Par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmās daļas un likuma "Par sociālo drošību" 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam

šobrīd spēkā esošajā redakcijā paredz minimālo

1ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un kritērijus.

2Sociālās drošības likuma 2.2 panta otrā un

3trešā daļa redakcijā, kas bija spēkā līdz 2023. gada

430. jūnijam, noteica minimālo ienākumu sliekšņa zemāko

5robežu - 109 euro -, kā arī tā pārskatīšanas kārtību

6- ne retāk kā reizi trijos gados. Savukārt Sociālās drošības

7likuma 2.2 panta otrā un trešā daļa šobrīd spēkā

8esošajā redakcijā nosaka minimālo ienākumu sliekšņa zemāko robežu

9- 20 procenti no ienākumu mediānas -, kā arī šā sliekšņa

10pārskatīšanas kārtību - katru gadu 1. janvārī, ņemot vērā

11ienākumu mediānu.

12Satversmes tiesa secina: lai arī likumdevējs apstrīdētās

13normas ir grozījis, tās paredzēja un joprojām paredz kārtību,

14kādā nosakāms minimālo ienākumu slieksnis. Tādējādi gan sākotnēji

15apstrīdētās normas, gan jaunās apstrīdētās normas regulē vienas

16un tās pašas tiesiskās attiecības.

17Satversmes tiesa ņem vērā, ka tā jau iepriekš ir vērtējusi,

18vai minimālo ienākumu slieksnis un vidējo ienākumu līmenis, pēc

19kura ģimeni vai personu var atzīt par trūcīgu, atbilst Satversmes

201. un 109. pantam un atzinusi, ka minimālo ienākumu līmeņa

21noteikšana ir saistīta ar valsts pienākumu izveidot tādu sociālās

22drošības sistēmu, kura nodrošina cilvēka cieņas aizsardzību,

23sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu

24attīstību (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

2525. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-24-03

2620. punktu). Minētais jautājums ir sociāli nozīmīgs un

27skar būtiskas sabiedrības intereses.

28Līdz ar to tiesvedība lietā nav izbeidzama.

299.2. Lai arī jaunajās apstrīdētajās normās minimālo

30ienākumu slieksnis naudas izteiksmē ir aizstāts ar tā noteikšanas

31metodi, tās pēc būtības turpina regulēt šā sliekšņa noteikšanas

32kārtību. Iepriekš minimālo ienākumu slieksnis naudas izteiksmē

33bija noteikts Sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmajā

34daļā, savukārt šobrīd šā sliekšņa noteikšanas metode un kritēriji

35ir ietverti minētā likuma 33. panta pirmajā un otrajā

36daļā.

37Ņemot vērā to, ka Pieteikuma iesniedzējs uztur prasījumu arī

38par sākotnēji apstrīdēto normu atbilstību Satversmei un

39izskatāmās lietas sociālo nozīmi cilvēka cieņas aizsardzībā,

40vienlaikus ar jaunajām apstrīdētajām normām ir nepieciešams

41izvērtēt arī sākotnēji apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 1.

42un 109. pantam.

43Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs

44gan sākotnēji apstrīdēto normu, gan jauno apstrīdēto normu

45satversmību.

4610. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu

47izvērtēt vairāku tiesību normu atbilstību vairākām Satversmes

48normām.

4910.1. Ja apstrīdēta vairāku tiesību normu atbilstība

50vairākām augstāka juridiska spēka tiesību normām, tad tiesai,

51ņemot vērā izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā

52pieeja šīs atbilstības izvērtēšanai (sk., piemēram, Satversmes

53tiesas 2020. gada 15. maija sprieduma lietā

54Nr. 2019-17-05 13. punktu).

55Tā kā gan sākotnēji apstrīdētās normas, gan jaunās apstrīdētās

56normas regulē vienas un tās pašas tiesiskās attiecības,

57Satversmes tiesa sākotnēji apstrīdēto normu un jauno apstrīdēto

58normu satversmību izvērtēs vienlaicīgi.

5910.2. Ja vienlaikus tiek apstrīdēta kādas sociālo

60tiesību jomā izdotas normas atbilstība gan Satversmes

611. pantā ietvertajiem principiem, gan arī Satversmes

62109. pantam, atbilstība Satversmes 1. pantam parasti

63tiek vērtēta kopsakarā ar Satversmes 109. pantu

64(sk. Satversmes tiesas 2010. gada 29. oktobra

65sprieduma lietā Nr. 2010-17-01 6.1. punktu).

66Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka likumdevējs nav ievērojis

67sociāli atbildīgas valsts principu kopsakarā ar Satversmes

68109. pantā garantētajām pamattiesībām uz sociālo

69nodrošinājumu.

70Ņemot vērā Pieteikuma iesniedzēja sniegtos argumentus un

71lietas materiālus, secināms, ka lietas pamatjautājums ir par to,

72vai apstrīdētajās normās ietvertā minimālo ienākumu sliekšņa

73noteikšanas kārtība ir vērsta uz cilvēka cieņas aizsardzību un

74atbilst sociāli atbildīgas valsts principam. Līdz ar to

75Satversmes tiesa izvērtēs apstrīdēto normu atbilstību Satversmes

761. pantam kopsakarā ar Satversmes 109. pantu.

7711. Satversmes 1. pants nosaka: "Latvija ir

78neatkarīga demokrātiska republika."

79Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka cilvēka cieņa ir Latvijas

80- neatkarīgas un demokrātiskas tiesiskas valsts - konstitucionāla

81vērtība. No cilvēka cieņā balstītas sociāli atbildīgas valsts

82principa izriet valsts pienākums rūpēties par taisnīgu sociālo

83kārtību, mazināt sabiedrībā sociālās atšķirības, sekmēt sociālo

84iekļaušanu un katrai iedzīvotāju grupai sniegt iespēju dzīvot

85cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi. Sociālekonomiskās nevienlīdzības

86un nabadzības risku mazināšana ir būtiska arī valsts ilgtspējības

87aspektā. Likumdevējam ir pienākums izveidot tādu sociālās

88drošības sistēmu, kas vērsta uz cilvēka cieņas kā demokrātiskas

89tiesiskas valsts augstākās vērtības aizsardzību, sociālās

90nevienlīdzības izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību

91(sk. Satversmes tiesas 2020. gada 9. jūlija

92sprieduma lietā Nr. 2019-27-03 20.1. punktu un

932020. gada 10. decembra sprieduma lietā

94Nr. 2020-07-03 15.1. punktu).

95Satversmes 109. pants nosaka: "Ikvienam ir tiesības

96uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos

97likumā noteiktajos gadījumos."

98Satversmes 109. panta tvērumā ietilpstošās tiesības uz

99sociālo nodrošinājumu ir viens no sociāli atbildīgas valsts

100principa satura elementiem. Šo tiesību mērķis ir, cik vien tas

101iespējams, nodrošināt sociālo taisnīgumu un kalpot tam, lai

102ikvienam nodrošinātu iespēju dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu

103dzīvi. Satversmes 109. pants ietver tiesības uz stabilu un

104prognozējamu, kā arī efektīvu, taisnīgu un ilgtspējīgu sociālo

105nodrošinājumu (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

10625. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-24-03

10717.2. punktu). Ar sociālo nodrošinājumu ir saprotami

108dažādi sociālā nodrošinājuma pasākumi, arī sociālā palīdzība

109(sal.: Satversmes tiesas 2004. gada 26. marta

110sprieduma lietā Nr. 2003-22-01 7. punkts).

111Sociālās palīdzības minimumam vajadzētu būt tādam, ka ikviens

112var nodrošināt sev pārtiku, apģērbu, mājokli un medicīnisko

113palīdzību - visu to, kas ir nepieciešams elementārai

114izdzīvošanai, kā arī nodrošināt ikvienam iespējas izmantot

115tiesības uz pamatizglītību. Turklāt sociālajai palīdzībai ir

116jāgarantē iespējas piedalīties sociālajā, politiskajā un kultūras

117dzīvē, tādējādi ikvienam nodrošinot pilnvērtīga sabiedrības

118locekļa statusu (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

11925. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-24-03

12017.3. punktu).

121Tomēr sociāli atbildīgas valsts princips neizslēdz ikvienas

122personas pienākumu, cik vien tas ir saprātīgi sagaidāms tās spēju

123robežās, rūpēties pašai par sevi un saviem tuviniekiem un

124nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi. Ja pati persona to nespēj, tad

125valstij ir pienākums sniegt sociālo palīdzību uz sabiedrības

126solidaritātes pamata. Arī Satversmes ievadā kā viena no

127konstitucionālām vērtībām minēta saliedēta sabiedrība, kuras

128pamatu veido arī solidaritāte, taisnīgums, godīgums un darba

129tikums. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un

130sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem un

131nākamajām paaudzēm.

