16. pants

1Lietā nav strīda un arī Satversmes tiesai nerodas

2šaubas par to, ka Pieteikuma iesniedzēja ir Latvijas pilsone,

3proti, Pieteikuma iesniedzēja ir Satversmes 98. panta otrajā

4teikumā ietverto tiesību subjekts. Līdz ar to Satversmes tiesai

5jāpārbauda, vai apstrīdētā norma patiesi liedza Pieteikuma

6iesniedzējai iespēju brīvi atgriezties Latvijā.

7Atbilstoši apstrīdētajai normai Pieteikuma iesniedzēja varēja

8ieceļot Latvijā tad, ja tā 72 stundas pirms ieceļošanas veikusi

9Covid-19 testu, vai tad, ja tā varējusi uzrādīt citu medicīnisku

10dokumentu, kas apliecina, ka tā nav infekcioza. Personai

11ieceļojot ar starptautiskā pasažieru pārvadātāja

12transportlīdzekli, Covid-19 testa rezultātam bija jābūt

13negatīvam.

14Pieteikuma iesniedzēja savu Satversmes 98. pantā ietverto

15pamattiesību brīvi atgriezties Latvijā iespējamo aizskārumu

16saista ar to, ka apstrīdētās normas spēkā esības laikā tā

17atradusies Vācijā un vēlējusies ceļot uz Latviju ar starptautiskā

18pasažieru aviopārvadātāja transportlīdzekli, taču apstrīdētā

19norma Pieteikuma iesniedzējai uzlikusi pienākumu uzrādīt

20starptautiskajam pārvadātājam negatīvu Covid-19 testa rezultātu.

21Satversmes tiesa norāda, ka apstrīdētā norma tās spēkā esības

22laikā - no 2021. gada 12. februāra līdz 2021. gada 15. jūnijam -

23bija tikai daļa no tiesiskā regulējuma attiecībā uz pilsoņa

24tiesībām atgriezties Latvijā Covid‑19 pandēmijas laikā.

25Atbilstoši racionāla likumdevēja principam likumdevējs pieņem

26savstarpēji saskaņotas tiesību normas, kas harmoniski darbojas

27visas tiesību sistēmas ietvarā (sk., piemēram, Satversmes

28tiesas 2020. gada 28. septembra sprieduma lietā Nr. 2019‑37‑0103

2926.4. punktu). Arī apstrīdētā norma aplūkojama sistēmiski un

30kopsakarā ar pārējo Covid‑19 pandēmijas laikā pieņemto tiesisko

31regulējumu.

32Saskaņā ar Noteikumu Nr. 360 35.5 punktu Latvijas

33pilsoņiem, kuri Latvijā ieceļoja ar tādu transportlīdzekli, kas

34neveic komercpārvadājumus, un kuriem veiktā Covid-19 testa

35rezultāts bija pozitīvs, ieceļošana Latvijas teritorijā netika

36ierobežota. Turklāt Noteikumu Nr. 360 35.4 punktā bija

37noteikti izņēmumi no apstrīdētajā normā paredzētā pienākuma,

38tostarp atbilstoši minēto noteikumu 35.4 8.

39apakšpunktam šis pienākums neattiecās uz tādām personu

40kategorijām, attiecībā uz kurām Valsts robežsardze konstatēja, ka

41to ieceļošana Latvijā atbilst starptautiskajām tiesību normām,

42Latvijas valsts interesēm vai ir saistīta ar neatliekamiem

43apstākļiem, nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem. No lietas

44materiāliem izriet, ka Valsts robežsardze, piemērojot apstrīdēto

45normu, ir vērtējusi katra ieceļotāja individuālo situāciju

46(sk. Valsts robežsardzes viedokli lietas materiālu 2. sēj.

47105. lp.). Satversmes tiesa ņem vērā arī to, ka līdz

48apstrīdētās normas spēkā stāšanās dienai Noteikumos Nr. 360 bija

49paredzēti vēl stingrāki ierobežojumi starptautisko pasažieru

50pārvadājumu veikšanai. Proti, Noteikumu Nr. 360 35. punkts vispār

51liedza starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām,

52ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu no/uz Slimību

53profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē norādītajām valstīm,

54kurās reģistrēta tāda Covid-19 infekcijas izplatība, kas var

55radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu. Ar apstrīdēto

56normu šis vēl stingrākais ieceļošanas režīms tika mīkstināts

57(sk. arī Ministru kabineta noteikumu projekta

58"Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija

59noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības

60pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai""

61sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) lietas

62materiālu 1. sēj. 87. lp.). Tāpat Satversmes tiesa ņem vērā

63to, ka atbilstoši Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu

64likuma 1. pantam, 2. panta pirmās daļas 1. punktam un 6. pantam

65Latvijas pilsoņiem, kas atrodas ārpus Latvijas, ārkārtas

66situācijās var tikt sniegta konsulārā palīdzība. Saskaņā ar

67minētā likuma 12. panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2018.

68gada 9. oktobra noteikumu Nr. 630 "Materiālās palīdzības

69piešķiršanas un atmaksāšanas kārtība" 4.1. un 4.2.

70apakšpunktu Latvijas pilsoņiem var tikt piešķirta arī materiālā

71palīdzība, lai segtu citstarp ceļa izdevumus no personas

72atrašanās vietas uz galamērķa valsti, kā arī ar izceļošanas

73formalitātēm saistītos izdevumus.

74Ievērojot minēto, jāatzīst, ka apstrīdētajā normā personai

75paredzētais pienākums starptautiskajam pasažieru aviopārvadātājam

76uzrādīt negatīvu Covid-19 testa rezultātu vai citu dokumentu, kas

77apliecina to, ka persona nav infekcioza, pirms ieceļošanas

78Latvijā varēja radīt personai zināmu apgrūtinājumu, jo kavēja

79ieceļošanu tai vēlamajā veidā. Tomēr tas nav uzskatāms par

80nepārvaramu šķērsli - Latvija savam pilsonim nebija aizliegusi

81ieceļot un nebija slēgusi savas robežas. Tādējādi nav

82konstatējams, ka Pieteikuma iesniedzējai būtu aizskartas

83Satversmes 98. panta otrajā teikumā ietvertās tiesības brīvi

84atgriezties Latvijā.

85Līdz ar to tiesvedība izskatāmajā

86lietā ir izbeidzama.

87Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

8829. panta pirmās daļas 6. punktu, Satversmes tiesa

89nolēma:

90izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2021‑10‑03 "Par Ministru

91kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360

92"Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas

93izplatības ierobežošanai" 35.3 punkta atbilstību

94Latvijas Republikas Satversmes 98. panta otrajam

95teikumam".

96Lēmums nav pārsūdzams.

97Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.

98Laviņš