2. pants

1Pieteikuma iesniedzējs Leons Cēbergs (turpmāk -

2Pieteikuma iesniedzējs) norāda, ka savulaik esot sodīts par mazāk

3smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 219. panta

4otrajā daļā. Viņš lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto normu

5par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk -

6Satversme) 106. pantam, jo apstrīdētā norma aizskarot viņam

7minētā panta pirmajā teikumā nostiprinātās pamattiesības brīvi

8izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un

9kvalifikācijai.

10Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētajā normā ietvertas

11divas pazīmes, kuru pastāvēšanas gadījumā personai ir liegtas

12tiesības strādāt par pedagogu. Likumdevējs neesot paredzējis

13atšķirīgu regulējumu atkarībā no tā, par cik smagu noziegumu

14persona ir sodīta. Turklāt personas tiesības tiekot ierobežotas

15neatkarīgi no tā, ka sodāmība ir dzēsta vai noņemta.

16Pieteikuma iesniedzējs atzīst, ka apstrīdētajai normai ir

17leģitīmi mērķi, proti, bērnu tiesību aizsardzība un

18nepieciešamība "nodrošināt kvalitatīva pedagogu korpusa

19izveidošanu, kas sekmētu katram Latvijas iedzīvotājam iespēju

20attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par

21patstāvīgu un attīstītu personību". Tomēr viņš uzskata, ka

22apstrīdētās normas mērķus var sasniegt ar tikpat iedarbīgiem,

23taču saudzējošākiem līdzekļiem, diferencējot ierobežojumu

24atkarībā no izdarītā noziedzīgā nodarījuma smaguma un nesaistot

25tiesības strādāt par pedagogu ar reabilitāciju, bet gan ar

26sodāmības dzēšanu vai noņemšanu.

27Pieteikumā norādīts, ka atbilstoši Krimināllikuma

2863. panta devītajai daļai sodāmības dzēšana vai noņemšana

29anulē visas izdarītā noziedzīgā nodarījuma krimināltiesiskās

30sekas. Šajā Krimināllikuma normā esot ietverta ideja, ka persona

31var laboties un krimināltiesiskās sekas nevar personu vajāt visu

32atlikušo mūžu. Tāpēc izšķiroša nozīme esot jāpiešķir nevis

33faktam, ka persona ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet

34gan izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumam un raksturam,

35ievērojot Krimināllikuma 7. pantā noteikto. Ja persona

36izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas nav saistīts ar vardarbību

37vai citādu būtisku kaitējumu citām personām, tai vajadzētu ļaut

38strādāt par pedagogu, jo tas neapdraudot leģitīmā mērķa

39sasniegšanu.

40Pēc Pieteikuma iesniedzēja domām, uz saudzīgāka risinājuma

41iespējamību norāda citos normatīvajos aktos paredzētā diferencētā

42pieeja atkarībā no izdarītā noziedzīgā nodarījuma smaguma un

43rakstura. Piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības likuma

4472. panta trešās daļas 3. un 4. punktā paredzēts, ka

45par bērnu aprūpes un izglītības iestāžu vadītājiem un

46darbiniekiem nedrīkst strādāt personas, kuras sodītas par

47noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai

48vardarbības piedraudējumu, vai par noziedzīgiem nodarījumiem pret

49tikumību un dzimumneaizskaramību - neatkarīgi no sodāmības

50dzēšanas vai noņemšanas. Ar šādu regulējumu likumdevējs esot

51efektīvi nodrošinājis leģitīmā mērķa sasniegšanu, vienlaikus pēc

52iespējas mazāk ierobežojot personai Satversmes 106. pantā

53noteiktās pamattiesības.

54Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzējs

55norādīja, ka viņa pamattiesību aizskārums nav samērīgs ar viņam

56piespriesto kriminālsodu. Turklāt Saeima savā atbildes rakstā

57esot atzinusi, ka apstrīdētā norma līdz tās grozīšanai neatbilda

58Satversmes 106. pantam.