132Līdz ar to Satversmes 1. un

ietver valsts pienākumu sniegt personai sociālo

1palīdzību, kas tai rada iespēju veidot cilvēka cieņai atbilstošu

2dzīvi gadījumā, kad pati persona to nespēj.

312. Pieteikuma iesniedzējs argumentē, ka Saeima,

4pieņemot apstrīdētās normas, neesot ievērojusi labas likumdošanas

5principu, jo neesot ņēmusi vērā Satversmes tiesas spriedumus

6lietās Nr. 2019-24-03, Nr. 2019-27-03 un

7Nr. 2019-25-03, kā arī Saeimas Juridiskā biroja un

8tiesībsarga iebildumus.

9Atbilstoši minētajiem spriedumiem Satversmes tiesai visupirms

10būtu jāpārbauda, vai likumdevējs ir veicis nepieciešamos

11pasākumus - izveidojis sociālās drošības sistēmu -, lai

12nodrošinātu personām iespēju izmantot sociālās tiesības (sal.:

13Satversmes tiesas 2020. gada 25. jūnija sprieduma lietā

14Nr. 2019-24-03 17.4. punkts). Taču Satversmes tiesa

15secina, ka spriedumos lietās Nr. 2019-24-03 un

16Nr. 2019-25-03 tā jau ir atzinusi, ka likumdevējs ir veicis

17attiecīgos pasākumus, tādēļ atsevišķi šajā spriedumā to

18nepārbaudīs.

19Citi pieteikumā ietvertie argumenti par Satversmes tiesas

20iepriekšējo spriedumu neievērošanu ir tādi, kas attiecas uz

21apstrīdētajām normām pēc būtības, proti, attiecas uz to, vai

22likumdevējs ir paredzējis atbilstošu minimālo ienākumu sliekšņa

23noteikšanas metodi un piemērošanas kritērijus. Tādēļ Satversmes

24tiesa šos argumentus atsevišķi neaplūkos, bet pārbaudīs pēc

25būtības.

2613. Satversmes tiesai jāpārbauda, vai pasākumi, kas

27saistīti ar trūcīgas personas tiesību uz sociālo palīdzību

28noteikšanu, ir veikti pienācīgi, proti, vai šādām personām ir

29nodrošināta iespēja izmantot savas sociālās tiesības vismaz

30minimālā apmērā (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

3116. jūlija sprieduma lietā Nr. 2019-25-03

3213. punktu).

33Izskatāmajā lietā, lai izvērtētu to, vai trūcīgām personām ir

34nodrošināta iespēja izmantot savas sociālās tiesības vismaz

35minimālā apmērā, Satversmes tiesai jānoskaidro:

361) vai likumdevējs pats ir noregulējis būtiskākos ar minimālo

37ienākumu slieksni saistītos jautājumus;

382) vai likumdevējs ir paredzējis objektīvu minimālo ienākumu

39sliekšņa noteikšanas metodi, kas ir vērsta uz mērķi aizsargāt

40cilvēka cieņu, izlīdzināt sociālo nevienlīdzību un nodrošināt

41valsts ilgtspējīgu attīstību;

423) vai likumdevējs ir nodrošinājis, ka minimālo ienākumu

43slieksnis tiek regulāri pārskatīts;

444) vai apstrīdētajās normās noteiktā minimālo ienākumu

45sliekšņa aprēķināšanas kārtība kopā ar citiem sociālās drošības

46sistēmas pasākumiem ikvienai trūcīgai personai rada iespēju

47veidot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi

48(sal.: Satversmes tiesas 2020. gada

4916. jūlija sprieduma lietā Nr. 2019-25-03 15. un

5019.2. punkts).

5114. Satversmes tiesa jau iepriekš uzsvērusi, ka

52garantēto minimālo ienākumu pabalsta mērķa definēšana, kā arī

53garantēto minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodes

54pamatprincipu izstrāde ir tik būtiski jautājumi, ka tie jāizlemj

55pašam likumdevējam (sal.: Satversmes tiesas 2020. gada

5625. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-24-03

5720. punkts).

58Pieņemot 2020. gada grozījumus, Saeima Sociālās

59palīdzības likuma 32. pantā ir definējusi sociālās

60palīdzības mērķi - sniegt materiālu atbalstu zemu ienākumu

61mājsaimniecībām, lai nodrošinātu ienākumus minimālo ienākumu

62sliekšņa līmenī un segtu ar mājokļa lietošanu saistītos

63izdevumus, kā arī sniegtu atbalstu atsevišķu izdevumu samaksai un

64krīzes situācijās. Likumprojektu anotācijās norādīts, ka minimālo

65ienākumu slieksnis sniedz papildu iespēju iedzīvotājiem ar zemiem

66un ļoti zemiem ienākumiem sekmēt savu pamatvajadzību

67apmierināšanu un pašu nepieciešamāko ikdienas izdevumu segšanu.

68Tika noteikts arī zemākais minimālo ienākumu slieksnis naudas

69izteiksmē un tā pārskatīšanas regularitāte. No likumprojektu

70izstrādes materiāliem izriet, ka slieksnis noteikts, balstoties

71uz relatīvo metodi.

72Savukārt ar 2023. gada grozījumiem jaunajās apstrīdētajās

73normās ir noteikts, ka minimālo ienākumu slieksni nosaka

74procentuālā apmērā no ienākumu mediānas un tas nav zemāks par

7520 procentiem, kā arī ir noteikta sliekšņa pārskatīšanas

76regularitāte.

77Satversmes tiesa neuzskata par pamatotu Pieteikuma iesniedzēja

78argumentu, ka likumdevējam tieši likumā būtu jāietver teksts,

79kurā aprakstīta minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metode.

80Metodes aprakstīšana likumā nav pašmērķis. Likumdevēja pienākums

81izlemt būtiskākos jautājumus ir vērsts uz to, lai tiktu noteikts

82tāds minimālo ienākumu slieksnis, kas ļautu trūcīgām personām

83apmierināt sociālās pamatvajadzības. Tātad likumdevējam ir

84jāapzina un jāizvērtē labākā metode, pēc kādas nosakāms minimālo

85ienākumu slieksnis. Turklāt tas jādara tā, lai par šīs metodes

86atbilstību būtu iespējams pārliecināties ikvienam, arī Satversmes

87tiesai. Tomēr paša likumdevēja izšķiršanās jautājums ir tas, kādā

88formā likumdevējs izsaka savu gribu. Arī tad, ja likumā ir

89ietverts konkrēts minimālo ienākumu sliekšņa apmērs, kas balstīts

90uz likumdevēja izraudzītu metodi, sociālo tiesību saturs ir

91uzskatāms par konkretizētu likumā.

92Likumprojekti, kuros bija iekļautas sākotnēji apstrīdētās

93normas, tika izskatīti par šiem likumprojektiem atbildīgajā

94Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Arī no Saeimas sēžu

95stenogrammām var secināt, ka Saeimas deputāti ir diskutējuši par

962020. gada grozījumu likumprojektu anotācijās ietverto

97metodi un tādējādi balsojuši par apstrīdētajām normām, apzinoties

98to, ka minimālo ienākumu slieksnis ir noteikts pēc konkrētas,

99likumprojektu anotācijās ietvertas metodes. Tātad Saeima,

100pieņemot gan 2020. gada grozījumus, gan arī 2023. gada

101grozījumus, ir balstījusies uz konkrētu metodi.

102Tādējādi likumdevējs pats ir identificējis sociālās palīdzības

103un garantēto minimālo ienākumu pabalsta mērķi, minimālo ienākumu

104sliekšņa noteikšanas metodi un piemērošanas kritērijus, kā arī tā

105pārskatīšanas regularitāti. Attiecīgi likumdevējs ir izpildījis

106šo iepriekšējos Satversmes tiesas spriedumos norādīto

107pienākumu.

108Līdz ar to likumdevējs pats ir noregulējis būtiskākos ar

109minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanu saistītos

110jautājumus.

11115. Pieteikuma iesniedzējs argumentē, ka likumdevēja

112izraudzītā minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metode neesot

113zinātniski pamatota un neapmierinot trūcīgo personu

114pamatvajadzības.

115Savukārt Saeima norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertais

116slieksnis esot noteikts, balstoties uz zinātniski pamatotu

117metodoloģiju, kas piesaistīta sociālekonomiskam rādītājam un

118balstīta uz aktuālākajiem datiem par ekonomisko situāciju

119valstī.

120Satversmes tiesa ir atzinusi, ka izraudzītajai metodei jābūt

121tādai, lai minimālais iztikas apmērs būtu atkarīgs no

122ekonomiskajiem rādītājiem un atbilstošs sociālajai realitātei un

123ekonomiskajai situācijai valstī (sal.: Satversmes tiesas

1242020. gada 25. jūnija sprieduma lietā

125Nr. 2019-24-03 19.2. un 21.2. punkts). Likumdevējam

126ir tiesības izvēlēties minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas

127metodi, tomēr tai jābūt pamatotai un jāatbilst sociālajai

128realitātei. Tam, ka likumdevējam ir tiesības izvēlēties, kāda

129metode tiks izmantota, tiesas sēdē piekrita arī Pieteikuma

130iesniedzēja pārstāve.

