Vairogs2. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Pašvaldību budžets ***
108,5
104,0
4,5
-1,7
6,3
* konsolidācijas pozīcija: maksājumi no valsts budžeta
pašvaldību budžetiem 30,7 milj. latu,
** ieskaitot pārējo ārvalstu finansu palīdzību,
*** konsolidācijas pozīcija: pašvaldību savstarpējie norēķini un
saņemtie maksājumi no Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, ko
iemaksā citas pašvaldības
2001. gada I ceturksnī konsolidētā kopbudžeta kopējie
nodokļu ieņēmumi bija 339,6 milj. latu, tajā skaitā valsts
budžeta nodokļu ieņēmumi - 277,9 milj. latu un
pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumi - 61,6 milj.
latu.
Nodokļu ieņēmumu īpatsvars konsolidētajā kopbudžetā
2001. gada I ceturksnī bija 85,6 procenti.
4. tabula
Nodokļu
ieņēmumi, milj. latu
2000. g.
2000. g.
2001. g.
2001. g.
I cet.
plāna izpilde
I cet.
plāna izpilde
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis*
60,3
23,1%
64,5
22,7%
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
22,1
29,6%
23,2
23,6%
Sociālās apdrošināšanas iemaksas**
110,0
23,1%
114,2
23,0%
Nodokļi no īpašuma
10,3
29,2%
12,4
32,8%
Dabas resursu nodoklis
2,7
25,3%
1,8
15,8%
Pievienotās vērtības nodoklis
78,0
22,5%
78,2
21,2%
Akcīzes nodoklis
36,0
22,0%
36,1
19,6%
Muitas nodoklis
3,3
24,1%
3,3
27,4%
* neieskaitot nesadalīto atlikumu uz perioda beigām un gada
sākumu
** 2001. gadā neieskaitot valsts Fondēto pensiju shēmas
līdzekļus
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi (ieskaitot ziedojumus un
dāvinājumus) 2001. gada I ceturksnī bija
318,8 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem
aizdevumiem - 333,4 milj. latu. Salīdzinot ar
2000. gada I ceturksni ieņēmumi ir palielinājušies par
0,6%, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem - par
3,0 procentiem.
Valsts konsolidētā budžeta (ieskaitot ziedojumus un
dāvinājumus) fiskālais deficīts bija 14,6 milj. latu.
5. tabula
Valsts
konsolidētā budžeta fiskālie rādītāji, milj. latu
2000.g.
2001.g.
2001.g.
2001.g.
I cet.
I cet.
plāns
plāna izpilde
Valsts pamatbudžets
Ieņēmumi
170,5
168,3
784,8
21,4%
mīnus
transferts no valsts speciālā budžeta
0,2
0,3
1,2
Izdevumi
161,1
174,3
812,0
21,5%
mīnus
transferts valsts speciālajam budžetam
14,6
14,4
63,7
Speciālais budžets*
Ieņēmumi
161,3
165,2
724,6
22,8%
mīnus
transferts no valsts pamatbudžeta
14,6
14,4
63,7
Izdevumi
180,7
173,1
764,2
22,7%
mīnus
transferts valsts pamatbudžetam
0,2
0,3
1,2
Kopējie valsts budžeta ieņēmumi
317,0
318,8
1444,5
22,1%
Kopējie valsts budžeta izdevumi
327,1
332,7
1511,3
22,0%
Valsts budžeta finansiālā bilance
-10,1
-13,9
-66,8
Valsts budžeta tīrie aizdevumi
-3,3
0,8
12,4
Valsts budžeta fiskālā bilance
-6,7
-14,6
-79,2
* ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus un pārējo ārvalstu
finansu palīdzību.
2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā fiskālais
deficīts bija 18,6 milj. latu. Valsts speciālajā budžetā,
neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, fiskālais deficīts bija
10,0 milj. latu. 58,9% no valsts speciālā budžeta fiskālā
deficīta veidoja speciālā Sociālās apdrošināšanas budžeta
deficīts, kas 2001. gada I ceturksnī bija
5,9 milj. latu.
Gan pašvaldību pamatbudžetā, gan pašvaldību speciālajā budžetā
(neieskaitot ieņēmumus no pašvaldību īpašuma privatizācijas)
2001. gada I ceturksnī bija fiskālais pārpalikums -
attiecīgi 5,0 un 0,4 milj. latu apmērā.
2001. gada I ceturksnī valsts konsolidētā budžeta
ieņēmumu izpilde (ieskaitot budžeta iestāžu saņemtos ziedojumus
un dāvinājumus) bija 22,1% no likumā apstiprinātā gada plāna, bet
valsts konsolidētā budžeta izdevumi (ieskaitot izdevumus no
saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem) veido 22,0% no likumā
apstiprinātā budžeta plāna.
2.1. Valsts pamatbudžeta izpilde
2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžeta ieņēmumi
bija 168,3 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem
aizdevumiem - 186,9 milj. latu.
6. tabula
Valsts
pamatbudžeta fiskālie rādītāji, milj. latu
2000. g.
2001. g.
Pieaugums
% no
I cet.
I cet.
(01/00)
gada plāna
Pamatbudžeta ieņēmumi
170,5
168,3
-1,3
21,4
Nodokļu ieņēmumi
133,5
134,5
0,7
22,0
Nenodokļu ieņēmumi
13,0
15,6
20,2
23,4
Pašu ieņēmumi
13,6
15,3
12,5
25,2
Ārvalstu finansu palīdzība
10,5
3,0
-71,6
6,5
Pamatbudžeta izdevumi
161,1
174,3
8,2
21,5
Uzturēšanas izdevumi
154,6
165,5
7,1
22,5
Kārtējie izdevumi
78,3
82,5
5,3
22,1
Atalgojumi
36,6
37,6
2,8
22,0
Darba devēja sociālās apdrošināšanas
iemaksas
10,2
9,8
-3,4
Pārējie kārtējie izdevumi
31,6
35,1
11,0
Maksājumi par aizņēmumiem un
kredītiem
6,4
8,1
28,0
18,5
Subsīdijas un dotācijas
69,9
74,9
7,1
23,4
Izdevumi kapitālieguldījumiem
6,6
8,8
34,0
11,6
Investīcijas
5,0
5,9
17,7
10,9
Finansiālā bilance
9,4
-6,0
Tīrie aizdevumi
18,5
12,6
Fiskālā bilance
-9,1
-18,6
Valsts pamatbudžeta fiskālais deficīts 2001. gada
I ceturksnī bija 18,6 milj. latu.
