Vairogs9. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
1. Šis protokols un tam
pievienotās deklarācijas ir sastādītas divos eksemplāros angļu,
čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu,
lietuviešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu,
ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz
autentiski.
2. Šā protokola versijai maltiešu
valodā Līgumslēdzējas Puses autentiskumu apstiprina, veicot
vēstuļu apmaiņu. Tā ir spēkā tāpat kā 1. punktā paredzēto valodu
versijas.
3. Nolīguma un šā protokola
maltiešu valodas versijas autentiskumu apstiprinās Līgumslēdzējas
puses, veicot vēstuļu apmaiņu. Tas būs tikpat autentisks kā 1. un
2. punktā minētie teksti.
1 NACE: Padomes Regula
(EEK) 3037/90 (1990. gada 9. oktobris) par
saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā
(OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.). Regulā jaunākie
grozījumi izdarīti ar 2001. gada 19. decembra
Komisijas Regulu (EK) 29/2002 (OV L 6, 10.1.2002.,
3. lpp.).
2 Darba ņēmēji var
iesniegt pieteikumus īstermiņa uzturēšanās atļaujām saskaņā ar
kvotām, kuras minētas 3.a punktā uz laiku, kas ir pat mazāks par
četriem mēnešiem.
3 Šīs atļaujas tiks
piešķirtas papildus nolīguma 10. pantā minētajām kvotām,
kuras ir rezervētas darbiniekiem un pašdarba ņēmējām personām,
kas nolīguma parakstīšanas dienā
(1999. gada 21. jūnijā) ir dalībvalstu vai Kipras
Republikas un Maltas Republikas pilsoņi. Šīs atļaujas arī ir
papildus tām atļaujām, kuras piešķir, balstoties uz pašreizējiem
divpusējiem nolīgumiem par stažieru apmaiņu.
I pielikums
PĀREJAS PASĀKUMI
ZEMES IEGĀDEI UN OTRAI DZĪVESVIETAI
1. Čehijas Republika
a) Čehijas Republika uz pieciem
gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā Ārzemju
apmaiņas likumā Nr. 219/1995 Sb. formulētos noteikumus, kas tika
grozīti, par Šveices pilsoņu, kuri nav Čehijas Republikas
iedzīvotāji, un uzņēmumu, kas izveidoti saskaņā ar Šveices
likumiem, un nav nedz dibināti, nedz kuriem ir filiāles vai
pārstāvniecības Čehijas Republikas teritorijā, otras dzīvesvietas
iegūšanu Čehijas Republikā.
b) Čehijas Republika uz septiņiem
gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā Ārzemju
apmaiņas likumā Nr. 219/1995 Sb. ar grozījumiem, likumā
Nr. 229/1991 Sb. par vienošanos par īpašuma tiesībām uz zemi
un citiem lauksaimniecības īpašumiem un likumā Nr. 95/1999 Sb.
par nosacījumiem, kas attiecas uz valstij piederošās
lauksaimniecības zemes un meža nodošanu citu vienību īpašumā,
formulētos noteikumus attiecībā uz Šveices pilsoņu un uzņēmumu,
kas izveidoti saskaņā ar Šveices likumiem, un nav nedz dibināti,
nedz reģistrēti Čehijas Republikā, lauksaimniecības zemes un meža
iegūšanu. Neskarot šā 1. punkta citus noteikumus, attiecībā
uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu pret Šveices pilsoni
nekādā gadījumā nevar izturēties mazāk labvēlīgi kā protokola
parakstīšanas dienā vai ierobežojošākā veidā nekā pret trešās
valsts pilsoni.
c) Uz pašnodarbinātiem
lauksaimniekiem, kuri ir Šveices pilsoņi un kuri vēlas sākt
uzņēmējdarbību un dzīvot Čehijas Republikā, neattiecas b)
apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras, kuras atšķiras no tām,
ko piemēro Čehijas Republikas pilsoņiem.
d) Vispārēju šo pārejas pasākumu
pārskatu veic trešajā gadā pēc Čehijas Republikas iestāšanās ES.
Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laiku, kurš norādīts a)
apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.
e) Ja Čehijas Republika pārejas
laikā ievieš nosacījumus nekustamā īpašuma iegūšanai
nerezidentiem Čehijas Republikā, tad tiem jābūt pamatotiem uz
skaidriem, objektīviem, stabiliem un atklātiem kritērijiem. Šie
kritēriji jāpiemēro nediskriminējošā veidā, un tie nepieļauj
atšķirības starp Čehijas Republikas un Šveices Konfederācijas
pilsoņiem.
f) Ja ir pietiekami pierādījumi,
ka pārejas laika beigās Čehijas Republikas lauksaimniecības zemes
tirgū būs nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad
Apvienotā komiteja pēc Čehijas Republikas pieprasījuma lems par
pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.
2. Igaunija
a) Igaunija uz septiņiem gadiem no
tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā noteikumus, kas
formulēti tās tiesību aktos, kas ir spēkā šā protokola
parakstīšanas laikā attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža
iegūšanu Šveices pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri izveidoti saskaņā
ar Šveices likumiem, un kuri nav nedz dibināti, nedz reģistrēti
vai kuriem nav vietējās filiāles vai aģentūras Igaunijā.
Attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu pret Šveices
pilsoni nekādā ziņā nevar izturēties mazāk labvēlīgi kā šā
protokola parakstīšanas dienā vai ierobežojošākā veidā kā
attiecībā pret trešās valsts pilsoni. Saskaņā ar šiem tiesību
aktiem, Igaunija ir pieņēmusi Likumu par nekustamā īpašuma
iegūšanas ierobežojumiem un Grozījumus zemes reformas likumā, abi
likumi ir spēkā no 2003. gada 12. februāra.
b) Uz Šveices pilsoņiem, kuri
vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un uzturēties
Igaunijā, un, kuri ir likumīgi uzturējušies Igaunijā un
darbojušies lauksaimniecībā nepārtraukti vismaz trīs gadus,
neattiecas a) apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras, kas
atšķiras no tām, kuras piemēro Igaunijas pilsoņiem.
c) Vispārēju šo pārejas pasākumu
pārskatu veic trešajā gadā pēc Igaunijas iestāšanās ES. Šim
nolūkam Eiropas Kopienu Komisijai (še turpmāk "Komisija")
iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var
izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a) apakšpunktā,
saīsināšanu vai izbeigšanu.
d) Ja ir pietiekami pierādījumi,
ka pārejas laika beigās Igaunijas lauksaimniecības zemes tirgū ir
nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad saskaņā ar
Igaunijas pieprasījumu Apvienotā komiteja lems par pārejas laika
pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.
3. Kipra
Kipra uz pieciem gadiem no tās
pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā tiesiskos aktus, kas ir
spēkā 2000. gada 31. decembrī, attiecībā uz
otrās dzīvesvietas iegūšanu.
Saskaņā ar Likuma par nekustamā
īpašuma iegūšanu (ārzemniekiem) 109. pantu, likumiem 52/69,
55/72 un 50/90 un šo likumu grozījumiem, nekustamā īpašuma
iegūšanas atļauja Kiprā, tiem, kuri nav Kipras pilsoņi, ir
Ministru Padomes kompetencē. Ministru Padome ir pilnvarojusi
rajonu amatpersonas izsniegt atļaujas tās vārdā. Ja attiecīgais
nekustamais īpašums pārsniedz 2 donas (1 dona = 1338
m2), atļauju var piešķirt tikai šādiem mērķiem:
a) galvenajai vai otrai
dzīvesvietai, kas nepārsniedz 3 donu platību,
b) zemes gabaliem ar ēkām
profesionālajām vai komerciālajām vajadzībām,
c) rūpniecībai tajās nozarēs,
kuras tiek uzskatītas par izdevīgām Kipras ekonomikai.
Iepriekš minētais likums grozīts
ar "Likumu Nr. 54(I)/2003 par nekustamā īpašuma (ārzemniekiem)
iegūšanu (Grozījums)". Jaunais likums neuzliek nekādus
ierobežojumus ES pilsoņiem un ES reģistrētajiem uzņēmumiem
nekustamā īpašuma iegūšanai saistībā ar pastāvīgo dzīvesvietu un
tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem vai nekustamā īpašuma iegūšanai
ES nekustamo īpašumu aģentiem vai zemes izstrādātājiem. Attiecībā
uz otras dzīvesvietas iegūšanu, likums paredz, ka uz piecu gadu
laikposmu pēc Kipras pievienošanās ES, ES pilsoņi, kuru pastāvīgā
dzīvesvieta nav Kipra, kā arī ES reģistrētie uzņēmumi, kuriem nav
reģistrēts birojs, galvenā pārvalde vai uzņēmējdarbības galvenā
darījumu vieta Kiprā, nevar iegūt nekustamo īpašumu kā otro
dzīvesvietu bez iepriekšēja pilnvarojuma no Ministru Padomes,
kura, kā minēts iepriekš, deleģējusi savas pilnvaras rajonu
amatpersonām.
