258. pantsparedz: ja maksātnespējas procesa lietā tiek

paredz: ja maksātnespējas procesa lietā tiek

1konstatēts, ka strīds par tiesībām pastāv un tas izšķirams tiesā

2prasības kārtībā, tiesa tiesvedību aptur līdz strīda izšķiršanai.

3Šāds tiesas pienākums nav ierobežots attiecībā uz kādu no

4maksātnespējas procesa stadijām. Arī izvērtējot administratora

5iesniegto pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu un

6noslēguma kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras

7pabeigšanu, tiesa var konstatēt, ka pastāv šķēršļi maksātnespējas

8procesa izbeigšanai, proti, citā tiesā vēl risinās tiesvedība par

9strīdu starp iespējamo kreditoru un parādnieku. Citiem vārdiem,

10tiesa bez rūpīga izvērtējuma un pamatojuma nedrīkst pieņemt

11lēmumu par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu, pirms citā

12tiesā ir izskatīts būtisks strīds par tiesībām, īpaši tajos

13gadījumos, kad iespējamā kreditora prasījums nodrošināts ar

14hipotēku vai komercķīlu. Tomēr jāņem vērā, ka maksātnespējas

15procesa lietas neizbeigšana negarantētu iespējamā kreditora

16prasījuma apmierināšanu, jo pirms bankrota procedūras pabeigšanas

17maksātnespējīgā komersanta īpašumi parasti jau ir atsavināti un

18no iegūtajiem līdzekļiem segti atzīto kreditoru prasījumi un

19maksātnespējas procesa izmaksas.

20Tādējādi kreditoru sapulces rīcības

21brīvība nepieņemt lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu un

22tiesas rīcības brīvība nepieņemt lēmumu par maksātnespējas

23procesa lietas izbeigšanu, pirms tiesā izskatīta pēc iespējamā

24kreditora iniciatīvas celtā prasība pret parādnieku, ir šķietama

25un negarantē iespējamā kreditora interešu ievērošanu.

2617. Satversmes tiesa jau ir norādījusi uz

27administratora būtisko lomu maksātnespējas procesā. Saskaņā ar

28Maksātnespējas likuma 8. panta pirmo daļu un 26. panta

29otro daļu administrators ir administratora sertifikātu ieguvusi

30fiziskā persona, kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un

31pienākumi un kurai jānodrošina maksātnespējas procesa likumība un

32efektivitāte.

3317.1. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka par

34administratoru var tikt izvirzīts vienīgi kandidāts ar

35nevainojamu reputāciju. Turklāt, ievērojot administratora

36pienākumu apjomu, nepieciešams, lai viņam būtu atbilstoša

37kvalifikācija, zināšanas un pieredze. Ja administrators ir

38kvalificēts un pieredzējis, viņš var nodrošināt to, ka saīsinās

39maksātnespējas procesa ilgums, samazinās šā procesa izmaksas un

40palielinās atgūto līdzekļu apmērs, tātad var nodrošināt ne vien

41maksātnespējas procesa netraucētu norisi, bet arī sabiedrības

42uzticēšanos maksātnespējas regulējuma efektivitātei. Tas atbilst

43kreditoru, parādnieka un valsts interesēm, kā arī veicina šo

44interešu sabalansēšanu. Ievērojot to, Satversmes tiesa atzinusi

45par pamatotu arī prasību, ka administratoriem nepieciešama

46augstākā izglītība tiesību zinātnē. Juridiskās zināšanas

47administratoram vajadzīgas, lai pareizi piemērotu tiesību normas

48un panāktu optimālu un taisnīgu risinājumu konkrētās

49maksātnespējas procesa situācijās (sk. Satversmes tiesas

502006. gada 23. februāra sprieduma

51lietā Nr. 2005-22-01 10.2. punktu un

522011. gada 22. novembra sprieduma

53lietā Nr. 2011-04-01 16. un 18. punktu).

54Turklāt Maksātnespējas likuma 20. panta pirmā daļa

55noteic, kādos gadījumos administrators nevar pildīt

56administratora pienākumus konkrētā maksātnespējas procesā,

57tostarp tad, ja administrators atrodas interešu konflikta

58situācijā attiecībā pret maksātnespējas subjektu vai kreditoru

59(3. punkts) vai ja administrators ir personiski ieinteresēts

60maksātnespējas lietā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas

61šaubas par viņa objektivitāti (6. punkts). Tādējādi likums

62skaidri paredz to, ka administratoram maksātnespējas procesā

63jābūt objektīvam.

6417.2. Viens no administratora pienākumiem pēc

65maksātnespējas procesa pasludināšanas ir kreditoru prasījumu

66pieņemšana, reģistra kārtošana, pārbaude, kā arī pamatota lēmuma

67pieņemšana par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai

68daļēju atzīšanu. To detalizēti regulē Maksātnespējas likums.

69Satversmes tiesa secina, ka kreditoru un to prasījumu precīza

70konstatēšana ir viens no būtiskiem maksātnespējas procesa

71elementiem un priekšnosacījumiem tam, lai varētu tikt īstenots šā

72procesa mērķis - aizsargāt kreditoru intereses - un lai šis

73process būtu likumīgs un efektīvs. Tāpēc kreditoru lokam jābūt

74noskaidrotam līdz bankrota procedūras pabeigšanai, lai kreditoru

75sapulcē būtu pārstāvētas visu to personu intereses, kurām ir

76prasījumi pret parādnieku.

77Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētās normas mērķis ir

78nodrošināt vienīgi to, lai administrators nenovilcina bankrota

79procedūras pabeigšanu pēc tam, kad apmierināti visu kreditoru

80prasījumi. Šādas novilcināšanas sekas būtu nelabvēlīgas, tostarp

81pieaugtu maksātnespējas procesa izmaksas. Taču bankrota

82procedūras pasākumus nevar uzskatīt par pabeigtiem, kamēr nav

83noskaidrots kreditoru kopums.

84Tādējādi administrators, ņemot vērā

85visu kreditoru intereses un konkrētā maksātnespējas procesa

86apstākļus, izlemj jautājumus par bankrota procedūras pasākumu

87izpildi un noslēguma kreditoru sapulces sasaukšanu.

8818. No personas tiesību aizsardzības viedokļa būtiski

89ir tas, kādas tiesības un pienākumus Maksātnespējas likums un

90citas tiesību normas piešķir maksātnespējīgā komersanta

91kreditoram. Kreditors maksātnespējas procesā savu interešu

92aizsardzībai var izmantot šādus līdzekļus:

931) iesniegt prasījumu administratoram Maksātnespējas likuma

9470. pantā noteiktajā laikā;

952) ja administrators kreditora prasījumu neatzīst, - pārsūdzēt

96tiesā administratora lēmumu saskaņā ar Maksātnespējas likuma

9776. pantu. Tiesa saskaņā ar CPL 363.17 pantu

98var kreditora sūdzību vai nu apmierināt, uzdodot administratoram

99novērst pieļauto pārkāpumu, vai noraidīt, kā arī, konstatējot, ka

100pastāv strīds par tiesībām, noteikt termiņu, kādā kreditors var

101celt prasību tiesā vispārējā kārtībā;

1023) celt prasību pret parādnieku vispārējā kārtībā, ja tiesa,

103izskatot sūdzību par administratora lēmumu neatzīt personu par

104kreditoru, konstatējusi, ka pastāv strīds par tiesībām;

1054) būtisku materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumu

106gadījumā - lūgt Augstākās tiesas priekšsēdētāju, Senāta

107Civillietu departamenta priekšsēdētāju vai ģenerālprokuroru

108iesniegt protestu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu Senātam

109saskaņā ar CPL 483. un 484. pantu (redakcijā, kas bija spēkā

110līdz 2012. gada 31. decembrim);

1115) iesniegt sūdzību par administratora rīcību Maksātnespējas

112administrācijai saskaņā ar Maksātnespējas likuma

113189. pantu;

1146) pārsūdzēt tiesā Maksātnespējas administrācijas lēmumu

115saskaņā ar Maksātnespējas likuma 190. pantu;

1167) celt tiesā prasību pret administratoru gada laikā pēc

117maksātnespējas procesa izbeigšanas saskaņā ar Maksātnespējas

118likuma 29. pantu.

119Tādējādi maksātnespējas procesā no iespējamā kreditora tiek

120gaidīta aktīva rīcība attiecībā uz viņa prasījuma atzīšanu,

121citādi tas savas prasījuma tiesības pret parādnieku var

122zaudēt.

12319. Satversmes tiesa secina, ka strīdi par tiesībām

124paralēli maksātnespējas procesam būtu jāizskata vienīgi tad, kad

125tiesa, izskatot iespējamā kreditora sūdzību par administratora

126lēmumu neatzīt to par kreditoru, konstatē šāda strīda esamību un

127nosaka termiņu, kurā kreditoram jāceļ tiesā prasība vispārīgā

128kārtībā. Var piekrist Saeimai un pieaicinātajām personām, ka šāds

129regulējums vērsts uz maksātnespējas procesa efektivitātes un

130ātruma nodrošināšanu, tāpēc ir saprātīgs un neaizskar personas

131tiesības.

132Tomēr maksātnespējas procesa kopējais mērķis (aizsargāt

133kreditoru kopuma intereses) un bankrota procedūras mērķis (pēc

134iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus) nav

135pretstatāms atsevišķa kreditora pamattiesībām uz tā tiesību

136aizsardzību.

137CPL 1. pantā konkretizētas Satversmes 92. pantā

138noteiktās personas tiesības uz taisnīgu tiesu, attiecinot tās uz

139personas civilo tiesību un interešu aizsardzību. CPL

1401. panta pirmā daļa nosaka: "Katrai fiziskajai un

141juridiskajai personai [..] ir tiesības uz savu aizskarto vai

142apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu

143aizsardzību tiesā."

144Nevienai personai nav aizliegts savu interešu aizsardzībai

145vērsties tiesā ar prasību pret parādnieku pēc savas iniciatīvas,

146ja tiesa, izskatot maksātnespējas procesa lietu, strīdu par

147tiesībām nav konstatējusi. Ja tiesa apmierina iespējamā kreditora

148celto prasību, tas nozīmē, ka strīds par tiesībām ir bijis. Tāpēc

149šādu personas rīcību nevar uzskatīt par tiesu sistēmu apgrūtinošu

150vai maksātnespējas procesu kavējošu. Tiesiskuma un personas

151civilo interešu aizsardzības principiem šādā gadījumā ir

152prioritāte pār speciālajiem maksātnespējas procesa

153principiem.

154Tātad strīds par tiesībām var tikt konstatēts divējādi:

155pirmkārt, kad to konstatē tiesa, izskatot iespējamā kreditora

156sūdzību par administratora lēmumu neatzīt to par maksātnespējīgā

157komersanta kreditoru; otrkārt, kad to konstatē tiesa, kas izskata

158pēc iespējamā kreditora iniciatīvas celtu prasību, ja cita tiesa,

159kas izskata maksātnespējas procesa lietu, strīdu par tiesībām nav

160konstatējusi. Abos gadījumos ir skaidrs, ka strīds starp pusēm

161pastāv, atšķiras vienīgi šā strīda konstatēšanas brīdis un veids.

162Tādējādi abas šīs situācijas faktiski ir līdzīgas un nav strikti

163nošķiramas.

164Administratoram ir tiesības pārsūdzēt tiesas spriedumu, ar

165kuru persona atzīta par parādnieka kreditoru, taču viņam jāņem

166vērā, ka arī galīgajā tiesas spriedumā varētu tikt atzīts

167iespējamā kreditora prasījums pret parādnieku un tādējādi vēl

168iespējamas izmaiņas kreditoru kopumā. Šādā situācijā

169administrators var virzīt maksātnespējas procesu, nodrošinot to,

170ka netiek aizskartas iespējamā kreditora intereses, proti, tā,

171lai iespējamā kreditora prasījumu varētu apmierināt gadījumā, ja

172viņš ar galīgo tiesas spriedumu tiktu atzīts par nodrošināto

173kreditoru. Tas neliedz segt atzīto kreditoru prasījumus no

174līdzekļiem, kas iegūti, atsavinot to parādnieka mantu, ar kuru

175nav nodrošināts iespējamā kreditora prasījums un par kuru nav

176strīda. Savukārt atzīto kreditoru prasījumu apmierināšana no

177līdzekļiem, kas iegūti, atsavinot iespējamam kreditoram par labu

178ieķīlātos īpašumus, kā arī noslēguma kreditoru sapulces

179sasaukšana pirms galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās ir pretēja

180civilprocesa, maksātnespējas procesa un bankrota procedūras

181mērķiem.

182Maksātnespējas procesa ātrums nevar būt pašmērķis, un tā dēļ

183nedrīkst tikt pieļauti būtiski personas tiesību aizskārumi. Tāpat

184nevar runāt par maksātnespējas procesa efektivitāti tad, ja citu

185kreditoru prasījumi tiek apmierināti, kamēr netiek ņemtas vērā

186tāda kreditora intereses, kura prasījums nodrošināts ar hipotēku

187vai komercķīlu, kas atzīstamas par vienu no drošākajiem aizdevuma

188nodrošinājuma veidiem. Īpaši šādā gadījumā iespējamam kreditoram

189vajadzētu būt vismaz iespējai sagaidīt galīgo tiesas nolēmumu,

190kurā noteikts, vai prasījums ir atzīstams.

191Turklāt šajā gadījumā nav nozīmes tam, ka iespējamais

192kreditors ir kredītiestāde. Nenoliedzami, izsniedzot aizdevumu,

193kredītiestādei ir pienākums izvērtēt darījuma riskus un

194kredītņēmēja spēju aizdevumu atdot. Taču maksātnespējas procesā

195kredītiestādei ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā jebkuram

196citam nodrošinātajam kreditoram. Kredītiestādes pienākums

197pievērst pastiprinātu uzmanību aizdevuma riskiem neietver

198nepieciešamību rēķināties ar tādu iespēju, ka tiesību normas

199varētu tikt interpretētas un piemērotas kļūdaini un

200maksātnespējas procesa rezultātā kreditora prasījums varētu tikt

201apšaubīts. Šāda izpratne negatīvi ietekmētu tautsaimniecības vidi

202un komerctiesisko apriti un nav arī savienojama ar tiesiskas

203valsts pamatprincipiem.

204Satversmes tiesa atzīst, ka bankrota procedūras ietvaros ne

205vienmēr var tikt apmierināti visu kreditoru prasījumi un viena

206kreditora intereses parasti nav stādāmas augstāk par pārējo

207kreditoru interesēm, maksātnespējas procesa ātrumu un

208efektivitāti. Kurām interesēm konkrētajā situācijā piešķirama

209prioritāte, tas administratoram jāizvērtē individuāli. Piemēram,

210ja pret maksātnespējīgo komersantu prasību tiesā pēc savas

211iniciatīvas cēlis neatzīts kreditors, kura prasījums ir

212salīdzinoši neliels, turklāt nav nodrošināts, tas neliegtu

213pabeigt bankrota procedūru, pirms stājies spēkā tiesas spriedums

214par strīdu par tiesībām.

215Līdz ar to administratoram ir

216pienākums izvērtēt, kurām interesēm maksātnespējas procesā dodama

217prioritāte, un nepieciešamības gadījumā rīkoties tādējādi, lai

218bankrota procedūra netiktu pabeigta un maksātnespējīgais

219komersants netiktu likvidēts, pirms stājies spēkā galīgais tās

220tiesas nolēmums, kurā tiek skatīts maksātnespējīgā komersanta un

221tā iespējamā kreditora strīds par tiesībām.

22220. No konstitucionālās sūdzības un lietas materiāliem

223izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja ir aktīvi rīkojusies, lai

224panāktu sava prasījuma atzīšanu, un izmantojusi iepriekš minētos

225savu interešu aizsardzības līdzekļus. Arī pēc tam, kad tiesa,

226izskatot Pieteikuma iesniedzējas sūdzību par administratora

227lēmumu neatzīt to par nodrošināto kreditoru, nesaskatīja strīdu

228par tiesībām un nenoteica laiku prasības celšanai tiesā vispārējā

229kārtībā, Pieteikuma iesniedzēja, aizstāvot savas tiesības, vērsās

230vispārējās jurisdikcijas tiesā. Šajā lietā arī konstatēts, ka

231administrators sasauca noslēguma kreditoru sapulci pirms tam, kad

232stājās spēkā galīgais tiesas spriedums attiecībā uz Pieteikuma

233iesniedzējas un maksātnespējīgā komersanta strīdu par

234tiesībām.

235Satversmes tiesa pievienojas Saeimas atbildes rakstā paustajam

236viedoklim, ka Pieteikuma iesniedzējas argumenti par tās

237pamattiesību aizskārumu attiecas nevis uz apstrīdēto normu, bet

238gan tās piemērošanu konkrētajā maksātnespējas procesā.

239Noskaidrojot apstrīdētās normas patieso saturu un mērķi,

240Satversmes tiesa secina, ka Pieteikuma iesniedzējas pamattiesības

241aizskārusi nevis apstrīdētā norma per se, bet gan tās

242interpretācija un piemērošana konkrētajā maksātnespējas procesā.

243Savukārt sistēmiskā un teleoloģiskā tiesību normu interpretācijas

244metode ļauj apstrīdēto normu iztulkot atbilstoši Satversmes 92.

245un 105. pantam.

246Līdz ar to tiesvedības turpināšana

247lietā nav iespējama.

248Nolēmumu

249daļa

250Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

25129. panta pirmās daļas 6. punktu, Satversmes tiesa

252nolēma:

253izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2012-25-01 "Par

2542007. gada 1. novembra Maksātnespējas likuma

255138. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. un

256105. pantam".

257Lēmums nav pārsūdzams.

258Tiesas sēdes priekšsēdētājs

259G.Kūtris