19. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Satversmes

tiesas likuma 31. panta 11. punkts noteic, ka Satversmes tiesas

kompetencē ir lemt par citu brīdi, ar kuru apstrīdētā tiesību

norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka

tiesību normai, zaudē spēku. Lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā

norma zaudē spēku, Satversmes tiesas procesā līdzsvarojams

tiesiskās drošības princips un atsevišķu personu pamattiesības.

Tiesai jāgādā par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no

brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu jaunus

Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumus, kā arī nenodarītu

būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas

2020. gada 17. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-18-01 25.

punktu).

Lai pieņemtu personas datu apstrādes pamatprincipos balstītu

tiesisko regulējumu, kas pieļautu kriminālprocesā attaisnotas

personas datu apstrādi, ja tāda nepieciešama, likumdevējam ir

nepieciešams laiks. Savukārt līdz brīdim, kad stāsies spēkā šāds

regulējums, minēto datu dzēšanas pieteikumu izvērtēšanas ietvaros

vai - attiecīgajos gadījumos - pēc savas iniciatīvas Sodu

reģistra arhīva datubāzes pārziņa pienākums ir nodrošināt

attaisnotas personas tiesības uz datu dzēšanu, tieši piemērojot

Satversmes 92. panta otro teikumu un 96. pantu, kā arī šā

sprieduma atziņas. Šā pienākuma izpildē īpaša uzmanība jāpievērš

tam, lai būtu saskatāms leģitīms mērķis personas datu apstrādes

turpināšanai un lai datu apstrāde joprojām būtu ar to

samērīga.

Papildus tam, izskatot uz tiesas pieteikuma pamata ierosinātu

lietu, Satversmes tiesai vienmēr ir jāizvērtē, kāda ietekme uz

attiecīgo lietu būs tās spriedumam. Satversmes tiesa jau ir

atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma (akts)

zaudē spēku, jāņem vērā, ka tās uzdevums ir pēc iespējas novērst

personām pamattiesību aizskārumu (sk. Satversmes tiesas 2019.

gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 25. punktu).

Minētā Satversmes tiesas atziņa izskatāmajā lietā ir attiecināma

uz tām personām, kuras jau uzsākušas savu tiesību aizsardzību ar

vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem un kurām ir

piemērojama apstrīdētā norma. Uz apstrīdētās normas pamata tiek

veikta konkrētu attaisnotu personu datu apstrāde, kā arī atteikta

datu dzēšana. Lai aizsargātu to attaisnoto personu pamattiesības,

kuras uzsākušas savu tiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību

aizsardzības līdzekļiem, attiecībā uz šīm personām ir

nepieciešams apstrīdēto normu atzīt par spēkā neesošu no to

pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda: