22. pants
VALDĪBU IESAISTĪŠANA

Katra valdība apliecina savu apņemšanos ievērot

Kodeksu, parakstot 2003. gada 3. marta Kopenhāgenas

deklarāciju pret dopingu sportā un ratificējot, pieņemot,

apstiprinot UNESCO konvenciju vai pievienojoties šai

konvencijai. Nākamajos pantos ir izklāstītas parakstītāju

prasības.

22.1. Katra valdība veic visas nepieciešamās darbības un

pasākumus, lai izpildītu UNESCO konvencijas prasības.

22.2. Valdības ievieš tiesību aktus, noteikumus, politikas

nostādnes un administratīvo praksi sadarbībai un informācijas

apmaiņai ar antidopinga organizācijām un Kodeksā

paredzētajai antidopinga organizāciju savstarpējai datu

apmaiņai.

22.3. Katra valdība atbalsta visu savu valsts dienestu vai

aģentūru sadarbību ar antidopinga organizācijām, lai

laikus apmainītos ar informāciju, kas būtu noderīga cīņā pret

dopinga lietošanu, ja šāda rīcība nav pretlikumīga.

22.4. Valdības atzīst, ka šķīrējtiesa ir vēlamā institūcija,

kur izšķir ar dopinga lietošanu saistītus strīdus, ievērojot

cilvēktiesības un pamatbrīvības un piemērojamos valsts tiesību

aktus.

22.5. Valdības, kuru valstīs nav savu valsts antidopinga

organizāciju, sadarbosies ar savu valsts olimpisko

komiteju, lai izveidotu šādu organizāciju.

22.6. Katra valdība ievēro valsts antidopinga

organizācijas autonomiju savā valstī un neiejaucas tās

lēmumos un pasākumos saistībā ar tās darbību.

22.7. Valdībai jāizpilda 22. panta 2. punkta prasības vēlākais

līdz 2016. gada 1. janvārim. Līdz šim laikam jau jābūt

izpildītiem pārējā šā panta punktiem.

22.8. Ja valdība pēc tam neratificē, nepieņem, neapstiprina

UNESCO konvenciju vai nepievienojas šai konvencijai,

attiecīgajai valstij saskaņā ar 20. panta 1. punkta 8.

apakšpunktu, 20. panta 3. punkta 11. apakšpunktu un 20. panta 6.

punkta 6. apakšpunktu var liegt pieteikties dalībai sporta

pasākumos, kā arī var piemērot citas sekas, piemēram, anulēt

funkcijas un amatus WADA, nepieņemt pieteikumus

starptautisku sporta pasākumu rīkošanai šajā valstī un

atcelt starptautiskos sporta pasākumus, un piemērot

simboliskas sekas vai citas sekas saskaņā ar Olimpisko hartu.

[Piezīme par 22. pantu. Vairākums

valdību nevar būt privātu nevalstisku dokumentu, piemēram,

Kodeksa, puses un šādi dokumenti tām nevar būt saistoši. Šā

iemesla dēļ valdībām tiek lūgts parakstīt nevis Kodeksu, bet gan

Kopenhāgenas deklarāciju un ratificēt, pieņemt, apstiprināt

UNESCO konvenciju vai pievienoties šai konvencijai. Lai gan

pieņemšanas mehānismi var atšķirties, sporta kustības un valdības

lielā mērā kopīgi cenšas apkarot dopinga lietošanu, izmantojot

Kodeksā aprakstīto, koordinēto un saskaņoto programmu.

Šajā pantā ir konkrēti izklāstīts, ko parakstītāji sagaida

no valdībām. Tomēr tas ir tikai

"vēlamais", jo valdībām ir

"pienākums" izpildīt tikai UNESCO konvencijas

prasības.]

CETURTĀ

DAĻA

PIEŅEMŠANA, IEVĒROŠANA, GROZĪŠANA UN INTERPRETĀCIJA