2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā tika
iekasēti 21,4% no likumā apstiprinātās gada ieņēmumu kopsummas,
un izdevumi tika izlietoti 21,5% apmērā no gadam paredzētā
izdevumu apjoma. Salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo
periodu valsts pamatbudžeta ieņēmumi ir samazinājušies par 1,3%,
bet izdevumi palielinājušies par 8,2 procentiem.
Pamatbudžeta aizdevumi par 12,6 milj. latu pārsniedza
aizdevumu atmaksas.
12. att.
Valsts pamatbudžeta fiskālie rādītāji, milj. latu
2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā 79,9% no
kopējiem ieņēmumiem veidoja nodokļu ieņēmumi. Savukārt
pievienotās vērtības nodoklis veidoja 58,1% no pamatbudžeta
nodokļu ieņēmumiem. 2001. gada I ceturksnī pievienotās
vērtības nodokļa ieņēmumu apjoms valsts pamatbudžetā veidoja
78,2 milj. latu jeb 21,2% no gada plāna. Salīdzinājumā ar
2000. gada attiecīgo periodu pievienotās vērtības nodokļa
ieņēmumi ir pieauguši par 0,3 procentiem. Pievienotās
vērtības nodokļa ieņēmumu nepietiekošā pieauguma salīdzinājumā ar
2000. gada I ceturksni pamatā ir izmaiņas likumdošanā par
pievienotās vērtības priekšnodokļa atmaksu veikšanas kārtību, kas
stājās spēkā š.g. 1. janvārī. Saskaņā ar likuma "Par
pievienotās vērtības nodokli" 10. panta 1. punkta
jauno redakciju, priekšnodokļa atskaitījumus drīkst veikt pēc
nodokļa rēķinā norādītās nodokļu summas samaksas vai - preču
piegādes darījumos - pēc nodokļa rēķina un preču saņemšanas, kā
rezultātā palielinās priekšnodoklis un atmaksājamā summa.
Uz robežas iekasētā pievienotās vērtības nodokļa summa
2001. gada I ceturksnī bija 75,4 milj. latu, kas
salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošā perioda ieņēmumiem ir
par 15,7 milj. latu jeb 26,2% vairāk. Šo pieaugumu pamatā
noteica importa apjoma pieaugums salīdzinājumā ar 2000. gadu
(importa apjoms 2001. gada pirmajos divos mēnešos
salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo periodu pieauga par
44,3 milj. latu jeb 17,3%).
Iekšzemē iekasētais pievienotās vērtības nodokļa apjoms
2001. gada I ceturksnī bija 2,8 milj. latu, kas
salīdzinājumā ar iepriekšējā gada I ceturksni ir par
15,5 milj. latu jeb 84,9% mazāk. Pievienotās vērtības
nodokļa ieņēmumus iekšzemē negatīvi ietekmēja nodokļa atmaksu
palielināšanās. Kopumā 2001. gada I ceturksnī pievienotās
vērtības nodokļa atmaksas veidoja 40,4 milj. latu, kas ir
par 10,0 milj. latu jeb 32,7% vairāk nekā 2000. gada I
ceturksnī.
13. att.
Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi (faktiskajās
cenās), milj. latu
Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi 2001. gada I ceturksnī
bija 36,1 milj. latu jeb 19,6% no gada plāna. Salīdzinot ar
2000. gada I ceturkšņa ieņēmumiem, nodokļa ieņēmumi ir
pieauguši par 0,4 procentiem.
7. tabula
Akcīzes nodokļa ieņēmumu
struktūra,%
2000. g.
2001. g.
I ceturksnis
I ceturksnis
Alkoholiskie dzērieni
28,6%
28,4%
Alus
0,9%
1,5%
Naftas produkti
54,2%
51,1%
Tabakas izstrādājumi
11,3%
13,4%
Pārējās akcīzes preces
5,1%
5,6%
Akcīzes nodoklis naftas produktiem
Analizējot akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūru pa preču grupām,
redzams, ka vislielākais īpatsvars 2001. gada I ceturksnī ir
naftas produktiem - 51,1% no visiem akcīzes nodokļa
ieņēmumiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem
2001. gada I ceturksnī bija 18,4 milj. latu, kas ir par
1,0 milj. latu jeb 5,3% mazāk nekā iepriekšējā gada
atbilstošajā periodā.
Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni par
2,1 milj. latu jeb 25,6% ir samazinājušies akcīzes nodokļa
ieņēmumi no dīzeļdegvielas. Akcīzes nodokļa ieņēmumu no
dīzeļdegvielas samazinājumu noteica vairāki faktori: grozījumi
likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", kas
stājās spēkā 2000. gada 28. jūnijā un noteica
dīzeļdegvielas likmes samazinājumu no 130 latiem līdz 100 latiem
par 1000 litriem; likumā "Par akcīzes nodokli naftas
produktiem" noteiktās pazeminātās likmes dīzeļdegvielai, ko
izmanto kā kurināmo; kā arī, zemākas dīzeļdegvielas
mazumtirdzniecības cenas kaimiņvalstīs un naftas produktu cenu
svārstības pasaules tirgū. Lai gan naftas produktu cenu pasaules
tirgū kāpums 2001. gada I ceturksnī ir nedaudz mazinājies,
tās joprojām saglabājas augstā līmenī salīdzinājumā gan ar
2000. gada I ceturksni, gan 1999. gada I ceturksni, kas
daļēji ietekmē arī akcīzes nodokļa zemos ieņēmumus. Akcīzes
nodokļa ieņēmumi no degvieleļļas 2001. gada I ceturksnī
salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu samazinājās par
43,8 tūkst. latu jeb 18,4%, neskatoties uz degvieleļļas
likmes paaugstināšanu no š.g. 1. janvāra un no š.g. 23. marta
ieviešot atsevišķu likmi degvieleļļai (100 latus par 100
litriem), kuras sastāva īpašības ļauj to pārveidot un izmantot kā
zemākas kvalitātes dīzeļdegvielu.
2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada
atbilstošo periodu par 54,0 tūkst. latu jeb 23,9% ir
samazinājušies ieņēmumi no akcīzes nodokļa naftas gāzēm.
