14. pants

1Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

2apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

3ierobežojumu var noteikt svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

4labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra

5sprieduma lietā Nr. 2014-36-01 18. punktu).

6Arī personas datu apstrādes gadījumā ievērojams pamattiesību

7ierobežojuma leģitīmais mērķis. Policijas direktīvas 4. pants

8noteic, ka viens no personas datu apstrādes pamatprincipiem ir

9personas datu vākšana konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un

10personas datu glabāšana ne ilgāk, kā tas nepieciešams tiem

11nolūkiem, kādos tos apstrādā. Saskaņā ar Policijas direktīvas 8.

12panta 2. punktu dalībvalsts tiesībās, ar ko regulē personas datu

13apstrādi Policijas direktīvas darbības jomā, būtu jāprecizē

14vismaz apstrādes mērķi, apstrādājamie personas dati un apstrādes

15nolūki.

1614.1. Saskaņā ar Sodu reģistra likuma 1. pantu Sodu

17reģistrs vispār nodrošina vienotu uzskaiti par noziedzīgus

18nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām,

19lai veicinātu šo nodarījumu un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu,

20kā arī par tiem personai noteiktā soda izpildes un tiesību

21ierobežojumu kontroli. Proti, Sodu reģistra aktuālā datubāze

22veidota, lai veicinātu šo nodarījumu un pārkāpumu novēršanu un

23atklāšanu, kā arī par tiem personai noteiktā soda izpildes un

24tiesību ierobežojumu kontroli. Sodu reģistra likuma II nodaļā

25noteikti arī apstrādājamie personas dati.

26Sodu reģistra likuma 22. panta otrajā daļā norādīti gadījumi,

27kad ziņas no reģistra aktuālās datubāzes pārvieto uz reģistra

28arhīva datubāzi, jo zudis ziņu glabāšanas pamatojums vai beidzies

29to glabāšanas termiņš. Tādējādi mērķi, kuru dēļ personas dati

30tiek glabāti Sodu reģistra arhīva datubāzē, atšķiras no mērķiem,

31kuru dēļ šie dati tiek glabāti Sodu reģistra aktuālajā

32datubāzē.

33Sodu reģistra likuma tekstā nav noteikts, kādu mērķu dēļ arī

34attaisnotas personas datus turpina apstrādāt un glabāt Sodu

35reģistra arhīva datubāzē. Saeima atbildes rakstā Satversmes

36tiesai norāda, ka attaisnotas personas datu glabāšanas nolūks ir

37arhivēšana sabiedrības vajadzībām un paša datu subjekta tiesību

38nodrošināšanai.

3914.2. Vispār arhīvu uzturēšana ir sabiedrības

40interesēs. Arhīvi nodrošina autentisku, ticamu un pieejamu

41nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanu, uzkrāšanu,

42izvērtēšanu, saglabāšanu, pieejamību un izmantošanu (sk. arī

43Arhīvu likuma 2. pantu). Dokumenti ar arhīvisko vērtību,

44kuriem arhīvā tiek piešķirts konteksts un struktūra, palīdz

45izprast vēstures notikumus un to savstarpējo kopsakarību un kalpo

46kā attiecīgu secinājumu pierādījumi. Likumdevējam un izpildvarai

47ir pienākums citstarp šādā veidā - ar patiesas informācijas

48glabāšanu un kategorizēšanu - aizsargāt demokrātiskas valsts

49iekārtas eksistenci un valstiskās identitātes kontinuitāti.

50Arhīvi ir būtiski arī individuālā līmenī - noteiktu interešu

51labad konkrētam personu lokam ir tiesības iepazīties ar tajos

52glabāto informāciju, kā arī to izmantot par pierādījumu

53noteiktiem, piemēram, ar savu izcelsmi vai dzimtas vēsturi

54saistītiem faktiem vai arī izmantot zinātniskiem nolūkiem.

55Tādējādi vispār arhīvu izveide un uzturēšana var būt datu

56apstrādes nolūks, kas saistīts ar demokrātiskas tiesiskas valsts

57ilgtspēju un citu personu tiesību aizsardzību.

5814.3. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 655. panta

59pirmo daļu atjaunot kriminālprocesu, kurā ir spēkā stājies

60attaisnojošs tiesas spriedums, var sakarā ar jaunatklātiem

61apstākļiem. Tāpat, ievērojot Kriminālprocesa likuma 662. panta

62pirmo daļu, spēkā stājušos attaisnojošu tiesas nolēmumu var

63izskatīt no jauna, ja tas nav skatīts kasācijas kārtībā vai tiesa

64iepriekš nav atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību,

65atsevišķu likuma normu būtisku pārkāpumu dēļ.

66Satversmes tiesa jau atzinusi, ka sabiedrības drošības

67aizsardzība kā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir

68saistāma ar demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzību un tiek

69atzīta par pieļaujamu galvenokārt tādos gadījumos, kad tiek

70skarti jautājumi par valsts vai sabiedrības drošības

71apdraudējumiem. Šādā gadījumā jākonstatē objektīvi pastāvoša vai

72potenciāli iespējama saikne starp konkrēta tiesiskā regulējuma

73pieņemšanu un sabiedrības drošības stiprināšanu, drošības

74apdraudējuma novēršanu vai mazināšanu (sk., piemēram,

75Satversmes tiesas 2019. gada 28. jūnija sprieduma lietā Nr.

762018-24-01 13. punktu). Arī kriminālprocesa efektīva norise

77ir saistāma ar sabiedrības drošības stiprināšanu. Konkrētāk -

78kriminālprocesa ietvaros jāatklāj noziedzīgi nodarījumi, ātri un

79pilnīgi jānoskaidro vainīgie un jānodrošina tiesību normu pareiza

80piemērošana, lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu

81nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta, savukārt neviens nevainīgais

82netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts (sk.

83Satversmes tiesas 2022. gada 14. aprīļa sprieduma lietā Nr.

842021-38-01 14.1. punktu).

85Tādējādi Sodu reģistra arhīva datubāzē esošās ziņas par

86attaisnotu personu var būt nepieciešamas tam, lai minētajos

87gadījumos nodrošinātu tālāku kriminālprocesuālo darbību norisi un

88attiecīgi aizsargātu sabiedrības drošību.

8914.4. Tāpat Saeima norāda, ka attaisnotas personas dati

90tiek glabāti Sodu reģistra arhīva datubāzē, lai nodrošinātu paša

91datu subjekta tiesības, piemēram, iespēju saņemt no valsts

92uzturētas informācijas sistēmas oficiālu un ticamu apliecinājumu

93par tās attaisnošanu konkrētajā kriminālprocesā, proti, datu

94apstrādes leģitīmais mērķis esot pašas personas tiesības un

95leģitīmās intereses.

96Satversmes 92. panta trešais teikums noteic, ka nepamatota

97tiesību aizskāruma gadījumā personai ir tiesības uz atbilstīgu

98atlīdzinājumu. Saskaņā ar Kriminālprocesā un administratīvo

99pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4.

100panta pirmo daļu fiziskajai personai ir tiesības uz kaitējuma

101atlīdzinājumu, ja spēkā stājies attaisnojošs tiesas spriedums, ar

102kuru persona atzīta par nevainīgu un attaisnota visās pret to

103celtajās apsūdzībās. Lai privātpersona saņemtu atlīdzinājumu par

104kriminālprocesā nodarīto kaitējumu, tai jāiesniedz attiecīgs

105iesniegums un jāpievieno prasījumu pamatojošie dokumenti, kurus

106persona var iegūt arī no Sodu reģistra. Ziņas par attiecīgā

107kriminālprocesa norisi atlīdzinājuma noteikšanas procesā var

108iegūt arī pati iestāde.

109Cilvēktiesību aizsardzība ir jebkuras demokrātiskas tiesiskas

110valsts pamatvērtība un neatņemama sastāvdaļa (sal. sk.

111Satversmes tiesas 2016. gada 29. aprīļa sprieduma lietā Nr.

1122015-19-01 10.6. punktu). Tas nozīmē, ka arī tiesību uz

113atbilstīgu atlīdzinājumu par nepamatotu tiesību aizskārumu

114praktiska nodrošināšana ir saistīta ar demokrātiskas valsts

115iekārtas aizsardzību.

116No visa iepriekš minētā secināms, ka attaisnotas personas datu

117apstrāde Sodu reģistra arhīva datubāzē var būt nepieciešama

118sabiedrības drošības aizsardzībai, kā arī pašas attaisnotās

119personas tiesību aizsardzībai.

120Līdz ar to apstrīdētajā normā

121ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir

122demokrātiskas valsts iekārtas, sabiedrības drošības un citu

123personu tiesību aizsardzība.