10. pants

Satversmes 96. pants noteic, ka ikvienam ir

tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences

neaizskaramību. Personas tiesību uz privātās dzīves

neaizskaramību tvērumā ietilpst personas tiesības uz savu datu

aizsardzību (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 14. marta

sprieduma lietā Nr. 2010-51-01 13. punktu).

Personas dati ir jebkura informācija par identificētu vai

identificējamu fizisko personu. Šādi dati ir gan personas vārds

un uzvārds, gan arī jebkura cita informācija, kas attiecas uz

identificētu vai identificējamu fizisko personu. Identificējama

fiziskā persona ir tāda persona, kuru var tieši vai netieši

identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram,

minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru,

atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai

vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās,

fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai

sociālās identitātes faktoriem.

Tiesības uz personas datu aizsardzību nodrošina, veicot

dažādas darbības ar personas datiem, tostarp iegūstot,

apstrādājot un glabājot personas fizisko un sociālo identitāti

raksturojošus datus (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 12.

maija sprieduma lietā Nr. 2015-14-0103 15.1. punktu, 2018. gada

11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-30-01 11.2. punktu un 2021.

gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-18-01 15.1.

punktu).

Tātad tiesības uz personas datu aizsardzību attiecas uz

dažādām dzīves jomām - arī personas datu iegūšanu, apstrādi un

glabāšanu kriminālprocesa ietvaros. Šādas tiesības saglabājas arī

pēc kriminālprocesa pabeigšanas vai izbeigšanas.

Tādējādi Satversmes 96. pants

aizsargā personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību gan

kriminālprocesa laikā, gan pēc tā pabeigšanas vai

izbeigšanas.