Samazinājumu ietekmēja 1998. gada 4. augusta Ministru
kabineta noteikumi "Noteikumi par akcīzes preču noliktavu
naftas produktiem", kas nosaka, ka akcīzes preču noliktavas
turētājs akcīzes preču noliktavā var veikt darbības ar naftas
produktiem un nemaksāt par tiem muitas maksājumus, kamēr naftas
produkti atrodas akcīzes preču noliktavā. Tikmēr, turpina pieaugt
pieprasījums pēc naftas gāzes un šīs preču grupas importa apjomi
palielinās. Tā rezultātā paplašinās automobiļu gāzes uzpildes
staciju tīkls.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi no petrolejas 2001. gada I
ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu ir
samazinājušies par 0,3 milj. latu jeb 83,8%, ko noteica samērā
siltā ziema. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, ir
pieauguši akcīzes ieņēmumi par benzīnu un dīzeļdegvielu un
petroleju, ko izmanto kā kurināmo attiecīgi par 1,5 milj. latu
jeb 14,2% un 43,9 tūkst. latu jeb 46,6 procentiem. Akcīzes
nodokļa ieņēmumu par benzīnu pieaugumu noteica reģistrēto,
tehniskā kārtībā esošo un apdrošināto vieglo automašīnu skaita
pieaugums.
14. att.
Pasaules naftas cenas, ASV dolāri par barelu
Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem
2001. gada I ceturksnī alkoholiskie dzērieni nodrošināja
10,3 milj. latu jeb 28,4% no kopējiem akcīzes nodokļa
ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni akcīzes
nodokļa ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem ir samazinājušies
par 10,6 tūkst. latu jeb 0,1 procentu. To pamatā noteica
akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājums starpproduktiem un pārējiem
alkoholiskajiem dzērieniem. Lielākais ieņēmumu pieaugums
salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu ir vērojams
tādās alkoholisko preču grupās kā šampanietis, visu veidu vīni un
raudzētie dzērieni (par 0,2 milj. latu) un spirts (par 0,1 milj.
latu), neskatoties uz to, ka saskaņā ar grozījumiem
"Alkohola aprites likumā", kas stājās spēkā
2000. gada 1. jūnijā, ir ierobežoti spirta izmantošanas
mērķi.
Akcīzes nodoklis alum
Akcīzes nodokļa ieņēmumi no alus 2001. gada I ceturksnī
veidoja 0,5 milj. latu, kas ir par 0,2 milj. latu
vairāk nekā 2000. gada I ceturksnī. Ieņēmumu pieaugumu
noteica ar nodokli apliekamās bāzes paplašināšana: no
2000. gada 1. janvāra ar akcīzes nodokli apliek arī alu
ar stiprumu no 0,5% līdz 5,5 procentiem.
Akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem
Akcīzes nodokļa iemaksas par tabakas izstrādājumiem
2001. gada I ceturksnī bija 4,8 milj. latu un
nodrošināja 13,4% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem.
Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni akcīzes nodokļa
ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem ir palielinājušies par
0,8 milj. latu jeb 19,5 procentiem. Pamatā akcīzes
nodokļa ieņēmumu par tabakas izstrādājumiem pieaugumu noteica
ieņēmumu no cigaretēm ar filtru pieaugums pret iepriekšējā gada
atbilstošo periodu.
Akcīzes nodoklis pārējām precēm
1999. gada 9. decembrī stājās spēkā jauns likums
"Par akcīzes nodokli", kas paplašināja ar akcīzes
nodokli apliekamo bāzi, apliekot ar akcīzes nodokli arī
bezalkoholiskos dzērienus (ūdeņus un minerālūdeņus ar cukura vai
citu saldinātājvielu vai aromātisko vielu piedevu un pārējos
bezalkoholiskos dzērienus, izņemot augļu un dārzeņu sulas,
dabīgos ūdeņus un minerālūdeņus, mākslīgos minerālūdeņus bez
cukura vai citu saldinātājvielu vai aromātisko vielu piedevām),
visu veidu kafiju, kā arī motociklus. Motocikliem tika piemērota
kombinētā nodokļa likme, t.i., atkarībā no to vecuma un motora
cilindru darba tilpuma.
2001. gada I ceturksnī akcīzes nodokļa ieņēmumi par
pārējām akcīzes precēm veidoja 2,0 milj. latu, jeb 5,6%
no visiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Apliekamās bāzes
paplašināšana 2001. gada I ceturksnī nodrošināja budžetam
papildus ieņēmumus 0,9 milj. latu apmērā, t.sk., par
bezalkoholiskajiem dzērieniem - 278,9 tūkst. latu apmērā,
kafiju - 587,8 tūkst. latu, motocikliem -
5,0 tūkst. latu.
2001. gada I ceturksnī akcīzes nodokļa ieņēmumi par
vieglajiem automobiļiem bija 1,1 milj. latu, kas ir par
41,8 tūkst. latu jeb 4,0% vairāk nekā 2000. gada
atbilstošajā periodā. Sakarā ar to, ka kombinētās likmes
piemērošana vieglajiem automobiļiem no 1999. gada
1. aprīļa nedeva gaidāmo rezultātu un negatīvi atspoguļojās
vietējā automobiļu tirgus darbībā, 2000. gada
13. aprīlī tika pieņemti grozījumi likumā "Par akcīzes
nodokli", kas noteica automobiļu un motociklu aplikšanu ar
akcīzes nodokli atkarībā tikai no to vecuma. Akcīzes nodoklis
motocikliem tagad tiek aprēķināts atkarībā no motocikla vecuma
(skaitot no izgatavošanas gada), reizinot automobiļiem noteiktās
attiecīgās likmes ar 0,25. Likuma grozījumi stājās spēkā ar
2000. gada 1. maiju. Būtībā šie grozījumi samazināja
akcīzes nodokļa likmi šīm precēm. Nodokļa likmes samazināšana
pozitīvi atspoguļojās ieņēmumos, jo ir palielinājušies automobiļu
un motociklu realizācijas apjomi.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi no zelta un citiem dārgmetāliem
2001. gada I ceturksnī bija 59,0 tūkst. latu.
Salīdzinot ar 2000. gada atbilstošo periodu, tas ir par
12,2 tūkst. latu jeb 17,2% mazāk.
Valsts pamatbudžeta akcīzes nodokļa ieņēmumi pārskata periodā
bija 26,5 milj. latu, valsts speciālā budžeta
ieņēmumi - 9,6 milj. latu.
15. att. Akcīzes
nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu
Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā
2001. gada I ceturksnī bija 23,2 milj. latu jeb 23,6%
no gada plāna. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni ieņēmumi
ir palielinājušies par 4,8 procentiem. Uzņēmumu ienākuma
nodokļa maksājumus 2001. gada I ceturksnī ietekmēja uzņēmumu
peļņa 1999. gadā, jo avansa maksājumi š.g. I ceturksnim tiek
noteikti vadoties no 1999. gada aprēķinātā nodokļa
bāzes.
2001. gada I ceturksnī uzņēmumu ienākuma nodokļa
maksājumi, ko veica lielie nodokļu maksātāji veidoja
14,2 milj. latu, bet pārējo nodokļu maksātāju veiktās
uzņēmumu ienākuma nodokļa iemaksas bija 9,0 milj. latu.
Salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošo periodu lielo nodokļu
maksātāju iemaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis ir palielinājies
par 2,7 milj. latu jeb 23,0%, kas pamatā ir saistīts ar
sezonāliem faktoriem un to, ka daži lielie nodokļu maksātāji ir
veikuši uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus par iepriekšējo
gadu. Pārējo nodokļu maksātāju veiktās nodokļa iemaksas ir
samazinājušās par 1,6 milj. latu jeb 15,0 procentiem.
Ir notikušas arī būtiskas strukturālas izmaiņas -
2000. gada I ceturksnī lielo nodokļu maksātāju uzņēmuma
ienākuma nodokļa iemaksas bija 52,2% no kopējiem uzņēmumu
ienākuma nodokļa ieņēmumiem, bet 2001. gada I
ceturksnī - jau 61,3 procenti. Savukārt, pārējo nodokļu
maksātāju uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi 2000. gada I
ceturksnī veidoja 47,8% no kopējiem uzņēmuma ienākumu nodokļa
ieņēmumiem, bet 2001. gada I ceturksnī -
38,7 procenti.
16. att.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi (faktiskajās
cenās), milj. latu
17. att.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi (sezonāli
izlīdzināti), milj. latu
2001. gada I ceturksnī muitas nodokļa ieņēmumi bija
3,3 milj. latu jeb 27,4% no gada plāna. Salīdzinot ar
2000. gada I ceturksni, šī nodokļa ieņēmumi ir
samazinājušies par 1,7 procentiem. 2001. gada I
ceturksnī ievedmuitas nodokļa ieņēmumi veidoja 3,3 milj.
latu, bet izvedmuitas nodokļa ieņēmumi - 2,9 tūkst. latu.
Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni, ievedmuitas nodokļa
ieņēmumi ir samazinājušies par 0,1 milj. latu, bet
izvedmuitas nodokļa ieņēmumi ir pieauguši par 7,3 tūkst.
latu.
Muitas nodokļa ieņēmumu samazināšanās tendence, kas parādījās
sākot ar 1997. gadu, ir saistīta ar Latvijas noslēgtajiem
starptautiskajiem līgumiem, kas paredz liberalizēt ārējo
tirdzniecību, kā rezultātā notiek muitas tarifu samazināšana vai
atcelšana. Viens no muitas nodokļa ieņēmumu samazinājuma cēloņiem
ir arī brīvo ekonomisko zonu darbība.
18. att. Muitas
nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu
Muitas nodokļa ieņēmumus ietekmē arī Latvijas dalība Pasaules
tirdzniecības organizācijā. Dalība šajā organizācijā nodrošina
Latvijai labvēlīgu tirdzniecības režīmu ar vairāk nekā 135
valstīm. Vienlaicīgi tas samazina ievedmuitas nodokļa likmes
preču importam no šīm valstīm, kas savukārt negatīvi ietekmē
muitas nodokļa ieņēmumus.
Ieņēmumus pozitīvi ietekmē importa apjoma pieaugums.
Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2001. gada I
ceturksnī bija 15,6 milj. latu jeb 23,4% no apstiprinātā
gada plāna. Nenodokļu ieņēmumi 2001. gada janvārī -
martā veidoja 9,3% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem.
Vislielākais īpatsvars valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumos
bija ieņēmumiem no valsts nodevas par juridiskajiem un citiem
pakalpojumiem - 4,0 milj. latu jeb 25,8 procenti. No
tiem lielākos ieņēmumus veidoja valsts nodevas par nekustamo
īpašumu un ar to saistīto tiesību nostiprinājumu
zemesgrāmatā - 1,5 milj. latu jeb 36,7% un Zemesgrāmatu
kancelejas nodeva - 0,6 milj. latu jeb 14,8% no
kopējiem ieņēmumiem no valsts nodevas par juridiskajiem un citiem
pakalpojumiem. 2001. gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot
ar 2000. gada attiecīgo periodu, ieņēmumi no valsts nodevām
par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem ir palielinājušies par
27,7 procentiem.
2001. gada pirmajos trīs mēnešos ieņēmumi no maksājumiem
par valsts kapitāla izmantošanu bija 0,2 milj. latu, kas
bija 15,0% no apstiprinātā gada plāna.
2001. gada janvārī - martā ieņēmumi no valsts
nodevas par jūras navigācijas pakalpojumiem (bāku nodevas) bija
0,7 milj. latu jeb 4,4% no kopējiem valsts pamatbudžeta
nenodokļu ieņēmumiem. 2001. gada I ceturksnī VAS
"Latvijas meži" ir iemaksājusi fiksēto maksājumu
2,0 milj. latu apmērā.
Ieņēmumi no sodiem un sankcijām 2001. gada I ceturksnī
bija 1,8 milj. latu jeb 21,4% no apstiprinātā gada plāna. No
tiem lielāko īpatsvaru veidoja naudas sodi, ko uzliek valsts
policijas iestādes - 0,7 milj. latu jeb 39,0% no
kopējiem ieņēmumiem no sodiem un sankcijām, un ieņēmumi no Valsts
ieņēmumu dienesta pārbaudēs atklātām slēpto un samazināto
ienākumu summām - 0,5 milj. latu jeb 28,8 procenti.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi no maksājumiem par valsts budžeta
iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem 2001. gada pirmajos
trīs mēnešos bija 15,3 milj. latu jeb 25,2% no apstiprinātā
gada plāna. Salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, šie
ieņēmumi ir palielinājušies par 12,5 procentiem.
2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā ieskaitītā
ārvalstu finansu palīdzība bija 3,0 milj. latu, kas ir 6,5%
no apstiprinātā gada plāna.
2.2. Valsts speciālo budžetu izpilde
2001. gada I ceturksnī valsts speciālā budžeta
ieņēmumi, neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, bija
164,2 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem,
neieskaitot no dāvinājumiem un ziedojumiem finansētos izdevumus,
bija 174,1 milj. latu.
2001. gada I ceturksnī valsts speciālajā budžetā
bija fiskālais deficīts 10,0 milj. latu apmērā.
2001. gada I ceturksnī valsts speciālajā budžetā tika
iekasēti 22,7% no likumā apstiprinātās gada ieņēmumu kopsummas
(neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus), un izdevumi tika
izlietoti 22,5% apmērā no gadam paredzētā izdevumu apjoma.
8. tabula
Atsevišķu speciālo budžetu
ieņēmumi un izdevumi 2001. gada I ceturksnī*, milj.
latu
Ieņēmumi
Izdevumi
Finansiālā
Tīrie
Fiskālā
bilance
aizdevumi
bilance
Sociālā apdrošināšana
116,1
122,0
-5,9
-5,9
% no 2001.g. plāna
23,1%
23,0%
pieaugums pret 2000. gadu
3,7%
-4,4%
Speciālais veselības aprūpes budžets
30,6
32,1
-1,5
-1,5
% no 2001 g. plāna
22,1%
22,7%
pieaugums pret 2000. gadu
3,8%
9,9%
Vides aizsardzības fonds
1,6
0,5
1,1
1,1
% no 2001.g. plāna
17,3%
5,5%
pieaugums pret 2000. gadu
-24,1%
-66,8%
Valsts autoceļu fonds
11,9
15,4
-3,5
-3,5
% no 2001.g. plāna
20,1%
22,3%
pieaugums pret 2000. gadu
-0,7%
1,2%
Pārējie speciālie budžeti
4,0
2,3
1,7
2,0
-0,3
% no 2001.g. plāna
27,2%
17,2%
pieaugums pret 2000. gadu
-9,3%
-46,0%
Kopā valsts speciālie budžeti
164,2
172,2
-8,0
2,0
-10,0
% no 2001.g. plāna
22,7%
22,5%
pieaugums pret 2000. gadu
2,7%
-3,1%
* neieskaitot dāvinājumus un ziedojumus
19. att. Valsts speciālā budžeta (neieskaitot
ziedojumus un dāvinājumus) fiskālie rādītāji, milj. latu
20. att. Sociālās apdrošināšanas iemaksas
(faktiskajās cenās), milj. latu
Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni, ieņēmumi ir
palielinājušies par 2,7 procentiem. Speciālo budžetu
izdevumi, neieskaitot no dāvinājumiem un ziedojumiem finansētos
izdevumus, 2001. gada I ceturksnī bija par 3,1% mazāki
nekā 2000. gada attiecīgajā periodā.
Valsts autoceļu fonda ieņēmumi salīdzinājumā ar
2000. gada attiecīgo periodu ir samazinājušies par
0,1 milj. latu jeb 0,7%, bet izdevumi ir palielinājušies par
0,2 milj. latu jeb 1,2 procentiem.
Sociālās apdrošināšanas budžets ir lielākais no valsts
speciālajiem budžetiem - 2001. gada I ceturksnī tā
ieņēmumi bija 116,1 milj. latu jeb 70,3% no kopējiem valsts
speciālā budžeta ieņēmumiem (ieskaitot ziedojumus un
dāvinājumus). Šī budžeta galvenais ieņēmumu avots ir sociālās
apdrošināšanas iemaksas. Tās veidoja 69,1% no valsts speciālā
budžeta ieņēmumiem (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus),
savukārt no valsts speciālā Sociālās apdrošināšanas budžeta
ieņēmumiem - 98,4 procenti. Sociālās apdrošināšanas
iemaksas 2001. gada I ceturksnī bija 114,2 milj. latu,
tai skaitā brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas -
18,4 tūkst. latu apmērā. Salīdzinot ar 2000. gada
I ceturksni, sociālās apdrošināšanas iemaksas ir pieaugušas par
4,2 milj. latu jeb 3,8%, neskatoties uz nodokļa likmes
samazināšanu par 1 procenta punktu no 2001. gada
1. janvāra. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumus
pozitīvi ietekmēja darba samaksas fonda pieaugums (strādājošo
mēneša vidējā bruto darba samaksa 2001. gada
I ceturksnī salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošo
periodu pieauga par 6,0%).
Sociālās apdrošināšanas iemaksām joprojām ir vislielākais
īpatsvars valsts konsolidētajā kopbudžetā salīdzinājumā ar citiem
nodokļu ieņēmumiem - 28,8 procenti.
Sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus turpmāk ietekmēs
š.g. 13. marta Satversmes tiesas spriedums, kas paredz, ka no
š.g. 14. marta darba ņēmēji būs sociāli apdrošināti sākot ar
dienu, kad šīs personas ir ieguvušas darba ņēmēja statusu.
Tādējādi, persona var saņemt sociālos pakalpojumus arī tad, ja
sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par viņu reāli netiek
pārskaitītas budžetā.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas tiek ieskaitīti
valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā, 2001. gada I
ceturksnī bija 18,2 milj. latu, kas ir par 1,3 milj.
latu jeb 8,0% vairāk nekā 2000. gada I ceturksnī. Kopējie
iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts speciālajā budžetā
un pašvaldību budžetos veidoja 64,5 milj. latu jeb 22,7% no gada
plāna.
Valsts speciālā budžeta akcīzes nodokļa
ieņēmumi 2001. gada I ceturksnī veidoja
9,6 milj. latu, t.sk. Valsts Autoceļu fonda
ieņēmumi - 9,0 milj. latu, Vides aizsardzības fonda
ieņēmumi - 140,0 tūkst. latu, Kultūrkapitāla fonda
ieņēmumi - 455,0 tūkst. latu.
Daļa akcīzes nodokļa ieņēmumu par naftas produktiem, ko
izmanto kā kurināmo, tiek ieskaitīta Vides aizsardzības fondā.
2001. gada I ceturksnī šajā fondā tika ieskatīti akcīzes
nodokļa ieņēmumi 140,0 tūkst. latu apmērā jeb 40,0% no gada
plāna. Pārējos Vides aizsardzības fonda ieņēmumus veido dabas
resursu nodokļa ieņēmumi un maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi. Kopumā 2001. gada I ceturksnī Vides aizsardzības
fondā tika ieskaitīti dabas resursu nodokļa ieņēmumi
1,5 milj. latu apmērā, kas veidoja 89,8% no kopējiem fonda
ieņēmumiem.
