6. pants

Pieaicinātā persona - Dr. iur. Irēna

Barkāne - norāda, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes

96. pantam, jo tajā noteiktais termiņš Sodu reģistra arhīva

datubāzē iekļauto ziņu par attaisnoto personu glabāšanai nav

samērīgs.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa esot atzinusi, ka dati par

noziedzīgiem nodarījumiem, kriminālprocesiem, notiesājošiem

spriedumiem vai saistītiem preventīviem pasākumiem ir datu

kategorija, kam nepieciešama paaugstināta aizsardzība. Jebkāda

personas datu apstrāde attiecībā uz personu, pret kuru celtās

apsūdzības ir atceltas, kura ir brīdināta, notiesāta un sodīta

vai pakļauta saistītam preventīvam pasākumam, piemēram,

aizturēšanai policijas iecirknī, esot iejaukšanās datu subjekta

tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību.

Noziedzības novēršana un noziedzīgu nodarījumu atklāšana esot

atzīstama par leģitīmu mērķi, kas attaisno tādu personas datu

apstrādi Sodu reģistrā, kuri saistīti ar sodāmību un

pārkāpumiem.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa esot norādījusi, ka sodāmības

reģistrā ietverto datu sistemātiska glabāšana centrālajos

reģistros nozīmē, ka tie ir pieejami izpaušanai ilgi pēc

attiecīgā notikuma, kad visi, izņemot attiecīgo personu, varētu

būt to jau aizmirsuši. Pašai apsūdzībai atkāpjoties pagātnē, tā

kļūstot par personas privātās dzīves sastāvdaļu un tāpēc pati par

sevi esot respektējama. Personas identifikācijas datu, pirkstu

nospiedumu un identitāti atklājošu fotoattēlu saglabāšanai

policijas reģistros varot būt nopietnas sekas, kas apgrūtinot šīs

personas ikdienu.

Valsts esot tiesīga uzglabāt personas datus tikai tādā apjomā,

kas atbilst datu apstrādes leģitīmajam mērķim, un nodrošinot

pietiekamu tiesību aizsardzības līdzekļu esību, bet šo līdzekļu

pietiekamība esot atkarīga no glabājamo personas datu apjoma,

glabāšanas ilguma, datu izmantošanas un iznīcināšanas

noteikumiem.

Izvērtējot ierobežojuma samērīgumu, esot jāvadās no personas

datu aizsardzības principiem. Nolūka ierobežojuma princips

paredzot to, ka personas dati tiek vākti konkrētos, skaidros un

leģitīmos nolūkos un ka to turpmākā apstrāde netiek veikta ar

minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā. Datu minimizēšanas

princips paredzot to, ka personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un

ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos. Datu

minimizēšanas princips uzliekot pienākumu izvērtēt, vai konkrētie

dati ir nepieciešami konkrētajam nolūkam un vai ir iespējams

samazināt apstrādāto datu apjomu. Tas paredzot proporcionalitātes

jeb samērīguma principa piemērošanu, lai iepriekš noteiktie

leģitīmie nolūki tiktu īstenoti ar minimāli nepieciešamo datu

apjomu. Glabāšanas ierobežojuma princips paredzot, ka personas

dati tiek glabāti tādā veidā, kas pieļauj datu subjektu

identifikāciju ne ilgāk, kā nepieciešams nolūkiem, kādos

attiecīgie personas dati tiek apstrādāti.

Attaisnota persona esot uzskatāma par nevainīgu noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā. Ievērojot nevainīguma prezumpciju, esot

atzīstams, ka šāda persona nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu

un faktiski ir uzskatāma par nesodītu. Tomēr Sodu reģistra arhīva

datubāzē iekļautos attaisnotas personas datus atsevišķos

gadījumos esot iespējams izmantot krimināltiesību jomā.

Kriminālprocess varot tikt atjaunots sakarā ar jaunatklātiem

apstākļiem (Kriminālprocesa likuma 62. nodaļa); spēkā stājies

tiesas nolēmums varot tikt izskatīts no jauna sakarā ar materiālo

vai procesuālo tiesību normu būtisku pārkāpumu (Kriminālprocesa

likuma 63. nodaļa). Taču attaisnojoša sprieduma un lēmuma par

kriminālprocesa izbeigšanu jauna izskatīšana esot atļauta tikai

likumā noteiktā kriminālatbildības noilguma termiņa ietvaros un

ne vēlāk kā vienu gadu no jaunatklāto apstākļu konstatēšanas

dienas (Kriminālprocesa likuma 656. panta pirmā daļa). Tātad

attaisnojoša sprieduma izskatīšana no jauna neesot iespējama pēc

tam, kad ir pagājis konkrētā noziedzīgā nodarījuma noilguma

termiņš, kas savukārt ir atkarīgs no nodarījuma smaguma

(Krimināllikuma 56. pants). Līdz ar to tiesas nolēmuma

izskatīšana no jauna konkrētā lietā var nebūt iespējama. Turklāt

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 662. panta pirmo daļu spēkā

stājušos tiesas nolēmumu no jauna varot izskatīt tikai tad, ja

tas nav skatīts kasācijas kārtībā vai tiesa iepriekš nav

atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību, pēc šā likuma 663.

pantā minēto personu pieteikuma vai protesta.

Fakts, ka informācija par attaisnotu personu tiek glabāta visu

tās dzīves laiku, neesot saderīgs ar leģitīmo mērķi, kura dēļ

Sodu reģistrs ir izveidots, - noziedzīgu nodarījumu un

administratīvo pārkāpumu novēršanas un atklāšanas veicināšana, kā

arī par tiem personai noteiktā soda izpildes un tiesību

ierobežojumu kontrole. Pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi

konkrētajā gadījumā esot iespējams sasniegt ar citiem,

pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Termiņš personas

datu glabāšanai attaisnotas personas gadījumā būtu jānosaka,

ņemot vērā termiņu, kādā katrā konkrētajā gadījumā šos datus ir

iespējams izmantot noteiktā leģitīmā mērķa sasniegšanai.