Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2008-25-03

neparedzot obligātu valsts pienākumu rīkot referendumus

1vai tiešas iedzīvotāju aptaujas, bet pieļaujot gan tiešas, gan

2netiešas (ar pašvaldības kā iestādes starpniecību) konsultācijas

3ar pašvaldību iedzīvotājiem.

4Ministru kabinets norāda, ka ne

5Hartas 4.pants, ne 5.pants neparedz to, ka vietējās pašvaldības

6vai tās iedzīvotāju viedoklis būtu obligāti jāievēro, un to, ka

7viņiem būtu "veto tiesības" jautājumos, kas attiecas uz vietējo

8varu un tās iedzīvotājiem, arī attiecībā uz vietējās varas robežu

9maiņu.

104. Noteikumi Nr. 596

11izdoti saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma

126.1 panta ceturto daļu.

132008. gada 18. decembrī

14Saeima pieņēma un 2008. gada 30. decembrī Valsts

15prezidents izsludināja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto

16vietu likumu. 2008. gada 31. decembrī minētais likums

17stājās spēkā. Minētā likuma pārejas noteikumu 2. punkts

18paredz, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Administratīvi

19teritoriālās reformas likums. Līdz ar to likums, saskaņā ar kuru

20izdoti Noteikumi Nr. 596, zaudēja spēku 2008. gada

2131. decembrī.

22Likuma "Par likumu un citu

23Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu

24izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā

25esamību" 10. pants paredz: "Ja spēku zaudē likuma norma, kas

26pilnvarojusi Ministru kabinetu izdot noteikumus, par spēku

27zaudējušiem uzskatāmi arī noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz

28spēku zaudējušo likuma normu."

294.1. Ministru kabinets

30iesniedzis lūgumu tiesvedību lietā izbeigt.

314.2. Pieteikumu iesniedzēji

32iesnieguši lūgumu tiesvedību lietā turpināt.

33Lūgumā izteikts viedoklis, ka

34Saeimas mērķis, pieņemot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto

35vietu likumu, bijis uzsākto Satversmes tiesas procesu izbeigšana,

36turklāt lūgumā Satversmes tiesas uzmanība ir vērsta uz to, ka nav

37pieļaujams iejaukties tiesu varas darbībā.

38Pieteikumu iesniedzēji,

39atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumu lietā

40Nr. 2001-15-03, uzskata: tas, ka Noteikumu Nr. 596

41normas zaudējušas spēku, nav šķērslis tiesvedības turpināšanai un

42attiecīgo Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma

43normu spēkā esamības izvērtēšanai. Minētā likuma

reglamentē tiesvedības izbeigšanu lietā. Minētā

1panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka tiesvedību lietā var

2izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas

3lēmumu, ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir zaudējusi

4spēku.

5Satversmes tiesas likuma

629. panta pirmā daļa paredz Satversmes tiesas tiesības

7izbeigt tiesvedību, bet ne pienākumu to darīt (sk. Satversmes

8tiesas 2007. gada 12. jūnija lēmuma par tiesvedības

9izbeigšanu lietā Nr. 2007-06-03 11. punktu). Konstatējot

10šajā normā paredzētos apstākļus, Satversmes tiesai ir jāizvērtē,

11vai tomēr nepastāv apsvērumi, kas nosaka nepieciešamību turpināt

12tiesvedību. Apsverot jautājumu par tiesvedības izbeigšanu lietā,

13kas ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības, Satversmes tiesai

14visupirms jāņem vērā nepieciešamība aizsargāt personām Satversmē

15noteiktās pamattiesības un novērst negatīvās sekas, kas personai

16radušās sakarā ar apstrīdēto normu (sk. Satversmes tiesas

172008. gada 12. februāra sprieduma lietā

18Nr. 2007-15-01 4. punktu).

19Vienlaikus jāņem vērā, ka

20Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas

212. punkts ir vērsts uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas

22procesa ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums

23lietās, kurās strīds vairs nepastāv. Ja strīds vairs nepastāv,

24zūd jēga Satversmes tiesas procesam (sk. Satversmes

25tiesas 2007. gada 12. jūnija lēmuma par tiesvedības

26izbeigšanu lietā Nr. 2007-06-03 11. punktu).

277. Laikā, kad apstrīdētais

28akts − Noteikumi Nr. 596 − bija spēkā, nav radušās tādas

29sekas, kuras varētu būt izraisījis iespējamais Pieteikumu

30iesniedzēju pamattiesību aizskārums un kuras būtu iespējams

31grozīt, ja apstrīdētais akts ar Satversmes tiesas spriedumu tiktu

32atzīts par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža.

33Arī gadījumā, ja Satversmes tiesa

34secinātu, ka pieteikumi ir pamatoti un Ministru kabinets

35apstrīdēto aktu izdevis, neievērojot Satversmes 1. un

36101. panta prasības, jautājumus, kas saistīti ar attiecīgo

37pagastu, novadu un pilsētu administratīvi teritoriālo statusu,

38turpinātu regulēt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu

39likums. Iespējamie trūkumi apstrīdētā akta − Ministru kabineta

40noteikumu − izdošanā paši par sevi nevar ietekmēt attiecīgajā

41Satversmes tiesas lietā neapstrīdēta, citas institūcijas un citā

42kārtībā izdota akta − likuma − konstitucionalitāti un spēkā

43esamību.

44Turklāt attiecībā uz vairākiem

45pagastiem un novadiem, kuru iedzīvotāji iesnieguši

46konstitucionālās sūdzības, piemēram, Amatas novadu, Allažu

47pagastu, Baltinavas pagastu, Inčukalna pagastu, Priekuļu pagastu,

48Siguldas novadu un Skrīveru pagastu, Administratīvo teritoriju un

49apdzīvoto vietu likumā paredzēts atšķirīgs regulējums no

50apstrīdētajā aktā noteiktā.

51Tādējādi nav nepieciešams turpināt

52tiesvedību šajā Satversmes tiesas lietā, lai izvērtētu Noteikumu

53Nr. 596 atbilstību Satversmei.

548. Nav pamatots Pieteikumu

55iesniedzēju uzskats, ka Saeima, izdodot Administratīvo teritoriju

56un apdzīvoto vietu likumu, iejaukusies Satversmes tiesas

57kompetencē.

588.1. Satversmes

5985. pantā un Satversmes tiesas likuma 16. pantā

60izsmeļoši noteikta Satversmes tiesas kompetence. Satversmes

61tiesas likuma 16. pants paredz, ka Satversmes tiesa izskata

62lietas par konkrētu institūciju izdotu konkrētu aktu atbilstību

63konkrētām augstāka juridiskā spēka tiesību normām, savukārt

64Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 2. un

655. punkts prasa pieteikumā norādīt gan institūciju, kas

66apstrīdēto aktu izdevusi, gan konkrētu prasījumu Satversmes

67tiesai.

68Lietas, kas apvienotas lietā

69Nr. 2008-25-03, ierosinātas saskaņā ar Satversmes tiesas

70likuma 16. panta 3. punktu par Ministru kabineta izdota

71akta − Noteikumu Nr. 596 − attiecīgo normu atbilstību

72Satversmes 1. un 101. pantam, nevis par abstraktu

73jautājumu par atsevišķu novadu izveidošanas likumību.

748.2. Lietas ierosināšana

75Satversmes tiesā neliedz nedz institūcijai, kas izdevusi

76apstrīdēto aktu, nedz arī citām institūcijām savas kompetences

77ietvaros no jauna lemt par jautājumiem, ko skar Satversmes tiesā

78apstrīdētās normas, tostarp atzīstot Satversmes tiesā apstrīdētās

79normas par spēku zaudējušām vai noregulējot attiecīgo jautājumu

80atšķirīgi vai atšķirīgā procedūrā.

81Šādu situāciju likumdevējs ir

82tieši paredzējis Satversmes tiesas likuma 29. panta

832. punktā. Satversmes tiesa to nav apšaubījusi (ir netieši

84akceptējusi), pieņemot daudzus nolēmumus par tiesvedības

85izbeigšanu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada

8629. novembra lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā

87Nr. 2005-23-03 un Satversmes tiesas 2007.

88gada 3. aprīļa lēmumu par tiesvedības izbeigšanu

89lietā Nr. 2007-05-0106) vai − atkarībā no lietas

90apstākļiem − turpinājusi tiesvedību (sk., piemēram, Satversmes

91tiesas 2008. gada 12. februāra sprieduma lietā

92Nr. 2007-15-01 4. punktu).

938.3. Pieteikumu iesniedzēji

94norāda uz šādu Satversmes tiesas atziņu:

95"Ja tiesā tiek izskatīts kāds

96strīds, tad citas institūcijas lēmumus par strīda priekšmetu var

97pieņemt tikai pēc sprieduma stāšanās spēkā" (Satversmes tiesas

982005. gada 14. decembra sprieduma lietā

99Nr. 2005-10-03 11. punkts un Satversmes tiesas

1002007. gada 28. novembra lēmuma par tiesvedības

101izbeigšanu lietā Nr. 2007-16-03 6. punkts).

102Pieteikuma iesniedzēju atsauce uz

103Satversmes tiesas nolēmumiem lietās Nr. 2005-10-03 un

104Nr. 2007-16-03 nav pamatota, jo šajās lietās vērtēta

105atšķirīga situācija. Proti, jautājums par to, vai pašvaldības

106dome (padome) ir tiesīga regulēt jautājumu, kas jāizlemj

107civilprocesuālā kārtībā, un vai Satversmes tiesa ir tiesīga lemt

108jautājumu, kas pēc būtības ir pašvaldības domes (padomes)

109kompetencē.

110Konkrētajā lietā Satversmes tiesas

111kompetencē ir izlemt jautājumu par Noteikumu Nr. 596

112attiecīgo normu atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību

113normām. Šo jautājumu Saeima, pieņemot Administratīvo teritoriju

114un administratīvo vietu likumu, nav izlēmusi.

115Līdz ar to Saeima minētajā likumā

116nav tieši skārusi konkrētajā Satversmes tiesas lietā izlemjamus

117jautājumus un nav iejaukusies Satversmes tiesas kompetencē.

1189. Pieteikumu iesniedzēji

119uzskata, ka tiesvedību konkrētajā lietā iespējams turpināt,

120izvērtējot attiecīgo Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu

121likuma normu atbilstību Satversmei.

122Proti, Pieteikumu iesniedzēji

123vēlas nevis turpināt tiesvedību par tiem prasījumiem, kas

124formulēti pieteikumos, par kuriem ierosināta lieta un saņemti

125atbildes raksti, bet lietā ar citu prasījumu, proti, par

126Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma atbilstību

127Satversmei. Šāda lieta Satversmes tiesā nav ierosināta, un

128atbildes raksts šādā lietā Satversmes tiesā nav saņemts.

129Līdz ar to Pieteikumu iesniedzēji

130pēc būtības vēlas, lai Satversmes tiesa paplašinātu prasījumu,

131pati pēc savas iniciatīvas (ex officio) ierosinot lietu

132par citas institūcijas un citā kārtībā izdota normatīvā akta

133atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām.

134"Kā ikviena Eiropas

135konstitucionālā tiesa, arī Satversmes tiesa nav tiesīga ierosināt

136lietas pēc savas iniciatīvas. Tā izskata lietas tikai pēc likumā

137noteiktu personu pieteikuma" (Latvijas Republikas Satversmes

138tiesas spriedumi 1997.−1998., Tiesu namu aģentūra, 2001,

13912. lpp.). "Viens no varas dalīšanas principa elementiem

140ir tas, ka tiesa uzsāk savu darbu tikai tad, ja uz to aicina citi

141subjekti" (Endziņš A., Par Satversmes tiesu šodien un rīt.

142Latvijas Vēstnesis, 1999. gada 3. februāris,

143Nr. 30/31).

144Satversmes tiesa gan vairākkārt

145secinājusi, ka noteiktos gadījumos var notikt prasījuma robežu

146paplašināšana jau ierosinātās lietās (sk., piemēram,

147Satversmes tiesas 2007. gada 19. decembra sprieduma

148lietā Nr. 2007-13-03 6. punktu un Satversmes tiesas

1492008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03

15018. punktu), taču ir jāņem vērā, ka "Satversmes tiesa

151ex officio prasījuma robežas var paplašināt tikai,

152ievērojot zināmus kritērijus, visupirms "ciešās saistības

153koncepciju". Lai secinātu, vai konkrētā gadījumā ir iespējams un

154nepieciešams ex officio paplašināt prasījuma robežas

155attiecībā uz citām normām, ir jānoskaidro: 1) vai tās

156normas, attiecībā uz kurām prasījums ex officio tiek

157paplašināts, ir tik cieši saistītas ar lietā expressis

158verbis apstrīdētajām normām, ka to izvērtēšana iespējama tā

159paša pamatojuma ietvaros vai nepieciešama konkrētās lietas

160izlemšanā; 2) vai prasījuma robežu paplašināšana ir nepieciešama

161Satversmes tiesas procesa principu ievērošanai" (Satversmes

162tiesas 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā

163Nr. 2007-23-01 17. punkts).

1649.1. Lietā apstrīdēta

165izpildvaras − Ministru kabineta − izdota akta atbilstība

166Satversmei. Izpildvaras izdotam aktam ir cita demokrātiskās

167leģitimitātes pakāpe nekā likumdevēja izdotam aktam, un uz to

168attiecas specifiskas prasības par rīcību likumdevēja dotā

169pilnvarojuma ietvaros. Tā paša pamatojuma ietvaros, kas lietā

170izteikts par Ministru kabineta akta izstrādāšanas procedūru, nav

171iespējams izskatīt lietu par likumdevēja izdota akta atbilstību

172Satversmei, jo likumdevēja vieta varas dalīšanas sistēmā būtiski

173atšķiras no izpildvaras vietas.

1749.2. Lietā

175Nr. 2001-15-03, uz kuru atsaucas Pieteikumu iesniedzēji,

176Satversmes tiesa prasījuma robežas paplašināja atšķirīgos

177apstākļos. Šajā lietā gan sākotnēji apstrīdētais akts, gan arī

178akts, attiecībā uz kuru prasījums tika paplašināts, bija

179izpildvaras izdoti akti, kuru iespējamā neatbilstība likumam bija

180saistīta ar to, ka izpildvaras institūcijas apstrīdētajās normās

181citādi regulēja jautājumu, ko likumdevējs jau bija noregulējis

182likumā.

1839.3. Prasījuma robežu

184paplašināšana lietas izskatīšanas stadijā konkrētajā lietā nav

185iespējama no Satversmes tiesas procesa principu viedokļa, jo

186Saeimas viedoklis par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto

187vietu likuma atbilstību Satversmei lietā nav bijis uzklausīts,

188minētais likums pieņemts pēc lietas nodošanas izskatīšanai, tā

189pieņemšanas faktiskie apstākļi lietā nav izsmeļoši atspoguļoti un

190nav konkretizēts ar šo likumu radītais iespējamais katra

191Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārums.

192Līdz ar to lietā apstrīdētās

193Noteikumu Nr. 596 normas nav tik cieši saistītas ar

194Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, lai būtu

195iespējams paplašināt prasījumu, un tas nav arī iespējams un

196nepieciešams no Satversmes tiesas procesa principu viedokļa.

197Ņemot vērā minēto un pamatojoties

198uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas

1992. punktu, Satversmes tiesa

200n o l ē m a:

201izbeigt tiesvedību lietā

202Nr. 2008-25-03 "Par Ministru kabineta 2007. gada

2034. septembra noteikumu Nr. 596 "Noteikumi par vietējo

204pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu" 3.15. ,

2053.16. un 3.17. punkta, kā arī pielikuma II nodaļas

2062. punkta vārdu "Skrīveru pagasts", 5. punkta vārdu

207"Brīvzemnieku pagasts", 8. punkta vārdu "Bēnes pagasts",

20812. punkta vārdu "Baltinavas pagasts", 13. punkta vārdu

209"Codes pagasts", "Gailīšu pagasts", "Īslīces pagasts", "Mežotnes

210pagasts" un "Vecsaules pagasts", 14. punkta vārdu "Kauguru

211pagasts", 18. punkta vārdu "Amatas pagasts" un "Drabešu

212pagasts", 25. punkta vārdu "Lapmežciema pagasts",

21335. punkta vārdu "Valgundes novads", "Glūdas pagasts" un

214"Līvbērzes pagasts", 44. punkta vārdu "Baložu pilsēta",

21548. punkta vārdu "Jersikas pagasts", 65. punkta vārdu

216"Priekuļu pagasts", 66. punkta vārdu "Maltas pagasts",

21777. punkta vārdu "Allažu pagasts", "Inčukalna pagasts",

218"Siguldas pilsēta", "Siguldas pagasts" un "Mores pagasts",

21982. punkta vārdu "Ģibuļu pagasts", "Lībagu pagasts" un

220"Strazdes pagasts", 84. punkta vārdu "Pūres pagasts",

22187. punkta vārdu "Kocēnu pagasts", 92. punkta vārdu

222"Tārgales pagasts" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.

223un 101. pantam".

224Lēmums nav pārsūdzams.

225Rīcības sēdes priekšsēdētājs

226G.Kūtris