19. pants

1Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

2daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

3neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

4par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

5dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

6Lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku,

7lietās, kas ierosinātas pēc tiesas pieteikuma, Satversmes tiesai

8jānoskaidro, kāda ietekme uz attiecīgo lietu būs tās spriedumam.

9Vienlaikus Satversmes tiesai jāgādā arī par to, lai situācija,

10kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku,

11neradītu jaunus Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumus, kā

12arī nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm

13(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 25. marta sprieduma lietā

14Nr. 2020-36-01 21. punktu).

1519.1. Ja apstrīdētā norma redakcijā, kas ir spēkā no

162024. gada 2. marta, tiktu atzīta par spēkā neesošu no šā

17sprieduma publicēšanas dienas, varētu tikt apdraudēti tie

18leģitīmie mērķi, kuru aizsardzībai attiecībā uz personu, kura

19vēlas būt par tiesu ekspertu, ir noteikti ierobežojumi, jo tādā

20gadījumā šajā normā ietvertais aizliegums pilnībā zaudētu spēku

21un līdz ar to varētu tikt apdraudētas citu personu tiesības un

22demokrātiska valsts iekārta. Likumdevējam ir jānosaka jauns

23tiesiskais regulējums, izvēloties kādu no personas pamattiesības

24mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Tāpēc šajā gadījumā ir

25nepieciešams un pieļaujams tas, ka Satversmei neatbilstošā norma

26vēl kādu laiku paliek spēkā, lai likumdevējs varētu pieņemt jaunu

27tiesisko regulējumu. Tādējādi apstrīdētā norma redakcijā, kas ir

28spēkā no 2024. gada 2. marta, atzīstama par spēkā neesošu no

292025. gada 1. jūnija.

3019.2. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā esošā lietā

31celta prasība par tāda labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar

32kuru persona tiktu resertificēta un tai tiktu atkārtoti

33piešķirtas tiesu eksperta tiesības, kā arī par nemantiskā

34kaitējuma atlīdzināšanu.

35Lemjot par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiek

36piemērotas materiālo tiesību normas, kas ir spēkā laikā, kad

37lieta tiek izskatīta tiesā (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

385. decembra sprieduma lietā Nr. 2019‑01‑01 25. punktu).

39Tātad, lai novērstu pieteicējas Pieteikuma iesniedzēja

40izskatīšanā esošajā administratīvajā lietā Nr. A420111221

41pamattiesību aizskārumu, apstrīdētā norma redakcijā, kas ir spēkā

42no 2024. gada 2. marta, attiecībā uz viņu atzīstama par spēkā

43neesošu no tās pieņemšanas brīža. Pieteikuma iesniedzējam ir

44minētajā administratīvajā lietā individuāli jāvērtē riski, kas

45saistīti ar attiecīgās personas darbošanos tiesu eksperta

46profesijā, un šai nolūkā tieši jāpiemēro Satversme un šajā

47spriedumā ietvertās atziņas.

48Satversmes tiesā nav saņemta informācija par citām

49administratīvajām lietām, kurās tiesai būtu jāpiemēro apstrīdētā

50norma redakcijā, kas ir spēkā no 2024. gada 2. marta. Taču nolūkā

51aizsargāt visu to personu pamattiesības, kurām šī norma varētu

52būt piemērota un kuras šā sprieduma spēkā stāšanās dienā varētu

53būt uzsākušas un turpina savu pamattiesību aizsardzību ar

54vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, apstrīdētā norma

55redakcijā, kas ir spēkā no 2024. gada 2. marta, atzīstama par

56spēkā neesošu no šo personu pamattiesību aizskāruma rašanās

57brīža.

58Savukārt, lemjot par nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu,

59Pieteikuma iesniedzējam jāvērtē, vai administratīvais akts, ar

60kuru personai atteikta resertifikācija un izbeigta tiesu eksperta

61sertifikāta darbība, ir prettiesisks. Lietas izspriešanai šajā

62daļā būtiska nozīme ir tām tiesību normām, ar kurām pamatots

63izdotais administratīvais akts (sk. Administratīvā procesa

64likuma 250. panta otro daļu). Tādēļ apstrīdētā norma, ciktāl

65tā attiecās uz personu, kura saukta pie kriminālatbildības, bet

66pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma

67izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata, redakcijā, kas

68bija spēkā līdz 2024. gada 1. martam, atzīstama par spēkā neesošu

69no pieteicējas administratīvajā lietā Nr. A420111221 pamattiesību

70aizskāruma rašanās brīža.

71Nolēmumu

72daļa

73Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

74daļas 2. punktu, kā arī 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

75nosprieda: