13. pants

1Izskatāmā lieta ir ierosināta pēc

2konstitucionālajām sūdzībām. Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka

3ar apstrīdēto regulējumu ir aizskartas to tiesības uz īpašumu,

4kas ietvertas Satversmes 105. panta pirmajā teikumā, un

5pārkāpti no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas

6atvasinātie tiesiskās drošības, tiesiskās paļāvības un

7ilgtspējīgas attīstības principi, kas ietilpst Satversmes

81. panta tvērumā.

9Atbilstoši Satversmes tiesas likuma regulējumam personas

10pamattiesību aizskārums ir konstatējams, ja: pirmkārt, personai

11Satversmē ir noteiktas konkrētās pamattiesības; otrkārt, tieši

12apstrīdētā norma aizskar personai Satversmē noteiktās

13pamattiesības (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas

142016. gada 23. novembra lēmuma par tiesvedības

15izbeigšanu lietā Nr. 2016-02-01 5. punktu).

16Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs, vai konkrētajā gadījumā

17ar apstrīdēto regulējumu ir aizskartas tādas Pieteikumu

18iesniedzēju tiesības, kas ietilpst Satversmes 105. panta

19pirmā teikuma tvērumā.

2013.1. Satversmes 105. panta pirmais teikums

21nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu."

22Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 105. pants

23paredz visaptverošu mantiska rakstura tiesību garantiju. Ar

24"tiesībām uz īpašumu" saprotamas visas mantiska

25rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var izlietot par labu

26sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas

27(sk. Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta

28sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 17.1. punktu un

292012. gada 7. jūnija sprieduma lietā

30Nr. 2011-19-01 9.1. punktu). Tās sevī ietver

31īpašnieka tiesības izmantot viņam piederošo īpašumu tā, lai gūtu

32pēc iespējas lielāku ekonomisko labumu (sk. Satversmes tiesas

332007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā

34Nr. 2006-38-03 11. punktu un 2008. gada

3512. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-05-03

367. punktu).

37Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka ar administratīvo aktu

38piešķirtām tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā

39iepirkuma ietvaros par paaugstinātu cenu pašām par sevi piemīt

40ekonomiska vērtība un personai (komersantam) ir prasījuma

41tiesības uz to realizāciju. Tādējādi komersantam piešķirtās

42tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma

43ietvaros ietilpst Satversmes 105. panta pirmā teikuma

44tvērumā, proti, tās ir īpašuma tiesību objekts (sk. Satversmes

45tiesas 2015. gada 6. oktobra lēmuma par tiesvedības

46izbeigšanu lietā Nr. 2014-35-03

4712.1. punktu).

48No lietas materiāliem izriet, ka Pieteikumu iesniedzējas savas

49komercdarbības ietvaros tām piederošajās hidroelektrostacijās

50ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Uz

51Ekonomikas ministrijas lēmumu pamata Pieteikumu iesniedzējas

52ieguvušas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti

53iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā (sk. lietas materiālu

541. sēj. 74.-75. un 92.-93. lp.).

55Tādējādi Pieteikumu iesniedzējām ar administratīvajiem aktiem

56piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā

57iepirkuma ietvaros ietilpst Satversmes 105. panta pirmā

58teikuma tvērumā.

5913.2. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesību uz

60īpašumu aizskārumam būtu jāizpaužas tādējādi, ka ar apstrīdēto

61normu ir liegtas kādas tiesības, kas komersantam jau reiz bijušas

62noteiktas, vai ir samazinājies ar Satversmes normām aizsargāto

63pieteikuma iesniedzēja tiesību apjoms. Šajā kontekstā nozīme var

64būt tiesiskās paļāvības principam (sal. sk. Satversmes tiesas

652015. gada 6. oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

66lietā Nr. 2014-35-03 11.3. punktu un 2020. gada

6712. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-05-01

6817.3. punktu).

69Satversmes 1. pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga

70demokrātiska republika. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

71Satversmes 1. panta tvērumā ietilpst no demokrātiskas

72tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātais tiesiskās paļāvības

73princips. Tiesiskās paļāvības princips ir saistīts ar tiesiskās

74drošības principu un nodrošina tā pieprasīto stabilitāti,

75aizliedzot nekonsekventu valsts rīcību. Šā principa pamatā ir

76ideja, ka indivīds var paļauties uz to, ka valsts rīkojas

77tiesiski un konsekventi, savukārt valstij ir jāaizsargā tai

78dāvātā uzticēšanās. Tiesiskās paļāvības principa pastāvēšana ir

79saistīta ne tikai ar uzticēšanos valsts varai, bet arī ar tiesību

80normu adresātu rīcības brīvības īstenošanas iespējām.

81Tiesiskās paļāvības princips aizsargā personas reiz iegūtās

82tiesības, t. i., persona var paļauties uz to, ka tiesības,

83kas iegūtas saskaņā ar spēkā esošu tiesību aktu, noteiktā laika

84posmā tiks saglabātas un īstenotas. Tomēr tiesiskās paļāvības

85princips neizslēdz to, ka indivīda reiz iegūtās tiesības var tikt

86grozītas tiesiskā veidā. Proti, šis princips nedod pamatu

87paļauties uz to, ka reiz noteiktā tiesiskā situācija nekad

88nemainīsies (sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada

898. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01

9016.2. punktu).

9113.3. Lietā ir lūgts izvērtēt vairāku

92Elektroenerģijas tirgus likuma normu atbilstību Satversmes

931. pantam un 105. panta pirmajam teikumam. Proti,

94Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka to tiesības uz īpašumu

95aizskar:

961) Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās

97daļas 3.1 punkta vārdi "vai citu darbības

98atbalstu elektroenerģijas ražošanai",

9930.4 panta pirmā un otrā daļa un pārejas

100noteikumu 83. punkts;

1012) Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta

102pirmās daļas otrais teikums.

103Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas

1043.1 punkts definē atbalsta periodu, paredzot, ka

105tas ir elektrostacijas dzīves ciklā ietilpstošs periods, kurā

106elektrostacija saņem valsts atbalstu elektroenerģijas ražošanai

107no atjaunojamiem energoresursiem vai citu darbības atbalstu

108elektroenerģijas ražošanai. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus

109likuma 30.4 panta pirmo un otro daļu kopējais

110atbalsta periods, summējot visu veidu atbalstu elektroenerģijas

111ražošanai, vienai elektrostacijai nepārsniedz 20 gadus. Ja

112atbalsta periods sasniedz 20 gadus, atbalsta izmaksa

113komersantam tiek pārtraukta. Apstrīdētais pārejas noteikumu

11483. punkts paredz konkrētu datumu - 2023. gada

11515. februāri -, kad tiem komersantiem, kuriem, summējot visu

116veidu saņemto atbalstu, tas pārsniedz 20 gadus, atbalsts

117tiks pārtraukts. Tātad visas minētās tiesību normas regulē

118savstarpēji cieši saistītus jautājumus par atbalsta perioda

119jēdzienu un atbalsta ilgumu un Satversmes tiesa šīs normas

120izvērtēs kā vienotu regulējumu.

121Savukārt Elektroenerģijas tirgus likuma

12231.4 panta pirmās daļas otrais teikums attiecas

123uz to elektrostaciju pārkompensācijas novēršanas mehānismu, kuras

124darbojas obligātā iepirkuma ietvaros. Ar šo normu likumdevējs

125paredzējis, ka komersanta pārkompensācijas izvērtēšanā -

126elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas

127aprēķinā - ņem vērā arī citu atbalstu elektroenerģijas ražošanai,

128ko komersants ir saņēmis pirms tam, kad ieguvis tiesības pārdot

129saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

130Secināms, ka visas apstrīdētās Elektroenerģijas tirgus likuma

131normas vienojošā tiesiskā sastāva pazīme ir tas apstāklis, ka

132komersants pirms tam, kad ieguvis tiesības pārdot saražoto

133elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, jau ir saņēmis citu

134darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai. Taču šo normu

135tiesiskās sekas ir atšķirīgas. Proti, Elektroenerģijas tirgus

136likuma 1. panta otrās daļas 3.1 punkta vārdi

137"vai citu darbības atbalstu elektroenerģijas

138ražošanai", 30.4 panta pirmā un otrā daļa un

139pārejas noteikumu 83. punkts paredz, ka iepriekš saņemtais

140cits darbības atbalsts elektroenerģijas ražošanai ietekmē

141atbalsta perioda ilgumu. Savukārt Elektroenerģijas tirgus likuma

14231.4 panta pirmās daļas otrais teikums paredz, ka

143vēsturiskais atbalsts ietekmē pārkompensācijas aprēķinu.

144Tādējādi, izvērtējot to, vai ar apstrīdēto regulējumu

145Pieteikumu iesniedzējām ir aizskartas Satversmes 105. panta

146pirmā teikuma tvērumā ietilpstošās tiesības, Satversmes tiesa

147ņems vērā šīs atšķirības, proti, visupirms izvērtēs, vai

148Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas

1493.1 punkta vārdi "vai citu darbības atbalstu

150elektroenerģijas ražošanai", 30.4 panta

151pirmā un otrā daļa un pārejas noteikumu 83. punkts kā

152vienots regulējums, kas attiecas uz atbalsta perioda jēdzienu un

153atbalsta ilgumu, aizskar Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz

154īpašumu. Savukārt pēc tam Satversmes tiesa pārbaudīs, vai īpašuma

155tiesību aizskārumu Pieteikumu iesniedzējām rada Elektroenerģijas

156tirgus likuma 31.4 panta pirmās daļas otrais

157teikums, kas regulē pārkompensācijas aprēķinu.