4. Latvija
a) Latvija uz septiņiem gadiem no
tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā noteikumus, kas
formulēti Likumā par grozījumiem likumā par lauksaimniecības
zemes privatizāciju lauku apvidos (spēkā no 2003. gada 14.
aprīļa) attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu
Šveices pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri izveidoti saskaņā ar
Šveices likumiem un kuri nav nedz dibināti, nedz reģistrēti vai
kuriem nav vietējās filiāles vai aģentūras Latvijā. Attiecībā uz
lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu pret Šveices pilsoni
nekādā ziņā nevar izturēties mazāk labvēlīgi kā šā protokola
parakstīšanas dienā vai ierobežojošākā veidā nekā attiecībā pret
trešās valsts pilsoni.
b) Vispārēju šo pārejas pasākumu
pārskatu veic trešā gada beigās pēc Latvijas iestāšanās ES. Šim
nolūkam Komisija iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai.
Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a)
apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.
c) Ja ir pietiekami pierādījumi,
ka pārejas laika beigās Latvijas lauksaimniecības zemes tirgū būs
nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad saskaņā ar
Latvijas pieprasījumu Apvienotā komiteja lems par pārejas laika
pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.
5. Lietuva
a) Lietuva uz septiņiem gadiem no
tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā noteikumus, kas
formulēti tās tiesību aktos, kuri ir spēkā šā protokola
parakstīšanas laikā, attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža
iegūšanu Šveices pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri izveidoti saskaņā
ar Šveices likumiem un kuri nav nedz dibināti, nedz reģistrēti,
vai kuriem nav vietējās filiāles vai aģentūras Lietuvā. Attiecībā
uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu pret Šveices pilsoni
nekādā ziņā nevar izturēties mazāk labvēlīgi kā šā protokola
parakstīšanas dienā vai ierobežojošākā veidā nekā attiecībā pret
trešās valsts pilsoni. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem Šveices
pilsoņi un juridiskās personas, kā arī organizācijas, kuras
dibinātas Šveicē bez juridiskās personas statusa, bet ar pilsoņa
tiesībām saskaņā ar Šveices tiesību aktiem, nevar iegūt
lauksaimniecības zemi un mežsaimniecības zemi pirms 7gadu pārejas
laika beigām, kā tas noteikts Lietuvas Republikas Pievienošanās
līgumā Eiropas Savienībai.
b) Uz Šveices pilsoņiem, kuri
vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un uzturēties
Lietuvā, un, kuri ir likumīgi uzturējušies un nodarbojušies ar
lauksaimniecību Lietuvā nepārtraukti vismaz trīs gadus,
neattiecas a) apakšpunkta noteikumi vai jebkādas citas
procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Lietuvas
pilsoņiem.
c) Vispārēju šo pārejas pasākumu
pārskatu veic trešajā gadā pēc Lietuvas iestāšanās ES. Šajā
nolūkā Komisija iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai.
Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a)
apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.
d) Ja ir pietiekami pierādījumi,
ka pārejas laika beigās Lietuvas lauksaimniecības zemes tirgū būs
nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad saskaņā ar
Lietuvas pieprasījumu Apvienotā komiteja lems par pārejas laika
pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.
6. Ungārija
a) Ungārija uz pieciem gadiem no
tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā noteikumus, kas
formulēti Likuma LV (55 /1994) par lauksaimniecības zemi ar
grozījumiem attiecībā uz otras dzīvesvietas iegūšanu.
b) Uz Šveices pilsoņiem, kuri ir
likumīgi uzturējušies Ungārijā nepārtraukti vismaz četrus gadus,
neattiecas a) apakšpunkts vai jebkādi citi noteikumi un
procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Ungārijas
pilsoņiem. Pārejas laikā Ungārija piemēro procedūras otras
dzīvesvietas iegūšanai, kuras pamatotas uz objektīviem,
stabiliem, skaidriem un atklātiem kritērijiem. Šie kritēriji
jāpiemēro nediskriminējošā veidā, un tie nevar pieļaut atšķirības
attiecībā uz Šveices pilsoņiem, kuri uzturas Ungārijā.
c) Ungārija uz septiņiem gadiem no
tās iestāšanās brīža ES var atstāt spēkā aizliegumus, kas
formulēti Likuma LV (55/1994) par lauksaimniecības zemi ar
grozījumiem attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegūšanu fizisko
personu, kuras nav Ungārijas iedzīvotāji vai pilsoņi, kā arī
juridisku personu īpašumā.
d) Uz Šveices pilsoņiem, kuri
vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un uzturēties
Ungārijā, un, kuri ir likumīgi uzturējušies un nodarbojušies ar
lauksaimniecību Ungārijā nepārtraukti vismaz trīs gadus,
neattiecas a) apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras, kas
atšķiras no tām, kurām piemēro Ungārijas pilsoņiem.
e) Vispārēju šo pārejas pasākumu
pārskatu veic trešajā gadā pēc Ungārijas iestāšanās ES. Šim
nolūkam Komisijai iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai.
Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts c)
punktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.
f) Ja pārejas laikā Ungārija
piemēro procedūras lauksaimniecības zemes iegūšanai, tad tās ir
pamatotas uz objektīviem, stabiliem, skaidriem un atklātiem
kritērijiem. Šos kritērijus piemēro nediskriminējošā veidā.
g) Ja ir pietiekami pierādījumi,
ka pārejas laika beigās Ungārijas lauksaimniecības zemes tirgū
būs nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad Apvienotā
komiteja saskaņā ar Ungārijas pieprasījumu lems par pārejas laika
pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.
7. Malta
Īpašuma iegūšanu Maltas salās ir
noteikta Nekustamā īpašuma likumā (īpašuma iegūšana
nerezidentiem) (Maltas Likumu 246. pants). Šis likums
nosaka, ka
a) (1) Šveices pilsonis var
iegādāties nekustamo īpašumu Maltā, bet, lai šī persona varētu
izmantot šo īpašumu kā dzīvesvietu (nav nepieciešams kā galvenā
dzīvesvieta), šai personai nedrīkst jau būt īpašumā cita
dzīvesvieta Maltā. Lai veiktu šādus pirkumus, personām nav
nepieciešamas uzturēšanās tiesības Maltā, lai gan šīs personas
var saņemt atļauju (ar dažiem izņēmumiem, kuri noteikti tiesību
aktos), kuru nevar nepiešķirt, ja īpašuma vērtība ir augstāka
nekā ikgadējā ar indeksu noteiktā summa (pašreiz 30 000 MTL
dzīvoklim un 50 000 MTL mājai).
(2) Šveices pilsonis var arī
izvēlēties Maltu par savu galveno dzīvesvietu jebkurā laikā
saskaņā ar attiecīgo valsts likumdošanu. Maltas atstāšana
neuzliek nekādus pienākumus atbrīvoties no jebkāda īpašuma, kas
iegūts kā galvenā dzīvesvieta.
b) Šveices pilsoņiem, kuri
iegādājas īpašumus ar likumu īpaši noteiktos apgabalos (tie
parasti ir apgabali, kas ietilpst pilsētu atjaunošanas
projektos), nav nepieciešamas atļaujas šādiem pirkumiem, tāpat
nav noteikti ierobežojumi nedz skaita, nedz šāda īpašuma, ko viņi
varētu iegādāties, lietošanas vai vērtības ziņā.
8. Polija
a) Polija uz pieciem gadiem no tās
pievienošanās dienas ES var paturēt spēkā tās tiesību aktus, kas
ir spēkā protokola parakstīšanas laikā attiecībā uz otras
dzīvesvietas iegūšanu. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem Šveices
pilsoņiem būs jāievēro prasības, kas noteiktas
1920. gada 24. marta Likumā par nekustamā īpašuma
iegūšanu ārzemniekiem un tā grozījumos (Dz.U. 1996.,
Nr. 54, 245. pants ar grozījumiem).
b) Uz Šveices pilsoņiem, kuri ir
likumīgi uzturējušies Polijā nepārtraukti vismaz četrus gadus,
neattiecas a) apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras, kas
atšķiras no tām, kuras piemēro Polijas pilsoņiem attiecībā uz
otras dzīvesvietas iegūšanu.
c) Polija uz divpadsmit gadiem no
tās iestāšanās brīža ES var paturēt spēkā noteikumus, kas
formulēti tās tiesību aktos attiecībā uz lauksaimniecības zemes
un meža iegūšanu. Šveices pilsoņus vai juridiskās personas, kuras
izveidotas saskaņā ar Šveices likumiem, nekādā ziņā nevar pakļaut
mazāk labvēlīgiem noteikumiem attiecībā uz lauksaimniecības zemes
un mežu iegūšanu kā šā protokola parakstīšanas dienā. Saskaņā ar
šiem tiesību aktiem Šveices pilsoņiem jāievēro prasības, kas
noteiktas 1920. gada 24. marta Likumā par
nekustamā īpašuma iegūšanu ārzemniekiem un tā grozījumos
(Dz.U. 1996., Nr. 54, 245. pants ar
grozījumiem).
d) Uz Šveices pilsoņiem, kuri
vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un kuri ir
likumīgi uzturējušies un nomājuši zemi Polijā kā fiziskas vai
juridiskas personas nepārtraukti vismaz trīs gadus, no iestāšanās
dienas neattiecas c) apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras,
kas atšķiras no tām, kuras piemēro Polijas pilsoņiem attiecībā uz
lauksaimniecības zemes un meža pirkšanu. Warmińsko- Mazurskie,
Pomorskie, Kujawsko-Pomorskie, Zachodniopomorskie, Lubuskie,
Dolnośląskie, Opolskie un Wielkopolskie vojevodistēs uzturēšanās
un nomas laikposmu, kas norādīts iepriekšējā teikumā, pagarina
līdz septiņiem gadiem. Nomas laikposmu, kas nepieciešams, lai
zemi varētu iegādāties īpašumā, aprēķinās individuāli katram
Šveices pilsonim, kurš nomājis zemi Polijā no apstiprinātā datuma
sākotnējā nomas līgumā. Pašnodarbinātie lauksaimnieki, kuri zemi
nomājuši nevis kā fiziskas, bet juridiskas personas, saskaņā ar
nomas līgumu var nodot juridiskās personas tiesības sev kā
fiziskām personām. Tā nomas laikposma aprēķināšanā, kas
nepieciešams, lai iegādātos zemi īpašumā, ieskaita nomas
laikposmus, kas pastāvējuši ar juridiskas personas līgumu.
Fizisku personu nomas līgumi var tikt apstiprināti ar
atpakaļejošu datumu, un apstiprinātajos līgumos ieskaitīs visus
nomas laikposmus. Pašnodarbinātiem lauksaimniekiem nav noteikts
termiņš, lai pārveidotu savus pašreizējos nomas līgumus par
līgumiem ar fiziskām personām vai rakstiskos līgumos ar
apstiprinātu datumu. Nomas līgumu pārveidošanas procedūra ir
skaidra, un tā nekādā gadījumā neveido jaunus šķēršļus.
e) Vispārēju šo pārejas pasākumu
pārskatu veic trešajā gadā pēc Polijas iestāšanās ES. Šajā nolūkā
Komisija iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai. Apvienotā
komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a)
apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.
f) Pārejas laikā Polija piemēro
likumā noteikto atļauju izsniegšanas procedūru, kas nodrošina to,
ka atļauja nekustamā īpašuma iegūšanai Polijā ir pamatota uz
skaidriem, objektīviem, stabiliem un atklātiem kritērijiem. Šos
kritērijus piemēro nediskriminējošā veidā.
9. Slovēnija
a) Ja līdz laikposma beigām, kas
ir maksimāli septiņi gadi no dienas, kad Slovēnija ir
pievienojusies ES, rodas nopietnas grūtības, kas ilgi ietekmē
nekustamā īpašuma tirgu vai var ievērojami pasliktināt nekustamā
īpašuma tirgu noteiktā reģionā, Slovēnija var lūgt atļauju veikt
aizsargpasākumus, lai stabilizētu situāciju nekustamā īpašuma
tirgū.
b) Pēc Slovēnijas lūguma Apvienotā
komiteja ārpus kārtas nosaka, kādus aizsargpasākumus tā atzīst
par vajadzīgiem, konkretizējot apstākļus un pasākumu īstenošanas
metodes.
