13. pants

1Izvērtējot, vai pamattiesību ierobežojums ir

2noteikts ar likumu, Satversmes tiesa pārbauda, vai likums ir:

31) pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto

4kārtību;

52) izsludināts un publiski pieejams atbilstoši normatīvo aktu

6prasībām;

73) pietiekami skaidri formulēts, lai persona varētu izprast no

8tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tā

9piemērošanas sekas (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta

10sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 17. punktu).

11Apstrīdētā norma iekļauta Sodu reģistra likumā. Attiecīgo

12likumprojektu saskaņā ar Satversmes 65. pantu iesniedzis Ministru

13kabinets. Likumprojekts Saeimā izskatīts trijos lasījumos (sk.

14ziņas par likumprojektu Nr. 641/Lp11 "Sodu reģistra

15likums". Pieejams: saeima.lv). Likums pieņemts 2013.

16gada 10. oktobrī. Saskaņā ar Satversmes 69. pantu likums ir

17izsludināts (sk. oficiālo izdevumu "Latvijas

18Vēstnesis" Nr. 211, 2013. gada 29. oktobris). Likums

19stājās spēkā tajā noteiktajā termiņā - 2014. gada 1. janvārī.

20Tādējādi apstrīdētā norma ir pieņemta un izsludināta Satversmē

21un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā, kā arī ir pieejama

22atbilstoši Satversmes prasībām. Lietas dalībnieki nav izteikuši

23iebildumus un arī Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka

24apstrīdētā norma ir formulēta skaidri.

25Satversmes tiesa no tiesiskas valsts pamatprincipa ir

26atvasinājusi labas likumdošanas principu un secinājusi, ka arī

27tas ievērojams pamattiesību ierobežojuma noteikšanas procesā

28(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa

29sprieduma lietā Nr. 2020-31-01 15. punktu). Šajā kontekstā,

30ievērojot Latvijas saistības, kas izriet no Līguma par Eiropas

31Savienību, Satversmes tiesa secinājusi, ka likumdevēja pienākums

32ir nodrošināt Latvijas tiesību sistēmas harmonizāciju ar Eiropas

33Savienības tiesībām, savlaicīgi un kvalitatīvi nacionālajā

34tiesību sistēmā pārņemot ieviešamās Eiropas Savienības tiesības

35un nodrošinot to, ka tiek izvērtēta nacionālā regulējuma

36atbilstība Eiropas Savienības tiesībām (sk. Satversmes tiesas

372019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18.4.1. punktu

38un 2019. gada 7. jūnija sprieduma lietā Nr. 2018-15-01 13.2.

39punktu).

40Kā norādīts apstrīdēto normu ietverošā 2013. gada 10. oktobra

41Sodu reģistra likuma projekta anotācijā, likumprojekts

42izstrādāts, lai tuvinātu dalībvalstu tiesību aktus saistībā ar

43policijas un tiesu sadarbību krimināllietās un pārņemtu Latvijas

44tiesībās Eiropas Savienības Padomes 2009. gada 26. februāra

45pamatlēmuma 2009/315/TI par organizatoriskiem pasākumiem un

46saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp

47dalībvalstīm normas. Anotācijā arī norādīts, ka likumprojekts

48uzskatāms par saskaņotu arī ar tobrīd spēkā bijušo Fizisko

49personu datu aizsardzības likumu (sk. likumprojekta Nr.

50641/Lp11 "Sodu reģistra likums" sākotnējās ietekmes

51novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I sadaļas 2. punktu un V

52sadaļu. Pieejams: saeima.lv).

53Apstrīdētās normas izstrādes materiālos nav tieši norādīts, ka

54tās pieņemšanas laikā īpaša uzmanība būtu tikusi pievērsta tām

55Eiropas Savienības tiesību normām, kas konkrētajā brīdī regulēja

56personas datu apstrādi. Pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas

57un Policijas direktīvas pieņemšanas un spēkā stāšanās

58apstrīdētajā normā nekādi grozījumi nav izdarīti. Policijas

59direktīva ieviesta ar likumu "Par fizisko personu datu

60apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma

61procesā", savukārt personas datu apstrādes pamatprincipi

62nacionālajā tiesību sistēmā var tikt integrēti arī bez tiešām

63atsaucēm uz Eiropas Savienības tiesībām. Tādēļ tas, vai

64apstrīdētās normas atbilstības Eiropas Savienības tiesību normām

65pārbaudes detalizācijas trūkuma dēļ ir radies nepieļaujams

66personas pamattiesību aizskārums, noskaidrojams, izvērtējot

67apstrīdētās normas ietekmi pēc būtības.

68Līdz ar to apstrīdētajā normā

69ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

70kārtībā pieņemtu likumu.