18. pants

1Pārbaudot to, vai izraudzītie līdzekļi ir

2nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai, Satversmes tiesa

3izvērtē, vai leģitīmo mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem,

4indivīda pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kuri būtu

5tikpat iedarbīgi (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada

66. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020-31-01 19. punktu).

7Satversmes tiesa jau iepriekš secinājusi, ka attaisnotas

8personas datu glabāšana var būt nepieciešama, lai nodrošinātu

9kriminālprocesa norisi, ja attaisnojošo spriedumu vai lēmumu par

10kriminālprocesa izbeigšanu nepieciešams izskatīt no jauna sakarā

11ar jaunatklātiem apstākļiem vai sakarā ar materiālo vai

12procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu.

13Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 656. panta pirmajai daļai

14attaisnojoša sprieduma vai lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu

15jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem atļauta

16tikai likumā noteiktajā kriminālatbildības noilguma termiņa

17ietvaros un ne vēlāk kā vienu gadu no jaunatklāto apstākļu

18konstatēšanas dienas. Savukārt kriminālatbildības noilgums

19atbilstoši Krimināllikuma 56. panta pirmajai daļai pamatā ir divi

20līdz piecpadsmit gadi no nozieguma izdarīšanas dienas atkarībā no

21nozieguma smaguma. Ja noziedzīgs nodarījums vērsts pret

22nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību vai ar to

23nodarīti smagi miesas bojājumi, kas saistīti ar dzimumorgānu

24kropļošanu vai reproduktīvo spēju zaudējumu, vai cilvēku

25tirdzniecībā, vai piespiešanā veikt abortu, noilgums iestājas

26divdesmit gadus pēc brīža, kad cietusī persona sasniegusi

27astoņpadsmit gadu vecumu. Tikai kā izņēmumi, kuru gadījumā

28neiestājas noilgums, ir vērtējami noziegumi, par kuriem saskaņā

29ar likumu var piespiest mūža ieslodzījumu, un noziegumi pret

30cilvēci, noziegumi pret mieru, kara noziegumi vai dalība

31genocīdā.

32Tātad jau pēc noteikta termiņa beigām vairāku veidu noziedzīga

33nodarījuma gadījumā nebūtu iespējama attaisnojoša sprieduma

34izskatīšana no jauna.

35Tomēr apstrīdētā norma paredz, ka dati par attaisnotajām

36personām tiek glabāti, tos nediferencējot pēc tā, kāds ir bijis

37sākotnējais noziedzīgais nodarījums. Proti, visos gadījumos

38attaisnotas personas dati tiek glabāti vienlīdz ilgi, neņemot

39vērā to, vai noziedzīgajam nodarījumam, kura izdarīšanā persona

40tikusi attaisnota, jau nav iestājies noilgums, t. i., to, vai

41attiecīgie dati vēl ir izmantojami noteiktajām vajadzībām.

42Saskaņā ar apstrīdēto normu pat kriminālpārkāpumu izdarīšanā

43attaisnotu personu dati tiek glabāti vēl gadu pēc personas nāves.

44Šādā gadījumā datu apstrāde acīmredzami nav vajadzīga noteiktā

45mērķa sasniegšanai.

46Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 662. panta pirmajai daļai un

47665. panta pirmajai daļai spēkā stājušos nolēmumu sakarā ar

48materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu, tostarp

49nelikumīgu tiesas sastāvu vai kāda tiesneša nepiedalīšanos

50nolēmuma pieņemšanā, var izskatīt no jauna, ja tas nav skatīts

51kasācijas kārtībā vai tiesa iepriekš nav atteikusies ierosināt

52kasācijas tiesvedību. Tomēr šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti un

53būtībā tiem ir izņēmuma raksturs. Vēl jo vairāk - atbilstoši

54Kriminālprocesa likuma 665. panta pirmajai daļai pieteikuma

55iesniegšana sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu

56būtisku pārkāpumu pēc būtības ir iespējama tikai tad, ja

57Kriminālprocesa likuma 663. pantā norādītajam subjektam, kas

58attiecīgo pieteikumu iesniedz, jau ir pieejama informācija par

59konkrētiem attiecīgajā kriminālprocesā notikušiem pārkāpumiem.

60Šāda informācija parasti varētu tikt iegūta no konkrētā

61kriminālprocesa materiāliem vai attiecīgā nolēmuma satura, nevis

62no Sodu reģistra arhīva datubāzes. Proti, lai iesniegtu

63pieteikumu par nolēmuma jaunu izskatīšanu sakarā ar materiālo vai

64procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu, Sodu reģistra arhīva

65datubāzē glabātā informācija faktiski nav vajadzīga.

66Saskaņā ar Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu

67lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4. un 20.

68pantu persona var prasīt kaitējuma atlīdzināšanu sešu mēnešu

69laikā no attaisnojoša tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas.

70Aizskarto personas subjektīvo tiesību aizsardzība pamatā ir

71atkarīga no pašas personas lēmuma. Persona var izvēlēties arī

72neīstenot savas tiesības, kā arī pieprasīt savu datu dzēšanu.

73Tādējādi personai pašai ir tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz

74saviem datiem pat tad, ja šie lēmumi vēlāk apgrūtina tās iespējas

75izmantot savas tiesības. Attiecīgi tad, ja nepastāv cits pamatots

76datu glabāšanas nolūks, valstij nav pamata glabāt būtisku

77personas datu apjomu ar tādu atrunu, ka personai šie dati kādā

78brīdī varētu būt noderīgi. Šāda datu apstrāde var notikt tikai ar

79personas piekrišanu un attiecīgi vairs nebūtu vērtējama kā

80pamattiesību ierobežojums.

81Sodu reģistra arhīva datubāze nevar būt vienīgais personas

82datu avots, kas nepieciešams kriminālprocesa atjaunošanai, tiesas

83nolēmuma izskatīšanai no jauna vai personas tiesību aizsardzībai.

84Proti, institūcijas, ievērojot personas datu apstrādes principus,

85pārvalda krimināllietu materiālus arī uz Ministru kabineta 2012.

86gada 6. novembra noteikumu Nr. 748 "Dokumentu un arhīvu

87pārvaldības noteikumi" pamata. Citstarp Iekšlietu

88ministrijas informācijas sistēmā ir uzkrātas ziņas par

89izbeigtajām krimināllietām, kuras nodotas glabāšanā Iekšlietu

90ministrijas Informācijas centra arhīvā.

91Tas nozīmē, ka iepriekš minēto mērķu sasniegšanai

92nepieciešamajiem materiāliem, ciktāl tiek ievēroti Satversmes 96.

93pantā un Eiropas Savienības tiesību normās ietvertie personas

94datu apstrādes principi, vajadzētu būt pieejamiem, bet

95attaisnotas personas datu papildu dublēšana un glabāšana Sodu

96reģistra arhīva datubāzē 100 gadus no personas dzimšanas brīža

97vai gadu pēc personas nāves nav nepieciešama leģitīmo mērķu

98sasniegšanai.

99Līdz ar to apstrīdētā norma

100neatbilst Satversmes 96. pantam.