14. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojumu var noteikt svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2014-36-01 18. punktu).

Arī personas datu apstrādes gadījumā ievērojams pamattiesību

ierobežojuma leģitīmais mērķis. Policijas direktīvas 4. pants

noteic, ka viens no personas datu apstrādes pamatprincipiem ir

personas datu vākšana konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un

personas datu glabāšana ne ilgāk, kā tas nepieciešams tiem

nolūkiem, kādos tos apstrādā. Saskaņā ar Policijas direktīvas 8.

panta 2. punktu dalībvalsts tiesībās, ar ko regulē personas datu

apstrādi Policijas direktīvas darbības jomā, būtu jāprecizē

vismaz apstrādes mērķi, apstrādājamie personas dati un apstrādes

nolūki.

14.1. Saskaņā ar Sodu reģistra likuma 1. pantu Sodu

reģistrs vispār nodrošina vienotu uzskaiti par noziedzīgus

nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām,

lai veicinātu šo nodarījumu un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu,

kā arī par tiem personai noteiktā soda izpildes un tiesību

ierobežojumu kontroli. Proti, Sodu reģistra aktuālā datubāze

veidota, lai veicinātu šo nodarījumu un pārkāpumu novēršanu un

atklāšanu, kā arī par tiem personai noteiktā soda izpildes un

tiesību ierobežojumu kontroli. Sodu reģistra likuma II nodaļā

noteikti arī apstrādājamie personas dati.

Sodu reģistra likuma 22. panta otrajā daļā norādīti gadījumi,

kad ziņas no reģistra aktuālās datubāzes pārvieto uz reģistra

arhīva datubāzi, jo zudis ziņu glabāšanas pamatojums vai beidzies

to glabāšanas termiņš. Tādējādi mērķi, kuru dēļ personas dati

tiek glabāti Sodu reģistra arhīva datubāzē, atšķiras no mērķiem,

kuru dēļ šie dati tiek glabāti Sodu reģistra aktuālajā

datubāzē.

Sodu reģistra likuma tekstā nav noteikts, kādu mērķu dēļ arī

attaisnotas personas datus turpina apstrādāt un glabāt Sodu

reģistra arhīva datubāzē. Saeima atbildes rakstā Satversmes

tiesai norāda, ka attaisnotas personas datu glabāšanas nolūks ir

arhivēšana sabiedrības vajadzībām un paša datu subjekta tiesību

nodrošināšanai.

14.2. Vispār arhīvu uzturēšana ir sabiedrības

interesēs. Arhīvi nodrošina autentisku, ticamu un pieejamu

nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanu, uzkrāšanu,

izvērtēšanu, saglabāšanu, pieejamību un izmantošanu (sk. arī

Arhīvu likuma 2. pantu). Dokumenti ar arhīvisko vērtību,

kuriem arhīvā tiek piešķirts konteksts un struktūra, palīdz

izprast vēstures notikumus un to savstarpējo kopsakarību un kalpo

kā attiecīgu secinājumu pierādījumi. Likumdevējam un izpildvarai

ir pienākums citstarp šādā veidā - ar patiesas informācijas

glabāšanu un kategorizēšanu - aizsargāt demokrātiskas valsts

iekārtas eksistenci un valstiskās identitātes kontinuitāti.

Arhīvi ir būtiski arī individuālā līmenī - noteiktu interešu

labad konkrētam personu lokam ir tiesības iepazīties ar tajos

glabāto informāciju, kā arī to izmantot par pierādījumu

noteiktiem, piemēram, ar savu izcelsmi vai dzimtas vēsturi

saistītiem faktiem vai arī izmantot zinātniskiem nolūkiem.

Tādējādi vispār arhīvu izveide un uzturēšana var būt datu

apstrādes nolūks, kas saistīts ar demokrātiskas tiesiskas valsts

ilgtspēju un citu personu tiesību aizsardzību.

14.3. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 655. panta

pirmo daļu atjaunot kriminālprocesu, kurā ir spēkā stājies

attaisnojošs tiesas spriedums, var sakarā ar jaunatklātiem

apstākļiem. Tāpat, ievērojot Kriminālprocesa likuma 662. panta

pirmo daļu, spēkā stājušos attaisnojošu tiesas nolēmumu var

izskatīt no jauna, ja tas nav skatīts kasācijas kārtībā vai tiesa

iepriekš nav atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību,

atsevišķu likuma normu būtisku pārkāpumu dēļ.

Satversmes tiesa jau atzinusi, ka sabiedrības drošības

aizsardzība kā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir

saistāma ar demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzību un tiek

atzīta par pieļaujamu galvenokārt tādos gadījumos, kad tiek

skarti jautājumi par valsts vai sabiedrības drošības

apdraudējumiem. Šādā gadījumā jākonstatē objektīvi pastāvoša vai

potenciāli iespējama saikne starp konkrēta tiesiskā regulējuma

pieņemšanu un sabiedrības drošības stiprināšanu, drošības

apdraudējuma novēršanu vai mazināšanu (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2019. gada 28. jūnija sprieduma lietā Nr.

2018-24-01 13. punktu). Arī kriminālprocesa efektīva norise

ir saistāma ar sabiedrības drošības stiprināšanu. Konkrētāk -

kriminālprocesa ietvaros jāatklāj noziedzīgi nodarījumi, ātri un

pilnīgi jānoskaidro vainīgie un jānodrošina tiesību normu pareiza

piemērošana, lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu

nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta, savukārt neviens nevainīgais

netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts (sk.

Satversmes tiesas 2022. gada 14. aprīļa sprieduma lietā Nr.

2021-38-01 14.1. punktu).

Tādējādi Sodu reģistra arhīva datubāzē esošās ziņas par

attaisnotu personu var būt nepieciešamas tam, lai minētajos

gadījumos nodrošinātu tālāku kriminālprocesuālo darbību norisi un

attiecīgi aizsargātu sabiedrības drošību.

14.4. Tāpat Saeima norāda, ka attaisnotas personas dati

tiek glabāti Sodu reģistra arhīva datubāzē, lai nodrošinātu paša

datu subjekta tiesības, piemēram, iespēju saņemt no valsts

uzturētas informācijas sistēmas oficiālu un ticamu apliecinājumu

par tās attaisnošanu konkrētajā kriminālprocesā, proti, datu

apstrādes leģitīmais mērķis esot pašas personas tiesības un

leģitīmās intereses.

Satversmes 92. panta trešais teikums noteic, ka nepamatota

tiesību aizskāruma gadījumā personai ir tiesības uz atbilstīgu

atlīdzinājumu. Saskaņā ar Kriminālprocesā un administratīvo

pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4.

panta pirmo daļu fiziskajai personai ir tiesības uz kaitējuma

atlīdzinājumu, ja spēkā stājies attaisnojošs tiesas spriedums, ar

kuru persona atzīta par nevainīgu un attaisnota visās pret to

celtajās apsūdzībās. Lai privātpersona saņemtu atlīdzinājumu par

kriminālprocesā nodarīto kaitējumu, tai jāiesniedz attiecīgs

iesniegums un jāpievieno prasījumu pamatojošie dokumenti, kurus

persona var iegūt arī no Sodu reģistra. Ziņas par attiecīgā

kriminālprocesa norisi atlīdzinājuma noteikšanas procesā var

iegūt arī pati iestāde.

Cilvēktiesību aizsardzība ir jebkuras demokrātiskas tiesiskas

valsts pamatvērtība un neatņemama sastāvdaļa (sal. sk.

Satversmes tiesas 2016. gada 29. aprīļa sprieduma lietā Nr.

2015-19-01 10.6. punktu). Tas nozīmē, ka arī tiesību uz

atbilstīgu atlīdzinājumu par nepamatotu tiesību aizskārumu

praktiska nodrošināšana ir saistīta ar demokrātiskas valsts

iekārtas aizsardzību.

No visa iepriekš minētā secināms, ka attaisnotas personas datu

apstrāde Sodu reģistra arhīva datubāzē var būt nepieciešama

sabiedrības drošības aizsardzībai, kā arī pašas attaisnotās

personas tiesību aizsardzībai.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir

demokrātiskas valsts iekārtas, sabiedrības drošības un citu

personu tiesību aizsardzība.