5. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - norāda,

ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 98. panta otrajam

teikumam.

Apstrīdētā norma neatņemot Latvijas valstspiederīgajiem

tiesības ieceļot Latvijā, tikai nosakot papildu prasības, kas

jāizpilda, lai šāda ieceļošana faktiski būtu iespējama. Tādējādi

prasību veikt Covid-19 testu varot vērtēt kontekstā ar tiesībām

atgriezties savā valstī.

Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot

noteikts ar likumu, un tam esot leģitīms mērķis - sabiedrības

drošības un citu personu tiesību aizsardzība. Proti, ierobežojums

esot noteikts, lai novērstu Covid‑19 infekcijas lielāku izplatību

Latvijā. Ierobežojums esot vērsts uz minēto mērķu sasniegšanu, un

tos nevarot sasniegt ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem

līdzekļiem. Piemēram, testa veikšana lidostā pēc ierašanās

Latvijā neesot vienlīdz efektīva salīdzinājumā ar savlaicīgu

nodrošināšanos, testu veicot iepriekš.

Personai noteikts pienākums veikt testu pirms ieceļošanas

Latvijā esot īpašs līdzeklis, kas izmantots, lai novērstu visā

pasaulē aktuālas infekcijas izplatību. Tā neesot pastāvīga

prasība, bet gan reakcija uz veselības drošības situāciju Latvijā

un ārvalstīs. Šī prasība personai radot zināmus apgrūtinājumus,

toties mazinot Covid‑19 infekcijas izplatības risku un radot

nozīmīgu ieguvumu sabiedrībai veselības aizsardzības ziņā. Ja

kādā konkrētā situācijā testa veikšana radītu personai nesamērīgu

slogu, persona varot lūgt attiecībā uz to izdarīt izņēmumu.

Tādējādi ieguvums, ko no apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma

iegūst sabiedrība, esot lielāks nekā indivīdu tiesībām nodarītais

kaitējums.