19. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

Lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku,

lietās, kas ierosinātas pēc tiesas pieteikuma, Satversmes tiesai

jānoskaidro, kāda ietekme uz attiecīgo lietu būs tās spriedumam.

Vienlaikus Satversmes tiesai jāgādā arī par to, lai situācija,

kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku,

neradītu jaunus Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumus, kā

arī nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm

(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 25. marta sprieduma lietā

Nr. 2020-36-01 21. punktu).

19.1. Ja apstrīdētā norma redakcijā, kas ir spēkā no

2024. gada 2. marta, tiktu atzīta par spēkā neesošu no šā

sprieduma publicēšanas dienas, varētu tikt apdraudēti tie

leģitīmie mērķi, kuru aizsardzībai attiecībā uz personu, kura

vēlas būt par tiesu ekspertu, ir noteikti ierobežojumi, jo tādā

gadījumā šajā normā ietvertais aizliegums pilnībā zaudētu spēku

un līdz ar to varētu tikt apdraudētas citu personu tiesības un

demokrātiska valsts iekārta. Likumdevējam ir jānosaka jauns

tiesiskais regulējums, izvēloties kādu no personas pamattiesības

mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Tāpēc šajā gadījumā ir

nepieciešams un pieļaujams tas, ka Satversmei neatbilstošā norma

vēl kādu laiku paliek spēkā, lai likumdevējs varētu pieņemt jaunu

tiesisko regulējumu. Tādējādi apstrīdētā norma redakcijā, kas ir

spēkā no 2024. gada 2. marta, atzīstama par spēkā neesošu no

2025. gada 1. jūnija.

19.2. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā esošā lietā

celta prasība par tāda labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar

kuru persona tiktu resertificēta un tai tiktu atkārtoti

piešķirtas tiesu eksperta tiesības, kā arī par nemantiskā

kaitējuma atlīdzināšanu.

Lemjot par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiek

piemērotas materiālo tiesību normas, kas ir spēkā laikā, kad

lieta tiek izskatīta tiesā (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019‑01‑01 25. punktu).

Tātad, lai novērstu pieteicējas Pieteikuma iesniedzēja

izskatīšanā esošajā administratīvajā lietā Nr. A420111221

pamattiesību aizskārumu, apstrīdētā norma redakcijā, kas ir spēkā

no 2024. gada 2. marta, attiecībā uz viņu atzīstama par spēkā

neesošu no tās pieņemšanas brīža. Pieteikuma iesniedzējam ir

minētajā administratīvajā lietā individuāli jāvērtē riski, kas

saistīti ar attiecīgās personas darbošanos tiesu eksperta

profesijā, un šai nolūkā tieši jāpiemēro Satversme un šajā

spriedumā ietvertās atziņas.

Satversmes tiesā nav saņemta informācija par citām

administratīvajām lietām, kurās tiesai būtu jāpiemēro apstrīdētā

norma redakcijā, kas ir spēkā no 2024. gada 2. marta. Taču nolūkā

aizsargāt visu to personu pamattiesības, kurām šī norma varētu

būt piemērota un kuras šā sprieduma spēkā stāšanās dienā varētu

būt uzsākušas un turpina savu pamattiesību aizsardzību ar

vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, apstrīdētā norma

redakcijā, kas ir spēkā no 2024. gada 2. marta, atzīstama par

spēkā neesošu no šo personu pamattiesību aizskāruma rašanās

brīža.

Savukārt, lemjot par nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu,

Pieteikuma iesniedzējam jāvērtē, vai administratīvais akts, ar

kuru personai atteikta resertifikācija un izbeigta tiesu eksperta

sertifikāta darbība, ir prettiesisks. Lietas izspriešanai šajā

daļā būtiska nozīme ir tām tiesību normām, ar kurām pamatots

izdotais administratīvais akts (sk. Administratīvā procesa

likuma 250. panta otro daļu). Tādēļ apstrīdētā norma, ciktāl

tā attiecās uz personu, kura saukta pie kriminālatbildības, bet

pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata, redakcijā, kas

bija spēkā līdz 2024. gada 1. martam, atzīstama par spēkā neesošu

no pieteicējas administratīvajā lietā Nr. A420111221 pamattiesību

aizskāruma rašanās brīža.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 2. punktu, kā arī 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda: