11. pants

Apstrīdētā norma nosaka, cik ilgi ziņas glabājamas

Sodu reģistra arhīva datubāzē. Saskaņā ar apstrīdēto normu Sodu

reģistra arhīva datubāzē glabā ziņas par attaisnoto personu gadu

pēc tam, kad no Fizisko personu reģistra saņemtas ziņas par

personas nāvi, bet ne ilgāk kā 100 gadus pēc personas

dzimšanas.

Saskaņā ar Sodu reģistra likuma 22. panta otro daļu Sodu

reģistra arhīva datubāzē ziņas par attaisnoto personu nonāk, tās

pārvietojot no Sodu reģistra aktuālās datubāzes tad, ja persona

zaudē apsūdzētās personas statusu. Persona zaudē apsūdzētās

personas statusu un iegūst attaisnotās personas statusu ar

attaisnojošu tiesas spriedumu. Kriminālprocesa likuma 519. pants

noteic, ka tiesa taisa attaisnojošu spriedumu, ja: 1) nav noticis

noziedzīgs nodarījums vai apsūdzētā izdarītajā nodarījumā nav

noziedzīga nodarījuma sastāva; 2) apsūdzētā piedalīšanās

noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta.

Saskaņā ar Sodu reģistra likuma 7. pantu Sodu reģistra

aktuālajā datubāzē iekļauj ziņas par apsūdzēto personu, piemēram,

tās vārdu un uzvārdu, tēva vārdu, personas kodu, dzimumu,

valstisko piederību, dzīvesvietu, kā arī ziņas par

kriminālprocesu, piemēram, noziedzīga nodarījuma juridisko

kvalifikāciju, personas aizturēšanu, atzīšanu par aizdomās

turēto, personai piemērotajiem drošības līdzekļiem,

kriminālprocesa virzību pirmstiesas procesā un tiesā un

taisītajiem nolēmumiem. Pēc attaisnojoša tiesas sprieduma spēkā

stāšanās šādas ziņas ir uzskatāmas par attaisnotas personas

datiem, bet šo datu apstrāde un glabāšana, kā arī nodošana

glabāšanā Sodu reģistra arhīva datubāzē un vēlāka izpaušana - par

identificējamas kriminālprocesā attaisnotas personas datu

apstrādi.

Tādējādi apstrīdētā norma ierobežo

attaisnotās personas tiesības uz privātās dzīves

neaizskaramību.