu un meiteņu vidū par izglītību un karjeras izvēli3.1. Izveidoti valsts nozīmes interešu izglītības centri, kas īsteno interešu izglītības programmu piedāvājumu, t.sk. zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas jomāsOrganizēti dažādi interešu izglītības pasākumi izglītojamo motivācijas un intereses veicināšanai par STEM jomām, t.sk. meiteņu vidūIZM 2027. gada 4. ceturksnis3.2. Stiprinātas meiteņu līderības un uzņēmējdarbības prasmes Future Heroes programmas ietvarosĪstenota meiteņu līderības programma "Future Heroes", kurā piedalījušās 62 meitenes no vispārējās un profesionālās izglītības iestādēmVISCLielbritānijas vēstniecība Latvijā, Britu padome, SEB banka un

Future Heroes Estonia globālā kustība2024. gada 3. ceturksnis 3.3. Veicināta zēnu lasītprasmeĪstenoti pasākumi lasītprasmes veicināšanai vispārējā izglītībā, t.sk. saistībā ar zēnu lasītprasmes veicināšanuNodrošināts pedagoga atbalsts izglītojamiem pirmsskolā lasītprasmes veicināšanai

Īstenoti informēšanas un izglītošanas pasākumi lasītprasmes veicināšanai

IZM 2027. gada 4. ceturksnis4.Dzimumu līdztiesības principu stiprināšana augstākajā izglītībā un zinātnē4.1. Īstenoti pasākumi sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai augstākajā izglītībā un zinātnēIzstrādāti dzimumu līdztiesības plāni Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā ierakstītām zinātniskajām institūcijāmIZMLM2025.gada 4. ceturksnis 4.2. Aktualizēts jautājums par sieviešu lomu un redzamību zinātnēOrganizētas diskusijasLMLSOST2027. gada 1. ceturksnis (katru gadu)5.Sieviešu un vīriešu līdzsvarotas pārstāvniecības veicināšana5.1. Nodrošināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2022/2381 par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotētu uzņēmumu direktoru vidū un saistītiem pasākumiem pārņemšanaIzstrādāts normatīvais regulējums un izveidots uzraudzības mehānismsLMFM, EM, TM, VK, NVO, sociālie partneri2024. gada 4. ceturksnis 5.2. Veicināta sieviešu aktīvāka iesaiste lēmumu pieņemšanas procesos un politikāVeikti informatīvi un veicinoši pasākumi sievietēmLMLSOST, CVK2027. gada 4. ceturksnis6.Bezmaksas higiēnas preču pieejamības risinājuma nodrošināšana, lai novērstu menstruālo nabadzību6.1. Novērsti šķēršļi meitenēm un sievietēm iekļauties izglītībā higiēnas preču nepieejamības dēļIzstrādāti priekšlikumi valsts finansējuma nodrošināšanai pašvaldībām higiēnas preču nodrošināšanai izglītības iestādēsLMIZM, VM, VARAMPašvaldības, NVO, LSOST

2027. gada 4. ceturksnis 6.2. Izvērtēta iespēja nodrošināt brīvi pieejamas higiēnas preces meitenēm un sievietēm neformālajā izglītībā, augstskolās, kā arī valsts un pašvaldības iestādēsSagatavoti priekšlikumi higiēnas preču nodrošināšanas mehānisma ieviešanaiLMIZM, VM, VARAMPašvaldības NVO

2027. gada 4 ceturksnis7.Darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšana7.1. Īstenoti pasākumi darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanai un tēva lomas stiprināšanaiIzveidoti informatīvi materiāli par tēva lomas nozīmi darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšanā37LM 2027. gada 4. ceturksnis 7.2. Pārskatīti vecāku pabalsta finansēšanas nosacījumi un piešķiršanas kārtība, lai veicinātu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu starp vecākiemVeikts izvērtējums par vecāku pabalsta piešķiršanas nosacījumiemLMNVO, sociālie partneri2026. gada 4. ceturksnis2. Rīcības virziens: Ar dzimumu saistītu negatīvu stereotipu mazināšana

Ar dzimumu saistīti stereotipi ir aizspriedumi, kuros sievietēm un vīriešiem tiek patvaļīgi piedēvētas īpašības un lomas, ko nosaka un ierobežo viņu dzimums. Šie stereotipi var negatīvi ietekmēt personu iespējas un tiesības dažādās dzīves jomās, kā arī vīriešu un sieviešu līdztiesības līmeni sabiedrībā kopumā. Kā liecina 2022. gada pētījuma "Novatore Baltijas dzimumu līdztiesības barometrs 2022", ko sadarbībā ar organizāciju "Novatore" veica pētījumu aģentūra "Forta Research" un tirgus izpētes datu vācējs "Norstat"38, dzimumu stereotipi sabiedrībā joprojām ir plaši izplatīti – tā, piemēram, 41% respondentu uzsvēra, ka sievietēm ir jāvelta vairāk laika bērnu audzināšanai nekā vīriešiem. Savukārt 33% domā, ka sievietes galvenā loma ir rūpēties par mājokli un ģimeni. Apmēram trešā daļa (31%) atbildētāju uzskata, ka vīriešiem ir spēcīgāka loģiskā domāšana nekā sievietēm, bet 30% secina, ka vīrieša galvenā loma ir pelnīt naudu. Tāpat 29% norāda, ka vīrietim ir jāpelna vairāk nekā sievietei. Minētie uzskati par vīriešu un sieviešu lomām vai īpašībām būtībā ir balstīti stereotipos.

Dažādi aizspriedumi par vīriešu un sieviešu lomām sabiedrībā var veicināt nevienlīdzību tādās jomās kā veselība, sports un kultūra, aprūpe, kā arī tie var veicināt ar dzimumu saistītas vardarbības izplatību. Latvijā veselības jomā ir vērojama izteikta atšķirība starp vīriešiem un sievietēm – vīriešiem ir zemāks paredzamais mūža ilgums, kas ir saistīts gan ar veselību ietekmējošiem paradumiem, gan rīcību, ko ietekmē dzimumu stereotipi. 2021. gadā Latvijā vīriešiem veselīgie dzīves gadi bija 52.2 gadi, bet sievietēm 55.4 gadi.39 Šo atšķirību ietekmē vairāki faktori: pirmkārt, vīriešu vidū izplatītāki ir negatīvi veselību ietekmējoši paradumi. 2022. gadā 30.6% vīriešu un 9.8% sieviešu vecumā no 16 gadiem Latvijā bija ikdienas smēķētāji.40 Otrkārt, vīrieši daudz biežāk iet bojā no ārējiem nāves cēloņiem. No visiem transporta nelaimes gadījumos bojā gājušajiem 2022. gadā 75.4% bija vīrieši. Treškārt, arī tīšs paškaitējums vīriešu vidū ir izplatītāks nekā sieviešu (attiecīgi 83.5% un 16.5%)41. Un ceturtkārt, vīrieši retāk nekā sievietes vēršas pēc palīdzības pie veselības speciālistiem. 2022. gadā 70.3% vīriešu un 83% sieviešu bija apmeklējuši ģimenes ārstu vismaz reizi.42 Ņemot vērā šīs atšķirības, ir būtiski veicināt vīriešu un sieviešu specifiskās zināšanas par veselības jautājumiem. Tāpat ir nepieciešams mazināt vīriešu un zēnu stereotipus par rūpēm kopumā kā nevīrišķīgu konceptu, kā arī rūpēm par savu veselību – īpaši vīriešu un zēnu psihoemocionālo labklājību.

Ar dzimumu saistītiem stereotipiem ir nozīmīga loma vardarbības ģimenē un ar dzimumu saistītas vardarbības izplatībā un prevencijā. Kā liecina CSP veiktā apsekojuma "Vardarbības izplatība Latvijā 2021" dati – katra ceturtā sieviete un katrs piektais vīrietis 18–47 gadu vecumā ir pieredzējuši fizisku vai seksuālu vardarbību.43 Tāpat veiktās aptaujas dati liecina, ka 28.8% sieviešu ir pieredzējušas psiholoģisko vardarbību no sava intīmā partnera, savukārt 15.4% sieviešu ir pieredzējušas fizisko vardarbību. Kopumā no vienas vai vairākām vardarbības formām ir cietusi katra trešā (30.1%) sieviete attiecībās. Lai īstenotu visaptverošus pasākumus vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai, Labklājības ministrija kopā ar citām atbildīgajām institūcijām izstrādā Plānu vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai un apkarošanai 2024.–2029. gadam, kas ietvers arī dažādus vardarbības prevencijas pasākumus. Vienlaikus ir būtiski domāt arī par vardarbības novēršanas pasākumiem jauniešiem, kas īpaši uzsver saikni starp dzimumu stereotipiem un to negatīvo ietekmi uz personu savstarpējām attiecībām, kā arī par cieņpilnu attiecību veidošanu un veiksmīgu konflikta situāciju novēršanu, kas balstās vīriešu un sieviešu līdztiesības izpratnē. Tāpat ir nepieciešams veicināt ar dzimumu saistītu stereotipu izpratnes un vardarbības prevencijas nozīmi dažādās citās nozarēs, kā, piemēram, sportā, lai stiprinātu drošu un iekļaujošu vidi, kā arī veicinātu plašāku meiteņu un sieviešu iesaisti.

Lai mazinātu ar dzimumu saistīto stereotipu izplatību sabiedrībā, kā arī veicinātu izpratni par vīriešu un sieviešu līdztiesību, ir nepieciešams aktīvi iesaistīt vīriešus un zēnus diskusijā par šiem jautājumiem. Iesaistot zēnus un vīriešus vienlīdzīgu tiesību un iespēju diskusijā nepieciešams fokusēties, pirmkārt, uz sieviešu un vīriešu līdztiesību kā visai sabiedrībai pozitīvu ieguvumu, kas sekmē arī vīriešu labklājību, kā arī, otrkārt, uz vīriešiem un zēniem specifiskajām problēmām un stereotipiem, kas negatīvi ietekmē gan vīriešu, gan sieviešu situāciju. Šajā kontekstā būtiski ir strādāt ar jauniešiem, īpaši uzsverot negatīvo stereotipu sekas, kas var likt vīriešiem apspiest emocijas un stigmatizēt psihiskās veselības problēmas, kas ierobežo vīriešu spēju lūgt un saņemt atbalstu. Lai gan Latvijas iedzīvotāju vidū nozīmīgi depresijas simptomi ir vairāk izplatīti sieviešu vidū44 – vīriešu pašnāvības rādītāji ir ļoti augsti salīdzinājumā ar sieviešu.45 Tas nozīmē, ka vīrieši nevēršas pēc palīdzības psihiskās veselības krīzes situācijās, tādēļ būtu nepieciešams domāt par specializētām vīriešu psihiskās veselības stratēģijām un palīdzības sniegšanas pieejām.

Tāpat, strādājot ar dzimumu saistītiem stereotipiem un to mazināšanu, ir būtiski izprast sabiedrības viedokli un izpratni par vienlīdzīgu iespēju jautājumiem un valdošajiem stereotipiem sabiedrībā, kā arī veidot efektīvu sadarbību ar nevalstiskā sektora organizācijām, lai veicinātu jaunu iniciatīvu, atbalsta veicināšanu, dažādu prasmju (piemēram, digitālo, finanšu, veselības) attīstīšanu un pilnveidošanu, līderības stiprināšanu, kā arī informatīvo aktivitāšu realizāciju sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju jomā.

Nr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaIesaistītās institūcijasĪstenošanas termiņš8.Sabiedrības izpratnes par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principu un tā nozīmi ikdienas dzīvē veicināšana8.1. Apzināts sabiedrības viedoklis par dzimumu stereotipiem un aizspriedumiem attiecībā uz sieviešu un vīriešu lomu ģimenē un sabiedrībāVeikta aptauja par iedzīvotāju izpratni un attieksmi pret dzimumu līdztiesības jautājumiem46LM 2024. gada 4. ceturksnis 8.2. Informēta sabiedrība par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanu savu tiesību aizstāvībai un īstenošanaiĪstenota integrēta mediju kampaņa47LM 2027. gada 2. ceturksnis 8.3. Sniegts atbalsts sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju realizēšanai dažādās dzīves jomās.Atklāts projektu konkurss nevalstiskā sektora organizācijām48, īstenoti vismaz 22 projektiLMNVO2027. gada 4. ceturksnis 8.4. Rosināta diskusija par ar dzimumu saistītu negatīvu stereotipu mazināšanu vīriešu un zēnu vidūOrganizēti pasākumi zēniem un vīriešiem par negatīviem ar dzimumu saistītiem stereotipiem un vīriešu psihoemocionālo labklājību49LMNVO2027. gada 4. ceturksnis 8.5.Veicinātas/pilnveidotas specifiskas zināšanas veselības jautājumos atbilstoši dzimumu specifikaiPilnveidojot un sagatavojot informatīvos materiālus un pasākumus, tiek ņemti vērā dzimumu līdztiesības aspekti50SPKC/VMLM, NVO2027. gada 4. ceturksnis 8.6. Veicināta jauniešu izpratne par cieņpilnu attiecību veidošanuĪstenoti neformālās izglītības un diskusiju pasākumi jauniešiem par cieņpilnu attiecību veidošanu dažādās Latvijas pilsētās51LMNVO2027. gada 4. ceturksnis 8.7. Pilnveidota Sociālo zinību pedagogu profesionālā kompetence 7.–9.klašu posmā par līdztiesības principu ievērošanu un tā veicināšanu cilvēku savstarpējo attiecību veidošanā un uzturēšanāĪstenoti pedagogu profesionālās pilnveides pasākumi, apmācot 70 pedagogusIZM/VISCLM2025. gada 4. ceturksnis 8.8. Apzināts darba devēju viedoklis par nepieciešamajiem atbalsta mehānismiem, kas palīdzētu apzināties iekļaujošas darba vides un dažādības vadības pozitīvo ietekmi, kā arī ieviest un attīstīt dažādības vadības politikuVeikta darba devēju aptaujaSIF 2026. gada 1. ceturksnis 8.9 Veicināta jauniešu izpratne par diskriminācijas un dažādības jautājumiemĪstenota informatīvā kampaņaSIF 2025. 4. ceturksnis 8.10. mazināti ar dzimumu saistīti stereotipi par līderību, veicinot sieviešu ieguldījuma atpazīstamībuĪstenots ikgadējs konkurss "Balva Sievietei līderei"LMLSOST, LPS2027. gada 4. ceturksnis (katru gadu)9.Dzimumu līdztiesības jautājumu aktualizēšana sportā9.1. Pārskatīta sporta speciālistu sertifikācijas kārtība, nosakot papildus apgūstamo jautājumu lokuVeikti grozījumi "Noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām"IZMLSFP2025. gada 2. ceturksnis 9.2. Stiprināta sporta mediju profesionāļu un studentu izpratne par dzimumu līdztiesību un tās lomu demokrātiskā sabiedrībāĪstenoti informatīvie pasākumiPārņemtas un praksē piemērotas paraugprakses

IZM Pastāvīgi3. Rīcības virziens: Dzimumu līdztiesības principa integrēšana politikas plānošanas procesos

Dzimumu līdztiesības principa veiksmīga integrācija politikas plānošanas un budžeta procesos ir būtiska, lai veicinātu dzimumu līdztiesības izpratni un mazinātu nevienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm praksē. Dzimumu līdztiesības aspekta un savstarpēji ietekmējošu faktoru integrācija dažādās rīcībpolitikas jomās ir arī Eiropas Komisijas Dzimumu līdztiesības stratēģijas viens no galvenajiem rīcības virzieniem. Īpašs uzsvars dzimumu līdztiesības aspekta integrācijai tika pievērsts Eiropas Savienības Padomes Zviedrijas prezidentūras laikā, izstrādājot un apstiprinot Padomes secinājumus par dzimumu līdztiesības perspektīvas iekļaušanu politikas jomās, programmās un budžetā52, kuru ietvaros ES dalībvalstis tiek aicinātas pastiprināt centienus veicināt dzimumu līdztiesību un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, izmantojot institucionālus mehānismus visos līmeņos, tostarp reģionālā un vietējā līmenī, nodrošinot, ka dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana tiek efektīvi īstenota, pamatojoties uz visas valdības pieeju un visā publiskajā politikā, kā arī nodrošinot starpministriju koordināciju attiecībā uz dzimumu līdztiesības aspekta ņemšanu vērā visos politikas veidošanas, īstenošanas un uzraudzības posmos.

Galvenie izaicinājumi Latvijā veiksmīgai dzimumu līdztiesības principa integrēšanai politikas plānošanas procesos ir:

• regulāra un sistemātiska ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu darbinieku apmācība dzimumu līdztiesības principa integrēšanā dažādās politikas jomās un praksē;

• metodiskā un konsultatīvā atbalsta par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principu integrēšanu politikas un budžeta plānošanā pieejamība;

• dzimumu līdztiesības principa kā horizontāla apsvēruma iekļaušana visos politikas plānošanas un budžeta plānošanas procesos, lai izvairītos no vispārinātas un formālas pieejas šī principa integrēšanā;

• dzimumu līdztiesības statistikas publicitāte un tās aktualizēšana dažādu jomu politiku veidošanā un novērtēšanā, iekļaujot savstarpēji ietekmējošos faktorus (vecums, invaliditāte, etniskā piederība, izglītība u.c.).

Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību politikas izstrāde un koordinēšana ir LM atbildība. LM koordinējošā lomā ietilpst šādi pienākumi: 1) dzimumu līdztiesības principa skaidrošana citām valsts pārvaldes iestādēm; 2) iesaistīšanās citu valsts pārvaldes institūciju politikas plānošanas dokumentu izstrādē; 3) jomu, kurās ir vērojama atšķirīga attieksme dzimuma dēļ, identificēšana; 4) visaptveroša redzējuma par sieviešu un vīriešu līdztiesīgu iespēju un tiesību īstenošanu izstrādi; 5) Latvijas pārstāvniecības starptautiskajās organizācijās, sadarbības tīklos un forumos nodrošināšana. Līdztekus tam LM ir atbildīgā institūcija par horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" koordināciju ES fondos, kur dzimumu līdztiesības integrēšana ir noteikta kā viens no pamatprincipiem diskriminācijas mazināšanai un vienlīdzīgu iespēju veicināšanai.

Lai veicinātu ministriju, NVO, sociālo partneru, pašvaldību un citu iesaistīto pārstāvju sadarbību un līdzdalību, kā arī, lai sekmētu dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu, pārraudzību un pilnveidošanu, ir izveidota Komiteja. Komiteja ir būtiska platforma, kuras ietvaros dažādas iesaistītās puses var iesaistīties dzimumu līdztiesības politikas prioritāšu un rīcības virzienu noteikšanā, kā arī dzimumu līdztiesības principu īstenošanas uzraudzībā. Vienlaikus jānorāda, ka Komiteja ir konsultatīva platforma ar mainīgu sastāvu un Komitejas locekļu dalību, kas ir viens no aspektiem, kas ietekmē Komitejas kapacitāti veikt visaptverošu dažādu jomu izvērtējumu, kā arī sniegt priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem, ņemot vērā dzimumu līdztiesības perspektīvu.

Papildus tam pēdējo gadu laikā nav notikušas sistemātiskas, regulāras apmācības valsts pārvaldes darbiniekiem par dzimumu līdztiesību un dzimumu līdztiesības perspektīvas integrēšanu politikas un budžeta procesos. Zināms konsultatīvs un metodisks atbalsts saistībā ar dzimumu līdztiesības jautājumiem ir sniegts ES fondu plānošanā, administrēšanā un ieviešanā iesaistītajām institūcijām un projektu īstenotājiem, skaidrojot horizontālā principa piemērošanu, taču šāds atbalsts aptver salīdzinoši ierobežotu personu loku. Lai gan 2021. gada 7. septembrī apstiprināto Ministru kabineta noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.9. punkts53 nosaka, ka tiesību akta projektu sākotnējās ietekmes izvērtēšanā ir jāvērtē arī šī projekta ietekme uz dzimumu līdztiesību, jāatzīmē, ka daudzos gadījumos tas tiek veikts formāli un nepilnīgi, kam par iemeslu ir zemā izpratne par dzimumu līdztiesības aspektiem un nozīmi dažādās sabiedrības labklājību ietekmējošās jomās.

Līdz šim Latvijā dzimuma aspekta integrēšana budžeta procesos nav praktizēta un ieviesta sistemātiski. Arvien vairāk valstis izvēlas praksē ieviest dzimumu līdztiesības integrēšanas metodi savu valstu budžeta plānošanas procesos – tā, piemēram, 60% OECD dalībvalstu šobrīd praktizē šo metodi54, kā galvenos ieguvumus norādot labāku pierādījumu bāzi, uz kuras pamata var pieņemt datos balstītus lēmumus par lietderīgu resursu izmantošanu, efektīvāku nevienlīdzības novēršanu, kā arī labāku izpratni par budžeta ietekmi uz dažādām sabiedrības grupām un to vajadzībām.

Latvijā pēdējo desmit gadu laikā saistībā ar dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu budžeta procesos ir īstenotas tikai dažas ad-hoc aktivitātes. Viena no visaptverošākajām aktivitātēm tika īstenota 2017. gadā darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.4. SAM "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū " 9.1.4.4. pasākuma "Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)" ietvaros tika veikta atsevišķu valsts (Nodarbinātības valsts aģentūras) un pašvaldību (Aizkraukles novada pašvaldības) budžeta programmu izvērtēšana, uz kā pamata tika izstrādātas rekomendācijas un metodoloģijas priekšlikumi. Pētījuma noslēgumā, 2017. gada decembrī, tika organizēts arī atvērtais seminārs, kur dažādu valsts un pašvaldības iestāžu darba devēji un darbinieki, kuru ikdienas darba pienākumi ir saistīti ar budžeta plānošanu, kā arī citi interesenti, varēja uzzināt par dzimumu aspekta integrēšanu budžeta veidošanas procesos. Būtiskākie secinājumi par īstenoto bija, ka - budžeta ietekmes analīzei bieži vien trūkst kvalitatīvu datu dzimumu griezumā, kā arī zināšanas un interese par dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanu plānošanas dokumentos, stratēģijās un budžetos ir salīdzinoši ierobežota. Balstoties uz projekta rezultātiem un rekomendācijām, tika veiktas izmaiņas Ministru kabineta instrukcijā Nr. 2 "Instrukcija par valsts budžeta izpildes analīzi"55, kur tika noteikts, ka budžeta analīzē ir nepieciešams norādīt rezultatīvo rādītāju izpildi dalījumā pēc dzimuma, ja rezultatīvā rādītāja mērvienība ir personu skaits un ja ministriju iekšējā uzskaitē ir pieejama šāda informācija. Vienlaikus jānorāda, ka šāda dzimumu līdztiesības aspekta integrētās pieejas reducēšana tikai uz rezultatīvo rādītāju atspoguļošanu pēc būtības ir ļoti formāla pieeja, kas neveicina dzimumu līdztiesības izpratnes attīstību un šī principa praktisku iedzīvināšanu politikas un budžeta plānošanā.

Datiem un statistikai dalījumā pēc dzimuma ir būtiska nozīme dzimumu līdztiesības principa integrācijai visā politikas ciklā. Dati nodrošina, ka politikas pasākumi atbilst sieviešu un vīriešu dažādajām vajadzībām un prioritātēm, tie sniedz informāciju par sieviešu un vīriešu situācijas izmaiņām, kā arī datiem ir būtiska loma politikas, programmu un projektu īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā. Latvijā ļoti plašs rādītāju un statistiskās informācijas apjoms tiek vākts un apkopots dzimumu griezumā, tai skaitā, gan valsts un pašvaldību iestāžu informācijas sistēmās un datu bāzēs apkopotajos datos, gan CSP īstenoto apsekojumu ietvaros. Tāpat CSP ir izveidojusi dzimumu līdztiesības rādītāju sadaļu56. Lai gan dažādās nozarēs tiek apkopota statistika dalījumā pēc dzimuma, statistikas datos uzrādītās atšķirības starp dzimumiem bieži vien netiek ņemtas vērā, lai veicinātu mērķētus atbalsta pasākumus vai esošo pasākumu pārskatīšanu. Tas skaidrojams ar iepriekš minēto apmācību un izpratnes trūkumu par dzimumu līdztiesības aspekta integrāciju politikas plānošanas procesā. Tāpat jānorāda, ka, lai gan kopumā Latvijā ir nodrošināts samērā plašs pēc dzimuma dalītu statistikas datu un rādītāju klāsts, īpaši tajās jomās, kur tiek veikta datu starptautiskā salīdzināšana vai dati tiek vākti un apkopoti atbilstoši starptautiski harmonizētām metodoloģijām, ir virkne jomu, kurās statistikas dati vai pētījumi ir nepietiekami, it īpaši, ja runa ir par salīdzinoši jaunām statistikas un sociālās politikas jomām – kibervardarbība, iesaiste jaunāko tehnoloģiju jomā, multiplās diskriminācijas formas.

