14. pants

Obligātā iepirkuma sistēma Latvijā tika

ieviesta 2005. gada 8. jūnijā, kad stājās spēkā

Elektroenerģijas tirgus likums (sk.: Informatīvais ziņojums

"Par risinājumiem obligātā iepirkuma mehānisma atcelšanai un

ilgtspējīgai atjaunojamās enerģijas ražošanai",

2018. gada 14. augusts, 7. lp.). Tomēr līdz

pat 2020. gada 15. februārim, kad stājās spēkā

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, Elektroenerģijas tirgus

likumā nebija definēts nedz tas, kas saprotams ar atbalsta

periodu, nedz kopējais šā perioda ilgums. Vienīgi Ministru

kabineta 2009. gada 24. februāra noteikumu Nr. 198

"Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību"

(turpmāk - noteikumi Nr. 198) 21.7. un

21.8. apakšpunktā ietvertajās mazajām hidroelektrostacijām

paredzētajās cenas aprēķina formulās bija noteikts, ka obligātā

iepirkuma cenu aprēķina diviem 10 gadu atbalsta periodiem,

pirmajam to rēķinot no brīža, kad komersants ieguva tiesības

pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Šāds

pats princips vēlāk bija ietverts arī noteikumus Nr. 198

aizstājušo noteikumu Nr. 262 37.11. un

37.12. apakšpunktā.

Plānojot savu komercdarbību, Pieteikumu iesniedzējas

rēķinājušās ar to, ka atbalsts obligātā iepirkuma ietvaros tām

tiks sniegts 20 gadus no brīža, kad tās šādas tiesības ieguva.

Proti, paļaujoties uz iepriekš spēkā bijušo regulējumu,

sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KRĪGAĻU DZIRNAVAS"

rēķinājusies ar to, ka atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros

saņems līdz 2029. gada 9. februārim, bet Dobeles rajona

Bērzes pagasta zemnieku saimniecība "DZIRNAVAS" - ar

to, ka šo atbalstu saņems līdz 2027. gada

23. novembrim. Tas, ka saskaņā ar noteikumiem Nr. 262

elektroenerģija no hidroelektrostacijām tiks iepirkta

20 gadus no brīža, kad komersants ieguva tiesības pārdot

saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, Pieteikumu

iesniedzējām norādīts arī Ekonomikas ministrijas lēmumos par

cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai

piemērošanu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 79. un

97. lp.). Taču apstrīdēto Elektroenerģijas tirgus

likuma 1. panta otrās daļas 3.1 punkta vārdu

"vai citu darbības atbalstu elektroenerģijas

ražošanai", 30.4 panta pirmās un otrās daļas

un pārejas noteikumu 83. punkta dēļ kopējā atbalsta periodā,

kurā Pieteikumu iesniedzējas var saņemt šo atbalstu, tiek

ieskaitīts arī tas darbības atbalsts elektroenerģijas ražošanai,

kuru Pieteikumu iesniedzējas saņēma atbalsta "dubultā

tarifa" ietvaros. Tādējādi tiek samazināts tā atbalsta

apjoms, kādu Pieteikumu iesniedzējām ir tiesības saņemt obligātā

iepirkuma ietvaros.

Pieteikumu iesniedzējas ir norādījušas, ka no apstrīdētajiem

Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas

3.1 punkta vārdiem "vai citu darbības

atbalstu elektroenerģijas ražošanai",

30.4 panta pirmās un otrās daļas un pārejas

noteikumu 83. punkta izrietošās nelabvēlīgās tiesiskās sekas

tās izjūt jau šobrīd. Atjaunojamo energoresursu nozarē

īstenojamie projekti esot ilgtermiņa projekti un prasot būtiskus

finanšu ieguldījumus. Tādēļ esot svarīgi, lai tiesiskais

regulējums attiecībā uz atbalstu tiem elektroenerģijas

ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos energoresursus, būtu

paredzams un skaidrs, kā arī pietiekami stabils, tā ka komersants

varētu ne tikai pieņemt īstermiņa lēmumus, bet arī ilgtermiņā

plānot savu nākotni. Pieteikumu iesniedzējas, plānojot savu

komercdarbību, esot rēķinājušās ar to, ka atbalstu saņems

20 gadus no brīža, kad ieguvušas tiesības pārdot saražoto

elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Taču obligātā

iepirkuma ietvaros sniegtā atbalsta samazinājuma dēļ, ko rada

apstrīdētie Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās

daļas 3.1 punkta vārdi "vai citu darbības

atbalstu elektroenerģijas ražošanai",

30.4 panta pirmā un otrā daļa un pārejas

noteikumu 83. punkts, Pieteikumu iesniedzējas esot spiestas

izvērtēt savas darbības ilgtspējīgumu, izsverot, vai un kāda

veida ieguldījumus veikt savās elektrostacijās.

Tātad Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas

3.1 punkta vārdi "vai citu darbības atbalstu

elektroenerģijas ražošanai", 30.4 panta pirmā un

otrā daļa un pārejas noteikumu 83. punkts aizskar Pieteikumu

iesniedzēju tiesības uz īpašumu, kas ietvertas Satversmes

105. panta pirmajā teikumā.