2001. gada I ceturksnī dabas resursu nodokļa ieņēmumi
bija 1,8 milj. latu, kas ir par 0,8 milj. latu jeb
30,7% mazāk nekā 2000. gada atbilstošajā periodā.
Saskaņā ar likumu "Par dabas resursu nodokli" nodokļa
maksājumus par dabas resursu ieguvi vai vides piesārņošanu
limitos noteiktajos apjomos sadala starp valsts vides
aizsardzības speciālo budžetu un to pagastu vai pilsētu
pašvaldību vides aizsardzības speciālajiem budžetiem, kuru
teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība, attiecībā 40:60. Valsts
speciālajā budžetā vides aizsardzības fondā ieskaita arī
maksājumus par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai
ievešanu (importu) un maksājumus par dabas resursu ieguvi virs
limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu. Par
pārkāpumiem piedzītās soda naudas un nokavējuma naudas arī
ieskaita valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā.
2001. gada I ceturksnī dabas resursu nodokļa ieņēmumi
valsts vides aizsardzības speciālajam budžetam tika pārskaitīti
1,5 milj. latu, bet pašvaldību speciālajiem budžetiem -
0,4 milj. latu apmērā.
21. att. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi (faktiskajās
cenās), milj. latu
22. att. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi
(faktiskajās cenās), milj. latu
23. att. Nodokļu no īpašuma ieņēmumi (faktiskajās
cenās), milj. latu
Valsts speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumi (ieskaitot
ziedojumus un dāvinājumus) 2001. gada pirmajos trīs mēnešos
bija 6,3 milj. latu. Salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo
periodu, nenodokļu ieņēmumi ir samazinājušies par
10,4 procentiem.
Valsts speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumos 2001. gada I
ceturksnī lielākais īpatsvars bija ieņēmumiem no
transportlīdzekļu ikgadējās nodevas - 2,3 milj. latu
jeb 36,4%, un to izpilde bija 27,6% no apstiprinātā gada plāna.
Salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, ieņēmumi no
transportlīdzekļu ikgadējās nodevas ir pieauguši par
3,0 procentiem. Atskaitījumi no ostas maksām 2001. gada
janvārī - martā bija 0,2 milj. latu un to izpilde
bija 22,1% no apstiprinātā gada plāna.
Valsts speciālā budžeta ieņēmumi no maksājumiem par budžeta
iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem 2001. gada I
ceturksnī bija 0,445 milj. latu jeb 12,9% no apstiprinātā
gada plāna. Valsts speciālās veselības aprūpes budžetā
ieskaitītie ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem š.g.
pirmajos trīs mēnešos bija 0,397 milj. latu un tie veidoja
89,2% no kopējiem valsts speciālā budžeta pašu ieņēmumiem.
2001. gada I ceturksnī valsts speciālajā budžetā tika
ieskaitīta ārvalstu finansu palīdzība 0,6 milj. latu apmērā,
kas ir 34,3% no apstiprinātā gada plāna.
2.3. Pašvaldību budžeta izpilde
2001. gada I ceturksnī pašvaldību konsolidētā
budžeta ieņēmumi (ieskaitot ieņēmumus no ziedojumiem un
dāvinājumiem) bija 108,5 milj. latu, bet izdevumi kopā ar
tīrajiem aizdevumiem- 102,2 milj. latu.
Pašvaldību konsolidētā budžeta fiskālais pārpalikums
2001. gada I ceturksnī bija
6,3 milj. latu.
Pašvaldību pamatbudžeta fiskālais pārpalikums bija
5,1 milj. latu, bet pašvaldību speciālā budžeta fiskālais
pārpalikums bija 0,4 milj. latu. Ieņēmumi no ziedojumiem un
dāvinājumiem pašvaldību budžetos par 0,7 milj. latu
pārsniedza no ziedojumiem un dāvinājumiem finansētos
izdevumus.
9. tabula
Pašvaldību konsolidētā budžeta
izpilde 2001. gada I ceturksnī, milj.
latu
2000. g.
2001. g.
% izmaiņas
I cet.
I cet.
01/00
Ieņēmumi
99,9
108,5
8,6
Pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi
55,5
61,3
10,3
Pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi
4,2
4,6
8,9
Pamatbudžeta pašu ieņēmumi
6,9
6,6
-4,9
Pamatbudžeta saņemtie maksājumi
32,5
36,7
13,2
- savstarpējie norēķini
-7,7
-8,3
-
Speciālā budžeta ieņēmumi
7,8
6,7
-14,1
Ziedojumi un dāvinājumi
0,7
0,9
32,9
Izdevumi
96,3
104,0
8,0
Pamatbudžets
94,4
104,2
10,4
- savstarpējie norēķini
-7,7
-8,4
-
Speciālais budžets
8,1
7,1
-12,1
Ziedojumi un dāvinājumi
1,4
1,0
-29,4
Finansiālā
bilance
3,7
4,5
Tīrie aizdevumi
0,5
-1,7
Fiskālā
bilance
3,2
6,3
* neieskaitot ieņēmumus no pašvaldību īpašuma
privatizācijas
Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni pašvaldību
konsolidētā budžeta ieņēmumi ir palielinājušies par
8,6 milj. latu jeb 8,6 procentiem. Šo pieaugumu,
galvenokārt, ietekmēja pašvaldību pamatbudžeta nodokļu pieaugums
par 5,7 milj. latu. Pašvaldību konsolidētā budžeta izdevumi
2001. gada I ceturksnī bija 104,0 milj. latu, kas
ir par 7,7 milj. latu jeb 8,0% vairāk nekā 2000. gada
attiecīgajā periodā.
2001. gada I ceturksnī no valsts pamatbudžeta
pašvaldību budžetiem tika pārskaitītas dotācijas un mērķdotācijas
27,4 milj. latu apmērā, kas ir par 3,2 milj. latu jeb
13,1% vairāk nekā 2000. gada pirmajos trīs mēnešos.
2001. gada I ceturksnī pašvaldību pamatbudžeta
ieņēmumi bija 109,2 milj. latu, bet izdevumi,
neieskaitot tīros aizdevumus, 104,2 milj. latu. Pašvaldību
pamatbudžeta ieņēmumi salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo
periodu ir palielinājušies par 10,1%, bet izdevumi - par
10,4 procentiem.
Pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi 2001. gada
I ceturksnī bija 61,3 milj. latu, kas par 10,3%
pārsniedza 2000. gada attiecīgā perioda ieņēmumus.
10. tabula
Pašvaldību pamatbudžeta fiskālie
rādītāji, milj. latu
2000. g.
2001. g.
% izmaiņas
I cet.
I cet.
01/00
Pamatbudžeta
ieņēmumi
99,1
109,2
10,1
Nodokļu ieņēmumi
55,5
61,3
10,3
Nenodokļu ieņēmumi
4,2
4,6
8,9
Pašu ieņēmumi
6,9
6,6
-4,9
Saņemtie maksājumi
32,5
36,7
13,2
Pamatbudžeta
izdevumi
94,4
104,2
10,4
Uzturēšanas izdevumi
85,2
93,5
9,7
Kārtējie izdevumi
68,4
73,1
6,9
Atalgojumi
33,2
37,2
12,0
Darba devēja sociālās apdrošināšanas
iemaksas
8,7
9,4
7,7
Maksājumi par precēm un
pakalpojumiem
25,8
25,8
-0,1
Pārējie kārtējie izdevumi
0,6
0,7
17,3
Maksājumi par aizņēmumiem un
kredītiem
0,7
0,9
39,3
Subsīdijas un dotācijas
16,1
19,4
20,4
Izdevumi kapitālieguldījumiem
9,2
10,7
17,0
Investīcijas
5,6
7,5
33,9
Finansiālā
bilance
4,76
4,96
Tīrie aizdevumi
-0,05
-0,08
Fiskālā bilance
4,81
5,04
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetā
2001. gada I ceturksnī bija 46,3 milj. latu
(neieskaitot nesadalīto atlikumu), kas ir par 2,9 milj. latu
jeb 6,6% vairāk salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošo
periodu (2000. gada I ceturksnī neieskaitot nesadalīto
atlikumu).
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu noteica darba
samaksas fonda pieaugums.
Saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 28,4% no
kopējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem tiek ieskaitīti
valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā un 71,6% -
pašvaldību budžetos. 2001. gada I ceturksnī iedzīvotāju
ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts speciālajam budžetam tika
pārskaitīti 18,2 milj. latu apmērā, bet pašvaldību
pamatbudžetam - 46,3 milj. latu apmērā (neieskaitot
nesadalīto atlikumu).
Nodokļu no īpašuma ieņēmumus 2001. gada I ceturksnī
veidoja nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, īpašuma nodokļu
maksājumi un zemes nodokļa parādu maksājumi. Nodokļu no īpašuma
ieņēmumi 2001. gada I ceturksnī bija 12,4 milj. latu,
t.sk., nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi - 11,3 milj.
latu, īpašuma nodokļa maksājumi - 0,8 milj. latu, zemes
nodokļa parādu maksājumi - 0,3 milj. latu.
2001. gada I ceturksnī nodokļu no īpašuma ieņēmumi bija par
2,1 milj. latu jeb 20,4% vairāk nekā 2000. gada I
ceturksnī.
Ar 2000. gada 1. janvāri spēku zaudēja likums "Par
īpašuma nodokli", bet likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli"
pārejas noteikumos tika iekļautas normas par ēku un būvju
aplikšanu ar nodokļa 1,5% likmi no to bilances vai
inventarizācijas vērtības (1999. gadā likmes bija no 0,5%
līdz 4%).
Pašvaldību pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2001. gada
pirmajos trīs mēnešos bija 4,6 milj. latu, kas ir par 8,9%
vairāk nekā 2000. gada attiecīgajā periodā. Ieņēmumi no
uzņēmējdarbības un īpašuma 2001. gada
janvārī - martā bija 0,1 milj. latu. Ieņēmumi no
valsts (pašvaldību) nodevām un maksājumiem 2001. gada I
ceturksnī bija 0,7 milj. latu, jeb par 23,8% vairāk nekā
iepriekšējā gada janvārī - martā.
Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi no maksājumiem par budžeta
iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem 2001. gada pirmajos
trīs mēnešos bija 6,6 milj. latu. 2001. gada
janvārī- martā, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo
periodu, pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi no maksājumiem par
budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem ir
samazinājušies par 4,9 procentiem.
Pašvaldību speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumi (ieskaitot
transfertu no valsts speciālā budžeta pašvaldību budžetos un
ziedojumus un dāvinājumus) 2001. gada I ceturksnī bija
9,9 milj. latu. Š.g. janvārī - martā Autoceļu
(ielu) fondā tika ieskaitīti 2,8 milj. latu jeb 28,6% no
kopējiem pašvaldību speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumiem, bet
Privatizācijas fondā - 2,7 milj. latu jeb 27,2% no
kopējiem šī budžeta nenodokļu ieņēmumiem. 2001. gada
pirmajos trīs mēnešos mērķdotācijas pasažieru regulārajiem
pārvadājumiem ar autobusiem bija 0,5 milj. latu jeb 5,4% no
kopējiem pašvaldību speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumiem.
2.4. Valsts budžeta nodokļu maksājumu parādi
Valsts budžeta maksājumu parādi negatīvi ietekmē ieņēmumu
apjomu. Kopējā nodokļu maksājumu parāda summa konsolidētajam
kopbudžetam 2001. gada 1. aprīlī bija 418,6 milj.
latu, t.sk., valsts pamatbudžetam - 212,7 milj. latu
jeb 50,8% no kopējā parāda, valsts speciālajam budžetam -
128,7 milj. latu jeb 30,7%, pašvaldību budžetam -
77,2 milj. latu jeb 18,4% no kopējā parāda.
11. tabula
Valsts budžeta nodokļu
parādi, milj. latu
2001.g.
2001.g.
izmaiņas
(2001.g. 1.apr./2001.g. 1.jan.)
1. janvārī
1. aprīlī
milj. latu
%
Valsts
pamatbudžetam
207,4
212,7
5,2
2,5
t.sk.
aktuālais parāds
108,2
120,2
12,0
11,1
Pievienotās vērtības nodoklis
125,8
134,0
8,2
6,5
Akcīzes nodoklis
25,9
21,0
-4,9
-19,0
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
54,8
57,0
2,1
3,9
Valsts
speciālajam budžetam
130,5
128,7
-1,8
-1,4
t.sk.
aktuālais parāds
38,4
38,6
0,1
0,4
Pašvaldību
budžetam
72,7
77,2
4,5
6,2
t.sk.
aktuālais parāds
36,6
34,8
-1,8
-4,9
Kopā valsts
budžetam
410,7
418,6
7,9
1,9
t.sk.
aktuālais parāds
183,3
193,7
10,4
5,7
Kopējo valsts pamatbudžeta parādu 2001. gada
1. aprīlī veidoja aktuālie parādi1 120,2 milj. latu
apmērā, apturētie parādi2 - 91,4 milj. latu, kā arī
parādu maksājumi, kuriem nomaksas termiņi tika pagarināti -
1,0 milj. latu. Salīdzinājumā ar situāciju 2001. gada
1. janvārī kopējā parādu summa valsts pamatbudžetam,
ieskaitot termiņa pagarinājumus, ir palielinājusies par
5,2 milj. latu jeb par 2,5%, t.sk., aktuālo parādu summa ir
palielinājusies par 12,0 milj. latu jeb
11,1 procentu.
Aplūkojot izmaiņu tendences (skat. 25. attēlu), redzam,
ka parāda pieaugumu valsts pamatbudžetam 2001. gada
1. aprīlī salīdzinājumā ar 2001. gada 1. janvāri
galvenokārt vecināja aktuālo parādu pieaugums. Tas ir
izskaidrojams ar to, ka pieaug to uzņēmumu skaits, kam nav naudas
līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu. Apturēto parādu
samazinājumu salīdzinājumā ar 2001. gada 1. janvāri,
savukārt, noteica parādu dzēšana. 2001. gada 1. aprīlī
bija iespējams piedzīt 35,2 milj. latu jeb 16,5% no kopējā
parāda valsts pamatbudžetam.
24. att. Parādu summa valsts pamatbudžetam, milj.
latu
25. att. Valsts pamatbudžeta izdevumi pēc ekonomiskās
klasifikācijas
26. att. Valsts speciālā budžeta izdevumi pēc
ekonomiskās klasifikācijas
2001. gada 1. aprīlī nodokļu parāda summas,
neieskaitot termiņa pagarinājumus, pa nodokļu veidiem ir šādas
(milj. latu):
01.01.01
01.04.01
izmaiņas,
%
Apgrozījuma un
pievienotās
vērtības nodoklis
124,7
133,3
6,9%
Akcīzes nodoklis
25,8
20,9
-18,9%
Peļņas un uzņē-
mumu ienākuma
nodoklis
54,7
56,7
3,7%
2001. gada 1. aprīlī nodokļu parāda summu
(neieskaitot termiņa pagarinājumus) veidoja: pamatparāds -
140,6 milj. latu, pamatparāda palielinājums -
19,8 milj. latu un nokavējuma nauda - 50,5 milj.
latu.
Likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētajā kārtībā nodokļu
maksātājiem tiek piešķirti nodokļu (nodevu) maksāšanas termiņa
pagarinājumi. Salīdzinot ar 2001. gada sākumu, termiņa
pagarinājumu summa valsts pamatbudžetam 2001. gada
1. aprīlī bija 1,0 milj. latu, kas ir par
0,5 milj. latu jeb 34,8% mazāka, ko veicināja maksājumu
termiņu ievērošana un termiņa pagarinājumu atcelšana.
Nodokļu summas, par kurām likumā paredzētajā kārtībā saskaņots
nomaksas termiņa pagarinājums (milj. latu):
01.01.01
01.04.01
izmaiņas,
%
Apgrozījuma un
pievienotās
vērtības nodoklis
1,1
0,7
-37,7%
Akcīzes nodoklis
0,1
0,1
-29,3%
Peļņas un uzņē-
mumu ienākuma
nodoklis
0,2
0,2
52,8%
Parādu summa valsts speciālajam budžetam 2001. gada
1. aprīlī bija 128,7 milj. latu, t.sk. sociālā nodokļa
parādi 96,3 milj. latu un sociālās apdrošināšanas iemaksu
parādi 32,4 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2001. gada
1. janvāri parādu summa speciālajam budžetam ir
samazinājusies par 1,8 milj. latu jeb 1,4%, bet aktuālo
parādu summa ir palielinājusies par 0,1 milj. latu jeb
0,4 procentiem. 2001. gada 1. aprīlī bija
iespējams piedzīt 18,0 milj. latu jeb 14,0% no kopējā parāda
valsts speciālajam budžetam. Parādu summas samazinājumu noteica
sociālā nodokļa parāda samazinājums salīdzinājumā ar
2001. gada 1. janvāri par 2,7 milj. latu.
Samazinājumu salīdzinājumā ar 2001. gada sākumu noteica
sociālā nodokļa parāda dzēšana.
Kopējais parāds pašvaldību budžetam 2001. gada
1. aprīlī bija 77,2 milj. latu. Šo parādu veidoja
īpašuma nodokļa parāds un iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds
attiecīgi 10,0 milj. latu un 67,3 milj. latu apmērā.
Salīdzinot ar 2001. gada 1. janvāri, parādu summa
pašvaldību budžetam ir palielinājusies par 4,5 milj. latu
jeb 6,2%, bet aktuālo parādu summa ir samazinājusies par
1,8 milj. latu jeb 4,9 procentiem. Kopējā parāda
pašvaldību budžetam pieauguma pamatā ir iedzīvotāju ienākuma
nodokļa parāda palielinājums salīdzinājumā ar 2001. gada 1.
janvāri par 5,4 milj. latu jeb 8,7 procentiem.
2001. gada 1. aprīlī bija iespējams piedzīt
17,9 milj. latu jeb 23,2% no kopējā parāda pašvaldību
budžetiem.
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta
10. daļu un 1997. gada 3. jūnija Ministru kabineta
noteikumiem Nr. 200 "Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo
nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju" pēc Finansu
ministra rīkojuma 2001. gada I ceturksnī ir kapitalizēti 2
uzņēmumu nodokļu parādi valsts budžetam par 0,7 milj. latu.
Kapitalizēto parādu summu veidoja: pamatparāds 0,4 milj.
latu, pamatparāda palielinājums 0,1 milj. latu, nokavējuma
nauda 0,3 milj. latu.
1 Parādi, kam saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām"
29.pantu, tiek aprēķināta pamatparāda palielinājuma un nokavējuma
nauda.
2 Parādi, kam saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām"
29.pantu, tiek pārtraukta pamatparāda palielinājuma naudas un
nokavējuma naudas aprēķināšana.
1 Izmantots Valsts kases oficiālais mēneša pārskats
par valsts kopbudžeta izpildi (2001.gada janvāris-marts).