c) Ja rodas nopietnas grūtības
nekustamā īpašuma tirgū, tad pēc Slovēnijas steidzama lūguma
Apvienotā komiteja lēmumu pieņem piecu darba dienu laikā pēc tam,
kad ir saņēmusi lūgumu, kam pievienota vajadzīgā
papildinformācija. Tādējādi pieņemtos pasākumus piemēro
nekavējoties, tajos ņem vērā visu attiecīgo pušu intereses.
d) Pasākumi, kurus pieļauj saskaņā
ar b) apakšpunktu, var ietvert atkāpes no šā nolīguma noteikumiem
tiktāl un uz tik ilgu laiku, cik noteikti vajadzīgs, lai
sasniegtu a) apakšpunktā minētos mērķus.
10. Slovākija
a) Slovākija uz septiņiem gadiem
no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā tiesību aktus
attiecībā uz lauksaimniecības zemes un mežu iegūšanu
nerezidentiem. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem (nerezidents var
iegūt tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas Slovākijas
Republikā, izņemot lauksaimniecības un mežu zemi. Nerezidents
nevar iegūt tiesības uz nekustamo īpašumu, kura iegūšana ir
ierobežota ar īpašiem noteikumiem, kas formulēti Ārzemju apmaiņas
likuma Nr. 202/1995 grozījumos)
b) pret Šveices pilsoni nekādā
gadījumā nevar izturēties mazāk labvēlīgi attiecībā uz
lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu kā šā protokola
parakstīšanas dienā vai izturēties ierobežojošākā veidā nekā pret
trešās valsts pilsoni.
c) Uz Šveices pilsoņiem, kuri
vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un kuri ir
likumīgi uzturējušies un darbojušies lauksaimniecībā Slovākijā
nepārtraukti vismaz trīs gadus, neattiecas a) apakšpunkta
noteikumi vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām,
kuras piemēro Slovākijas pilsoņiem.
d) Vispārēju šo pārejas pasākumu
pārskatu veic trešā gada beigās pēc Slovākijas iestāšanās ES.
Šajā nolūkā Komisijai iesniedz ziņojums Apvienotajai komitejai.
Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a)
apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.
e) Ja pārejas laikā Slovākija
piemēro procedūras nekustamā īpašuma iegūšanai Slovākijā
nerezidentiem, tās pamato ar skaidriem, objektīviem, stabiliem un
atklātiem kritērijiem. Šos kritērijus piemēro nediskriminējošā
veidā, un tie nepieļauj atšķirības starp Slovākijas un Šveices
pilsoņiem.
f) Ja ir pietiekami pierādījumi,
ka pārejas laika beigās Slovākijas lauksaimniecības zemes tirgū
ir nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad saskaņā ar
Slovākijas pieprasījumu Apvienotā komiteja lems par pārejas laika
pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.
II pielikums
Nolīguma starp Eiropas Kopienu un
tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no
otras puses, par personu brīvu pārvietošanos II pielikumu groza
šādi.
1. Zem virsraksta "A iedaļa:
Tiesību akti, uz kuriem izdarīta atsauce" 1. punktā "Regula (EEK)
Nr. 1408/71" pēc "301 R 1386: Regula (EK) Nr.
1386/2001 …" iekļauj šādu tekstu:
"12003 TN 02/02/A:
2003. gada 16. aprīļa Akts, kas attiecas uz
Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas,
Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas,
Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un
Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem
līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā."
2. Zem virsraksta "Lai īstenotu šo
nolīgumu, regulu pielāgo šādi:" nolīguma II pielikuma A iedaļas
1. punktu tiks groza šādi:
(a) zem i) apakšpunkta, attiecībā
uz III pielikuma A daļu, pēc pēdējā ieraksta "Zviedrija - Šveice"
pievieno turpmāko:
"Čehijas Republika - Šveice
Nav.
Igaunija - Šveice
Nav konvencijas.
Kipra - Šveice
Nav.
Latvija - Šveice
Nav konvencijas.
Lietuva - Šveice
Nav konvencijas.
Ungārija - Šveice
Nav.
Malta - Šveice
Nav konvencijas.
Polija - Šveice
Nav konvencijas.
Slovēnija - Šveice
Nav.
Slovākija - Šveice
Nav."
(b) zem j) apakšpunkta, attiecībā
uz III pielikuma B daļu, pēc pēdējā ieraksta "Zviedrija - Šveice"
pievieno turpmāko:
"Čehijas Republika - Šveice
Nav.