Dzimumu līdztiesība, jo īpaši sieviešu tiesību un iespēju veicināšana, ir arī viens no ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Arī Latvija kā savu prioritāti cilvēktiesību jomā, starptautiskajās organizācijās un attīstības sadarbības politikas īstenošanā57 izvirzījusi dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību un iespēju veicināšanu. Tā ir arī viena no Latvijas prioritātēm, 2025. gadā kandidējot uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts vietu. Aktīva dalība starptautiskajās organizācijās un starptautiskos formātos par dzimumu līdztiesības tēmu ir iespēja gan apliecināt Latvijas centienus, ieguldījumu un pieredzi sieviešu tiesību un iespēju veicināšanā, gan arī iegūt labās prakses piemērus un zināšanas no citu valstu pieredzes, kā arī gūt labumu no starptautisko organizāciju sniegtās ekspertīzes. 2020. gadā Latvija pirmo reizi tika ievēlēta ANO Sieviešu statusa komisijā, kurā darbosies no 2021. līdz 2025. gadam.58 Dalība ANO Sieviešu statusa komisijā dod iespēju gan valdībai, gan nevalstiskajam sektoram apliecināt atbalstu ANO starptautiskajai dienaskārtībai un stiprināt sieviešu līdzdalības procesus mūsu partnervalstīs. Tāpat no 2023. līdz 2025. gadam Latvija ir ievēlēta un darbojas ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas institūcijas izpildpadomē. Latvija ir aktīva "Sievietes, miers un drošība" tematikas59 virzītāja nacionālā un starptautiskā līmenī – nacionālā līmenī Latvija ievieš tās Nacionālo rīcības plānu ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 "Par sievietēm, mieru un drošību" mērķu īstenošanai Latvijā 2020.–2025. gadam, taču starptautiski iestājas par šo tematiku dažādos formātos, piemēram, ANO līdzīgi domājošo valstu grupā (draugu grupā) "Par sievietēm, mieru un drošību", kā arī uzstājas ikgadējās ANO debatēs "Par sievietēm, mieru un drošību". Latvijai ir būtiski turpināt un arī pastiprināt centienus, lai veicinātu dzimumu līdztiesību dažādos starptautiskajos formātos (ANO, EP, ES, Ziemeļu un Baltijas valstu sadarbības ietvaros), lai aktīvi iesaistītos globāla mēroga diskusijās, apmainītos un dalītos ar zināšanām un pieredzi, kā arī īstenotu praktiskus pasākumus.

Nr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaIesaistītās institūcijasĪstenošanas termiņš10.Valsts pārvaldes ekspertu, pašvaldības u.c. speciālistu izglītošana dzimumu līdztiesības jautājumos10.1. Veikta valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku izglītošana un informēšana par dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas principa integrēšanu politikas plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas procesosSagatavota 1 mācību programmaApmācīti vismaz 1000 politikas veidošanā un īstenošanā iesaistītie speciālisti60

LMVAS2027. gada 4. ceturksnisIzstrādāta digitāla rokasgrāmata nozaru politikas veidotājiem61LM 2025. gada 2. ceturksnis Organizēti vismaz 10 klātienes informatīvie un izglītojošie pasākumi par aktualitātēm un problēmjautājumiem vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jomā, vienotas izpratnes un prakses veidošanai politikas veidotājiem un īstenotājiem62LMSociālie partneri, NVO2027. gada 4. ceturksnis Vadlīnijās pašvaldībām cilvēkresursu pārvaldības jautājumos ietverti iekļaujošas darba vides aspekti63VKpašvaldības2024. gada 4. ceturksnis Valsts pārvaldes augstākā līmeņa vadītāju kompetences paaugstināšanas pasākumos iekļauti iekļaujošas darba vides un diskriminācijas novēršanas jautājumi64VKLM, VAS2027. gada 4. ceturksnis11.Dzimumu līdztiesības veicināšana ārpolitikā11.1. Nodrošināts Latvijas ieguldījums un ekspertīze dzimumu līdztiesības veicināšanā dažādos lēmumu pieņemšanas procesos un diskusijās starptautiskajās organizācijās un starptautiskajos formātosNodrošināta Latvijas pārstāvība un iespēju robežās organizēti tematiskie pasākumi ANO Sieviešu statusa komisijas sesiju ietvarosĀM/LMNozaru ministrijas2025. gada 4. ceturksnis Nodrošināta Latvijas dalība ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas organizācijas izpildpadomē līdz 2025. gada beigāmĀMLM2025. gada 4. ceturksnis Nodrošināta Latvijas dalība līdzīgi domājošo valstu ANO draugu grupā "Par sievietēm, mieru un drošību"ĀMAiM, IeM, IZM, LM2027. gada 4. ceturksnis Nodrošināta Latvijas dalība citos starptautiskos formātos, lai veicinātu dzimumu līdztiesībuĀMLM, IeM, AiM, IZM2027. gada 4. ceturksnis Nodrošināta ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāna (GAP III) ieviešana un atskaišu sagatavošana par plāna darbības izpildi LatvijāĀM 2026. gada 2. ceturksnis12.Dzimumu līdztiesības politikas monitorings12.1. Veikta sieviešu un vīriešu rīcības modeļu/uzvedības/ apzināšana darba un privātās dzīves saskaņošanai2025. gada darbaspēka apsekojumā iekļauta darba un privātās dzīves saskaņošanas situācijas apzināšana65CSP 2027. gada 4. ceturksnis 12.2. Balstoties uz statistikas datiem veicināta sabiedrības izpratne par dzimumu līdztiesības aspektiem dažādās dzīves jomāsKatru gadu izvēlētas vismaz 4 starptautiskā un nacionālā līmenī atzīmējamas dienas, pievēršot uzmanību sieviešu un vīriešu situāciju raksturojošajiem statistikas datiem valsts iestāžu informatīvajos pasākumosCSP/LMNozaru ministrijas2027. gada 4. ceturksnis 12.3. Novērtēta sieviešu interešu aizstāvības organizāciju kapacitāteVeikts novērtējumsLMLSOST, Lursoft2026. gada 4. ceturksnis13.Dzimuma aspekta integrēšana valsts budžeta procesos13.1. Izvērtēta iespēja dzimuma aspekta integrēšanai valsts budžeta procesos un labās prakses piemēriIzstrādāti Ieteikumi un rekomendācijas dzimuma aspekta integrēšanai valsts budžeta procesosLMFM2025. gada 4. ceturksnis14.Sociālo darbinieku profesionālās kompetences pilnveide un izpratnes veicināšana par vienlīdzīgu tiesību un iespēju principu un tā nozīmi sociālajā darbā ar klientiem14.1. Metodikas "Sociālais darbs daudzveidīgā sabiedrībā" klātienes mācību un e-mācību īstenošana66Nodrošinātas klātienes mācības sociālajiem darbiniekiem LM izstrādātās metodikas "Sociālais darbs daudzveidīgā sabiedrībā" apguveiNodrošinātas e-mācības ikvienam interesentam par LM izstrādāto metodiku "Sociālais darbs daudzveidīgā sabiedrībā"

LM 2027. gada 4. ceturksnis14.2. profesionālās pilnveides izglītības programmas "Sociālais darbs kopienā" izstrāde un mācību īstenošana sociālajiem darbiniekiem67Izstrādāta profesionālās pilnveides izglītības programma "Sociālais darbs kopienā" ar ievirzi un specializāciju sociālajam darbam kopienā, ietverot vienlīdzīgu tiesību un iespēju principus un sociālo darbu ar daudzveidīgām kopienām.LM 2026. gada 2. ceturksnis3. Teritoriālā perspektīva

Plānā iekļautie pasākumi ir mērķēti uz visu Latvijas sabiedrību un tiks īstenoti gan Rīgā, gan reģionos.