131Līdz 2020. gada grozījumu pieņemšanai minimālo ienākumu

132slieksnis sociālās palīdzības saņemšanai tika noteikts,

133pamatojoties uz politisku izšķiršanos un ņemot vērā valsts un

134pašvaldību finansiālās iespējas (sk. Satversmes tiesas

1352020. gada 25. jūnija sprieduma lietā

136Nr. 2019-24-03 20. un 21.2. punktu un

1372020. gada 16. jūlija sprieduma lietā

138Nr. 2019-25-03 16. un 19. punktu).

139Kā izriet no lietas materiāliem un tā, ko Saeimas un

140Labklājības ministrijas pārstāvji norādīja tiesas sēdē, ir divas

141vispāratzītas minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodes -

142absolūtā un relatīvā. Pieņemot 2020. gada grozījumus, tika

143izraudzīta relatīvā minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas

144metode. Šo grozījumu projektu anotācijās skaidrots, ka ar

145relatīvo metodi tiek ņemti vērā ienākumi dažādās sabiedrības

146grupās un tādējādi minimālo ienākumu slieksnis nosakāms kā

147proporcija no ienākumu mediānas. Tādējādi tiekot nodrošināts tas,

148ka, mainoties ekonomiskajai situācijai valstī, mainās arī

149minimālo ienākumu slieksnis un veidojoties samērīga proporcija,

150kādā sabiedrības vairākums ir finansiāli spējīgs atbalstīt

151sabiedrības mazākumu ar zemiem ienākumiem. Minimālo ienākumu

152slieksnis, kas nav zemāks par 20 procentiem no ienākumu

153mediānas, atbilstot ienākumu apmēram, pie kura visnabadzīgākajiem

154iedzīvotājiem vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu tiek sniegts

155materiāls atbalsts (sk. likumdošanas datubāzē informāciju

156par likumprojektiem Nr. 824/Lp13 "Grozījumi Sociālo

157pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" un

158Nr. 817/Lp13 "Grozījums likumā "Par sociālo

159drošību"". Pieejama: saeima.lv).

160Minimālo ienākumu sliekšņa noteikšana pēc relatīvās metodes

161esot plānota jau 2014. gadā, kad Ministru kabinets

162atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādāto koncepciju

163"Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu". Latvijas

164Banka konstatējusi piedāvātā risinājuma tiešu un pozitīvu ietekmi

165uz personu ienākumiem, nabadzības risku un ienākumu

166nevienlīdzības mazināšanu. Secināts, ka piedāvātais risinājums

167paaugstinātu kopējos ekvivalentos ienākumus (sk. lietas

168materiālu 1. sēj. 71. lp. un likumprojekta

169Nr. 824/Lp13 "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās

170palīdzības likumā" anotāciju. Pieejama: saeima.lv). Gan

171Latvijas Banka, gan vairākas citas pieaicinātās personas jau

172iepriekš Satversmes tiesas lietā Nr. 2019-24-03 norādīja, ka

173relatīvā metode ir vislabāk piemērota sociālās palīdzības

174minimuma noteikšanai, jo nodrošina to, ka, mainoties

175ekonomiskajai situācijai, mainās arī šis minimums. Relatīvā

176metode ļaujot noteikt tādu slieksni, kas atbilst ekonomiskajai

177realitātei valstī konkrētajā brīdī (sk. Satversmes tiesas

1782020. gada 25. jūnija sprieduma lietā

179Nr. 2019-24-03 19.2. punktu).

180Labklājības ministrijas pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka

181minimālo ienākumu sliekšņa noteikšana pēc relatīvās metodes

182nodrošina pabalsta saņēmējiem straujāku ienākumu pieaugumu. Tādā

183veidā šie ienākumi ne tikai kompensējot patēriņa cenu indeksa

184pieaugumu, bet arī veicinot garantēto minimālo ienākumu pabalsta

185saņēmēju, kā arī kopējā sabiedrības labklājības līmeņa

186pieaugumu.

187Relatīvā metode minimālo ienākumu līmeņa noteikšanai tiek

188izmantota arī vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs

189(sk. Koncepcija "Par minimālā ienākuma līmeņa

190noteikšanu" (informatīvā daļa), Rīga, 2014, 34. un

19135. lpp.). Saeimas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka

192relatīvo metodi izmantojot arī Eiropas Sociālo tiesību komiteja.

193Tā atsaukusies uz relatīvo metodi, piemēram, Pārskatītās Eiropas

194Sociālās hartas 12. panta 1. punkta interpretācijā

195(sk.: Eiropas Sociālo tiesību komitejas judikatūras

196apkopojums (Digest of the Case Law of the European Committee of

197Social Rights), 2018, 144. lpp.).

198Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs ir novērsis

199iepriekšējos Satversmes tiesas spriedumos konstatēto situāciju,

200proti, to, ka minimālo ienākumu slieksnis tiek noteikts,

201balstoties uz politiskiem apsvērumiem. Likumprojektu izstrādes

202materiāli liecina, ka likumdevējs minimālo ienākumu sliekšņa

203noteikšanā ir balstījies uz izsvērtu, zinātniski pamatotu,

204turklāt Eiropas Sociālo tiesību komitejas un vairāku Eiropas

205Savienības dalībvalstu atzītu metodoloģiju.

206Līdz ar to likumdevējs ir paredzējis

207objektīvu minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi, kura ir

208vērsta uz mērķi aizsargāt cilvēka cieņu, izlīdzināt sociālo

209nevienlīdzību un nodrošināt valsts ilgtspējīgu attīstību.

21016. Satversmes tiesa jau atzinusi, ka likumdevējam ir

211pienākums regulāri pārskatīt sociālās palīdzības minimuma

212atbilstību aktuālajam sabiedrības attīstības līmenim un dzīves

213apstākļiem (sal.: Satversmes tiesas 2020. gada

21416. jūlija sprieduma lietā Nr. 2019-25-03

21521. punkts). Tas nozīmē, ka minimālo ienākumu slieksnis

216ir regulāri jāpārskata atbilstoši aktuālajiem datiem par

217sociālekonomisko situāciju.

218Minimālo ienākumu slieksnis tiek noteikts, ņemot vērā aktuālos

219datus par ienākumu mediānu. Sociālās drošības likuma anotācijā

220skaidrots, ka ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma dati, uz

221kuru pamata tiek aprēķināta ienākumu mediāna un analizēti

222nabadzības un sociālās atstumtības rādītāji, tiek iegūti un

223analizēti pēc vienotas pieejas visās Eiropas Savienības

224dalībvalstīs, balstoties uz Apsekojuma metodoloģiju. Tā paredz,

225ka tiek iegūti ienākumu dati par fiksētu 12 mēnešu laikposmu

226no mājsaimniecībām, kuras piedalās apsekojumā un veic savu

227ienākumu uzskaiti. Tas nozīmē, ka dati tiek vākti, piemēram, par

228visu 2018. gadu, savukārt to apstrāde, korelēšanas analīze

229un validēšana tiek veikta 2019. gadā, bet datu publikācija

230tiek nodrošināta, sākot ar 2020. gada pirmo ceturksni.

231Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) 2019/1700, ar ko izveido

232vienotu ietvaru Eiropas statistikai par personām un

233mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati

234individuālā līmenī, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes

235regulas (EK) Nr. 808/2004, (EK) Nr. 452/2008

236un (EK) Nr. 1338/2008 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta

237un Padomes regulu (EK) Nr. 1177/2003 un Padomes regulu

238(EK) Nr. 577/98, no 2021. gada ir noteikti jauni

239datu iesniegšanas termiņi, tiecoties nodrošināt to, ka dati tiek

240publicēti pēc iespējas ātrāk. Tomēr arī jaunais regulējums ļaus

241iegūt datus par ienākumiem konkrētā laikposmā ne agrāk kā pēc

242gada. Tādējādi dati par ienākumu mediānu, kas tika ņemta par

243pamatu minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanai 2021. gadam,

244patiesībā bija 2018. gada dati (sk. likumprojekta

245Nr. 817/Lp13 "Grozījums likumā "Par sociālo

246drošību"" anotāciju. Pieejama: saeima.lv). Arī

247Saeimas pārstāvis tiesas sēdē uzsvēra, ka datu apstrāde ir

248apjomīgs process. Labklājības ministrijas pārstāve papildus

249norādīja, ka Latvijas Centrālā statistikas pārvalde datus par

250ienākumu mediānu publicē februārī, bet citās Eiropas Savienības

251dalībvalstīs tas tiekot darīts vēlāk.

252Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka pārskatīšanas gadā

253aktuālākie dati, kas likumdevējam ir pieejami minimālo ienākumu

254sliekšņa noteikšanai, attiecas uz laikposmu pirms trim

255gadiem.

25616.1. Ar 2023. gada grozījumiem Sociālās drošības

257likuma 2.2 panta trešajā daļā paredzēts, ka

258minimālo ienākumu slieksni pārskata katru gadu.

259Minimālo ienākumu sliekšņa ikgadēja pārskatīšana nodrošina to,

260ka sociālās palīdzības atbalsta sniegšanas brīdī šis slieksnis

261tiek noteikts pēc datiem, kas iegūti pirms trim gadiem, un tas

262arī atbilst iepriekš aplūkotajai situācijai. Attiecīgi, piemēram,

263minimālo ienākumu slieksnis 2024. gadam tiks noteikts pēc

264datiem, kas iegūti 2021. gadā. Acīmredzams, ka dati, kas

265iegūti pirms trim gadiem, neatspoguļo sociālekonomisko situāciju

266sociālās palīdzības atbalsta sniegšanas brīdī.

267Tomēr jāņem vērā, ka statistikas datu ieguves un apstrādes

268process atbilstoši Apsekojuma metodoloģijai objektīvi aizņem ilgu

269laiku, un tādēļ šāda situācija ir attaisnojama. Kā to tiesas sēdē

270skaidroja Labklājības ministrijas pārstāve, nākamā gada valsts

271budžeta plānošana sākas iepriekšējā gada martā, kad Finanšu

272ministrijai tiek iesniegta pirmā informācija par datiem, kas

273nepieciešami nākamā gada valsts budžeta aprēķiniem. Likuma

274"Par budžetu un finanšu vadību" 16. panta otrā

275daļa paredz, ka finanšu ministrs līdz kārtējā gada 1. martam

276iesniedz Ministru kabinetam budžeta sagatavošanas grafika

277projektu. Iepriekšējo valsts budžetu sagatavošanas grafiki rāda,

278ka ministrijām pirmā informācija pamatbudžeta bāzes projekta

279sagatavošanai bija jāiesniedz līdz attiecīgā gada maijam (sk.,

280piemēram, Ministru kabineta 2021. gada 25. marta

281rīkojuma Nr. 207 "Par likumprojekta "Par vidēja

282termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" un

283likumprojekta "Par valsts budžetu 2022. gadam"

284sagatavošanas grafiku" pielikumu un 2023. gada

28517. marta rīkojuma Nr. 130 "Par likumprojekta

286"Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru

2872024., 2025. un 2026. gadam" sagatavošanas

288grafiku" pielikumu). Tātad Labklājības ministrija katra

289gada pavasarī iesniedz Finanšu ministrijai informāciju par nākamā

290saimnieciskā gada izdevumiem saistībā ar minimālo ienākumu

291slieksni, un šī informācija ir balstīta uz datiem, kas publicēti

292tā paša gada februārī. Tādējādi likumdevējs minimālo ienākumu

293sliekšņa pārskatīšanai izmanto aktuālākos tam pieejamos datus par

294ienākumu mediānu.

295Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka minimālo ienākumu sliekšņa

296pārskatīšana vienu reizi gadā nenodrošinot sociālās palīdzības

297atbilstību sociālekonomiskajai situācijai. Pieteikuma iesniedzēja

298pārstāve norādīja, ka pārskatīšanu varētu veikt reizi pusgadā.

299Finanšu ministrija iepriekš norādījusi, ka faktiski minimālo

300ienākumu sliekšņa pārskatīšana 1. jūlijā būtu jāveic,

301pamatojoties uz pieņēmumiem par papildus nepieciešamo finansējumu

302(sk. Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu "Par

303priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem

3042021. gadam un ietvaram 2021.-2023. gadam".

305Pieejams: tap.mk.gov.lv). Tiesas sēdē Finanšu ministrijas

306pārstāve uzsvēra, ka budžeta plānošana ir jābalsta uz reāli

307ticamiem datiem. Tas nozīmē, ka jāņem vērā aktuālā publicētā

308ienākumu mediāna. Pretējā gadījumā veidotos tāda situācija, ka

309izdevumu ir vairāk, nekā ieplānots, vai arī ieplānotie izdevumi

310pārsniegtu nepieciešamos, un šos līdzekļus plānojot būtu bijis

311iespējams novirzīt nozarēm, kurām tie vairāk nepieciešami.

312Valsts budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi

313nepieciešami valsts institūcijām un pašvaldībām ar normatīvajiem

314aktiem noteikto valsts pienākumu izpildei, un turklāt nodrošināt,

315lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu

316atbilstoši ieņēmumi. Budžetu izstrādājot, jāņem vērā

317nepieciešamība nodrošināt vispārējo ekonomisko līdzsvaru (sk.

318likuma "Par budžetu un finanšu vadību"

3191. panta otro daļu). Ja minimālo ienākumu slieksnis

320tiktu pārskatīts katra gada 1. jūlijā, tad likumdevējam

321valsts budžets būtu jāplāno uz pieņēmumu pamata. Tādējādi varētu

322rasties valsts budžeta iztrūkums vai pārpalikums, līdz ar to

323tiktu izjaukts budžeta līdzsvars, un tas prasītu arī regulāru tā

324koriģēšanu.

325Kā to tiesas sēdē norādīja Finanšu ministrijas pārstāve,

326lemjot par valsts budžetu, ir būtiski nodrošināt līdzsvaru starp

327valsts ekonomiskajām, finansiālajām iespējām un visas sabiedrības

328labklājību, ņemot vērā pieejamos resursus un nepieciešamību

329sabalansēt izdevumus starp visām nozarēm. Ministrijas pārstāve

330norādīja, ka 2023. gadā ar minimālo ienākumu slieksni

331saistītie valsts budžeta izdevumi ir

332104 miljoni euro, tas ir, mazāki par vienu

333procentu no kopējiem budžeta izdevumiem. Tomēr, neraugoties uz šo

334izdevumu proporciju kopējā valsts budžetā, absolūtos skaitļos

335plānoto un faktisko izdevumu starpība var būt nozīmīga, lai segtu

336izdevumus par citu sabiedrībai svarīgu vajadzību

337apmierināšanu.

338Tiesas sēdē Saeimas pārstāvis un Labklājības ministrijas

339pārstāve norādīja, ka ilgtermiņā vidējā ienākumu mediāna aug

340straujāk nekā patēriņa cenas. Tādējādi minimālo ienākumu sliekšņa

341pieaugums ne tikai kompensējot patēriņa cenu indeksa pieaugumu,

342bet arī veicinot garantēto minimālo ienākumu pabalsta saņēmēju

343labklājības līmeņa un kopējā sabiedrības labklājības līmeņa

344pieaugumu.

345Satversmes tiesa secina: lai arī minimālo ienākumu slieksnis

346tiek pārskatīts, pamatojoties uz datiem, kas iegūti pirms trim

347gadiem, tomēr ikgadēja šā sliekšņa pārskatīšana atbilst valsts

348budžeta veidošanas procesa pamatprincipiem un parastos apstākļos

349ilgtermiņā veicina trūcīgāko personu labklājību un mazina sociālo

350nevienlīdzību. Šāds risinājums ir vērsts uz ilgtspējīgas sociālās

351palīdzības nodrošināšanu.

352Tādējādi likumdevējs, pieņemot 2023. gada grozījumus, ir

353izpildījis savu pienākumu regulāri pārskatīt minimālo ienākumu

354slieksni.

35516.2. Pirms 2020. gada grozījumu pieņemšanas

356Labklājības ministrijas sākotnēji izstrādātie likumprojekti

357paredzēja līdzīgu tiesisko regulējumu tam, kas tika pieņemts ar

3582023. gada grozījumiem un ir spēkā šobrīd. Tomēr Ministru

359kabinets uzdeva ministrijai precizēt likumprojektus, paredzot to,

360ka minimālo ienākumu slieksni pārskata ne retāk kā reizi trijos

361gados (sk. Ministru kabineta 2020. gada

36230. septembra ārkārtas sēdes protokola Nr. 57

3637. punktu. Pieejams: tap.mk.gov.lv).

3642020. gada grozījumiem stājoties spēkā, no

3652021. gada 1. janvāra minimālo ienākumu slieksnis tika

366noteikts pēc 2018. gada ienākumu mediānas. Kaut arī likumā

367ietvertie vārdi "ne retāk kā reizi trijos gados"

368pieļāva iespēju minimālo ienākumu slieksni pārskatīt biežāk,

369tomēr līdz 2023. gada 1. jūlijam, kad stājās spēkā

370jaunās apstrīdētās normas, šis slieksnis netika pārskatīts.

371Tādējādi divu ar pusi gadu garumā minimālo ienākumu slieksnis

372bija noteikts un garantēto minimālo ienākumu pabalsts tika

373izmaksāts pēc 2018. gada datiem par ienākumu mediānu. Līdz

374ar to Saeima bija pieļāvusi tādu situāciju, ka minimālo ienākumu

375slieksnis tika balstīts uz datiem, kas iegūti arī pirms pieciem

376gadiem.

377Saeima skaidrojusi, ka pēc 2020. gada grozījumiem, kas

378tika pieņemti steidzamības kārtā, bija paredzēts pieņemt jaunu

379tiesisko regulējumu ar mērķi pilnībā izpildīt Satversmes tiesas

380spriedumus. Savukārt tiesas sēdē Labklājības ministrijas pārstāve

381paskaidroja, ka par iemeslu tam, kādēļ šīs ministrijas

382izstrādātie likumprojekti pēc Finanšu ministrijas iebildumiem

383tika precizēti, esot bijuši valsts budžeta apsvērumi.

384Plāns pārskatīt minimālo ienākumu slieksni pēc relatīvās

385metodes Ministru kabineta darba kārtībā bija jau kopš

3862014. gada. Bija izstrādāti likumprojekti, kas paredzēja

387piemērot relatīvo, uz ienākumu mediānu balstīto metodi, kā arī

388pārskatīt minimālo ienākumu slieksni katru gadu. Turklāt ar

3892020. gada grozījumiem minimālo ienākumu slieksnis faktiski

390jau tika noteikts, balstoties uz relatīvo metodi. Tiesas sēdē ne

391Saeimas, ne citu institūciju pārstāvji tam, kādēļ uzreiz netika

392paredzēta minimālo ienākumu sliekšņa ikgadēja pārskatīšana,

393nenorādīja nevienu citu objektīvu pamatu kā vien valsts budžeta

394intereses. Atbildes rakstā Saeima norādīja, ka var būt tādi

395apstākļi, kas samazina nepieciešamību pārskatīt minimālo ienākumu

396slieksni reizi gadā, un par piemēru minēja ekonomisko lejupslīdi.

397Tomēr ne no lietas dalībnieku norādītā, ne lietas materiāliem

398neizriet, ka minimālo ienākumu slieksnis netika pārskatīts tādēļ,

399ka ienākumu mediāna vai ekonomiskā situācija būtu bijusi

400nemainīga.

401Latvijas Bankas veiktās mikrosimulācijas rezultāti liecināja,

402ka ilgtermiņā ienākumu nevienlīdzības mazināšanās būtu paredzama

403arī tad, ja minimālo ienākumu slieksnis tiktu pārskatīts ik pēc

404trim gadiem, tomēr šāda pārskatīšanas regularitāte

4052022.-2023. gadā varētu novest pie ienākumu nevienlīdzības

406palielināšanās. Tika secināts, ka minimālo ienākumu sliekšņa

407ikgadēja pārskatīšana trūcīgāko iedzīvotāju situāciju uzlabotu ar

408katru gadu atbilstoši ekonomiskās attīstības tendencēm, līdz ar

409to trūcīgo iedzīvotāju ienākumi izlīdzinātos iepretim turīgāko

410iedzīvotāju ienākumu pieauguma tempiem, un tādējādi mazinātos

411nabadzības risks un ienākumu nevienlīdzība (sk. Ministru

412kabineta 2021. gada 17. septembra rīkojumu Nr. 657

413"Par Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas

414pilnveidošanai 2022.-2024. gadam").

415Satversmes tiesa uzskata: valsts budžeta intereses pašas par

416sevi bez jebkādiem citiem objektīviem apsvērumiem nevar kalpot

417par pamatu tam, ka valsts nepilda savu pienākumu nodrošināt

418sociālās palīdzības minimumu. Secināms, ka likumdevējs bija

419pieļāvis to, ka minimālo ienākumu līmeņi netiek pārskatīti

420atbilstoši aktuālākajiem datiem par ienākumu mediānu, un tādējādi

421nebija izpildījis Satversmes tiesas spriedumos noteikto pienākumu

422pēc iespējas regulāri pārskatīt sociālās palīdzības minimuma

423atbilstību sociālekonomiskajai situācijai.

424Līdz ar to likumdevējs ar jaunajām

425apstrīdētajām normām ir nodrošinājis, ka minimālo ienākumu

426slieksnis tiek regulāri pārskatīts. Savukārt ar sākotnēji

427apstrīdētajām normām likumdevējs nebija nodrošinājis regulāru

428minimālo ienākumu sliekšņa pārskatīšanu. Tādēļ sākotnēji

429apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. un

430109. pantam.

43117. Tagad Satversmes tiesa pārbaudīs, vai jaunajās

432apstrīdētajās normās noteiktā minimālo ienākumu sliekšņa

433noteikšanas kārtība kopā ar citiem sociālās drošības sistēmas

434pasākumiem rada ikvienai trūcīgai personai iespēju veidot cilvēka

435cieņai atbilstošu dzīvi.

436Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka trūcīgām personām gan ir

437pieejami vairāki atbalsta pasākumi, tomēr minimālo ienākumu

438slieksnis nesasniedz pat izmaksas par pārtiku, tādēļ nav nozīmes

439tam, cik lielu papildu atbalstu var saņemt no citiem sociālās

440palīdzības pasākumiem.

441Savukārt Saeima uzsver, ka minimālo ienākumu sliekšņa

442atbilstību nevar vērtēt izolēti, bet tā jāvērtē kopā ar valsts

443nodrošināto cita veida sociālo palīdzību un atvieglojumiem.

444Garantēto minimālo ienākumu pabalsts un mājokļa pabalsts kā abu

445šo pabalstu kopums ir ievērojami lielāks par minimālo ienākumu

446slieksni. Arī vairākas lietā pieaicinātās personas uzskata, ka

447tieši viss sociālā atbalsta kopums nodrošina cilvēka cienīgu

448dzīvi.

449Satversmes tiesa jau iepriekš norādīja, ka par personas

450pamatvajadzībām, kuru apmierināšana minimālā līmenī būtu

451jānodrošina garantēto minimālo ienākumu pabalstam kopā ar citiem

452sociālās drošības sistēmas pasākumiem, uzskatāma pārtika,

453apģērbs, mājoklis, medicīniskā palīdzība un pamatizglītība, kā

454arī iespējas piedalīties sociālajā, politiskajā un kultūras

455dzīvē.

45617.1. Vairāki lietas dalībnieki un pieaicinātās

457personas norādīja, ka trūcīgo personu pamatvajadzību

458apmierināšanu var nodrošināt ar citiem sociālās drošības sistēmas

459pasākumiem - valsts sociālajiem pabalstiem, pabalstu krīzes

460situācijā vai pašvaldību brīvprātīgo iniciatīvu pabalstiem.

461Tomēr Satversmes tiesa jau iepriekš ir vērtējusi minētos

462atbalsta pasākumus un secinājusi, ka tie nav vērtējami kā tādi,

463kuri būtu izmantojami trūcīgo personu pamatvajadzību

464nodrošināšanai. Proti, valsts sociālajiem pabalstiem un citiem

465atbalsta pasākumiem, kas minēti Sociālās palīdzības likuma

46636. panta pirmajā daļā, ir konkrēts mērķis, un tie tiek

467izmaksāti pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgām personām

468(sk. Satversmes tiesas 2020. gada 25. jūnija

469sprieduma lietā Nr. 2019-24-03 22.2. punktu).

470Sociālās palīdzības likuma 35. panta otrās daļas

4712. punktā paredzētais pabalsts krīzes situācijā nav vērsts

472uz to, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar tādiem trūcīgas

473personas dzīves apstākļiem, kuri to pakļauj nabadzības riskam.

474Šis pabalsts izmaksāts konkrētām personām, kad tās nonākušas

475krīzes situācijā (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

47625. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-24-03

47722.3.3. punktu). Savukārt dažādu to pabalstu, kurus

478pašvaldības var izmaksāt brīvprātīgo iniciatīvu ietvaros, esība

479un apmērs katrā pašvaldībā ir atšķirīgs un atkarīgs no konkrētās

480pašvaldības iespējām šādu atbalstu sniegt (sk. Satversmes

481tiesas 2020. gada 25. jūnija sprieduma lietā

482Nr. 2019-24-03 22.3.3. punktu).

483Saeimas pārstāvis tiesas sēdē arī norādīja, ka ekonomisko

484satricinājumu un krīzes apstākļos likumdevējs ir paredzējis

485mērķētus atbalsta pasākumus finansiālo grūtību pārvarēšanai.

486Proti, Covid-19 pandēmijas, Krievijas sāktā kara Ukrainā un

487energoresursu krīzes seku mazināšanai likumdevējs ir ieviesis

488individuālus atbalsta pasākumus attiecībā uz elektroenerģijas un

489apkures maksājumiem, palielinājis mājokļa pabalsta koeficientu,

490piešķīris papildu pārtikas komplektus, noteicis pabalstu

491senioriem un palielinājis ģimenes valsts pabalstu.

492Šie atbalsta pasākumi bija terminēti un tika sniegti pie

493noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgām personām un, līdzīgi kā

494pabalsts krīzes situācijā, bija vērsti uz noteiktu krīžu

495pārvarēšanu. Tādēļ šos atbalsta pasākumus nevar uzskatīt par

496tādiem, kuri nodrošina trūcīgo personu pamatvajadzību

497apmierināšanu ilgtermiņā.

498Tādējādi iepriekš minētos atbalsta pasākumus nevar uzskatīt

499par tādiem, kas vērsti uz ikvienas trūcīgas personas

500pamatvajadzību apmierināšanu.

50117.2. Labklājības ministrija, izstrādājot

5022020. gada grozījumu projektus, to anotācijās norādīja, ka

503garantēto minimālo ienākumu pabalsts ļauj nodrošināt pašu

504nepieciešamāko ikdienas izdevumu, proti, izdevumu par ēdienu,

505apģērbu, personīgās higiēnas piederumiem, kā arī citu nelielu

506mājsaimniecības ikdienas izdevumu segšanu. Uz pārējo

507pamatvajadzību nodrošināšanu esot vērstas citas sociālās drošības

508sistēmas daļas. Proti, pārtikas izdevumi tiekot nodrošināti ar

509garantēto minimālo ienākumu pabalstu, Atbalstīšanas fonda

510atbalstu, valsts un pašvaldību finansētām brīvpusdienām

511skolēniem, kā arī zupas virtuvēm. Izdevumus par apģērbu sedzot

512garantēto minimālo ienākumu pabalsts un nevalstisko organizāciju

513sniegtais atbalsts. Mājokļa izdevumi tiekot segti ar mājokļa

514pabalstu un citu pašvaldības sniegto atbalstu mājokļa jautājumu

515risināšanai. Veselības pakalpojumi tiekot nodrošināti ar valsts

516apmaksātiem atvieglojumiem un pabalstu atsevišķu izdevumu

517apmaksai. Tiesības uz izglītību tiekot īstenotas ar bezmaksas

518izglītību vispārējās izglītības sistēmas ietvaros, Atbalstīšanas

519fonda atbalstu, kā arī pabalstu atsevišķu izdevumu samaksai.

520Dalību sociālajā un kultūras dzīvē nodrošinot pašvaldību un

521nevalstisko organizāciju organizētie pasākumi, kā arī ārpusskolas

522interešu izglītība. Savukārt dalību politiskajos procesos

523nodrošinot pasākumi, kas tiek veikti, lai personām būtu piekļuve

524vēlēšanām, nevalstisko organizāciju fonda iniciatīvas pilsoniskās

525sabiedrības stiprināšanai un politisko partiju iniciatīvas

526informācijas pieejamības nodrošināšanai.

52717.2.1. Minimālo ienākumu slieksnis un attiecīgi

528garantēto minimālo ienākumu pabalsts no 2023. gada

5291. jūlija ir 125 euro pirmajai vai vienīgajai

530personai mājsaimniecībā un 87,50 euro pārējām

531personām mājsaimniecībā, tostarp bērniem. No 2024. gada

5321. janvāra būs attiecīgi 137 euro un

53395,90 euro (sk. Centrālās statistikas

534pārvaldes datus par minimālo ienākumu mediānu. Pieejami:

535data.stat.gov.lv).

536Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta pārtikas groza

537izmaksas mēnesī 2020. gadā vienam pieaugušajam bija

538151,80 euro, bet 15-18 gadus vecam bērnam -

539154,46 euro (sk. Labklājības ministrijas pētījumu

540"Jaunas metodoloģijas izstrāde iztikas minimuma patēriņa

541preču un pakalpojumu groza noteikšanai un tās aprobācija

542(izmēģinājumprojekti)". Pieejams: lm.gov.lv). Patēriņa

543cenu pārmaiņas 2023. gada augustā, salīdzinot ar

5442020. gada augustu, patēriņa grupai "01.1 Pārtika"

545ir 39 procenti (sk. Centrālās statistikas pārvaldes

546inflācijas kalkulatoru. Pieejams:

547tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv). Tas nozīmē, ka pēc

548pārtikas groza izmaksu pārrēķināšanas šīs izmaksas

5492023. gadā vienam pieaugušajam bija aptuveni

550211 euro, bet 15-18 gadus vecam bērnam -

551215 euro mēnesī.

552Saeimas un Labklājības ministrijas pārstāvji tiesas sēdē

553norādīja, ka papildus garantēto minimālo ienākumu pabalstam

554izdevumus par ēdienu sedz arī Atbalstīšanas fonda ietvaros

555izsniegtie pārtikas komplekti (turpmāk - pārtikas komplekts),

556kuru valsts iepirkumā iegūtā vērtība ir 17,65 euro

557mēnesī. Tādējādi garantēto minimālo ienākumu pabalsts kopā ar

558pārtikas komplektu pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā

559nodrošina ar pārtiku saistīto izdevumu segšanu ne mazāk par

560142,65 euro 2023. gadā un

561154,65 euro 2024. gadā, bet pārējām personām

562mājsaimniecībā - 105,65 euro 2023. gadā un

563113,65 euro 2024. gadā.

564Izglītības likuma 59. panta 3.1 daļā

565paredzēts, ka to izglītojamo ēdināšanu, kuri izglītības iestādēs

566apgūst pamatizglītības programmas 1.-4. klasē, finansē no

567valsts vai pašvaldības budžeta. Taču valstij un pašvaldībai nav

568pienākuma finansēt brīvpusdienas arī cita vecuma izglītojamiem.

569Tādēļ šis atbalsts nav uzskatāms par tādu, kas ikvienai trūcīgai

570mājsaimniecībai palīdzētu samazināt izdevumus par ēdienu.

571Saeimas un Labklājības ministrijas pārstāvji tiesas sēdē

572norādīja, ka Latvijā 30 vietās ir pieejamas zupas virtuves. Tomēr

573Latvijā ir 43 pašvaldības, tātad zupas virtuves nav pieejamas

574ikvienai trūcīgai personai visā valstī.

575Satversmes tiesa secina, ka garantēto minimālo ienākumu

576pabalsts kopā ar pārtikas komplektiem nesasniedz vienas personas

577pārtikas groza izmaksas, bet zupas virtuves un brīvpusdienas

578izglītojamiem nav pieejamas ikvienai trūcīgai personai.

57917.2.2. Labklājības ministrija, izstrādājot

5802020. gada grozījumus, paredzēja, ka izdevumus par apģērbu

581varēs segt ar garantēto minimālo ienākumu pabalstu vai ka apģērbu

582varēs saņemt ar nevalstisko organizāciju atbalstu

583pašvaldībās.

584Tomēr Satversmes tiesa jau secināja, ka garantēto minimālo

585ienākumu pabalsts primāri nesedz pat izdevumus par pārtikas

586grozu, tādēļ nekādi nevar tikt uzskatīts par pietiekamu arī

587apģērba iegādei. Turklāt ne Saeima, ne Labklājības ministrija

588nesniedza informāciju par to, kā un kādā apmērā ikviena trūcīga

589persona pašvaldībā var saņemt atbalstu apģērba sarūpēšanai.

590Tādējādi nevar uzskatīt, ka visām trūcīgām personām būtu

591nodrošināts atbalsts apģērba iegādei.

59217.2.3. Vienlaikus ar 2020. gada grozījumiem

593apstrīdētajās normās likumdevējs noteica vienotu tiesisko

594regulējumu arī mājokļa pabalsta nodrošināšanai.

595Sociālās palīdzības likuma 35. panta pirmās daļas

5962. punkts paredz mājokļa pabalstu - materiālu atbalstu ar

597mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai. Atbilstoši Sociālās

598palīdzības likuma 35. panta trešajai daļai mājokļa pabalstu

599aprēķina par tādām pozīcijām kā, piemēram, dzīvojamās telpas

600lietošana (īres maksa un izdevumi par obligāti veicamajām

601pārvaldīšanas darbībām), pakalpojumi, kas saistīti ar dzīvojamās

602telpas lietošanu (apkure, ūdens, elektroenerģija, kanalizācija,

603atkritumu apsaimniekošana) un telekomunikāciju pakalpojumi.

604Atbilstoši Sociālās palīdzības likuma 35. panta

605ceturtajai daļai mājokļa pabalstu aprēķina kā starpību starp

606minimālo ienākumu sliekšņa summu mājsaimniecībai, kas reizināta

607ar attiecīgu šā panta piektajā daļā noteikto koeficientu, un

608normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokli un

609mājsaimniecības kopējiem ienākumiem. Ar 2023. gada

610grozījumiem Sociālās palīdzības likuma 35. panta piektajā

611daļā mājokļa pabalsta aprēķināšanai mājsaimniecībai noteikti

612koeficienti no 1,5 līdz 2,5, kas piemērojami minimālo ienākumu

613sliekšņa summai atkarībā no mājsaimniecības veida. Ministru

614kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 809

615"Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas

616izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu"

6173. pielikumā noteikti mājokļa pabalsta aprēķināšanai

618izmantojamo izdevumu pozīciju ierobežojumi.

619Tiesas sēdē Labklājības ministrijas pārstāve norādīja, ka

6202021. gadā vidējais ikmēneša mājokļa pabalsts vienas

621personas mājsaimniecībai bija 100 euro, bet

6222022. gadā vairāku personu mājsaimniecībai -

623168,88 euro.

624Atbalstīšanas fonda ietvaros trūcīgās personas var saņemt arī

625higiēnas un saimniecības preču komplektus, kuru aptuvenā vērtība

626ir 2 euro mēnesī.

627Papildus minētajam Ministru kabineta 2021. gada

6281. jūnija noteikumu Nr. 345 "Aizsargātā lietotāja

629tirdzniecības pakalpojuma noteikumi" 3.1. apakšpunktā

630trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai paredzēts

6315 euro maksājuma samazinājums par elektroenerģiju.

632Atbilstoši minēto noteikumu 38.2 1. apakšpunktam

633maksājuma samazinājums līdz 2023. gada 31. decembrim ir

63420 euro.

635Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs ir novērsis iepriekš

636Satversmes tiesas konstatēto, ka atbalsta pasākumi mājokļa

637jautājumos trūcīgām personām tiek nodrošināti atkarībā no

638pašvaldību sociālās politikas un finansiālajām iespējām. Šobrīd

639mājokļa pabalstu visā valstī pēc vienādiem kritērijiem var saņemt

640ikviena persona, kas saņem garantēto minimālo ienākumu pabalstu.

641Šis pabalsts ir atzīstams par tādu, kas ikvienai trūcīgai

642personai nodrošina atbalstu mājokļa jautājumos vismaz minimālā

643apmērā.

64417.2.4. Saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas

645likuma 6. panta otrās daļas 17. punktu trūcīgas

646personas ir atbrīvotas no pacienta līdzmaksājuma par valsts

647apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Savukārt atbilstoši

648Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumu

649Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un

650medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība"

6513.1 un 100. punktam trūcīgam pacientam, kuram

652saskaņā ar šiem noteikumiem pienākas zāļu vai medicīnisko ierīču

653iegādes izdevumu kompensācija, zāļu un medicīnisko ierīču iegādes

654izdevumus sedz pilnā apmērā no kompensācijai piešķirtajiem

655līdzekļiem, bet ne vairāk kā 14 228,72 euro

656vienam pacientam 12 mēnešu periodā.

657Sociālās palīdzības likuma 35. panta otrās daļas

6581. punkts paredz papildu sociālās palīdzības pabalstu

659atsevišķu izdevumu samaksai, un tas ir materiāls atbalsts

660personām sociālās funkcionēšanas un neatkarīgas dzīves

661nodrošināšanai. Minētais pabalsts var tikt izmantots arī ar

662veselības aprūpi saistītu izdevumu samaksai.

663Tādējādi likumdevēja paredzētie atbalsta pasākumi ikvienai

664trūcīgai personai vismaz minimālā apmērā nodrošina veselības

665aprūpi.

66617.2.5. Satversmes 112. pants ikvienam garantē

667tiesības uz izglītību un valsts nodrošinātu iespēju bez maksas

668iegūt pamatizglītību.

669Mācību līdzekļi tiek finansēti no valsts un pašvaldību

670līdzekļiem. Tomēr atbilstoši Izglītības likuma 58. panta

671trešajai daļai vecāku vai personu, kas realizē aizgādību,

672pienākums ir savu materiālo iespēju robežās nodrošināt bērna

673izglītošanai nepieciešamos individuālos mācību piederumus. Tie

674ir, piemēram, kancelejas piederumi, apģērbs un apavi, higiēnas

675piederumi, materiāli priekšmetu vai produktu radīšanai mācību

676procesā.

677Skolas gaitu uzsākšanai bērniem, kuri dzīvo trūcīgās

678mājsaimniecībās, ir iespēja no Atbalstīšanas fonda saņemt

679bezmaksas skolas preču komplektus. Pieejami divu veidu skolas

680preču komplekti - sākumskolas skolēniem vecumā no 5 līdz

68110 gadiem un pamatskolas skolēniem vecumā no 11 līdz

68216 gadiem. Skolas preču komplektā iekļautas tādas lietas,

683kā, piemēram, mugursoma, klades, burtnīcas, materiāli,

684rakstāmrīki un citi kancelejas piederumi (sk.: Mazaizsargāto

685ģimeņu bērniem iespējams saņemt bezmaksas skolas preču

686komplektus. Pieejams: atbalstapakas.lv). Tiesas sēdē

687Labklājības ministrijas pārstāve norādīja, ka mācību piederumu

688komplekta vērtība atkarībā no skolēna vecuma ir 19 vai 30

689euro.

690Satversmes tiesa secina, ka ikvienam ir nodrošināta iespēja

691iegūt bezmaksas izglītību un trūcīgām mājsaimniecībām ar bērniem

692ir nodrošināts atbalsts mācību līdzekļu iegādei vismaz minimālā

693apmērā.

69417.2.6. Atšķirībā no pārējām aplūkotajām vispārējām

695cilvēka pamatvajadzībām, vajadzība piedalīties sociālajā un

696kultūras dzīvē, kā arī politiskajos procesos ir daudz

697individuālāka un lielā mērā atkarīga no konkrētas personas

698interesēm. Iedzīvotājiem ir pieejami dažādi valsts vai pašvaldību

699organizēti bezmaksas kultūras pasākumi, bez maksas var izmantot

700arī bibliotēku pakalpojumus. Tādēļ nevar atzīt, ka trūcīgām

701personām netiktu nodrošināts atbalsts dalībai sociālajā un

702kultūras dzīvē, kā arī politiskajos procesos.

703Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesa secina: lai arī

704likumdevējs ir noteicis atbalsta pasākumus atsevišķu

705pamatvajadzību nodrošināšanai minimālā apmērā, tomēr nevar atzīt,

706ka kopumā ikvienai trūcīgai personai ir pieejams pietiekams

707atbalsts tai visu nepieciešamo pamatvajadzību apmierināšanai.

708Līdz ar to jaunajās apstrīdētajās normās paredzētā

709minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas kārtība kopā ar citiem

710sociālās drošības sistēmas pasākumiem nerada ikvienai trūcīgai

711personai iespēju veidot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi. Tādēļ

712tās neatbilst Satversmes 1. un 109. pantam.

71318. Satversmes tiesa vērš uzmanību uz to, ka Valsts

714kontrole jau 2014. gadā ir secinājusi, ka pašvaldības nav

715mērķtiecīgi izvērtējušas iedzīvotāju sociālo situāciju un to

716pamatvajadzības, lai izveidotu efektīvu sociālās palīdzības

717sistēmu (sk.: Valsts kontroles revīzijas ziņojums. Pašvaldību

718sniegtās sociālās palīdzības tiesiskums un efektivitāte. Rīga,

7192014, 5. un 6. lpp.). Arī Valsts kontroles 2020. gada

720revīzijas ziņojumā secināts, ka pašvaldībās vēl arvien pastāv

721atšķirīga pieeja sociālo pabalstu veidu, to skaita un saņēmēju

722loka noteikšanai. Pašvaldību izlietotie līdzekļi, kas paredzēti

723sociālajai palīdzībai, ne vienmēr ir mērķēti uz nabadzības riskam

724pakļautajām iedzīvotāju grupām. Turklāt visbiežāk pašvaldību

725sociālo dienestu rīcībā nemaz nav aktuālas informācijas par

726pašvaldībā dzīvojošo iedzīvotāju struktūru, arī par tādām

727iedzīvotāju grupām, kas visvairāk ir pakļautas nabadzības un

728sociālās atstumtības riskam (sk.: Valsts kontroles revīzijas

729ziņojums. Vai valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika

730sasniedz tai izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā? Rīga,

7312020, 8., 104. un 112. lpp.).

732Tiesas sēdē Valsts kontroles pārstāves uzsvēra, ka joprojām

733nav iespējams novērtēt, cik daudz no visiem sociālās palīdzības

734sistēmas instrumentiem ir pieejami vistrūcīgākajiem

735iedzīvotājiem. Par to neesot datu, jo pašvaldības to nodrošinātos

736atbalsta pasākumus neuzskaitot. Primārajiem atbalsta veidiem -

737garantēto minimālo ienākumu pabalstam, mājokļa pabalstam un

738pabalstam krīzes situācijā - pašvaldības laikā, kad Valsts

739kontrole veica revīziju, tērējušas 41 procentu no visiem

740tiem finanšu līdzekļiem, kurus tās tērē sociālajai palīdzībai.

