2. pants

1Pašvaldību budžets ***

2108,5

3104,0

44,5

5-1,7

66,3

7* konsolidācijas pozīcija: maksājumi no valsts budžeta

8pašvaldību budžetiem 30,7 milj. latu,

9** ieskaitot pārējo ārvalstu finansu palīdzību,

10*** konsolidācijas pozīcija: pašvaldību savstarpējie norēķini un

11saņemtie maksājumi no Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, ko

12iemaksā citas pašvaldības

132001. gada I ceturksnī konsolidētā kopbudžeta kopējie

14nodokļu ieņēmumi bija 339,6 milj. latu, tajā skaitā valsts

15budžeta nodokļu ieņēmumi - 277,9 milj. latu un

16pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumi - 61,6 milj.

17latu.

18Nodokļu ieņēmumu īpatsvars konsolidētajā kopbudžetā

192001. gada I ceturksnī bija 85,6 procenti.

204. tabula

21Nodokļu

22ieņēmumi, milj. latu

232000. g.

242000. g.

252001. g.

262001. g.

27I cet.

28plāna izpilde

29I cet.

30plāna izpilde

31Iedzīvotāju ienākuma nodoklis*

3260,3

3323,1%

3464,5

3522,7%

36Uzņēmumu ienākuma nodoklis

3722,1

3829,6%

3923,2

4023,6%

41Sociālās apdrošināšanas iemaksas**

42110,0

4323,1%

44114,2

4523,0%

46Nodokļi no īpašuma

4710,3

4829,2%

4912,4

5032,8%

51Dabas resursu nodoklis

522,7

5325,3%

541,8

5515,8%

56Pievienotās vērtības nodoklis

5778,0

5822,5%

5978,2

6021,2%

61Akcīzes nodoklis

6236,0

6322,0%

6436,1

6519,6%

66Muitas nodoklis

673,3

6824,1%

693,3

7027,4%

71* neieskaitot nesadalīto atlikumu uz perioda beigām un gada

72sākumu

73** 2001. gadā neieskaitot valsts Fondēto pensiju shēmas

74līdzekļus

75Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi (ieskaitot ziedojumus un

76dāvinājumus) 2001. gada I ceturksnī bija

77318,8 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem

78aizdevumiem - 333,4 milj. latu. Salīdzinot ar

792000. gada I ceturksni ieņēmumi ir palielinājušies par

800,6%, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem - par

813,0 procentiem.

82Valsts konsolidētā budžeta (ieskaitot ziedojumus un

83dāvinājumus) fiskālais deficīts bija 14,6 milj. latu.

845. tabula

85Valsts

86konsolidētā budžeta fiskālie rādītāji, milj. latu

872000.g.

882001.g.

892001.g.

902001.g.

91I cet.

92I cet.

93plāns

94plāna izpilde

95Valsts pamatbudžets

96Ieņēmumi

97170,5

98168,3

99784,8

10021,4%

101mīnus

102transferts no valsts speciālā budžeta

1030,2

1040,3

1051,2

106Izdevumi

107161,1

108174,3

109812,0

11021,5%

111mīnus

112transferts valsts speciālajam budžetam

11314,6

11414,4

11563,7

116Speciālais budžets*

117Ieņēmumi

118161,3

119165,2

120724,6

12122,8%

122mīnus

123transferts no valsts pamatbudžeta

12414,6

12514,4

12663,7

127Izdevumi

128180,7

129173,1

130764,2

13122,7%

132mīnus

133transferts valsts pamatbudžetam

1340,2

1350,3

1361,2

137Kopējie valsts budžeta ieņēmumi

138317,0

139318,8

1401444,5

14122,1%

142Kopējie valsts budžeta izdevumi

143327,1

144332,7

1451511,3

14622,0%

147Valsts budžeta finansiālā bilance

148-10,1

149-13,9

150-66,8

151Valsts budžeta tīrie aizdevumi

152-3,3

1530,8

15412,4

155Valsts budžeta fiskālā bilance

156-6,7

157-14,6

158-79,2

159* ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus un pārējo ārvalstu

160finansu palīdzību.

1612001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā fiskālais

162deficīts bija 18,6 milj. latu. Valsts speciālajā budžetā,

163neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, fiskālais deficīts bija

16410,0 milj. latu. 58,9% no valsts speciālā budžeta fiskālā

165deficīta veidoja speciālā Sociālās apdrošināšanas budžeta

166deficīts, kas 2001. gada I ceturksnī bija

1675,9 milj. latu.

168Gan pašvaldību pamatbudžetā, gan pašvaldību speciālajā budžetā

169(neieskaitot ieņēmumus no pašvaldību īpašuma privatizācijas)

1702001. gada I ceturksnī bija fiskālais pārpalikums -

171attiecīgi 5,0 un 0,4 milj. latu apmērā.

1722001. gada I ceturksnī valsts konsolidētā budžeta

173ieņēmumu izpilde (ieskaitot budžeta iestāžu saņemtos ziedojumus

174un dāvinājumus) bija 22,1% no likumā apstiprinātā gada plāna, bet

175valsts konsolidētā budžeta izdevumi (ieskaitot izdevumus no

176saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem) veido 22,0% no likumā

177apstiprinātā budžeta plāna.

1782.1. Valsts pamatbudžeta izpilde

1792001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžeta ieņēmumi

180bija 168,3 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem

181aizdevumiem - 186,9 milj. latu.

1826. tabula

183Valsts

184pamatbudžeta fiskālie rādītāji, milj. latu

1852000. g.

1862001. g.

187Pieaugums

188% no

189I cet.

190I cet.

191(01/00)

192gada plāna

193Pamatbudžeta ieņēmumi

194170,5

195168,3

196-1,3

19721,4

198Nodokļu ieņēmumi

199133,5

200134,5

2010,7

20222,0

203Nenodokļu ieņēmumi

20413,0

20515,6

20620,2

20723,4

208Pašu ieņēmumi

20913,6

21015,3

21112,5

21225,2

213Ārvalstu finansu palīdzība

21410,5

2153,0

216-71,6

2176,5

218Pamatbudžeta izdevumi

219161,1

220174,3

2218,2

22221,5

223Uzturēšanas izdevumi

224154,6

225165,5

2267,1

22722,5

228Kārtējie izdevumi

22978,3

23082,5

2315,3

23222,1

233Atalgojumi

23436,6

23537,6

2362,8

23722,0

238Darba devēja sociālās apdrošināšanas

239iemaksas

24010,2

2419,8

242-3,4

243Pārējie kārtējie izdevumi

24431,6

24535,1

24611,0

247Maksājumi par aizņēmumiem un

248kredītiem

2496,4

2508,1

25128,0

25218,5

253Subsīdijas un dotācijas

25469,9

25574,9

2567,1

25723,4

258Izdevumi kapitālieguldījumiem

2596,6

2608,8

26134,0

26211,6

263Investīcijas

2645,0

2655,9

26617,7

26710,9

268Finansiālā bilance

2699,4

270-6,0

271Tīrie aizdevumi

27218,5

27312,6

274Fiskālā bilance

275-9,1

276-18,6

277Valsts pamatbudžeta fiskālais deficīts 2001. gada

278I ceturksnī bija 18,6 milj. latu.

2792001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā tika

280iekasēti 21,4% no likumā apstiprinātās gada ieņēmumu kopsummas,

281un izdevumi tika izlietoti 21,5% apmērā no gadam paredzētā

282izdevumu apjoma. Salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo

283periodu valsts pamatbudžeta ieņēmumi ir samazinājušies par 1,3%,

284bet izdevumi palielinājušies par 8,2 procentiem.

285Pamatbudžeta aizdevumi par 12,6 milj. latu pārsniedza

286aizdevumu atmaksas.

28712. att.

288Valsts pamatbudžeta fiskālie rādītāji, milj. latu

2892001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā 79,9% no

290kopējiem ieņēmumiem veidoja nodokļu ieņēmumi. Savukārt

291pievienotās vērtības nodoklis veidoja 58,1% no pamatbudžeta

292nodokļu ieņēmumiem. 2001. gada I ceturksnī pievienotās

293vērtības nodokļa ieņēmumu apjoms valsts pamatbudžetā veidoja

29478,2 milj. latu jeb 21,2% no gada plāna. Salīdzinājumā ar

2952000. gada attiecīgo periodu pievienotās vērtības nodokļa

296ieņēmumi ir pieauguši par 0,3 procentiem. Pievienotās

297vērtības nodokļa ieņēmumu nepietiekošā pieauguma salīdzinājumā ar

2982000. gada I ceturksni pamatā ir izmaiņas likumdošanā par

299pievienotās vērtības priekšnodokļa atmaksu veikšanas kārtību, kas

300stājās spēkā š.g. 1. janvārī. Saskaņā ar likuma "Par

301pievienotās vērtības nodokli" 10. panta 1. punkta

302jauno redakciju, priekšnodokļa atskaitījumus drīkst veikt pēc

303nodokļa rēķinā norādītās nodokļu summas samaksas vai - preču

304piegādes darījumos - pēc nodokļa rēķina un preču saņemšanas, kā

305rezultātā palielinās priekšnodoklis un atmaksājamā summa.

306Uz robežas iekasētā pievienotās vērtības nodokļa summa

3072001. gada I ceturksnī bija 75,4 milj. latu, kas

308salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošā perioda ieņēmumiem ir

309par 15,7 milj. latu jeb 26,2% vairāk. Šo pieaugumu pamatā

310noteica importa apjoma pieaugums salīdzinājumā ar 2000. gadu

311(importa apjoms 2001. gada pirmajos divos mēnešos

312salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo periodu pieauga par

31344,3 milj. latu jeb 17,3%).

314Iekšzemē iekasētais pievienotās vērtības nodokļa apjoms

3152001. gada I ceturksnī bija 2,8 milj. latu, kas

316salīdzinājumā ar iepriekšējā gada I ceturksni ir par

31715,5 milj. latu jeb 84,9% mazāk. Pievienotās vērtības

318nodokļa ieņēmumus iekšzemē negatīvi ietekmēja nodokļa atmaksu

319palielināšanās. Kopumā 2001. gada I ceturksnī pievienotās

320vērtības nodokļa atmaksas veidoja 40,4 milj. latu, kas ir

321par 10,0 milj. latu jeb 32,7% vairāk nekā 2000. gada I

322ceturksnī.

32313. att.

324Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi (faktiskajās

325cenās), milj. latu

326Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi 2001. gada I ceturksnī

327bija 36,1 milj. latu jeb 19,6% no gada plāna. Salīdzinot ar

3282000. gada I ceturkšņa ieņēmumiem, nodokļa ieņēmumi ir

329pieauguši par 0,4 procentiem.

3307. tabula

331Akcīzes nodokļa ieņēmumu

332struktūra,%

3332000. g.

3342001. g.

335I ceturksnis

336I ceturksnis

337Alkoholiskie dzērieni

33828,6%

33928,4%

340Alus

3410,9%

3421,5%

343Naftas produkti

34454,2%

34551,1%

346Tabakas izstrādājumi

34711,3%

34813,4%

349Pārējās akcīzes preces

3505,1%

3515,6%

352Akcīzes nodoklis naftas produktiem

353Analizējot akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūru pa preču grupām,

354redzams, ka vislielākais īpatsvars 2001. gada I ceturksnī ir

355naftas produktiem - 51,1% no visiem akcīzes nodokļa

356ieņēmumiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem

3572001. gada I ceturksnī bija 18,4 milj. latu, kas ir par

3581,0 milj. latu jeb 5,3% mazāk nekā iepriekšējā gada

359atbilstošajā periodā.

360Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni par

3612,1 milj. latu jeb 25,6% ir samazinājušies akcīzes nodokļa

362ieņēmumi no dīzeļdegvielas. Akcīzes nodokļa ieņēmumu no

363dīzeļdegvielas samazinājumu noteica vairāki faktori: grozījumi

364likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", kas

365stājās spēkā 2000. gada 28. jūnijā un noteica

366dīzeļdegvielas likmes samazinājumu no 130 latiem līdz 100 latiem

367par 1000 litriem; likumā "Par akcīzes nodokli naftas

368produktiem" noteiktās pazeminātās likmes dīzeļdegvielai, ko

369izmanto kā kurināmo; kā arī, zemākas dīzeļdegvielas

370mazumtirdzniecības cenas kaimiņvalstīs un naftas produktu cenu

371svārstības pasaules tirgū. Lai gan naftas produktu cenu pasaules

372tirgū kāpums 2001. gada I ceturksnī ir nedaudz mazinājies,

373tās joprojām saglabājas augstā līmenī salīdzinājumā gan ar

3742000. gada I ceturksni, gan 1999. gada I ceturksni, kas

375daļēji ietekmē arī akcīzes nodokļa zemos ieņēmumus. Akcīzes

376nodokļa ieņēmumi no degvieleļļas 2001. gada I ceturksnī

377salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu samazinājās par

37843,8 tūkst. latu jeb 18,4%, neskatoties uz degvieleļļas

379likmes paaugstināšanu no š.g. 1. janvāra un no š.g. 23. marta

380ieviešot atsevišķu likmi degvieleļļai (100 latus par 100

381litriem), kuras sastāva īpašības ļauj to pārveidot un izmantot kā

382zemākas kvalitātes dīzeļdegvielu.

3832001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada

384atbilstošo periodu par 54,0 tūkst. latu jeb 23,9% ir

385samazinājušies ieņēmumi no akcīzes nodokļa naftas gāzēm.

386Samazinājumu ietekmēja 1998. gada 4. augusta Ministru

387kabineta noteikumi "Noteikumi par akcīzes preču noliktavu

388naftas produktiem", kas nosaka, ka akcīzes preču noliktavas

389turētājs akcīzes preču noliktavā var veikt darbības ar naftas

390produktiem un nemaksāt par tiem muitas maksājumus, kamēr naftas

391produkti atrodas akcīzes preču noliktavā. Tikmēr, turpina pieaugt

392pieprasījums pēc naftas gāzes un šīs preču grupas importa apjomi

393palielinās. Tā rezultātā paplašinās automobiļu gāzes uzpildes

394staciju tīkls.

395Akcīzes nodokļa ieņēmumi no petrolejas 2001. gada I

396ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu ir

397samazinājušies par 0,3 milj. latu jeb 83,8%, ko noteica samērā

398siltā ziema. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, ir

399pieauguši akcīzes ieņēmumi par benzīnu un dīzeļdegvielu un

400petroleju, ko izmanto kā kurināmo attiecīgi par 1,5 milj. latu

401jeb 14,2% un 43,9 tūkst. latu jeb 46,6 procentiem. Akcīzes

402nodokļa ieņēmumu par benzīnu pieaugumu noteica reģistrēto,

403tehniskā kārtībā esošo un apdrošināto vieglo automašīnu skaita

404pieaugums.

40514. att.

406Pasaules naftas cenas, ASV dolāri par barelu

407Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem

4082001. gada I ceturksnī alkoholiskie dzērieni nodrošināja

40910,3 milj. latu jeb 28,4% no kopējiem akcīzes nodokļa

410ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni akcīzes

411nodokļa ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem ir samazinājušies

412par 10,6 tūkst. latu jeb 0,1 procentu. To pamatā noteica

413akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājums starpproduktiem un pārējiem

414alkoholiskajiem dzērieniem. Lielākais ieņēmumu pieaugums

415salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu ir vērojams

416tādās alkoholisko preču grupās kā šampanietis, visu veidu vīni un

417raudzētie dzērieni (par 0,2 milj. latu) un spirts (par 0,1 milj.

418latu), neskatoties uz to, ka saskaņā ar grozījumiem

419"Alkohola aprites likumā", kas stājās spēkā

4202000. gada 1. jūnijā, ir ierobežoti spirta izmantošanas

421mērķi.

422Akcīzes nodoklis alum

423Akcīzes nodokļa ieņēmumi no alus 2001. gada I ceturksnī

424veidoja 0,5 milj. latu, kas ir par 0,2 milj. latu

425vairāk nekā 2000. gada I ceturksnī. Ieņēmumu pieaugumu

426noteica ar nodokli apliekamās bāzes paplašināšana: no

4272000. gada 1. janvāra ar akcīzes nodokli apliek arī alu

428ar stiprumu no 0,5% līdz 5,5 procentiem.

429Akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem

430Akcīzes nodokļa iemaksas par tabakas izstrādājumiem

4312001. gada I ceturksnī bija 4,8 milj. latu un

432nodrošināja 13,4% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem.

433Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni akcīzes nodokļa

434ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem ir palielinājušies par

4350,8 milj. latu jeb 19,5 procentiem. Pamatā akcīzes

436nodokļa ieņēmumu par tabakas izstrādājumiem pieaugumu noteica

437ieņēmumu no cigaretēm ar filtru pieaugums pret iepriekšējā gada

438atbilstošo periodu.

439Akcīzes nodoklis pārējām precēm

4401999. gada 9. decembrī stājās spēkā jauns likums

441"Par akcīzes nodokli", kas paplašināja ar akcīzes

442nodokli apliekamo bāzi, apliekot ar akcīzes nodokli arī

443bezalkoholiskos dzērienus (ūdeņus un minerālūdeņus ar cukura vai

444citu saldinātājvielu vai aromātisko vielu piedevu un pārējos

445bezalkoholiskos dzērienus, izņemot augļu un dārzeņu sulas,

446dabīgos ūdeņus un minerālūdeņus, mākslīgos minerālūdeņus bez

447cukura vai citu saldinātājvielu vai aromātisko vielu piedevām),

448visu veidu kafiju, kā arī motociklus. Motocikliem tika piemērota

449kombinētā nodokļa likme, t.i., atkarībā no to vecuma un motora

450cilindru darba tilpuma.

4512001. gada I ceturksnī akcīzes nodokļa ieņēmumi par

452pārējām akcīzes precēm veidoja 2,0 milj. latu, jeb 5,6%

453no visiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Apliekamās bāzes

454paplašināšana 2001. gada I ceturksnī nodrošināja budžetam

455papildus ieņēmumus 0,9 milj. latu apmērā, t.sk., par

456bezalkoholiskajiem dzērieniem - 278,9 tūkst. latu apmērā,

457kafiju - 587,8 tūkst. latu, motocikliem -

4585,0 tūkst. latu.

4592001. gada I ceturksnī akcīzes nodokļa ieņēmumi par

460vieglajiem automobiļiem bija 1,1 milj. latu, kas ir par

46141,8 tūkst. latu jeb 4,0% vairāk nekā 2000. gada

462atbilstošajā periodā. Sakarā ar to, ka kombinētās likmes

463piemērošana vieglajiem automobiļiem no 1999. gada

4641. aprīļa nedeva gaidāmo rezultātu un negatīvi atspoguļojās

465vietējā automobiļu tirgus darbībā, 2000. gada

46613. aprīlī tika pieņemti grozījumi likumā "Par akcīzes

467nodokli", kas noteica automobiļu un motociklu aplikšanu ar

468akcīzes nodokli atkarībā tikai no to vecuma. Akcīzes nodoklis

469motocikliem tagad tiek aprēķināts atkarībā no motocikla vecuma

470(skaitot no izgatavošanas gada), reizinot automobiļiem noteiktās

471attiecīgās likmes ar 0,25. Likuma grozījumi stājās spēkā ar

4722000. gada 1. maiju. Būtībā šie grozījumi samazināja

473akcīzes nodokļa likmi šīm precēm. Nodokļa likmes samazināšana

474pozitīvi atspoguļojās ieņēmumos, jo ir palielinājušies automobiļu

475un motociklu realizācijas apjomi.

476Akcīzes nodokļa ieņēmumi no zelta un citiem dārgmetāliem

4772001. gada I ceturksnī bija 59,0 tūkst. latu.

478Salīdzinot ar 2000. gada atbilstošo periodu, tas ir par

47912,2 tūkst. latu jeb 17,2% mazāk.

480Valsts pamatbudžeta akcīzes nodokļa ieņēmumi pārskata periodā

481bija 26,5 milj. latu, valsts speciālā budžeta

482ieņēmumi - 9,6 milj. latu.

48315. att. Akcīzes

484nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu

485Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā

4862001. gada I ceturksnī bija 23,2 milj. latu jeb 23,6%

487no gada plāna. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni ieņēmumi

488ir palielinājušies par 4,8 procentiem. Uzņēmumu ienākuma

489nodokļa maksājumus 2001. gada I ceturksnī ietekmēja uzņēmumu

490peļņa 1999. gadā, jo avansa maksājumi š.g. I ceturksnim tiek

491noteikti vadoties no 1999. gada aprēķinātā nodokļa

492bāzes.

