13. pants

Izskatāmā lieta ir ierosināta pēc

konstitucionālajām sūdzībām. Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka

ar apstrīdēto regulējumu ir aizskartas to tiesības uz īpašumu,

kas ietvertas Satversmes 105. panta pirmajā teikumā, un

pārkāpti no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas

atvasinātie tiesiskās drošības, tiesiskās paļāvības un

ilgtspējīgas attīstības principi, kas ietilpst Satversmes

1. panta tvērumā.

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma regulējumam personas

pamattiesību aizskārums ir konstatējams, ja: pirmkārt, personai

Satversmē ir noteiktas konkrētās pamattiesības; otrkārt, tieši

apstrīdētā norma aizskar personai Satversmē noteiktās

pamattiesības (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas

2016. gada 23. novembra lēmuma par tiesvedības

izbeigšanu lietā Nr. 2016-02-01 5. punktu).

Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs, vai konkrētajā gadījumā

ar apstrīdēto regulējumu ir aizskartas tādas Pieteikumu

iesniedzēju tiesības, kas ietilpst Satversmes 105. panta

pirmā teikuma tvērumā.

13.1. Satversmes 105. panta pirmais teikums

nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu."

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 105. pants

paredz visaptverošu mantiska rakstura tiesību garantiju. Ar

"tiesībām uz īpašumu" saprotamas visas mantiska

rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var izlietot par labu

sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas

(sk. Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta

sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 17.1. punktu un

2012. gada 7. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2011-19-01 9.1. punktu). Tās sevī ietver

īpašnieka tiesības izmantot viņam piederošo īpašumu tā, lai gūtu

pēc iespējas lielāku ekonomisko labumu (sk. Satversmes tiesas

2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2006-38-03 11. punktu un 2008. gada

12. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-05-03

7. punktu).

Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka ar administratīvo aktu

piešķirtām tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā

iepirkuma ietvaros par paaugstinātu cenu pašām par sevi piemīt

ekonomiska vērtība un personai (komersantam) ir prasījuma

tiesības uz to realizāciju. Tādējādi komersantam piešķirtās

tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma

ietvaros ietilpst Satversmes 105. panta pirmā teikuma

tvērumā, proti, tās ir īpašuma tiesību objekts (sk. Satversmes

tiesas 2015. gada 6. oktobra lēmuma par tiesvedības

izbeigšanu lietā Nr. 2014-35-03

12.1. punktu).

No lietas materiāliem izriet, ka Pieteikumu iesniedzējas savas

komercdarbības ietvaros tām piederošajās hidroelektrostacijās

ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Uz

Ekonomikas ministrijas lēmumu pamata Pieteikumu iesniedzējas

ieguvušas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti

iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā (sk. lietas materiālu

1. sēj. 74.-75. un 92.-93. lp.).

Tādējādi Pieteikumu iesniedzējām ar administratīvajiem aktiem

piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā

iepirkuma ietvaros ietilpst Satversmes 105. panta pirmā

teikuma tvērumā.

13.2. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesību uz

īpašumu aizskārumam būtu jāizpaužas tādējādi, ka ar apstrīdēto

normu ir liegtas kādas tiesības, kas komersantam jau reiz bijušas

noteiktas, vai ir samazinājies ar Satversmes normām aizsargāto

pieteikuma iesniedzēja tiesību apjoms. Šajā kontekstā nozīme var

būt tiesiskās paļāvības principam (sal. sk. Satversmes tiesas

2015. gada 6. oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

lietā Nr. 2014-35-03 11.3. punktu un 2020. gada

12. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-05-01

17.3. punktu).

Satversmes 1. pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga

demokrātiska republika. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

Satversmes 1. panta tvērumā ietilpst no demokrātiskas

tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātais tiesiskās paļāvības

princips. Tiesiskās paļāvības princips ir saistīts ar tiesiskās

drošības principu un nodrošina tā pieprasīto stabilitāti,

aizliedzot nekonsekventu valsts rīcību. Šā principa pamatā ir

ideja, ka indivīds var paļauties uz to, ka valsts rīkojas

tiesiski un konsekventi, savukārt valstij ir jāaizsargā tai

dāvātā uzticēšanās. Tiesiskās paļāvības principa pastāvēšana ir

saistīta ne tikai ar uzticēšanos valsts varai, bet arī ar tiesību

normu adresātu rīcības brīvības īstenošanas iespējām.

Tiesiskās paļāvības princips aizsargā personas reiz iegūtās

tiesības, t. i., persona var paļauties uz to, ka tiesības,

kas iegūtas saskaņā ar spēkā esošu tiesību aktu, noteiktā laika

posmā tiks saglabātas un īstenotas. Tomēr tiesiskās paļāvības

princips neizslēdz to, ka indivīda reiz iegūtās tiesības var tikt

grozītas tiesiskā veidā. Proti, šis princips nedod pamatu

paļauties uz to, ka reiz noteiktā tiesiskā situācija nekad

nemainīsies (sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada

8. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01

16.2. punktu).

13.3. Lietā ir lūgts izvērtēt vairāku

Elektroenerģijas tirgus likuma normu atbilstību Satversmes

1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam. Proti,

Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka to tiesības uz īpašumu

aizskar:

1) Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās

daļas 3.1 punkta vārdi "vai citu darbības

atbalstu elektroenerģijas ražošanai",

30.4 panta pirmā un otrā daļa un pārejas

noteikumu 83. punkts;

2) Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta

pirmās daļas otrais teikums.

Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas

3.1 punkts definē atbalsta periodu, paredzot, ka

tas ir elektrostacijas dzīves ciklā ietilpstošs periods, kurā

elektrostacija saņem valsts atbalstu elektroenerģijas ražošanai

no atjaunojamiem energoresursiem vai citu darbības atbalstu

elektroenerģijas ražošanai. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus

likuma 30.4 panta pirmo un otro daļu kopējais

atbalsta periods, summējot visu veidu atbalstu elektroenerģijas

ražošanai, vienai elektrostacijai nepārsniedz 20 gadus. Ja

atbalsta periods sasniedz 20 gadus, atbalsta izmaksa

komersantam tiek pārtraukta. Apstrīdētais pārejas noteikumu

83. punkts paredz konkrētu datumu - 2023. gada

15. februāri -, kad tiem komersantiem, kuriem, summējot visu

veidu saņemto atbalstu, tas pārsniedz 20 gadus, atbalsts

tiks pārtraukts. Tātad visas minētās tiesību normas regulē

savstarpēji cieši saistītus jautājumus par atbalsta perioda

jēdzienu un atbalsta ilgumu un Satversmes tiesa šīs normas

izvērtēs kā vienotu regulējumu.

Savukārt Elektroenerģijas tirgus likuma

31.4 panta pirmās daļas otrais teikums attiecas

uz to elektrostaciju pārkompensācijas novēršanas mehānismu, kuras

darbojas obligātā iepirkuma ietvaros. Ar šo normu likumdevējs

paredzējis, ka komersanta pārkompensācijas izvērtēšanā -

elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas

aprēķinā - ņem vērā arī citu atbalstu elektroenerģijas ražošanai,

ko komersants ir saņēmis pirms tam, kad ieguvis tiesības pārdot

saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Secināms, ka visas apstrīdētās Elektroenerģijas tirgus likuma

normas vienojošā tiesiskā sastāva pazīme ir tas apstāklis, ka

komersants pirms tam, kad ieguvis tiesības pārdot saražoto

elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, jau ir saņēmis citu

darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai. Taču šo normu

tiesiskās sekas ir atšķirīgas. Proti, Elektroenerģijas tirgus

likuma 1. panta otrās daļas 3.1 punkta vārdi

"vai citu darbības atbalstu elektroenerģijas

ražošanai", 30.4 panta pirmā un otrā daļa un

pārejas noteikumu 83. punkts paredz, ka iepriekš saņemtais

cits darbības atbalsts elektroenerģijas ražošanai ietekmē

atbalsta perioda ilgumu. Savukārt Elektroenerģijas tirgus likuma

31.4 panta pirmās daļas otrais teikums paredz, ka

vēsturiskais atbalsts ietekmē pārkompensācijas aprēķinu.

Tādējādi, izvērtējot to, vai ar apstrīdēto regulējumu

Pieteikumu iesniedzējām ir aizskartas Satversmes 105. panta

pirmā teikuma tvērumā ietilpstošās tiesības, Satversmes tiesa

ņems vērā šīs atšķirības, proti, visupirms izvērtēs, vai

Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas

3.1 punkta vārdi "vai citu darbības atbalstu

elektroenerģijas ražošanai", 30.4 panta

pirmā un otrā daļa un pārejas noteikumu 83. punkts kā

vienots regulējums, kas attiecas uz atbalsta perioda jēdzienu un

atbalsta ilgumu, aizskar Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz

īpašumu. Savukārt pēc tam Satversmes tiesa pārbaudīs, vai īpašuma

tiesību aizskārumu Pieteikumu iesniedzējām rada Elektroenerģijas

tirgus likuma 31.4 panta pirmās daļas otrais

teikums, kas regulē pārkompensācijas aprēķinu.