Par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2001.gada I ceturksnī 3. pants

Valsts budžeta izdevumi

3.1. Valsts pamatbudžeta izdevumi

2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000.gada

atbilstošo periodu, valsts pamatbudžeta faktiskie izdevumi

palielinājušies par 13,1 milj. latu jeb 8,2 procentiem.

Valsts pamatbudžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas

sadalījumā, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu,

vislielākais pieaugums 5,0 milj. latu jeb 7,1% ir subsīdijām

un dotācijām, no kuriem 2,4 milj. latu jeb 68,7%

palielinājums ir subsīdijām lauksaimniecībai, 2,8 milj. latu

jeb 12,6% mērķdotācijām pašvaldību budžetiem, 1,2 milj. latu

jeb 6,4% dotācijām iedzīvotājiem (0,8 milj. latu jeb 6,2%

pabalstiem). Par 4,2 milj. latu jeb 5,3% palielinājušies

kārtējie izdevumi, no kuriem par 1,0 milj. latu jeb 2,8%

pieauguši izdevumu atalgojumiem. Izdevumi kapitālieguldījumiem

palielinājušies par 2,2 milj. latu jeb 34,0%, no kuriem par

1,4 milj. latu jeb 84,4% palielinājušies kapitālie izdevumi,

par 0,9 milj. latu jeb 17,7% izdevumi investīcijām.

12. tabula

Valsts pamatbudžeta izdevumu

atšifrējums 2001./2000.g. I ceturksnī pēc ekonomiskās

klasifikācijas, tūkst. latu

2000.g.

2001.g.

I cet.

izpilde

plāns

izpilde

izpildes

izpilde

Rādītāji

izmaiņas

pret

no gada

(+;-) pret

2000.g.

2001.g.

plāna %

2000.g.

I cet.

izpildi

plānu

izpildi

Izdevumi - kopā (1.1.+1.2.)

161 145

192 538

174 285

13 140

108,2

90,5

21,2

1.1. Uzturēšanas izdevumi

154 566

178 090

165 471

10 905

107,1

92,9

22,3

Kārtējie izdevumi

78 320

92 122

82 473

4 153

105,3

89,5

21,8

atalgojumi

36 584

39 650

37 601

1 017

102,8

94,8

22,0

valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas

10 151

9 801

-350

96,6

pārējie kārtējie izdevumi

31 565

52 472

35 071

3 506

111,1

66,8

Maksājumi par

aizņēmumiem

un kredītiem

6 359

8 467

8 139

1 780

128,0

96,1

18,5

procentu nomaksa par

iekšējiem aizņēmumiem

2 682

4 799

2 117

178,9

procentu nomaksa ārvalstu

institūcijām

3 405

3 274

-131

96,2

Finansu ministrijas maksājumi

par valsts parāda apkalpošanu

272

-206

24,3

Subsīdijas un

dotācijas

69 887

77 501

74 859

4 972

107,1

96,6

23,3

subsīdijas

3 542

5 975

2 433

168,7

mērķdotācijas pašvaldību

budžetiem

21 834

24 587

2 753

112,6

dotācijas pašvaldību budžetiem

1 864

1 931

103,6

dotācijas iestādēm un

organizācijām

23 216

6 767

6 327

-16 889

27,3

93,5

t.sk.

speciālajam budžetam

14 477

-14 477

0,0

pārējiem

8 802

-8 802

0,0

dotācijas iedzīvotājiem

18 193

19 553

19 350

1 157

106,4

99,0

t.sk. pensijas

266

416

150

156,4

pabalsti

13 398

14 234

836

106,2

stipendijas

1 780

1 812

101,8

pārējie

2 749

2 889

140

105,1

iemaksas starptautiskajās

organizācijās

1 238

3 859

2 513

1 275

203,0

65,1

38,2

pārējās subsīdijas un dotācijas

47 322

14 176

30,0

1.2. Izdevumi kapitālieguldījumiem

6 579

14 448

8 814

2 235

134,0

61,0

11,1

Kapitālie izdevumi

1 605

5 457

2 960

1 355

184,4

54,2

12,0

Investīcijas

4 974

8 991

5 854

880

117,7

65,1

10,7

t.sk. speciālajam budžetam

247

159

t.sk. pašvaldību budžetiem

540

890

350

2001. gada I ceturksnī no plānotajiem izdevumiem

192,5 milj. latu ir apgūti 174,3 milj. latu jeb 90,5%

no plānotā finansējuma. Kārtējiem izdevumiem izlietoti

82,5 milj. latu jeb 89,5% no plānotā, tajā skaitā

atalgojumiem 37,6 milj. latu jeb 94,8% no plānotā.

Maksājumiem par aizņēmumiem un kredītiem izlietots 8,1 milj.

latu jeb 96,1% no plānotā. Subsīdijām un dotācijām izlietots

74,9 milj. latu jeb 96,6% no plānotā, tajā skaitā

subsīdijām - 6,0 milj. latu, mērķdotācijām pašvaldību

budžetiem - 24,6 milj. latu, dotācijām iestādēm un

organizācijām - 6,3 milj. latu, dotācijām

iedzīvotājiem - 19,4 milj. latu, izdevumiem

kapitālieguldījumiem - 8,8 milj. latu. Nav izlietoti

18,2 milj. latu, jo nav izmaksāti atalgojumi 1,3 milj.

latu, nav savlaicīgi uzsākta ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu

apgūšana - 8,0 milj. latu, nav apgūtas investīcijas

3,1 milj. latu apjomā, nav veiktas plānotās kapitālās

iegādes 2,9 milj. latu apjomā, tajā skaitā no ārvalstu

finansu palīdzības līdzekļiem 1,0 milj. latu.

13. tabula

Valsts

investīciju projektu izpilde 2001. gada I ceturksnī,

tūkst. latu

2000.g.

Apstiprināts

2001.g.

I cet.

2001.

I cet.

izpilde

gadam

plāns

izpilde

izpildes

izpilde

(VIP)

izmaiņas

pret

no gada

(+;-) pret

2001.g.

plāna %

2000.g.

I cet.

plānu %

izpildi

izpildi %

4968

50 433

6700

5065

102,0

75,6

10,0

2001. gada valsts pamatbudžeta izdevumu finansēšanas

plānos I ceturksnim bija plānoti līdzekļi investīcijām 13,3%

no gadam apstiprinātā, kas raksturo investīciju projektu

realizācijas īpatnības (gada sākumā tiek izsludināti konkursi

darbu veikšanai, laiku prasa pretendentu izvērtēšana un līgumu

slēgšana, tāpat arī vairākiem darbiem ir sezonas raksturs -

skolu rekonstrukcija, autoceļu projekti, lauksaimniecības nozares

projekti, u.c.).

2001. gada I ceturksnī no valsts pamatbudžeta

līdzekļiem finansētu investīciju projektu realizācija

5,1 milj. latu apjomā, t.i. par 0,1 milj. latu vairāk

nekā 2000. gada I ceturksnī, taču projekti ir realizēti

tikai 75,6% apjomā no šinī periodā plānotā.

Atskaites periodā plānoto informātikas nozares projektu

realizācija Aizsardzības ministrijā veikta par 99%, Finansu

ministrijā, Iekšlietu ministrijā - par 98%, Tieslietu

ministrijā - par 94%, kas liecina par šo projektu nozīmību

nozares attīstībai.

No informātikas nozares projektiem tikai Īpašu uzdevumu

ministra valsts reformu lietās sekretariāta realizētais projekts

"Pašvaldību vienotā informācijas sistēma" nav uzsākts

(izpilde I ceturksnī 0,05 tūkst. latu pret finansu

plānā apstiprināto šim periodam 108,8 tūkst. latu). Arī

Izglītības un zinātnes ministrijas projekts "Latvijas

izglītības informatizācijas sistēmas izveidošana" realizēts

tikai 22,1% apjomā no š.g. I ceturksnī plānotā.

No pārējiem investīciju projektiem plānotajā apjomā ir

realizēti - Finansu ministrijai muitas posteņu celtniecība

uz robežām, Iekšlietu ministrijai investīcijas valsts policijas

attīstībai, Tieslietu ministrijai valsts cietumu rekonstrukcija

un tiesas ēku rekonstrukcija, u.c.

Plānotie apjomi nav apgūti vairākiem investīciju projektiem,

piemēram, Latvijas augstskolu rekonstrukcijas darbi paveikti

50,2% apjomā no š.g. I ceturksnī plānotā, Latvijas

Nacionālās operas rekonstrukcijas pirmās kārtas pabeigšanas

darbi - 4,9% apjomā no plānotā, Labklājības sistēmas

reformas projekts - attiecīgi 9,6% apjomā.

Tālāk tiek sniegta informācija par būtiskākajām izmaiņām

2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada

atbilstošo periodu, un izdevumu izpildes novērtējums š.g.

I ceturksnī pa ministrijām un citām centrālajām valsts

iestādēm.

3.2. Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu

pamatbudžeta izdevumi

Valsts prezidenta kancelejas izdevumu apjoms 2001. gada

I ceturksnī salīdzinājumā ar 2000. gada

I ceturkšņa izdevumiem nav būtiski mainījies un ir veikti

0,3 milj. latu apjomā. Salīdzinot ar š.g. I ceturksnī

plānoto, asignētie līdzekļi apgūti pilnā apjomā. Nodrošinātas

valsts prezidentes vizītes uz Austriju, Franciju, Dāniju, Šveici,

Lietuvu, veikti izdevumi vizīšu sagatavošanā uz ASV, Vāciju,

Turciju, Zviedriju, Krieviju, kā arī segti izdevumi septiņām

ārvalstu vizītēm.

Saeimas faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir

1,5 milj. latu, salīdzinot ar 2000. gada atbilstošo

periodu, tie palielinājušies par 0,1 milj. latu jeb 5,7

procentiem. Tajā skaitā uzturēšanas izdevumi palielinājušies par

0,1 milj. latu, kas saistīts ar darba samaksas fonda

palielināšanu. Salīdzinot ar plānoto 2001. gada

I ceturksnī, piešķirtie budžeta līdzekļi izmantoti 93,4%

apmērā, kas saistīts ar darba samaksas fonda ekonomiju, konkursa

termiņu pagarināšanu saistībā ar kustamā īpašuma iegādi un

plānotajiem rekonstrukcijas darbiem.

Ministru kabineta faktisko izdevumu kopējais apjoms ir

0,7 milj. latu, kas, salīdzinot ar iepriekšēja gada

atbilstošu laika posmu, 2001. gada I ceturksnī būtiski

nav mainījies. Salīdzinot ar 2001. gadā I ceturksnim

plānoto, izdevumu apjoms ir tikai 70,6%, jo PHARE projekta

"Integrācija ES, likumdošanas salīdzināšana" (kopējais

apjoms 0,3 milj. latu) līgums ar Eiropas Komisiju ir

parakstīts tikai 2001. gada 12. aprīlī.

Aizsardzības ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada

I ceturksnī ir 11,0 milj. latu. Salīdzinot ar

2000. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi

palielinājušies par 2,1 milj. latu jeb 23,4 procentiem.

Uzturēšanas izdevumi palielinājušies par 1,6 milj. latu.

Izdevumi kapitālieguldījumiem palielinājušies par 0,5 milj.

latu. Izdevumu palielinājums ir saistīts ar NATO prasību

nodrošināšanu.

Aizsardzības ministrijas 2001. gada I ceturkšņa

plānotie izdevumi bija 11,8 milj. latu. Izdevumu izpilde ir

92,8%, jo netika izlietoti paredzētie līdzekļi investīciju

projektiem, remontdarbiem, atalgojumiem un valsts sociālās

apdrošināšanas obligātajām iemaksām, pakalpojumu apmaksai un

līdzekļi kustamo īpašumu iegādei.

Ārlietu ministrijas faktiskie izdevumi š.g. I ceturksnī

ir 2,8 milj. latu, kas, salīdzinot ar 2000. gada

I ceturksni, palielinājušies par 0,3 milj. latu jeb

10,5%, kas saistīts ar lielākiem maksājumiem starptautiskajās

organizācijās (veikts parāda maksājums UNESCO ).

I ceturksnī veikti pasākumi, kas saistīti ar Latvijas

prezidentūras nodrošināšanu Eiropas Padomē (ārlietu ministra

vizītes uz vairākām valstīm - Azerbaidžānu, Armēniju,

Franciju, Horvātiju, Krievijas Federāciju u.c.); intensīvs darbs

notika sarunās ar NATO (ministrijas darbinieki piedalījās

Latvijas - ASV konsultācijās Vašingtonā, Lielbritānijas

Aizsardzības ministrijas organizētajā seminārā par drošības un

aizsardzības jautājumiem, drošības konsultācijās Helsinkos,

ikgadējā NATO rīkotājā plenārsēdē Briselē). Latvijas

integrācijas ES procesa ietvaros Rīgā rīkota starptautiska

konference "Stiprinot Eiropu kā labklājības, sociālās

stabilitātes un tiesiskuma telpu".

Ekonomikas ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada

I ceturksnī ir 1,4 milj. latu, kas ir par

0,1 milj. latu jeb 7,3% mazāk kā 2000. gada

I ceturksnī. Izdevumu samazinājums, galvenokārt,

(0,3 milj. latu) saistīts ar pērnā gada I ceturksnī

Vispasaules izstādes EXPO 2000 Hannoverē sagatavošanas

procesā veiktiem izdevumiem. Tajā pašā laikā par 0,1 milj.

latu ir palielinājušies izdevumi, kas veikti no ārvalstu finansu

palīdzības līdzekļiem, jo pagājušā gada sākumā Eiropas Komisija

vēl nebija akceptējusi Ekonomikas ministrijas (Latvijas

Attīstības aģentūras) iesniegtos pieprasījuma dokumentus, tāpēc

ārvalstu palīdzības līdzekļi dažiem lieliem projektiem nebija

pieejami.

2001. gada I ceturksnī faktiskie izdevumi ir par

0,7 milj. latu jeb 34,3% mazāki kā plānots, jo aizkavējās

ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu finansēto projektu

īstenošana - netika savlaicīgi noslēgti līgumi ar konkrētiem

projektu izpildītājiem.

Finansu ministrijas 2001. gada I ceturkšņa faktiskie

izdevumi ir 19,3 milj. latu, kas salīdzinājumā ar

2000. gada atbilstošā perioda izdevumiem ir par

0,5 milj. latu jeb 2,5% mazāk. Salīdzinot ar

2000. gadu, par 0,4 milj. latu jeb 75% pieaudzis

ārvalstu finansu palīdzības apjoms. Izveidotas divas jaunas

programmas: "Ārvalstu finansēto projektu ieviešanas tehniskā

uzraudzība" un "Vērtspapīru tirgus un privāto pensiju fondu

uzraudzības nodrošināšana".

Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, vairāk

līdzekļi tika izlietoti:

- par 0,5 milj. latu apakšprogrammā "Valsts kase", kas

saistīts ar ārvalstu finansu palīdzības projektu "Valsts kases

informācijas tehnoloģijas uzlabošana" ;

- par 0,4 milj. latu lielāki izdevumi paredzēti

2001. gada sākumā programmatūras licences iegādei un

programmatūras uzturēšanas servisa sakārtošanai, turpinot

2000. gada beigās uzsākto darbu apakšprogrammā "Valsts

ieņēmumu un muitas politikas īstenošanas informātikas

sistēma";

- par 0,3 milj. latu apakšprogrammā "VID Modernizācijas

projekts",

- 2000. gadā tika organizēti vairāki konkursi, kuru

rezultātā noslēgti līgumi ar darbu izpildes termiņu

2001. gadā,

- 2000. gada otrajā pusgadā tika noslēgti starptautiskie

līgumi par konsultantu pakalpojumiem (PB aizdevuma līdzekļi),

kuri turpinās arī 2001. gadā un no dotācijas no vispārējiem

ieņēmumiem jāsedz PVN daļa; 2000. gada I ceturksnī šāda

veida izdevumu nebija,

- par 1,9 milj. latu apakšprogrammā "Valsts parāda

apkalpošana". 2001. gadam piešķirtais finansējuma apjoms ir

lielāks nekā 2000. gadā, atbilstoši palielinājums saistīts

ar valsts ārējā parāda pieaugumu (jauna veida 3 un 5 gadu

obligāciju emisija), saistībā ar kuru I ceturksnī jāveic

procentu maksājumi atbilstoši maksājumu grafikiem.

Savukārt mazāk līdzekļu izlietots nekā 2000. gada

I ceturksnī:

- par 1,4 milj. latu apakšprogrammā "Muitas kontroles

punktu būvniecība", investīciju projektam "Muitas posteņi uz

robežām" ;

- par 0,7 milj. latu apakšprogrammā "Akcīzes nodokļa par

dīzeļdegvielu atmaksa zemniekiem", jo saskaņā ar likumdošanu

mainījās atmaksas kārtība. 2000. gadā līdz 1. aprīlim

zemes lietotāji varēja pieprasīt atmaksu par 1999. gadu pēc

likmes 80l x Ls 0,13, savukārt par 2000. gadā iegādāto

degvielu zemes lietotāji atmaksu varēja pieprasīt tikai līdz

2000. gada 31. decembrim pēc likmes 80l x Ls 0,10, līdz

ar to 2001. gada I ceturksnī atmaksa tika veikta tikai

par 2000. gada decembra pēdējās dienās iesniegtajiem

dokumentiem;

- par 0,1 milj. latu apakšprogrammā "Alkohola un tabakas

izstrādājumu marķēšanas nodrošināšana", kas saistīts ar piegādes

grafika izmaiņām;

- par 0,14 milj. latu apakšprogrammā "Kompensācija

reabilitētajiem pilsoņiem", jo mazāk tika pieprasītas

kompensācijas izmaksas.

Salīdzinot ar I ceturksnim plānoto, Finansu ministrija ir

izlietojusi līdzekļus 88,7% apmērā. Izdevumi netika veikti

2,4 milj. latu apmērā:

- 0,4 milj. latu apakšprogrammā "Akcīzes nodokļa par

dīzeļdegvielu atmaksa zemniekiem". Sakarā ar grozījumiem MK

noteikumos Nr. 93 "Kārtība, kādā lauksaimniecības ražotājiem

par izlietoto dīzeļdegvielu atmaksājams akcīzes nodoklis naftas

produktiem", kas stājas spēkā ar 2001. gada 1. aprīli,

zemnieki neiesniedza plānotajā apjomā pieprasījumus par akcīzes

nodokļa atmaksu;

- 0,3 milj. latu programmā "Iemaksas starptautiskajās

organizācijās", jo martā netika saņemti plānotie maksājuma

uzdevumi. Aprīļa sākumā tika veikts maksājums Daudzpusējai

investīciju aģentūrai un Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības

Bankai;

- 0,3 milj. latu apakšprogrammā "Valsts parāda

apkalpošana": valūtas kursa svārstības; nenotika paredzētais

maksājums kredītreitinga aģentūrai Moodies , jo līgums

netika noslēgts; juridisko pakalpojumu izmaksas par kredītu

piedziņu un audita izmaksas periodā bija mazākas;

- 0,1 milj. latu programmā "Līdzekļi neparedzētiem

gadījumiem".

Līdzekļi ārvalstu finansu palīdzības projektiem "Iekšējā

tirgus institūciju stiprināšana", "Valsts kases informācijas

tehnoloģijas uzlabošana" un "Atbalsts Nacionālā fonda

institūcijām" netika izmantoti 0,8 milj. latu apmērā.

Iekšlietu ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada

I ceturksnī ir 19,3 milj. latu. Salīdzinot ar

2000. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi

palielinājušies par 1,1 milj. latu jeb 6,2%, sakarā ar to,

ka palielinājās izdevumi investīciju projektu realizācijai un

maksājumiem, kas saistīti ar parādu dzēšanu par sociālo nodokli,

iedzīvotāju ienākuma nodokli un benzīnu.

Salīdzinot ar 2001. gada I ceturksnī plānotiem

20,3 milj. latu, 2001. gada I ceturkšņa faktiskie

izdevumi nav apgūti 1,0 milj. latu apmērā, kas saistīts ar

pašu ieņēmumu neizpildi programmā "Apvienība "Apsardze"" un

ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu neapguvi programmā "Valsts

robežas izbūve", jo nav izpildīts līgumā paredzētais darba

apjoms.

Izglītības un zinātnes ministrijas faktiskie izdevumi

2001. gada I ceturksnī ir 17,2 milj. latu, kas ir

par 2,6 milj. latu jeb 17,8% vairāk kā 2000. gada

I ceturksnī. Izdevumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmēja:

- 1,2 milj. latu ārvalstu finansu palīdzība;

- 1,4 milj. latu apmērā pieaug ieņēmumi no iestāžu

sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas pamatbudžeta izdevumi

2001. gada I ceturksnī ir plānoti 21,6 milj. latu.

Izdevumu izpilde ir 79,7% no finansēšanas plānos paredzētā.

Plānotie izdevumi nav izpildīti par 4,4 milj. latu. Izdevumu

neizpildes galvenie iemesli:

- netika iemaksāta plānotā dalības maksa Eiropas Kopienas

programmās Leonardo da Vinci, Socrates, Youth for Europe

1,6 milj. latu apmērā. Dalības maksu programmās, saskaņā ar

procedūru, var pārskaitīt pēc papildus Asociācijas Padomes lēmuma

apstiprināšanas Ministru kabinetā un pēc maksājuma pieprasījuma

saņemšanas no Eiropas Komisijas. Asociācijas padomes lēmuma

projekts ir iesniegts akceptēšanai Ministru kabinetā.

- netika apgūti plānotie ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi

0,5 milj. latu apmērā, jo:

- PHARE,98 projekta Sociālās integrācijas

veicināšana Latvijā; atbalsts Latviešu valodas apguves valsts

programmai tehnisko ieviešanu veic Apvienoto Nāciju

organizācijas attīstības programma, saskaņā ar noslēgto līgumu

starp Apvienoto Nāciju organizācijas attīstības programmu un

Finansu ministriju. Līgumā tika veikti grozījumi, kuru

izdarīšanai nepieciešams Eiropas Komisijas Delegācijas akcepts,

līdz ar to projekta īstenošanas process aizkavējas;

- nav uzsākta PHARE,99 projekta Sociālās

integrācijas veicināšana Latvijā; atbalsts Latviešu valodas

apguves valsts programmai realizācija. Līguma projekts tika

iesniegts Centrālajā finansu un kontraktu vienībā. Saskaņā ar

jaunajām PHARE procedūrām, kas noteiktas "PHARE, ISPA un

SAPARD līgumslēgšanas procedūru praktiskajās vadlīnijās", kuras

stājās spēkā ar š.g. janvāri, projekta darbība varētu tikt

uzsākta tikai š.g. jūnijā;

- netika izlietoti līdzekļi 0,7 milj. latu apmērā

programmā "Augstskolas", jo aizkavējās Izglītības un zinātnes

ministrijas rīkojuma Nr. 246 "Par studiju vietu augstskolās

2001. gadā pa izglītības tematiskajām jomām" apstiprināšana.

Līdz ar to, augstskolu budžeti tika apstiprināti augstskolu

senātā tikai š.g. aprīlī;

- netika izlietoti plānotie līdzekļi 0,2 milj. latu

apmērā programmā "Izglītības sistēmas informatizācija", jo tikai

š.g. martā tika izsludināts konkurss par "Datortehnikas piegādi

izglītības sistēmas informatizācijai". Izsludinātā konkursa

piedāvājumu iesniegšanas termiņš beidzās tikai š.g.

24. aprīlī;

- 0,4 milj. latu apmērā līdzekļi ir piešķirti zinātnisko

pētījumu veicējiem grantu veidā - darba samaksai un

kapitālajām iegādēm. Granti tiek piešķirti zinātnisko pētījumu

veikšanai ilgākam laikam, bet faktiskos zinātnisko pētījumu

veikšanas termiņus, konkrētas kapitālās iegādes un nepieciešamos

izdevumu sadalījumu pa mēnešiem nosaka paši pētījumu veicēji.

Līdz ar to, veidojas faktisko izdevu novirze no plānotā apmēra

sadalījumā pa mēnešiem.

Zemkopības ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada

I ceturksnī ir 13,7 milj. latu, kas ir par

2,9 milj. latu jeb 26,4% vairāk kā 2000. gada

I ceturksnī. Izdevumu pieaugums ir, galvenokārt, programmas

"Valsts atbalsts Eiropas Savienības kvalitātes prasībām

atbilstošas produkcijas ražošanai'' ietvaros (2,4 milj.

latu). Lai sagatavotos ES piešķirto līdzekļu administrēšanai,

iesniegto projektu izskatīšanai un kontrolei, kā arī līdzekļu

pārskaitīšanai un izsniegto līdzekļu uzskaitei par katru ES

atbalsta saņēmēju un izpildītu Eiropas Savienības prasības

dienesta akreditācijai un veiktu uzlabojumus Valsts veterinārā

dienesta darbībā atbilstoši ES prasībām, ir palielināti izdevumi

programmai "Lauksaimniecība" un programmai "Veterinārmedicīna"

par 2,1 milj. latu. Programmā "Sanitārā robežinspekcija"

palielinājušies izdevumi par 0,5 milj. latu, kuru

finansēšanas avots ir ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi

pašu ieņēmumi. Zemkopības ministrijai bija jāapmaksā arī pagājuša

gada beigās no zemniekiem saņemtie un neapmaksātie subsīdiju

pieteikumi.

2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžeta faktiskie

izdevumi salīdzinājumā ar plānotajiem izdevumiem 15,0 milj.

latu apgūti 91,3% no plānotā. Nav veikti izdevumi par

1,3 milj. latu, no kuriem 0,8 milj. latu ir ārvalstu

finansu palīdzības līdzekļi. Ir ieilgušas finansu līgumu

saskaņošanas procedūras un daļa no ārvalstu palīdzības

finansētiem projektiem nav sākušies - PHARE projekti

" Integrācija ES, likumdošanas saskaņošana" un

"Tehniskā palīdzība Zemkopības ministrijai" .

Satiksmes ministrijai izdevumi 2001. gada

I ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada I ceturksni,

ir palikuši līmenī - 1,7 milj. latu.

Šī gada I ceturksnī tika nodrošinātas dotācijas ar

invalīdu bezmaksas pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensācijai un

politiski represēto personu pārvadāšanai 0,8 milj. latu,

nodrošināts valsts pasūtījums dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem

0,08 milj. latu apmērā. Šogad tika saņemta un izlietota

ārvalstu finansu palīdzība 0,06 milj. latu apmērā projekta

Austrumu-Rietumu koridora atjaunošana: Rēzeknes II pieņemšanas

parka būvniecība īstenošanai. Savukārt Latvijas Jūras

administrācijai valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai tika

izmantots par 0,09 milj. latu mazāk nekā pagājušā gadā šajā

laika periodā. Tajā pašā laikā arī kapitālo izdevumu apjoms ir

pagājušā gada līmenī - 0,1 milj. latu.

Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī,

faktiskie izdevumi veikti 65,9% apmērā. Mazākā apjomā tika

īstenots valsts investīciju projekts - Jūras

administrācijas meklēšanas un glābšanas dienesta sakaru

sistēmas, kā arī ir aizkavējusies zemes iegāde šī projekta

īstenošanai. I ceturksnī kapitālajām iegādēm projektam

Norobežojošās aizsargsienas būve Liepājas ostas Karostas

kanālā tika plānoti ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi

0,07 milj. latu apjomā, bet apgūti tikai 0,03 milj.

latu. Sakarā ar konkursa dokumentācijas, līgumu noslēgšanas

aizkavēšanos ISPA līdzekļu saņemšanai (plānoti 0,6 milj.

latu) valsts investīciju projekta Uzlabojumi Via Baltica

maršrutā un Rietumu-Austrumu koridorā īstenošanai, tad līdz

ar to arī netika izlietoti valsts pamatbudžeta līdzekļi

0,05 milj. latu.

Labklājības ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada

I ceturksnī ir 37,1 milj. latu. Salīdzinājumā ar

2000. gada I ceturksni izdevumi palielinājušies par

0,3 milj. latu jeb 0,9 procentiem. Būtiskākais

pasākums, kas 2001. gadā ietekmējis izdevumu palielinājumu,

saistīts ar ārvalstu finansu palīdzības projektu līdzekļu

apguvi.

Salīdzinot ar 2001. gada I ceturksnī plānotajiem

38,3 milj. latu, faktiskie izdevumi ir 37,1 milj. latu

jeb 96,9 procenti. Izdevumu neizpilde ir 1,2 milj. latu,

kuras galvenie iemesli:

- nav uzsākta plānotā ārvalstu finansu palīdzības projektu

Phare P99 realizācija 0,4 milj. latu apmērā projektiem

Darba vides sakārtošana privātajos un privatizējamos

uzņēmumos , Likumdošanas saskaņošana integrācijai Eiropas

Savienībā un Atbalsts turpmākajai likumdošanas

saskaņošanai un institūciju stiprināšanai darba drošības un

veselības jomā programmas "Darba tirgus administrēšana"

apakšprogrammā "Darba aizsardzības un likumdošanas aktu

piemērošanas valsts kontrole un uzraudzība", jo ir aizkavējusies

līguma noslēgšana ar attiecīgajiem darba izpildītājiem;

- nav izlietoti līdzekļi algu izmaksām 0,2 milj. latu

apmērā Medicīnas akadēmijas un medicīnas skolu mācībspēku,

sociālās aprūpes iestāžu darbinieku, Labklājības ministrijas

darbinieku atalgojumiem;

- nav veikti savlaicīgi savstarpējie norēķini par darbu

izpildi investīciju projektiem 0,1 milj. latu apmērā,

galvenokārt programmā "Labklājības sistēmas reforma";

- netika savlaicīgi veikti plānotie darbi paredzētajā apjomā

0,1 milj. latu apmērā programmas "Darba tirgus

administrēšana" apakšprogrammā "Algotie pagaidu sabiedriskie

darbi";

- sakarā ar kontingenta izmaiņām samazinās izdevumi transporta

izdevumu kompensācijām dotācijām iedzīvotājiem 0,05 milj.

latu apmērā programmā "Izglītība".

Tieslietu ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada

I ceturksnī ir 6,3 milj. latu. Salīdzinot ar

2000. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi

samazinājušies par 0,3 milj. latu jeb 5,2 procentiem.

Uzturēšanas izdevumi samazinājušies par 0,6 milj. latu.

Izdevumi kapitālieguldījumiem palielinājušies par 0,3 milj.

latu. Izdevumu samazinājums ir saistīts ar to, ka Tieslietu

ministrijas programma "Valsts arhīvu sistēma" tika nodota

Kultūras ministrijai. Izdevumu palielinājums, galvenokārt,

saistīts ar jauna investīciju projekta "Uzņēmumu reģistra

pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana, VID informatizācijas

projekta realizācija" īstenošanu, kā arī ar līdzekļu pārdali no

Valsts zemes dienesta.

Salīdzinot 2001. gada I ceturksnī plānoto

6,9 milj. latu, faktiskie izdevumi veikti 90,1% apmērā. Nav

apgūti 0,7 milj. latu, no kuriem 0,5 milj. latu ir

uzturēšanas izdevumi un 0,2 milj. latu investīcijas, jo

aizkavējusies investīciju projektu līgumu noslēgšana, sakarā ar

to, ka tiek gatavoti papildus materiāli līgumu noslēgšanai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir

2,4 milj. latu, kas pārsniedz 2000. gada

I ceturkšņa izdevumus par 0,6 milj. latu jeb 34,4%, ko,

galvenokārt, veido trīs reizes lielāki izdevumi

kapitālieguldījumiem, vides projektiem, kuri tiek finansēti no

ārvalstu palīdzības līdzekļiem.

2001. gada I ceturkšņa faktiskie izdevumi ir 63,4%

no plānotiem. Nav apgūti 1,4 milj. latu, tajā skaitā

1,2 milj. latu, atsevišķu vides investīcijas projektu

realizācijai no ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem -

nebija savlaicīgi uzsākti darbi, aizkavēta norēķināšanās par

izpildītiem darbiem vai pieprasīta līguma izpildes pagarināšana.

Tā kā netika īstenoti visi plānotie pasākumi, uzturēšanas

izdevumi nav veikti 0,2 milj. latu apjomā.

Kultūras ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada

I ceturksnī ir 4,7 milj. latu, salīdzinot ar

2000. gada I ceturksni, izdevumi palielinājušies par

0,6 milj. latu sakarā ar Valsts arhīvu sistēmas nodošanu no

Tieslietu ministrijas Kultūras ministrijas pārraudzībā.

2001. gada I ceturksnī no plānotajiem izdevumiem

5,1 milj. latu faktiski apgūti 91,9 procenti. Izdevumu

plāna neizpildi - 0,4 milj. latu, galvenokārt, veido

0,2 milj. latu ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi

projektam "Likumdošanas saskaņošana", sakarā ar noteiktā termiņa

precizēšanu un pārcelšanu uz nākošo ceturksni, 0,07 milj.

latu Nacionālās operas piebūves pirmās kārtas ekspluatācijā

nodošanas plāna izmaiņas, 0,05 milj. latu arhīvu plauktu,

dokumentu kārbu un lietu vāku iegādei.

Valsts zemes dienestam faktiskie izdevumi 2001. gada

I ceturksnī ir 3,0 milj. latu, kas ir par

0,1 milj. latu jeb 2,8% vairāk kā 2000. gada

atbilstošajā periodā. Tajā skaitā, palielinājušies uzturēšanas

izdevumi par 0,2 milj. latu, kas saistīts ar minimālās darba

algas palielināšanu un Valsts nozīmes datu pārraides tīkla

pakalpojumu apmaksu. Savukārt, izdevumi kapitālieguldījumiem

samazinājušies par 0,1 milj. latu, kas saistīts ar

investīciju samazinājumu nekustamā īpašuma datorizētā reģistra un

valsts adrešu reģistra izveidei.

Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī,

izdevumi veikti 89,6% apmērā, sakarā ar pašu ieņēmumu plāna

neizpildi. Līdz ar to nav veikti izdevumi 0,3 milj. latu jeb

10,4% no plānā paredzētā.

Valsts kontroles faktiskie izdevumi 2001. gada

I ceturksnī ir 0,3 milj. latu un ir vienādi gan ar

2000. gada I ceturkšņa faktiskiem izdevumiem gan ar

š.g. I ceturksnim plānotajiem izdevumiem.

Prokuratūras faktiskie izdevumi 2001. gada

I ceturksnī ir 1,47 milj. latu, salīdzinot ar

2000. gada I ceturksni, izdevumi samazinājušies par

0,01 milj. latu jeb 0,6%, ko veido samazinājums izdevumos

kapitālieguldījumiem.

Salīdzinot ar 2001. gada I ceturksnī plānotajiem

izdevumiem 1,48 milj. latu apmērā, nav izlietoti

0,01 milj. latu jeb 0,6%, ko veido darba algas uzkrājumi

prokuroru papildus atvaļinājumu par izdienu samaksai.

Centrālās vēlēšanu komisijas faktisko izdevumu apjoms

2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada

I ceturksni, ir palielinājies 6 reizes un ir 0,1 milj.

latu, ko veido 2001. gada pašvaldību vēlēšanu sagatavošanas

un norises organizēšanas izmaksas.

Radio un televīzijas pamatbudžetā 2001. gada

I ceturksnī izlietoti 1,6 milj. latu, kas ir par

0,05 milj. latu jeb 2,9% mazāk kā 2000. gada

I ceturksnī. Galvenie izdevumu samazinājuma iemesli ir:

- Valsts investīciju projekta "Latvijas Radio studiju

aprīkojums" realizēšanai plānots par 8% mazāk līdzekļu kā

2000. gada atbilstošajā periodā;

- darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu

samazinājums par vienu procentu;

- 2001. gada I ceturksnī izdevumi plānoti par

0,06 milj. latu jeb 3,4% mazāk salīdzinājumā ar

2000. gada I ceturksnī plānoto.

2001. gada I ceturksnī tika ieplānoti izdevumi

1,61 milj. latu apmērā, bet faktiskie izdevumi ir 99,3% no

plānotajiem budžeta izdevumiem. Izdevumu plāna neizpilde ir

0,01 milj. latu, tajā skaitā neapgūti:

- programmā "Nozares vadība" 0,006 milj. latu -

saskaņā ar noslēgto līgumu nav pilnībā veikta datortehnikas

piegāde un tīkla izveide, līdz ar to, nav veikta apmaksa;

- programmā "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu

izveide" 0,005 milj. latu - nav savlaicīgi izsludināts

valsts pasūtījuma konkurss socioloģiskajiem pētījumiem.

Valsts cilvēktiesību biroja faktiskie izdevumi 2001. gada

I ceturksnī ir 0,024 milj. latu. Salīdzinot ar

2000. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi

samazinājušies par 0,003 milj. latu.

Valsts cilvēktiesību biroja 2001. gada trīs mēnešos

plānotie izdevumi ir apgūti pilnā apjomā.

Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu

institūcijām sekretariāta faktiskie izdevumi 2001. gada

I ceturksnī ir 0,4 milj. latu, kas, salīdzinot ar

2000. gada atbilstošo periodu, būtiski nav mainījušies.

Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī, ir

apgūti līdzekļi tikai 41,3% apmērā. Neapgūtais valsts budžeta

finansējums saistīts ar līguma apstiprināšanas procedūru

aizkavēšanos ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu finansētiem

projektiem, kā rezultātā projektu finansēšanai netika piešķirti

līdzekļi 0,5 milj. latu jeb 58,7% apmērā.

Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta

faktiskie izdevumi ir 0,3 milj. latu un salīdzinājumā ar

2000. gada I ceturksni izdevumi ir lielāki par

0,1 milj. latu jeb 39,1 procentu. Turpinās iepriekšējos

gados uzsāktais PHARE projekts "Korupcijas novēršanas

apmācība, likumdošana un informācijas programma" .

Salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturkšņa plānu -

1,0 milj. latu nav veikti izdevumi 0,7 milj. latu

apjomā jeb 73%, ko ietekmēja minētā PHARE projekta

ietvaros izsludinātā konkursa rezultātu apstiprināšanas

aizkavēšanās (bija plānoti izdevumi 0,6 milj. latu), kā arī

investīciju projekta "Pašvaldību vienotas informācijas

sistēmas izveide" ietvaros konkurss pašvaldību pilotprojektu

realizācijai tika izsludināts tikai š.g. 20. martā, līdz ar

to aizkavējās piešķirto līdzekļu apgūšana (plānoti izdevumi

0,1 milj. latu).

Mērķdotācijas pašvaldībām faktiskie izdevumi 2001. gada

I ceturksnī ir 25,5 milj. latu, salīdzinājumā ar

2000. gada I ceturksni izdevumi ir palielinājušies par

3,1 milj. latu jeb 13,8 procentiem. Izdevumu palielinājumu

galvenokārt veido paredzētie izdevumi pedagogu darba samaksas

reformai, kā arī izdevumi jaunizveidotām apakšprogrammām

"Mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu

sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei",

"Mērķdotācija Jelgavas pilsētas Skolu valdei izglītības programmu

realizēšanai Jelgavas pilsētas 1. sanatorijas tipa

internātskolā, Mērķdotācija Jelgavas pilsētas Skolu valdei

izglītības programmu realizēšanai".

Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī

26,2 milj. latu, faktisko izdevumu neizpilde 0,7 milj.

latu jeb 2,9%, ko, galvenokārt, veido neapgūtie finansu līdzekļi

investīcijām un pašvaldību administratīvo teritoriju attīstības

plānu izstrādāšana budžeta gadā.

Mērķdotācijas pašvaldībām programmā:

- "Mērķdotācijas izglītības pasākumiem" faktiskie izdevumi

2001. gada I ceturksnī ir 4,8 milj. latu un,

salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, palielinājušies

par 0,3 milj. latu jeb 6,7%, kas saistīts ar pedagogu darba

samaksas reformas īstenošanu. 2001. gada I ceturksnī

plānotie izdevumi apgūti pilnā apmērā.

- "Mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām" faktiskie izdevumi

2001. gada I ceturksnī ir 0,9 milj. latu un,

salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, palielinājušies

par 0,4 milj. latu jeb 80,0%, jo 2001. gada

I ceturksnī pašvaldībām bija nepieciešams lielāks

finansējums nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā atbilstoši

noslēgtajiem līgumiem par darbu izpildi. Salīdzinot ar plānoto

2001. gada I ceturksnī 1,6 milj. latu, faktiskie

izdevumi ir - 0,9 milj. latu, neizpilde 0,7 milj.

latu jeb 43,8 procenti. Neizpilde ir izveidojusies vairāku

pašvaldību projektiem šādu iemeslu dēļ: aizkavējusies darbu

izpilde, precizēts izpildes grafiks, līguma apmaksa ir jāveic pēc

visu darbu pabeigšanas, projektu realizācijā notiek vairākkārtēja

konkursa dokumentu saskaņošana, finansēšanas grafiks neatbilst

noslēgtā līguma summai.

- "Mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu

pašvaldībām - pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba

samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām"

faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir

19,7 milj. latu, salīdzinot ar 2000. gada

I ceturksni, palielinājušies par 2,5 milj. latu jeb

14,5%, kas saistīts ar pedagogu darba samaksas reformas

īstenošanu. 2001. gada I ceturksnī plānotie izdevumi

apgūti pilnā apmērā.

Dotācijas pašvaldībām faktiskie izdevumi 2001. gada

I ceturksnī ir 1,96 milj. latu, salīdzinot ar

2000. gada I ceturksni, palielinājušies par

0,1 milj. latu jeb 5,0 procentiem.

Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī

2,01 milj. latu, nav veikti izdevumi par 0,05 milj.

latu jeb 2,8%, ko, galvenokārt, veido neizmantotie finansu

līdzekļi Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei

budžeta gadā.

- Programmā "Dotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas

fondam" faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir

1,93 milj. latu, salīdzinot ar 2000. gada

I ceturksni, palielinājušies par 0,07 milj. latu jeb

par 3,7 procentiem. 2001. gada I ceturksnī plānotie

izdevumi apgūti pilnā apmērā.

- Programmā "Dotācijas Administratīvi teritoriālās reformas

likuma izpildei" salīdzinot ar plānoto 2001. gada

I ceturksnī 0,02 milj. latu, faktiskie izdevumi nav

veikti. Dotācija tiek noteikta visam saimnieciskajam gadam. Ja

pašvaldības noslēdz sadarbības līgumu kopēju uzdevumu veikšanai,

īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās, pamatojoties uz

Administratīvi teritoriālās reformas padomes lēmumu un Finansu

ministrijas atzinumu, sagatavo Ministru kabineta rīkojuma

projektu par dotācijas piešķiršanu pašvaldībām. Pašvaldībām,

kuras apvienojas, arī nosaka dotāciju, kuru piešķir

analogi - pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu. Tā kā

nevar prognozēt, kurā brīdī un cik pašvaldības saimnieciskā gadā

nolems apvienoties, nosakot šīs dotācijas apjomu 2001. gada

I ceturksnī, tika plānots, ka pašvaldības aktīvāk

apvienosies un slēgs sadarbības līgumus kopēju uzdevumu

veikšanai.

- Programma "Dotācijas pašvaldībām reģionālo attīstības

aģentūru kapacitātes veicināšanai" 2001. gadā ir izveidota

jauna programma, kuras faktiskie izdevumi ir 0,03 milj.

latu. Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī

0,06 milj. latu nav veikti izdevumi par 0,03 milj. latu

jeb 50,0%, jo aģentūras I ceturksnī nebija apstiprinājušas

darba plānus un līgumus par līdzekļu uzskaiti un norēķinu

kārtību.

3.3. Valsts speciālā budžeta izdevumi

Valsts speciālā budžeta izdevumi š.g. I ceturksnī,

salīdzinot ar 2000. gada atbilstošo periodu, samazinājušies

par 5,5 milj. latu jeb 3,1%, no tiem uzturēšanas izdevumi

samazinājušies par 4,0 milj. latu jeb 2,3%, tajā skaitā

subsīdijas un dotācijas par 5,6 milj. latu jeb 3,4%

(pensijas par 3,8 milj. latu jeb 3,3%, pabalsti par

2,1 milj. latu jeb 18,6%), savukārt maksājumi par

aizņēmumiem un kredītiem palielinājušies par 1,2 milj. latu.

Izdevumi kapitālieguldījumiem samazinājušies par 1,5 milj.

latu jeb 24,1%, tajā skaitā investīcijas par 2,5 milj. latu

jeb 73,0%, bet kapitālie izdevumi palielinājušies par

1,0 milj. latu jeb 36,8 procentiem.

14. tabula

Valsts speciālā

budžeta izdevumu atšifrējums 2001./2000.g. I ceturksnī pēc

ekonomiskās klasifikācijas, tūkst. latu

2000.g.

2001.g.

I cet.

izpilde

plāns

izpilde

izpildes

izpilde

Rādītāji

izmaiņas

pret

no gada

(+;-) pret

2000.g.

2001.g.

plāna %

2000.g.

I cet.

izpildi

plānu

izpildi