4932001. gada I ceturksnī uzņēmumu ienākuma nodokļa

494maksājumi, ko veica lielie nodokļu maksātāji veidoja

49514,2 milj. latu, bet pārējo nodokļu maksātāju veiktās

496uzņēmumu ienākuma nodokļa iemaksas bija 9,0 milj. latu.

497Salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošo periodu lielo nodokļu

498maksātāju iemaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis ir palielinājies

499par 2,7 milj. latu jeb 23,0%, kas pamatā ir saistīts ar

500sezonāliem faktoriem un to, ka daži lielie nodokļu maksātāji ir

501veikuši uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus par iepriekšējo

502gadu. Pārējo nodokļu maksātāju veiktās nodokļa iemaksas ir

503samazinājušās par 1,6 milj. latu jeb 15,0 procentiem.

504Ir notikušas arī būtiskas strukturālas izmaiņas -

5052000. gada I ceturksnī lielo nodokļu maksātāju uzņēmuma

506ienākuma nodokļa iemaksas bija 52,2% no kopējiem uzņēmumu

507ienākuma nodokļa ieņēmumiem, bet 2001. gada I

508ceturksnī - jau 61,3 procenti. Savukārt, pārējo nodokļu

509maksātāju uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi 2000. gada I

510ceturksnī veidoja 47,8% no kopējiem uzņēmuma ienākumu nodokļa

511ieņēmumiem, bet 2001. gada I ceturksnī -

51238,7 procenti.

51316. att.

514Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi (faktiskajās

515cenās), milj. latu

51617. att.

517Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi (sezonāli

518izlīdzināti), milj. latu

5192001. gada I ceturksnī muitas nodokļa ieņēmumi bija

5203,3 milj. latu jeb 27,4% no gada plāna. Salīdzinot ar

5212000. gada I ceturksni, šī nodokļa ieņēmumi ir

522samazinājušies par 1,7 procentiem. 2001. gada I

523ceturksnī ievedmuitas nodokļa ieņēmumi veidoja 3,3 milj.

524latu, bet izvedmuitas nodokļa ieņēmumi - 2,9 tūkst. latu.

525Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni, ievedmuitas nodokļa

526ieņēmumi ir samazinājušies par 0,1 milj. latu, bet

527izvedmuitas nodokļa ieņēmumi ir pieauguši par 7,3 tūkst.

528latu.

529Muitas nodokļa ieņēmumu samazināšanās tendence, kas parādījās

530sākot ar 1997. gadu, ir saistīta ar Latvijas noslēgtajiem

531starptautiskajiem līgumiem, kas paredz liberalizēt ārējo

532tirdzniecību, kā rezultātā notiek muitas tarifu samazināšana vai

533atcelšana. Viens no muitas nodokļa ieņēmumu samazinājuma cēloņiem

534ir arī brīvo ekonomisko zonu darbība.

53518. att. Muitas

536nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu

537Muitas nodokļa ieņēmumus ietekmē arī Latvijas dalība Pasaules

538tirdzniecības organizācijā. Dalība šajā organizācijā nodrošina

539Latvijai labvēlīgu tirdzniecības režīmu ar vairāk nekā 135

540valstīm. Vienlaicīgi tas samazina ievedmuitas nodokļa likmes

541preču importam no šīm valstīm, kas savukārt negatīvi ietekmē

542muitas nodokļa ieņēmumus.

543Ieņēmumus pozitīvi ietekmē importa apjoma pieaugums.

544Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2001. gada I

545ceturksnī bija 15,6 milj. latu jeb 23,4% no apstiprinātā

546gada plāna. Nenodokļu ieņēmumi 2001. gada janvārī -

547martā veidoja 9,3% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem.

548Vislielākais īpatsvars valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumos

549bija ieņēmumiem no valsts nodevas par juridiskajiem un citiem

550pakalpojumiem - 4,0 milj. latu jeb 25,8 procenti. No

551tiem lielākos ieņēmumus veidoja valsts nodevas par nekustamo

552īpašumu un ar to saistīto tiesību nostiprinājumu

553zemesgrāmatā - 1,5 milj. latu jeb 36,7% un Zemesgrāmatu

554kancelejas nodeva - 0,6 milj. latu jeb 14,8% no

555kopējiem ieņēmumiem no valsts nodevas par juridiskajiem un citiem

556pakalpojumiem. 2001. gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot

557ar 2000. gada attiecīgo periodu, ieņēmumi no valsts nodevām

558par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem ir palielinājušies par

55927,7 procentiem.

5602001. gada pirmajos trīs mēnešos ieņēmumi no maksājumiem

561par valsts kapitāla izmantošanu bija 0,2 milj. latu, kas

562bija 15,0% no apstiprinātā gada plāna.

5632001. gada janvārī - martā ieņēmumi no valsts

564nodevas par jūras navigācijas pakalpojumiem (bāku nodevas) bija

5650,7 milj. latu jeb 4,4% no kopējiem valsts pamatbudžeta

566nenodokļu ieņēmumiem. 2001. gada I ceturksnī VAS

567"Latvijas meži" ir iemaksājusi fiksēto maksājumu

5682,0 milj. latu apmērā.

569Ieņēmumi no sodiem un sankcijām 2001. gada I ceturksnī

570bija 1,8 milj. latu jeb 21,4% no apstiprinātā gada plāna. No

571tiem lielāko īpatsvaru veidoja naudas sodi, ko uzliek valsts

572policijas iestādes - 0,7 milj. latu jeb 39,0% no

573kopējiem ieņēmumiem no sodiem un sankcijām, un ieņēmumi no Valsts

574ieņēmumu dienesta pārbaudēs atklātām slēpto un samazināto

575ienākumu summām - 0,5 milj. latu jeb 28,8 procenti.

576Valsts pamatbudžeta ieņēmumi no maksājumiem par valsts budžeta

577iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem 2001. gada pirmajos

578trīs mēnešos bija 15,3 milj. latu jeb 25,2% no apstiprinātā

579gada plāna. Salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, šie

580ieņēmumi ir palielinājušies par 12,5 procentiem.

5812001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā ieskaitītā

582ārvalstu finansu palīdzība bija 3,0 milj. latu, kas ir 6,5%

583no apstiprinātā gada plāna.

5842.2. Valsts speciālo budžetu izpilde

5852001. gada I ceturksnī valsts speciālā budžeta

586ieņēmumi, neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, bija

587164,2 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem,

588neieskaitot no dāvinājumiem un ziedojumiem finansētos izdevumus,

589bija 174,1 milj. latu.

5902001. gada I ceturksnī valsts speciālajā budžetā

591bija fiskālais deficīts 10,0 milj. latu apmērā.

5922001. gada I ceturksnī valsts speciālajā budžetā tika

593iekasēti 22,7% no likumā apstiprinātās gada ieņēmumu kopsummas

594(neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus), un izdevumi tika

595izlietoti 22,5% apmērā no gadam paredzētā izdevumu apjoma.

5968. tabula

597Atsevišķu speciālo budžetu

598ieņēmumi un izdevumi 2001. gada I ceturksnī*, milj.

599latu

600Ieņēmumi

601Izdevumi

602Finansiālā

603Tīrie

604Fiskālā

605bilance

606aizdevumi

607bilance

608Sociālā apdrošināšana

609116,1

610122,0

611-5,9

612-5,9

613% no 2001.g. plāna

61423,1%

61523,0%

616pieaugums pret 2000. gadu

6173,7%

618-4,4%

619Speciālais veselības aprūpes budžets

62030,6

62132,1

622-1,5

623-1,5

624% no 2001 g. plāna

62522,1%

62622,7%

627pieaugums pret 2000. gadu

6283,8%

6299,9%

630Vides aizsardzības fonds

6311,6

6320,5

6331,1

6341,1

635% no 2001.g. plāna

63617,3%

6375,5%

638pieaugums pret 2000. gadu

639-24,1%

640-66,8%

641Valsts autoceļu fonds

64211,9

64315,4

644-3,5

645-3,5

646% no 2001.g. plāna

64720,1%

64822,3%

649pieaugums pret 2000. gadu

650-0,7%

6511,2%

652Pārējie speciālie budžeti

6534,0

6542,3

6551,7

6562,0

657-0,3

658% no 2001.g. plāna

65927,2%

66017,2%

661pieaugums pret 2000. gadu

662-9,3%

663-46,0%

664Kopā valsts speciālie budžeti

665164,2

666172,2

667-8,0

6682,0

669-10,0

670% no 2001.g. plāna

67122,7%

67222,5%

673pieaugums pret 2000. gadu

6742,7%

675-3,1%

676* neieskaitot dāvinājumus un ziedojumus

67719. att. Valsts speciālā budžeta (neieskaitot

678ziedojumus un dāvinājumus) fiskālie rādītāji, milj. latu

67920. att. Sociālās apdrošināšanas iemaksas

680(faktiskajās cenās), milj. latu

681Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni, ieņēmumi ir

682palielinājušies par 2,7 procentiem. Speciālo budžetu

683izdevumi, neieskaitot no dāvinājumiem un ziedojumiem finansētos

684izdevumus, 2001. gada I ceturksnī bija par 3,1% mazāki

685nekā 2000. gada attiecīgajā periodā.

686Valsts autoceļu fonda ieņēmumi salīdzinājumā ar

6872000. gada attiecīgo periodu ir samazinājušies par

6880,1 milj. latu jeb 0,7%, bet izdevumi ir palielinājušies par

6890,2 milj. latu jeb 1,2 procentiem.

690Sociālās apdrošināšanas budžets ir lielākais no valsts

691speciālajiem budžetiem - 2001. gada I ceturksnī tā

692ieņēmumi bija 116,1 milj. latu jeb 70,3% no kopējiem valsts

693speciālā budžeta ieņēmumiem (ieskaitot ziedojumus un

694dāvinājumus). Šī budžeta galvenais ieņēmumu avots ir sociālās

695apdrošināšanas iemaksas. Tās veidoja 69,1% no valsts speciālā

696budžeta ieņēmumiem (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus),

697savukārt no valsts speciālā Sociālās apdrošināšanas budžeta

698ieņēmumiem - 98,4 procenti. Sociālās apdrošināšanas

699iemaksas 2001. gada I ceturksnī bija 114,2 milj. latu,

700tai skaitā brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas -

70118,4 tūkst. latu apmērā. Salīdzinot ar 2000. gada

702I ceturksni, sociālās apdrošināšanas iemaksas ir pieaugušas par

7034,2 milj. latu jeb 3,8%, neskatoties uz nodokļa likmes

704samazināšanu par 1 procenta punktu no 2001. gada

7051. janvāra. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumus

706pozitīvi ietekmēja darba samaksas fonda pieaugums (strādājošo

707mēneša vidējā bruto darba samaksa 2001. gada

708I ceturksnī salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošo

709periodu pieauga par 6,0%).

710Sociālās apdrošināšanas iemaksām joprojām ir vislielākais

711īpatsvars valsts konsolidētajā kopbudžetā salīdzinājumā ar citiem

712nodokļu ieņēmumiem - 28,8 procenti.

713Sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus turpmāk ietekmēs

714š.g. 13. marta Satversmes tiesas spriedums, kas paredz, ka no

715š.g. 14. marta darba ņēmēji būs sociāli apdrošināti sākot ar

716dienu, kad šīs personas ir ieguvušas darba ņēmēja statusu.

717Tādējādi, persona var saņemt sociālos pakalpojumus arī tad, ja

718sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par viņu reāli netiek

719pārskaitītas budžetā.

720Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas tiek ieskaitīti

721valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā, 2001. gada I

722ceturksnī bija 18,2 milj. latu, kas ir par 1,3 milj.

723latu jeb 8,0% vairāk nekā 2000. gada I ceturksnī. Kopējie

724iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts speciālajā budžetā

725un pašvaldību budžetos veidoja 64,5 milj. latu jeb 22,7% no gada

726plāna.

727Valsts speciālā budžeta akcīzes nodokļa

728ieņēmumi 2001. gada I ceturksnī veidoja

7299,6 milj. latu, t.sk. Valsts Autoceļu fonda

730ieņēmumi - 9,0 milj. latu, Vides aizsardzības fonda

731ieņēmumi - 140,0 tūkst. latu, Kultūrkapitāla fonda

732ieņēmumi - 455,0 tūkst. latu.

733Daļa akcīzes nodokļa ieņēmumu par naftas produktiem, ko

734izmanto kā kurināmo, tiek ieskaitīta Vides aizsardzības fondā.

7352001. gada I ceturksnī šajā fondā tika ieskatīti akcīzes

736nodokļa ieņēmumi 140,0 tūkst. latu apmērā jeb 40,0% no gada

737plāna. Pārējos Vides aizsardzības fonda ieņēmumus veido dabas

738resursu nodokļa ieņēmumi un maksas pakalpojumi un citi pašu

739ieņēmumi. Kopumā 2001. gada I ceturksnī Vides aizsardzības

740fondā tika ieskaitīti dabas resursu nodokļa ieņēmumi

7411,5 milj. latu apmērā, kas veidoja 89,8% no kopējiem fonda

742ieņēmumiem.

7432001. gada I ceturksnī dabas resursu nodokļa ieņēmumi

744bija 1,8 milj. latu, kas ir par 0,8 milj. latu jeb

74530,7% mazāk nekā 2000. gada atbilstošajā periodā.

746Saskaņā ar likumu "Par dabas resursu nodokli" nodokļa

747maksājumus par dabas resursu ieguvi vai vides piesārņošanu

748limitos noteiktajos apjomos sadala starp valsts vides

749aizsardzības speciālo budžetu un to pagastu vai pilsētu

750pašvaldību vides aizsardzības speciālajiem budžetiem, kuru

751teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība, attiecībā 40:60. Valsts

752speciālajā budžetā vides aizsardzības fondā ieskaita arī

753maksājumus par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai

754ievešanu (importu) un maksājumus par dabas resursu ieguvi virs

755limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu. Par

756pārkāpumiem piedzītās soda naudas un nokavējuma naudas arī

757ieskaita valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā.

7582001. gada I ceturksnī dabas resursu nodokļa ieņēmumi

759valsts vides aizsardzības speciālajam budžetam tika pārskaitīti

7601,5 milj. latu, bet pašvaldību speciālajiem budžetiem -

7610,4 milj. latu apmērā.

76221. att. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi (faktiskajās

763cenās), milj. latu

76422. att. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi

765(faktiskajās cenās), milj. latu

76623. att. Nodokļu no īpašuma ieņēmumi (faktiskajās

767cenās), milj. latu

768Valsts speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumi (ieskaitot

769ziedojumus un dāvinājumus) 2001. gada pirmajos trīs mēnešos

770bija 6,3 milj. latu. Salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo

771periodu, nenodokļu ieņēmumi ir samazinājušies par

77210,4 procentiem.

773Valsts speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumos 2001. gada I

774ceturksnī lielākais īpatsvars bija ieņēmumiem no

775transportlīdzekļu ikgadējās nodevas - 2,3 milj. latu

776jeb 36,4%, un to izpilde bija 27,6% no apstiprinātā gada plāna.

777Salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, ieņēmumi no

778transportlīdzekļu ikgadējās nodevas ir pieauguši par

7793,0 procentiem. Atskaitījumi no ostas maksām 2001. gada

780janvārī - martā bija 0,2 milj. latu un to izpilde

781bija 22,1% no apstiprinātā gada plāna.

782Valsts speciālā budžeta ieņēmumi no maksājumiem par budžeta

783iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem 2001. gada I

784ceturksnī bija 0,445 milj. latu jeb 12,9% no apstiprinātā

785gada plāna. Valsts speciālās veselības aprūpes budžetā

786ieskaitītie ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem š.g.

787pirmajos trīs mēnešos bija 0,397 milj. latu un tie veidoja

78889,2% no kopējiem valsts speciālā budžeta pašu ieņēmumiem.

7892001. gada I ceturksnī valsts speciālajā budžetā tika

790ieskaitīta ārvalstu finansu palīdzība 0,6 milj. latu apmērā,

791kas ir 34,3% no apstiprinātā gada plāna.

7922.3. Pašvaldību budžeta izpilde

7932001. gada I ceturksnī pašvaldību konsolidētā

794budžeta ieņēmumi (ieskaitot ieņēmumus no ziedojumiem un

795dāvinājumiem) bija 108,5 milj. latu, bet izdevumi kopā ar

796tīrajiem aizdevumiem- 102,2 milj. latu.

797Pašvaldību konsolidētā budžeta fiskālais pārpalikums

7982001. gada I ceturksnī bija

7996,3 milj. latu.

800Pašvaldību pamatbudžeta fiskālais pārpalikums bija

8015,1 milj. latu, bet pašvaldību speciālā budžeta fiskālais

802pārpalikums bija 0,4 milj. latu. Ieņēmumi no ziedojumiem un

803dāvinājumiem pašvaldību budžetos par 0,7 milj. latu

804pārsniedza no ziedojumiem un dāvinājumiem finansētos

805izdevumus.

8069. tabula

807Pašvaldību konsolidētā budžeta

808izpilde 2001. gada I ceturksnī, milj.

809latu

8102000. g.

8112001. g.

812% izmaiņas

813I cet.

814I cet.

81501/00

816Ieņēmumi

81799,9

818108,5

8198,6

820Pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi

82155,5

82261,3

82310,3

824Pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi

8254,2

8264,6

8278,9

828Pamatbudžeta pašu ieņēmumi

8296,9

8306,6

831-4,9

832Pamatbudžeta saņemtie maksājumi

83332,5

83436,7

83513,2

836- savstarpējie norēķini

837-7,7

838-8,3

839-

840Speciālā budžeta ieņēmumi

8417,8

8426,7

843-14,1

844Ziedojumi un dāvinājumi

8450,7

8460,9

84732,9

848Izdevumi

84996,3

850104,0

8518,0

852Pamatbudžets

85394,4

854104,2

85510,4

856- savstarpējie norēķini

857-7,7

858-8,4

859-

860Speciālais budžets

8618,1

8627,1

863-12,1

864Ziedojumi un dāvinājumi

8651,4

8661,0

867-29,4

868Finansiālā

869bilance

8703,7

8714,5

872Tīrie aizdevumi

8730,5

874-1,7

875Fiskālā

876bilance

8773,2

8786,3

879* neieskaitot ieņēmumus no pašvaldību īpašuma

880privatizācijas

881Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni pašvaldību

882konsolidētā budžeta ieņēmumi ir palielinājušies par

8838,6 milj. latu jeb 8,6 procentiem. Šo pieaugumu,

884galvenokārt, ietekmēja pašvaldību pamatbudžeta nodokļu pieaugums

885par 5,7 milj. latu. Pašvaldību konsolidētā budžeta izdevumi

8862001. gada I ceturksnī bija 104,0 milj. latu, kas

887ir par 7,7 milj. latu jeb 8,0% vairāk nekā 2000. gada

888attiecīgajā periodā.

8892001. gada I ceturksnī no valsts pamatbudžeta

890pašvaldību budžetiem tika pārskaitītas dotācijas un mērķdotācijas

89127,4 milj. latu apmērā, kas ir par 3,2 milj. latu jeb

89213,1% vairāk nekā 2000. gada pirmajos trīs mēnešos.

8932001. gada I ceturksnī pašvaldību pamatbudžeta

894ieņēmumi bija 109,2 milj. latu, bet izdevumi,

895neieskaitot tīros aizdevumus, 104,2 milj. latu. Pašvaldību

896pamatbudžeta ieņēmumi salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo

897periodu ir palielinājušies par 10,1%, bet izdevumi - par

89810,4 procentiem.

899Pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi 2001. gada

900I ceturksnī bija 61,3 milj. latu, kas par 10,3%

901pārsniedza 2000. gada attiecīgā perioda ieņēmumus.

90210. tabula

903Pašvaldību pamatbudžeta fiskālie

904rādītāji, milj. latu

9052000. g.

9062001. g.

907% izmaiņas

908I cet.

909I cet.

91001/00

911Pamatbudžeta

912ieņēmumi

91399,1

914109,2

91510,1

916Nodokļu ieņēmumi

91755,5

91861,3

91910,3

920Nenodokļu ieņēmumi

9214,2

9224,6

9238,9

924Pašu ieņēmumi

9256,9

9266,6

927-4,9

928Saņemtie maksājumi

92932,5

93036,7

93113,2

932Pamatbudžeta

933izdevumi

93494,4

935104,2

93610,4

937Uzturēšanas izdevumi

93885,2

93993,5

9409,7

941Kārtējie izdevumi

94268,4

94373,1

9446,9

945Atalgojumi

94633,2

94737,2

94812,0

949Darba devēja sociālās apdrošināšanas

950iemaksas

9518,7

9529,4

9537,7

954Maksājumi par precēm un

955pakalpojumiem

95625,8

95725,8

958-0,1

959Pārējie kārtējie izdevumi

9600,6

9610,7

96217,3

963Maksājumi par aizņēmumiem un

964kredītiem

9650,7

9660,9

96739,3

968Subsīdijas un dotācijas

96916,1

97019,4

97120,4

972Izdevumi kapitālieguldījumiem

9739,2

97410,7

97517,0

976Investīcijas

9775,6

9787,5

97933,9

980Finansiālā

981bilance

9824,76

9834,96

984Tīrie aizdevumi

985-0,05

986-0,08

987Fiskālā bilance

9884,81

9895,04

990Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetā

9912001. gada I ceturksnī bija 46,3 milj. latu

992(neieskaitot nesadalīto atlikumu), kas ir par 2,9 milj. latu

993jeb 6,6% vairāk salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošo

994periodu (2000. gada I ceturksnī neieskaitot nesadalīto

995atlikumu).

996Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu noteica darba

997samaksas fonda pieaugums.

998Saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 28,4% no

999kopējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem tiek ieskaitīti

1000valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā un 71,6% -

1001pašvaldību budžetos. 2001. gada I ceturksnī iedzīvotāju

1002ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts speciālajam budžetam tika

1003pārskaitīti 18,2 milj. latu apmērā, bet pašvaldību

1004pamatbudžetam - 46,3 milj. latu apmērā (neieskaitot

1005nesadalīto atlikumu).

1006Nodokļu no īpašuma ieņēmumus 2001. gada I ceturksnī

1007veidoja nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, īpašuma nodokļu

1008maksājumi un zemes nodokļa parādu maksājumi. Nodokļu no īpašuma

1009ieņēmumi 2001. gada I ceturksnī bija 12,4 milj. latu,

1010t.sk., nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi - 11,3 milj.

1011latu, īpašuma nodokļa maksājumi - 0,8 milj. latu, zemes

1012nodokļa parādu maksājumi - 0,3 milj. latu.

10132001. gada I ceturksnī nodokļu no īpašuma ieņēmumi bija par

10142,1 milj. latu jeb 20,4% vairāk nekā 2000. gada I

1015ceturksnī.

1016Ar 2000. gada 1. janvāri spēku zaudēja likums "Par

1017īpašuma nodokli", bet likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli"

1018pārejas noteikumos tika iekļautas normas par ēku un būvju

1019aplikšanu ar nodokļa 1,5% likmi no to bilances vai

1020inventarizācijas vērtības (1999. gadā likmes bija no 0,5%

1021līdz 4%).

1022Pašvaldību pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2001. gada

1023pirmajos trīs mēnešos bija 4,6 milj. latu, kas ir par 8,9%

1024vairāk nekā 2000. gada attiecīgajā periodā. Ieņēmumi no

1025uzņēmējdarbības un īpašuma 2001. gada

1026janvārī - martā bija 0,1 milj. latu. Ieņēmumi no

1027valsts (pašvaldību) nodevām un maksājumiem 2001. gada I

1028ceturksnī bija 0,7 milj. latu, jeb par 23,8% vairāk nekā

1029iepriekšējā gada janvārī - martā.

1030Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi no maksājumiem par budžeta

1031iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem 2001. gada pirmajos

1032trīs mēnešos bija 6,6 milj. latu. 2001. gada

1033janvārī- martā, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo

1034periodu, pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi no maksājumiem par

1035budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem ir

1036samazinājušies par 4,9 procentiem.

1037Pašvaldību speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumi (ieskaitot

1038transfertu no valsts speciālā budžeta pašvaldību budžetos un

1039ziedojumus un dāvinājumus) 2001. gada I ceturksnī bija

10409,9 milj. latu. Š.g. janvārī - martā Autoceļu

1041(ielu) fondā tika ieskaitīti 2,8 milj. latu jeb 28,6% no

1042kopējiem pašvaldību speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumiem, bet

1043Privatizācijas fondā - 2,7 milj. latu jeb 27,2% no

1044kopējiem šī budžeta nenodokļu ieņēmumiem. 2001. gada

1045pirmajos trīs mēnešos mērķdotācijas pasažieru regulārajiem

1046pārvadājumiem ar autobusiem bija 0,5 milj. latu jeb 5,4% no

1047kopējiem pašvaldību speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumiem.

10482.4. Valsts budžeta nodokļu maksājumu parādi

1049Valsts budžeta maksājumu parādi negatīvi ietekmē ieņēmumu

1050apjomu. Kopējā nodokļu maksājumu parāda summa konsolidētajam

1051kopbudžetam 2001. gada 1. aprīlī bija 418,6 milj.

1052latu, t.sk., valsts pamatbudžetam - 212,7 milj. latu

1053jeb 50,8% no kopējā parāda, valsts speciālajam budžetam -

1054128,7 milj. latu jeb 30,7%, pašvaldību budžetam -

105577,2 milj. latu jeb 18,4% no kopējā parāda.

105611. tabula

1057Valsts budžeta nodokļu

1058parādi, milj. latu

10592001.g.

10602001.g.

1061izmaiņas

1062(2001.g. 1.apr./2001.g. 1.jan.)

10631. janvārī

10641. aprīlī

1065milj. latu

1066%

1067Valsts

1068pamatbudžetam

1069207,4

1070212,7

10715,2

10722,5

1073t.sk.

1074aktuālais parāds

1075108,2

1076120,2

107712,0

107811,1

1079Pievienotās vērtības nodoklis

1080125,8

1081134,0

10828,2

10836,5

1084Akcīzes nodoklis

108525,9

108621,0

1087-4,9

1088-19,0

1089Uzņēmumu ienākuma nodoklis

109054,8

109157,0

10922,1

10933,9

1094Valsts

1095speciālajam budžetam

1096130,5

1097128,7

1098-1,8

1099-1,4

1100t.sk.

1101aktuālais parāds

110238,4

110338,6

11040,1

11050,4

1106Pašvaldību

1107budžetam

110872,7

110977,2

11104,5

11116,2

1112t.sk.

1113aktuālais parāds

111436,6

111534,8

1116-1,8

1117-4,9

1118Kopā valsts

1119budžetam

1120410,7

1121418,6

11227,9

11231,9

1124t.sk.

1125aktuālais parāds

1126183,3

1127193,7

112810,4

11295,7

1130Kopējo valsts pamatbudžeta parādu 2001. gada

11311. aprīlī veidoja aktuālie parādi1 120,2 milj. latu

1132apmērā, apturētie parādi2 - 91,4 milj. latu, kā arī

1133parādu maksājumi, kuriem nomaksas termiņi tika pagarināti -

11341,0 milj. latu. Salīdzinājumā ar situāciju 2001. gada

11351. janvārī kopējā parādu summa valsts pamatbudžetam,

1136ieskaitot termiņa pagarinājumus, ir palielinājusies par

11375,2 milj. latu jeb par 2,5%, t.sk., aktuālo parādu summa ir

1138palielinājusies par 12,0 milj. latu jeb

113911,1 procentu.

1140Aplūkojot izmaiņu tendences (skat. 25. attēlu), redzam,

1141ka parāda pieaugumu valsts pamatbudžetam 2001. gada

11421. aprīlī salīdzinājumā ar 2001. gada 1. janvāri

1143galvenokārt vecināja aktuālo parādu pieaugums. Tas ir

1144izskaidrojams ar to, ka pieaug to uzņēmumu skaits, kam nav naudas

1145līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu. Apturēto parādu

1146samazinājumu salīdzinājumā ar 2001. gada 1. janvāri,

1147savukārt, noteica parādu dzēšana. 2001. gada 1. aprīlī

1148bija iespējams piedzīt 35,2 milj. latu jeb 16,5% no kopējā

1149parāda valsts pamatbudžetam.

115024. att. Parādu summa valsts pamatbudžetam, milj.

1151latu

115225. att. Valsts pamatbudžeta izdevumi pēc ekonomiskās

1153klasifikācijas

115426. att. Valsts speciālā budžeta izdevumi pēc

1155ekonomiskās klasifikācijas

11562001. gada 1. aprīlī nodokļu parāda summas,

1157neieskaitot termiņa pagarinājumus, pa nodokļu veidiem ir šādas

1158(milj. latu):

115901.01.01

116001.04.01

1161izmaiņas,

1162%

1163Apgrozījuma un

1164pievienotās

1165vērtības nodoklis

1166124,7

1167133,3

11686,9%

1169Akcīzes nodoklis

117025,8

117120,9

1172-18,9%

1173Peļņas un uzņē-

1174mumu ienākuma

1175nodoklis

117654,7

117756,7

11783,7%

11792001. gada 1. aprīlī nodokļu parāda summu

1180(neieskaitot termiņa pagarinājumus) veidoja: pamatparāds -

1181140,6 milj. latu, pamatparāda palielinājums -

118219,8 milj. latu un nokavējuma nauda - 50,5 milj.

1183latu.

1184Likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētajā kārtībā nodokļu

1185maksātājiem tiek piešķirti nodokļu (nodevu) maksāšanas termiņa

1186pagarinājumi. Salīdzinot ar 2001. gada sākumu, termiņa

1187pagarinājumu summa valsts pamatbudžetam 2001. gada

11881. aprīlī bija 1,0 milj. latu, kas ir par

11890,5 milj. latu jeb 34,8% mazāka, ko veicināja maksājumu

1190termiņu ievērošana un termiņa pagarinājumu atcelšana.

1191Nodokļu summas, par kurām likumā paredzētajā kārtībā saskaņots

1192nomaksas termiņa pagarinājums (milj. latu):

119301.01.01

119401.04.01

1195izmaiņas,

1196%

1197Apgrozījuma un

1198pievienotās

1199vērtības nodoklis

12001,1

12010,7

1202-37,7%

1203Akcīzes nodoklis

12040,1

12050,1

1206-29,3%

1207Peļņas un uzņē-

1208mumu ienākuma

1209nodoklis

12100,2

12110,2

121252,8%

1213Parādu summa valsts speciālajam budžetam 2001. gada

12141. aprīlī bija 128,7 milj. latu, t.sk. sociālā nodokļa

1215parādi 96,3 milj. latu un sociālās apdrošināšanas iemaksu

1216parādi 32,4 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2001. gada

12171. janvāri parādu summa speciālajam budžetam ir

1218samazinājusies par 1,8 milj. latu jeb 1,4%, bet aktuālo

1219parādu summa ir palielinājusies par 0,1 milj. latu jeb

12200,4 procentiem. 2001. gada 1. aprīlī bija

1221iespējams piedzīt 18,0 milj. latu jeb 14,0% no kopējā parāda

1222valsts speciālajam budžetam. Parādu summas samazinājumu noteica

1223sociālā nodokļa parāda samazinājums salīdzinājumā ar

12242001. gada 1. janvāri par 2,7 milj. latu.

1225Samazinājumu salīdzinājumā ar 2001. gada sākumu noteica

1226sociālā nodokļa parāda dzēšana.

1227Kopējais parāds pašvaldību budžetam 2001. gada

12281. aprīlī bija 77,2 milj. latu. Šo parādu veidoja

1229īpašuma nodokļa parāds un iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds

1230attiecīgi 10,0 milj. latu un 67,3 milj. latu apmērā.

1231Salīdzinot ar 2001. gada 1. janvāri, parādu summa

1232pašvaldību budžetam ir palielinājusies par 4,5 milj. latu

1233jeb 6,2%, bet aktuālo parādu summa ir samazinājusies par

12341,8 milj. latu jeb 4,9 procentiem. Kopējā parāda

1235pašvaldību budžetam pieauguma pamatā ir iedzīvotāju ienākuma

1236nodokļa parāda palielinājums salīdzinājumā ar 2001. gada 1.

1237janvāri par 5,4 milj. latu jeb 8,7 procentiem.

12382001. gada 1. aprīlī bija iespējams piedzīt

123917,9 milj. latu jeb 23,2% no kopējā parāda pašvaldību

1240budžetiem.

1241Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta

124210. daļu un 1997. gada 3. jūnija Ministru kabineta

1243noteikumiem Nr. 200 "Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo

1244nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju" pēc Finansu

1245ministra rīkojuma 2001. gada I ceturksnī ir kapitalizēti 2

1246uzņēmumu nodokļu parādi valsts budžetam par 0,7 milj. latu.

1247Kapitalizēto parādu summu veidoja: pamatparāds 0,4 milj.

1248latu, pamatparāda palielinājums 0,1 milj. latu, nokavējuma

1249nauda 0,3 milj. latu.

12501 Parādi, kam saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām"

125129.pantu, tiek aprēķināta pamatparāda palielinājuma un nokavējuma

1252nauda.

12532 Parādi, kam saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām"

125429.pantu, tiek pārtraukta pamatparāda palielinājuma naudas un

1255nokavējuma naudas aprēķināšana.

12561 Izmantots Valsts kases oficiālais mēneša pārskats

1257par valsts kopbudžeta izpildi (2001.gada janvāris-marts).