Igaunija - Šveice
Nav konvencijas.
Kipra - Šveice
Nav.
Latvija - Šveice
Nav konvencijas.
Lietuva - Šveice
Nav konvencijas.
Ungārija - Šveice
Nav.
Malta - Šveice
Nav konvencijas.
Polija - Šveice
Nav konvencijas.
Slovēnija - Šveice
Nav.
Slovākija - Šveice
Nav."
(c) o) apakšpunktu attiecībā uz VI
pielikumu groza šādi:
(aa) 3. punkta a) apakšpunkta iv)
daļā aiz vārda "Spānija" iekļauj vārdu "Ungārija"
(bb) 4. punktā aiz vārda "Vācija"
iekļauj vārdu "Ungārija".
3. Zem virsraksta "A iedaļa:
Tiesību akti uz kuriem izdarīta atsauce" 2. punktā "Regula
(EEK) Nr. 574/72" pēc "302 R 410: Komisijas Regulas (EK) Nr.
410/2002 …" iekļauj šādu tekstu:
"12003 TN 02/02/A:
2003. gada 16. aprīļa Akts, kas attiecas uz
Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas,
Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas,
Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un
Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem
līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā ."
4. Zem virsraksta "B iedaļa:
Tiesību akti, kurus Līgumslēdzējas puses ņems vērā" "4. punkta
18. daļā 383 D 0117: lēmums Nr. 117…," "4. punkta 19. daļā 83 D
1112(02): lēmums Nr. 118…," "4. punkta 27. daļā 388 D 64: lēmums
Nr. 136 …" un "4. punkta 37. daļā 393 D 825: lēmums Nr. 150…"
attiecīgi pēc "1 94 N: Akts, kas attiecas uz ... nosacījumiem…"
iekļauj šādu tekstu:
"12003 TN 02/02/A:
2003. gada 16. aprīļa Akts, kas attiecas uz
Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas,
Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas,
Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas
un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un
pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā ."
5. Darba ņēmējiem, kuri ir Čehijas
Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas
Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas
Republikas un Slovākijas Republikas pilsoņi, pasākumus, kuri
minēti protokola II pielikuma iedaļas "Par apdrošināšanu bezdarba
gadījumā" 1. punktā, piemēros
līdz 2011. gada 30. aprīlim.
III pielikums
Nolīguma starp Eiropas Kopienu un
tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no
otras puses, par personu brīvu pārvietošanos III pielikuma A
iedaļu groza šādi:
Dokumenti, kuros izdarīti
grozījumi ar Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras
Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas
Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas
Republikas un Slovākijas Republikas Pievienošanās aktu (OV
L 236, 23.9.2003.).
A. VISPĀRĒJĀ SISTĒMA
1. 392 L 0051 : Padomes
Direktīva 92/51/EEK (1992. gada 18. jūnijs) par otro vispārējo
sistēmu profesionālās izglītības un mācību atzīšanai, kas
papildina Direktīvu 89/58/EEK (OV L 209, 24.7.1992.,
25. lpp.).
B. JURIDISKĀS PROFESIJAS
2. 377 L 0249 : Padomes
Direktīva 77/249/EEK (1977. gada 22. marts) par pasākumiem, kas
palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus (OV
L 78, 26.3.1977., 17 .lpp.).
3. 398 L 0005 : Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīva 98/5/EK (1998. gada 16.
februāris) par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas
pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā
iegūta kvalifikācija (OV L 77, 14.3.1998.,
36. lpp.).
C. AR MEDICĪNU SAISTĪTĀS
PROFESIJAS
Ārsti
4. 393 L 0016 : Padomes
Direktīva 93/16/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par ārstu brīvas
pārvietošanās veicināšanu un viņu diplomu, sertifikātu un citu
kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu (OV L
165, 7.7.1993., 1. lpp.).
Māsas
5. 377 L 0452: Padomes Direktīva
77/452/EEK (1977. gada 27. jūnijs) par māsu diplomu, sertifikātu
un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu,
tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt
uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 176,
15.7.1977., 1.lpp.).
Stomatologi
6. 378 L 0686 : Padomes
Direktīva 78/686/EEK (1978. gada 25. jūlijs) par zobārstu
diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu
savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi
īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt
pakalpojumus (OV L 233, 24.8.1978., 1. lpp.).
