19. pants

1Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

2daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

3neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

4par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

5dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Satversmes

6tiesas likuma 31. panta 11. punkts noteic, ka Satversmes tiesas

7kompetencē ir lemt par citu brīdi, ar kuru apstrīdētā tiesību

8norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka

9tiesību normai, zaudē spēku. Lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā

10norma zaudē spēku, Satversmes tiesas procesā līdzsvarojams

11tiesiskās drošības princips un atsevišķu personu pamattiesības.

12Tiesai jāgādā par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no

13brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu jaunus

14Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumus, kā arī nenodarītu

15būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas

162020. gada 17. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-18-01 25.

17punktu).

18Lai pieņemtu personas datu apstrādes pamatprincipos balstītu

19tiesisko regulējumu, kas pieļautu kriminālprocesā attaisnotas

20personas datu apstrādi, ja tāda nepieciešama, likumdevējam ir

21nepieciešams laiks. Savukārt līdz brīdim, kad stāsies spēkā šāds

22regulējums, minēto datu dzēšanas pieteikumu izvērtēšanas ietvaros

23vai - attiecīgajos gadījumos - pēc savas iniciatīvas Sodu

24reģistra arhīva datubāzes pārziņa pienākums ir nodrošināt

25attaisnotas personas tiesības uz datu dzēšanu, tieši piemērojot

26Satversmes 92. panta otro teikumu un 96. pantu, kā arī šā

27sprieduma atziņas. Šā pienākuma izpildē īpaša uzmanība jāpievērš

28tam, lai būtu saskatāms leģitīms mērķis personas datu apstrādes

29turpināšanai un lai datu apstrāde joprojām būtu ar to

30samērīga.

31Papildus tam, izskatot uz tiesas pieteikuma pamata ierosinātu

32lietu, Satversmes tiesai vienmēr ir jāizvērtē, kāda ietekme uz

33attiecīgo lietu būs tās spriedumam. Satversmes tiesa jau ir

34atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma (akts)

35zaudē spēku, jāņem vērā, ka tās uzdevums ir pēc iespējas novērst

36personām pamattiesību aizskārumu (sk. Satversmes tiesas 2019.

37gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 25. punktu).

38Minētā Satversmes tiesas atziņa izskatāmajā lietā ir attiecināma

39uz tām personām, kuras jau uzsākušas savu tiesību aizsardzību ar

40vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem un kurām ir

41piemērojama apstrīdētā norma. Uz apstrīdētās normas pamata tiek

42veikta konkrētu attaisnotu personu datu apstrāde, kā arī atteikta

43datu dzēšana. Lai aizsargātu to attaisnoto personu pamattiesības,

44kuras uzsākušas savu tiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību

45aizsardzības līdzekļiem, attiecībā uz šīm personām ir

46nepieciešams apstrīdēto normu atzīt par spēkā neesošu no to

47pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

48Nolēmumu

49daļa

50Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

51Satversmes tiesa

52nosprieda: