Par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2001.gada I ceturksnī 1. pants

Izdevumi - kopā (1.1.+1.2.)

177 693

188 727

172 170

-5 523

96,9

91,2

22,5

1.1. Uzturēšanas izdevumi

171 415

181 782

167 405

-4 010

97,7

92,1

22,9

Kārtējie izdevumi

7 455

8 674

7920

465

106,2

91,3

25,4

atalgojumi

268

384

304

113,4

79,2

19,6

valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas

-11

87,2

pārējie kārtējie izdevumi

6 176

8 290

6740

564

109,1

81,3

aizņēmumu atmaksa

925

801

-124

86,6

14,6

Maksājumi par aizņēmumiem

un kredītiem

749

2 172

1904

1 155

254,2

87,7

24,2

procentu nomaksa par iekšējiem

aizņēmumiem

177

1181

1 004

667,2

procentu nomaksa par ārvalstu

aizņēmumiem

572

723

151

126,4

Subsīdijas un dotācijas

163 211

170 936

157 581

-5 630

96,6

92,2

22,7

subsīdijas

630

6 426

1 127

497

178,9

17,5

mērķdotācijas pašvaldību

budžetiem

4 067

3 822

-245

dotācijas pašvaldību budžetiem

dotācijas iestādēm un

organizācijām

34 440

36 826

34 203

-237

99,3

92,9

22,0

dotācijas iedzīvotājiem

123 863

127 368

118 124

-5 739

95,4

92,7

23,2

t.sk.

pensijas

112 560

108 796

-3 764

96,7

pabalsti

11 084

9 020

-2 064

81,4

stipendijas

120

216

pārējie

-7

92,9

iemaksas starptautiskajās

organizācijās

-6

45,5

33,3

5,9

dotācija valsts pamatbudžetam

sociālās apdrošināšanas

iemaksu administrēšanai

200

300

100

150,0

100,0

25,0

1.2. Izdevumi

kapitālieguldījumiem

6 278

6 945

4 765

-1 513

75,9

68,6

14,3

Kapitālie izdevumi

2 797

4 343

3 825

1 028

136,8

88,1

30,5

Investīcijas

3 481

2 602

940

-2 541

27,0

36,1

4,5

Valsts speciālā budžeta faktiskie izdevumi investīcijām

2001. gada I ceturksnī ir 0,9 milj. latu, kas ir

par 1,1 milj. latu mazāk kā 2000. gadā šajā periodā.

Daļēji šāda situācija radusies Satiksmes ministrijai precizējot

Valsts autoceļa fonda ieguldījumu investīcijām (no tā atdalot kā

kapitālieguldījumus ceļu remontu).

Labklājības ministrijas VIP projekts "Labklājības sistēmas

reforma" apgūts tikai 21,2% apjomā, jo aizkavējās

informācijas tehnoloģijas sistēmas ieviešana.

15. tabula

Valsts

investīciju projektu finansēšana 2001. gada

I ceturksnī, tūkst. latu

2000.g.

Apstiprināts

2001.g.

I cet.

2001.

I cet.

izpilde

gadam

plāns

izpilde

izpildes

izpilde

izmaiņas

pret

no gada

(+;-) pret

2001.g.

plāna %

2000.g.

I cet.

plānu %

izpildi

izpildi %

1954

18 847

2211

939

-1015

48,1

42,5

5,0

3.4. Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu speciālā

budžeta izdevumi

Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta programmai "Centrālā

dzīvojamo māju privatizācijas komisija" faktiskie izdevumi

2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada

I ceturksni, ir samazinājušies par 0,1 milj. latu, jo

mazāki ir ieņēmumi no valsts dzīvojamo māju, dzīvokļu,

mākslinieku darbnīcu un nedzīvojamo telpu privatizācijas.

Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī,

ieņēmumu un izdevumu plāns nav izpildīts par 0,2 milj. latu

jeb 29,0% sakarā ar neplānoti zemo iedzīvotāju aktivitāti

privatizācijas procesa norisē.

Finansu ministrijas programmas "Transportlīdzekļu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēma"

faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir

0,2 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2000. gada

atbilstošā perioda izdevumiem, ir par 0,1 milj. latu vairāk.

Taču salīdzinājumā ar plānoto izdevumu izpilde ir tikai 62,2%, jo

netika pieprasīti līdzekļi apdrošināšanas atlīdzību izmaksām.

Programmas "Noguldījumu garantiju fonda veidošana,

pārvaldīšana un izlietošana" faktiskie izdevumu ir palikuši

2000. gada atbilstošā perioda līmenī.

Salīdzinot ar 2000. gadu, 2001. gadā izveidota jauna

programma "Apdrošināto aizsardzības fondi". Saskaņā ar

Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu Apdrošināto

aizsardzības fondā līdzekļi tiek uzkrāti, neveicot nekādas

izmaksas.

Izglītības un zinātnes ministrijas speciālā budžeta faktiskie

izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,9 milj. latu,

kas ir par 0,06 milj. latu jeb 7,4% vairāk kā

2000. gada I ceturksnī.

Izdevuma pieaugumu, galvenokārt, ietekmēja programmas "Studiju

un studējošo kreditēšana" izdevumu palielinājums par

0,04 milj. latu, kas saistīts ar plānoto studiju un

studējošo kredītu atmaksas palielināšanos.

Speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada

I ceturksnī ir 94,3% no plānotajiem budžeta izdevumiem

1,0 milj. latu. Plānotie izdevumi nav izpildīti par

0,06 milj. latu, tai skaitā 0,05 milj. latu -

izdevumi kredītu procentu starpības (starp gada procentu likmi un

procentu likmi, ko sedz pats kredīta ņēmējs) segšanai par

izsniegtajiem studiju un studējošo kredītiem. Šī gada

I ceturksnī studiju un studējošo kredīti tika izsniegti

mazāk nekā plānots, jo aptuveni trešā daļa no kredīta ņēmējiem ir

vakara un neklātienes nodaļu studenti, kuru maksimālais kredīta

lielums ir no Ls 54 līdz Ls 133.

Zemkopības ministrijas speciālā budžeta programmā "Zivju

fonds" 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar

2000. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi

samazinājušies par 0,03 milj. latu jeb 27,8 procentiem.

Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī

0,15 milj. latu, nav veikti izdevumi 0,09 milj. latu

jeb 56,7% apmērā, jo līdzekļi projektiem tiek piešķirti

pamatojoties uz Zivju fonda padomes lēmumiem. Projektu

finansēšana ilgst līdz gada beigām un finansējums tiek

pārskaitīts tikai par faktiski paveikto darbu, līdz ar to nevar

precīzi prognozēt finansu resursu pieprasījumu.

Satiksmes ministrijas speciālā budžeta programmā "Valsts

autoceļu fonds" faktiskie izdevumi 2001. gada

I ceturksnī ir 15,4 milj. latu, kas, salīdzinot ar

2000. gada I ceturksni, ir par 0,2 milj. latu jeb

1,2% vairāk. Uzturēšanas izdevumi š.g. I ceturksnī ir par

0,4 milj. latu jeb 3,6% mazāki nekā 2000. gada šajā

laika periodā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikto Valsts

autoceļu fonda pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību pašvaldību

autoceļu (ielu) finansēšanai tika pārskaitīti 2,7 milj.

latu, kas ir par 0,3 milj. latu vairāk nekā 2000. gada

I ceturksnī, dotācijām pasažieru autopārvadātājiem -

1,1 milj. latu, kas ir par 0,6 milj. latu mazāk nekā

pērn, bet Dzelzceļa infrastruktūras fondā tika ieskaitīti

atskaitījumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem 0,6 milj.

latu, kas ir par 1 milj. latu mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Izdevumiem kapitālieguldījumiem, tas ir valsts autoceļu

kapitālajam remontam un investīcijām, saskaņā ar notikušajām

izsolēm un noslēgtiem līgumiem tika izlietots par 0,6 milj.

latu jeb 19,5% vairāk nekā pērn šajā laika periodā. Šogad tiek

īstenots ārvalstu finansu palīdzības projekts Via Baltica

autoceļa rekonstrukcija posmā Iecava-Bauska .

2001. gada I ceturksnī Valsts autoceļu fonda

faktiskie izdevumi ir par 2,5 milj. latu jeb 86,1% mazāki

par plānotajiem, ko, galvenokārt, ietekmēja ieņēmumu no akcīzes

nodokļa naftas produktiem neizpilde 2,1 milj. latu

apmērā.

Programmā "Ostu attīstības fonds" faktiskie izdevumi

2001. gada I ceturksnī ir 0,03 milj. latu, kas ir

par 0,1 milj. latu jeb 80,5% mazāk nekā 2000. gada

I ceturksnī un tika izlietoti atbilstoši Latvijas Ostu

padomes lēmumam.

Ostu attīstības fonda izdevumi 2001. gada

I ceturksnī ir 31,0% no plānotajiem, jo līdzekļi

0,06 milj. latu apjomā atbilstoši Latvijas Ostu padomes

lēmumam paredzēti dotācijai Ārlietu ministrijai Latvijas

Republikas konsulāta atvēršanai Kaļiņingradā.

Programmā "Lidostas "Rīga" infrastruktūras attīstībai" tiek

izmantoti izlidošanas nodevas ieņēmumi. Izdevumi no izlidošanas

nodevas iepriekš minētam mērķim saskaņā ar noslēgtiem līgumiem ar

darbuzņēmējiem 2001. gada I ceturksnī bija

0,03 milj. latu, kas ir par 1,5 milj. latu jeb 97,8%

mazāk kā 2000. gada I ceturksnī, jo bija aizkavējusies

projektu konkursu norise un, līdz ar to, arī būvniecības darbi

pasažieru termināla lidostā "Rīga" paplašināšanai valsts

investīciju projekta ietvaros. Izlidošanas nodevas ieņēmumi tiek

paredzēti arī finansiālo saistību segšanai (procentu maksājumiem

un aizņēmumu pamatsummu atmaksai) par lidostas "Rīga" aizņēmumiem

no kredītiestādēm pasažieru termināla paplašināšanai.

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas speciālā

budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī,

salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, samazinājušies

par 5,6 milj. latu jeb 4,4 procentiem. Izdevumu apjomu

2001. gada I ceturksnī ietekmējuši grozījumi likumā

"Par valsts pensijām", kā arī pensiju indeksācijas, pakalpojumu

saņēmēju skaita un vidējās iemaksu algas, no kuras ir atkarīgi

sniegto pakalpojumu apmēri, izmaiņas.

Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta faktiskie izdevumi

2001. gada I ceturksnī ir 121,9 milj. latu, kas ir

par 10,4 milj. latu jeb 7,8% mazāk kā plānots. Sociālās

apdrošināšanas budžeta izdevumu neizpildi veido Valsts pensiju

speciālā budžeta, Nodarbinātības speciālā budžeta, Darba

negadījumu speciālā budžeta, Invaliditātes, maternitātes un

slimības speciālā budžeta un Valsts sociālās apdrošināšanas

aģentūras budžeta plānoto izdevumu neizpilde.

Valsts pensiju speciālā budžeta faktiskie izdevumi

2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada

I ceturksni, samazinājušies par 1,1 milj. latu jeb 1,1

procentu. Tas, galvenokārt, saistīts ar izdevumu apjoma

samazinājumu valsts pensiju izmaksām par 3,4 milj. latu, ko

ietekmējuši grozījumi likumā "Par valsts pensijām": pensionēšanās

vecuma paaugstināšana, ierobežojumu noteikšana strādājošiem

pensionāriem.

Valsts pensiju speciālā budžeta faktiskie izdevumi

2001. gada I ceturksnī ir 99,8 milj. latu, kas ir

par 6,3 milj. latu jeb 5,9% mazāk kā plānots. Plānoto

izdevumu neizpildi ietekmējuši šādi faktori:

- faktiskie izdevumi vecuma pensiju izmaksām nesasniedza

plānotos, ko, galvenokārt, ietekmēja tas, ka pensiju saņēmēju

skaits (plānots - 517 700 vecuma pensiju saņēmēji, bet

martā faktiski bija 511 239 vecuma pensijas saņēmēji),

saistībā ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, atpaliek no

plānotā;

- netika veikti avansa pārskaitījumi plānotajā apjomā;

- procentu maksājumi par īstermiņa kredīta un ilgtermiņa

aizņēmumu izmantošanu bija mazāks kā plānots, jo iepriekšējā

mēnesī īstermiņa kredīts izmantots mazāks.

Nodarbinātības speciālā budžeta izdevumi

2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2000. gada

I ceturksni samazinājušies par 2,5 milj. latu jeb 27,3

procentiem. Izdevumu apjoma samazinājumu, galvenokārt, ietekmējis

izdevumu samazinājums bezdarbnieku pabalstu izmaksām

1,7 milj. latu apmērā, saistībā ar bezdarbnieku saņēmēju

skaita samazinājumu. Līdz ar to arī 2001. gada

I ceturksnī iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai tika

veiktas mazākā apmērā salīdzinājumā ar 2000. gada

I ceturksni. Izdevumu samazinājumu ietekmēja arī izdevumu

samazinājums bezdarbnieku apmācībai un pārkvalificēšanai, jo

netika pilnībā nokomplektētas jaunas mācību grupas.

Nodarbinātības speciālā budžeta izdevumi 2001. gada

I ceturksnī ir 6,6 milj. latu, kas ir par

1,8 milj. latu jeb 21,5% mazāk kā plānots. Izdevumu

neizpildi, galvenokārt, ietekmējis tas, ka bezdarba pabalstu

saņēmēju skaits un piešķirtā vidējā pabalsta apmērs atpaliek no

plānotā.

Darba negadījumu speciālā budžeta izdevumi

2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada

I ceturksni, pieauguši par 0,01 milj. latu jeb 6,4

procentiem. Kopējais izdevumu pieaugums, galvenokārt, saistīts ar

izdevumu pieaugumu atlīdzības par apgādnieka zaudējumu un

apbedīšanas pabalstu izmaksām, kā arī veiktajām iemaksām šo

atlīdzību saņēmēju valsts pensiju apdrošināšanai.

Darba negadījumu speciālā budžeta izdevumi 2001. gada

I ceturksnī ir 0,2 milj. latu, kas ir par

0,08 milj. latu jeb 27,3% mazāk kā plānots.

Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā

budžeta izdevumi 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot

ar 2000. gada I ceturksni, samazinājušies par

2,1 milj. latu jeb 8,7%, kas, galvenokārt, saistīts ar to,

ka 2000. gadā no Invaliditātes, maternitātes un slimības

speciālā budžeta tika veikta aizdevuma atmaksa Nodarbinātības

speciālajam budžetam 3,0 milj. latu apmērā. Izdevumu

samazinājums 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar

2000. gada I ceturksni ir saistīts arī ar izdevumu

samazinājumu invaliditātes pensiju un slimības pabalstu

izmaksām - kopumā 0,4 milj. latu apmērā. Izdevumu

samazinājums pensiju izmaksām, slimības pabalstu izmaksām

saistīts ar apmaksāto slimības dienu skaita un pakalpojumu

pabalstu saņēmēju skaita samazinājumu (2001. gada

I ceturksnī šie rādītāji atpaliek no plānotā). Vienlaicīgi

ir palielinājušies izdevumi maternitātes pabalstu izmaksām

0,2 milj. latu apmērā un līdz ar to iemaksām pensiju un

bezdarba apdrošināšanai 1,1 milj. latu apmērā.

Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta

izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 21,8 milj.

latu, kas ir par 1,7 milj. latu jeb 7,1% mazāk kā plānots.

Kopējo izdevumu neizpilde saistīta ar plānoto izdevumu neizpildi

pensiju un slimības pabalstu izmaksām (apmaksāto slimības dienu

skaits, pensiju un pabalstu saņēmēju skaits atpaliek no

plānotā).

Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūra" speciālā budžeta faktiskie

izdevumi 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar

2000. gada I ceturksni samazinājušies par

0,6 milj. latu jeb 23,3 procentiem. Izdevumu samazinājums,

galvenokārt, saistīts ar investīciju izdevumiem paredzēto

līdzekļu samazinājumu par 0,3 milj. latu un par

0,3 milj. latu mazāki uzturēšanas izdevumi - aģentūrai

ir samazinājušies saimnieciskās darbības izdevumi, turklāt, sākot

ar 2001. gadu, pārskaitījumi uz valsts pamatbudžetu sociālās

apdrošināšanas iemaksu administrēšanai netiek veikti ar Valsts

sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta starpniecību, bet tiek

veikti kā tiešie atskaitījumi no katra speciālā valsts

budžeta.

Faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir

2,0 milj. latu, kas ir par 0,5 milj. latu jeb 21,1%

mazāk kā plānots šajā periodā. Izdevumu neizpilde, galvenokārt,

saistīta ar neapgūtiem līdzekļiem investīciju projekta

"Labklājības sistēmas reforma" īstenošanā sakarā ar informācijas

tehnoloģijas sistēmas ieviešanas aizkavēšanos.

Valsts speciālā veselības aprūpes budžeta faktiskie

izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 32,1 milj.

latu, kas, salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksnī

palielinājušies par 2,9 milj. latu jeb 9,9% saistībā

galvenokārt ar:

- izdevumu pieaugumu medikamentu apmaksai -

1,2 milj. latu,

- izdevumu pieaugumu pakalpojumu apmaksai -

1,2 milj. latu .

Speciāla veselības aprūpes budžeta 2001. gada

I ceturkšņa plānotie izdevumi nav veikti par 1,6 milj.

latu jeb 4,6 procentiem:

- pakalpojumu apmaksas izdevumu neizpilde 0,9 milj. latu

apmērā sakarā ar plānoto ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa

neizpildi par 0,6 milj. latu un sakarā ar to, ka ieņēmumi no

iedzīvotāju ienākuma nodokļa 0,3 milj. latu apmērā tika

ieskaitīti mēneša pēdējās dienās;

- plānoto izdevumu neizpilde Terciārās aprūpes medicīnas

pakalpojumu apmaksai 0,07 milj. latu apmērā saistībā ar

līdzekļu rezervēšanu Stomatoloģijas institūta algu un valsts

obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksām maksājumiem mēneša

sākumā;

- administrēšanas plānoto izdevumu neizpilde 0,03 milj.

latu apmērā saistībā ar to, ka nebija noslēgti visi līgumi un

līdz ar to netika izlietoti līdzekļi Cukura diabēta slimnieku

reģistra, Narkoloģisko slimnieku reģistra sakārtošanai un netika

apgūti līdzekļi slimokasu administrēšanas izdevumu rādītāju

sistēmas veidošanai, jo tos varēs izlietot tikai pēc līgumu

nosacījumu izpildes izvērtēšanas rezultātiem atbilstoši Slimokasu

administrēšanas izdevumu aprēķināšanas metodikai;

- Rezerves fonda plānoto izdevumu neizpilde 0,2 milj.

latu apmērā saistībā ar to ka, nav noslēgti līgumi par šo

līdzekļu izlietojumu, jo Slimokasu rezerves fonda izlietošanas un

izvērtēšanas komisijas sēde notika tikai š.g. 28. martā;

- plānoto maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu neizpilde

0,2 milj. latu apmērā, saistībā ar saņemtajiem līdzekļiem

par Krievijas Federācijas militāro pensionāru medicīniskās

aprūpes pakalpojumiem, jo Labklājības ministrija vēl nav

apstiprinājusi šo līdzekļu izlietojuma kārtību;

- investīciju projekta "Veselības aprūpes reforma" plānoto

līdzekļu neizpilde 0,2 milj. latu apmērā saistībā ar

starptautiskā iepirkuma Management Information System

kavēšanos.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

speciālā budžeta programmas "Vides aizsardzības fonds" faktiskie

izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,5 milj. latu,

kas ir par 1,0 milj. latu jeb 66,8% ir mazāki kā

2000. gada I ceturksnī, jo netika veiktas prognozējamā

apjomā dabas resursu nodokļa iemaksas.

Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī

1,9 milj. latu, faktiskie izdevumi ir par 1,4 milj.

latu jeb 73,3% mazāk kā plānots sakarā ar vides investīciju

projektu realizācijas aizkavēšanos - nav izlietoti līdzekļi

kapitālieguldījumiem 0,6 milj. latu apjomā. Līdzekļi

uzturēšanas izdevumiem 0,4 milj. latu apjomā nav izlietoti,

jo aizkavējusies ISPA investīciju projektu

sagatavošana.

Kultūras ministrijas valsts speciālā budžeta programmas

"Kultūrkapitāla fonds" 2001. gada I ceturksnī plānoti

izdevumi 0,5 milj. latu apmērā, faktiski izlietoti

0,4 milj. latu jeb 83,9% no plānotā. Izdevumu plāna

neizpilde 0,009 milj. latu sakarā ar ieņēmumu no akcīzes

nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem

neizpildi.