7. 378 L 0687 : Padomes
Direktīva 78/687/EEK (1978. gada 25. jūlijs) par normatīvo un
administratīvo aktu noteikumu koordinēšanu attiecībā uz zobārstu
darbību (OV L 233, 24.8.1978., 10. lpp.).
Veterināri
8. 378 L 1026 : Padomes
Direktīva 78/1026/EEK (1978. gada 18. decembris) par
veterinārārstu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju
apliecinošu dokumentu atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas
palīdz īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt
pakalpojumus (OV L 362, 23.12.1978., 1. lpp.).
Vecmātes
9. 380 L 0154 : Padomes
Direktīva 80/154/EEK (1980. gada 21. janvāris) par vecmāšu
diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu
savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz īstenot
tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV
L 33, 11.2.1980., 1. lpp.).
Farmācija
10. 385 L 0433 : Padomes
Direktīva 85/433/EEK (1985. gada 16. septembris) par diplomu,
sertifikātu vai citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu
savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi
īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību attiecībā uz noteiktām
darbībām farmācijas jomā (OV L 253, 24.9.1985., 37. lpp.).
D. ARHITEKTŪRA
11. 385 L 0384 : Padomes
Direktīva 85/384/EEK (1985. gada 10. jūnijs) par arhitektu
diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu
savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi
īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt
pakalpojumus (OV L 223, 21.8.1985., 15. lpp.).
E. Toksisko produktu tirdzniecība un
izplatīšana
12. 374 L 0557 : Padomes
Direktīva 74/557/EEK (1974. gada 4. jūnijs) par to, kā nodrošināt
brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību
attiecībā uz pašnodarbinātu personu un starpnieku darbību
toksisku produktu tirdzniecībā un izplatīšanā
(OV L 307, 18.11.1974., 5. lpp.).
ŠVEICES
DEKLARĀCIJA
PAR
DZEMDNIECĪBAS UN VISPĀRĒJĀS APRŪPES DIPLOMU ATZĪŠANU
Šveice patur tiesības atzīt to
īpašnieku diplomus, kas izsniegti dzemdniecības un vispārējās
aprūpes jomā saskaņā ar Direktīvas 77/452/EEK 4.b un 4.c pantu un
Direktīvas 80/154/EEK 5.a un 5.b pantu par iegūtajām tiesībām,
tikai pēc viņu kvalifikācijas atbilstības pārbaudes saskaņā ar
Direktīvām 77/453/EEK un 80/155/EEK. Šajā nolūkā Šveice var
pieprasīt diploma īpašniekiem veikt kvalifikācijas atbilstības
pārbaudi vai noteikt pielāgošanās laikposmu.
ŠVEICES
DEKLARĀCIJA
PAR AUTONOMIEM
PASĀKUMIEM PARAKSTĪŠANAS DIENĀ
Šveice jauno dalībvalstu pilsoņiem
nodrošinās pagaidu pieeju tās darba tirgum saskaņā ar tās tiesību
aktiem pirms pārejas pasākumu, kuri ietverti protokolā, stāšanās
spēkā. Šajā nolūkā Šveice par labu jauno dalībvalstu pilsoņiem
piešķirs īpašas kvotas īstermiņa un ilgtermiņa darba atļaujām, kā
tas noteikts nolīguma 10. panta 1. punktā, sākot ar protokola
parakstīšanas datumu. Kvotas sastādīs 700 ilgtermiņa atļaujas un
2500 īstermiņa atļaujas gadā. Bez tam 5000 īslaicīga darba ņēmēji
gadā varēs uzturēties uz laiku, kas nav ilgāks par 4
mēnešiem.
POLIJAS
DEKLARĀCIJA
PAR VISPĀRĒJĀS
APRŪPES MĀSU UN VECMĀŠU DIPLOMU ATZĪŠANU
Polija ir ņēmusi vērā Šveices deklarāciju, kas attiecas uz
vispārējās aprūpes māsu un vecmāšu diplomu atzīšanu, bet
viennozīmīgi paredz, ka Šveice pilnībā ievēros Direktīvas
77/452/EEK 4.b panta un Direktīvas 80/154/EEK 5.b panta
formulējumu kāds tas ir dienā, kad stājas spēkā protokols, kas
pievienots Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm,
no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par
personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Eiropas Savienības
paplašināšanos.