741Savukārt no pārējiem 59 procentiem daļa izmantota, piemēram,

742svētku pabalstiem un dāvanām, nevis rūpējoties par pamatvajadzību

743apmierināšanu. Tā kā datu trūkst, nevarot arī pārliecināties par

744to, vai minimālo ienākumu slieksnis un sociālās drošības sistēmas

745atbalsta pasākumi ir pietiekami.

746Ņemot vērā izskatāmajā lietā iegūto informāciju, lietas

747dalībnieku un pieaicināto personu viedokļus, var secināt, ka

748joprojām nav izveidota tāda sociālās palīdzības sistēma, kura

749nodrošinātu pārredzamu atbalsta sniegšanu, lai gan pašvaldībām,

750gan politikas veidotājiem un pašam likumdevējam būtu pieejama

751informācija par trūcīgām personām sniegtā atbalsta apmēru un

752efektivitāti. Lai gan likumdevējs ir ieviesis sociālās palīdzības

753sistēmā zināmas izmaiņas, kas vērstas uz cilvēka cieņai

754atbilstošas dzīves nodrošināšanu, un ir noteicis atbalsta

755pasākumus, kas nodrošina atsevišķu pamatvajadzību apmierināšanu

756vismaz minimālā apmērā, tomēr kopumā joprojām nevar atzīt, ka šie

757pasākumi būtu pietiekami un efektīvi. Vienlaikus sociālās

758palīdzības sistēmai ir jābūt tādai, lai garantēto minimālo

759ienākumu pabalsts kopā ar citiem sociālās drošības sistēmas

760pasākumiem spētu apmierināt trūcīgo personu pamatvajadzības tādā

761minimālā apmērā, lai palīdzētu šīm personām saviem spēkiem izkļūt

762no nabadzības slazda. Tomēr šī sistēma nevar radīt tādus

763apstākļus, kas mazinātu trūcīgu personu vēlmi pašām līdzdarboties

764savu pamatvajadzību apmierināšanā un uzlabot savus dzīves

765apstākļus.

76619. Tā kā Satversmes tiesa gan sākotnēji apstrīdētās

767normas, gan jaunās apstrīdētās normas ir atzinusi par

768neatbilstošām Satversmes 1. un 109. pantam, tai nepieciešams

769lemt par brīdi, ar kuru šīs normas zaudē spēku.

770Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32. panta trešajai

771daļai tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

772neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

773par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

774dienas, ja tiesa nav noteikusi citādi. Minētā likuma norma

775Satversmes tiesai piešķir tiesības izlemt, no kura brīža spēku

776zaudē tāda norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska

777spēka tiesību normai.

778Pieteikuma iesniedzējs lūdz atzīt visas apstrīdētās normas par

779spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža. Satversmes tiesas likums

780neliedz apstrīdētās normas atzīt par spēkā neesošām arī no to

781pieņemšanas brīža. Tomēr, izmantojot Satversmes tiesas likuma

78232. panta trešajā daļā piešķirtās tiesības, Satversmes

783tiesai iespēju robežās jāgādā par to, lai situācija, kāda varētu

784veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu

785personām Satversmē garantēto pamattiesību aizskārumu, kā arī

786nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm

787(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra

788sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu un

7892015. gada 16. aprīļa sprieduma lietā

790Nr. 2014-13-01 22. punktu). Likums tiesai ne vien

791dod pilnvaras, bet arī uzliek atbildību par to, lai tās spriedumi

792sociālajā realitātē nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību

793un mieru (sk. Satversmes tiesas 2009. gada

79421. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01

79535.1. punktu).

796Izskatāmajā lietā jāņem vērā tas, ka apstrīdētās normas skar

797sociāli nozīmīgu jomu - sociālās palīdzības minimumu, kas

798nepieciešams, lai ikviena trūcīga persona varētu dzīvot cilvēka

799cieņai atbilstošu dzīvi. Ja Satversmes tiesa lemtu, ka

800apstrīdētās normas atzīstamas par spēkā neesošām no to

801pieņemšanas brīža, tad jau no 2021. gada 1. janvāra

802vispār būtu zudis tiesiskais pamats noteikt minimālo ienākumu

803slieksni un izmaksāt trūcīgajām personām atbilstošos

804pabalstus.

80519.1. Sākotnēji apstrīdētās normas šobrīd jau ir

806zaudējušas savu spēku. Vēlreiz jāuzsver, ka atbilstoši Sociālās

807palīdzības likuma 32. pantam sociālās palīdzības mērķis ir

808sniegt materiālu atbalstu zemu ienākumu mājsaimniecībām, lai

809nodrošinātu tām ienākumus minimālo ienākumu sliekšņa līmenī un

810segtu ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumus, kā arī sniegt

811atbalstu atsevišķu izdevumu samaksai krīzes situācijā. Tas

812nozīmē, ka sociālā palīdzība ir mērķēta uz personas

813pamatvajadzību tūlītēju apmierināšanu. Savukārt atbilstoši

814Sociālās palīdzības likuma 5. panta pirmajai daļai sociālo

815palīdzību personai sniedz, pamatojoties uz tās materiālo resursu

816- ienākumu un īpašuma - izvērtējumu un individuāli paredzot

817katras personas līdzdarbību. Ja sākotnēji apstrīdētās normas

818tiktu atzītas par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža, tad

819attiecīgo pabalstu pārrēķināšana atbilstoši katras trūcīgās

820personas aktuālajai sociālekonomiskajai situācijai nebūtu

821iespējama un būtu pretrunā ar sociālās palīdzības mērķi.

822Satversmes tiesa uzskata, ka sākotnēji apstrīdēto normu

823atzīšana par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža radītu arī

824tiesisko nestabilitāti un būtu pretēja sociālās palīdzības

825tiesiskā regulējuma mērķim. Tāpēc Satversmes tiesa nevar atzīt

826sākotnēji apstrīdētās normas par spēkā neesošām no to pieņemšanas

827brīža.

82819.2. Attiecībā uz jaunajām apstrīdētajām normām jāņem

829vērā, ka Saeimai, ievērojot šajā spriedumā secināto, ir jāpieņem

830jauns, proti, tāds tiesiskais regulējums, lai minimālo ienākumu

831slieksnis kopā ar citiem sociālās drošības sistēmas pasākumiem

832nodrošinātu trūcīgām personām cilvēka cieņai atbilstošu

833dzīvi.

834Lemjot par sprieduma spēku laikā, jāņem vērā arī tas, ka

835valsts budžeta pieņemšana ir valsts darbībai nozīmīga funkcija.

836Minimālo ienākumu sliekšņa noteikšana ir cieši saistīta ar valsts

837budžetā paredzētajiem izdevumiem un to plānošanu, un šim

838slieksnim ir ietekme uz tautsaimniecību kopumā

839(sal.: Satversmes tiesas 2020. gada

84025. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-24-03

84125. punkts).

842Ņemot vērā iepriekš šajā spriedumā secināto, likumdevējam ir

843jāievieš tāda sociālās palīdzības sistēma, kas nodrošinātu

844pārredzamu, efektīvu un mērķētu atbalsta sniegšanu. Turklāt

845izmaiņas ir jāsaskaņo ar valsts budžetu nākamajam saimnieciskajam

846gadam. Tādēļ izskatāmajā lietā ir nepieciešams un pieļaujams tas,

847ka Satversmei neatbilstošās normas vēl noteiktu laiku paliek

848spēkā.

849Līdz ar to jaunās apstrīdētās normas ir atzīstamas par spēkā

850neesošām no 2025. gada 1. janvāra.

851Nolēmumu

852daļa

853Pamatojoties uz Satversmes tiesas

854likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

855nosprieda:

8561. Atzīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

857likuma 33. panta pirmo daļu (redakcijā, kas bija spēkā no

8582021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada

85930. jūnijam) un likuma "Par sociālo drošību"

8602.2 panta otro un trešo daļu (redakcijā, kas bija

861spēkā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada

86230. jūnijam) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

8631. un 109. pantam.

8642. Atzīt Sociālo pakalpojumu un

865sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmo un otro daļu

866(redakcijā, kas ir spēkā no 2023. gada 1. jūlija) un

867likuma "Par sociālo drošību" 2.2 panta otro

868un trešo daļu (redakcijā, kas ir spēkā no 2023. gada

8691. jūlija) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

8701. un 109. pantam un spēkā neesošu no 2025. gada

8711. janvāra.

872Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

873Spriedums pasludināts Rīgā 2023. gada

8745. oktobrī.

875Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

876Tiesas sēdes priekšsēdētājs

877A. Laviņš