1Daudzpusēji nodarbinātības standarti un nolīgumi
21. Puses atzīst starptautisko tirdzniecību, produktīvu nodarbinātību un visiem pieejamu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību par elementiem, kas ir būtiski globalizācijas procesa pārvaldībai, un atkārtoti atzīst savas saistības veicināt starptautiskās tirdzniecības attīstību tādā veidā, kas sekmē produktīvu nodarbinātību un visiem pieejamu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību.
32. Puses vajadzības gadījumā uztur dialogu par abpusēji interesējošiem ar tirdzniecību saistīta darba jautājumiem un sadarbojas šajos jautājumos.
43. Katra Puse apņemas savos tiesību aktos un praksē un visā savā teritorijā veicināt un efektīvi īstenot starptautiski atzītus darba pamatstandartus, kas noteikti galvenajās Starptautiskās Darba organizācijas (turpmāk "ILO") konvencijās:
5a) biedrošanās brīvība un tiesību uz koplīguma slēgšanu faktiska atzīšana;
6b) visu veidu piespiedu vai obligātā darba izskaušana;
7c) bērnu darba faktiska atcelšana; un
8d) diskriminācijas izskaušana attiecībā uz nodarbinātību un profesiju.
94. Puses apmainīsies ar informāciju par to situāciju un virzību prioritāro ILO konvenciju un arī citu konvenciju, ko ILO klasificējusi kā atjauninātas konvencijas, ratifikācijas jomā.
105. Puses uzsver, ka nodarbinātības standartus nebūtu jāizmanto protekcionistiskas tirdzniecības nolūkā, un arī to, ka nekādā veidā nebūtu jāapšauba nevienas Puses salīdzinošā priekšrocība.
1Daudzpusēji vides standarti un nolīgumi
21. Puses atzīst starptautiskās vides pārvaldības un nolīgumu kā starptautiskās sabiedrības atbildes uz globālajām vai reģionālajām vides problēmām vērtību un uzsver vajadzību uzlabot saikni starp tirdzniecību un vidi. Šajā kontekstā Puses uztur dialogu un atbilstīgi vajadzībai sadarbojas abpusēji interesējošos vides jautājumos, kas saistīti ar tirdzniecību.
32. Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos savos tiesību aktos un praksē efektīvi ieviest šādus daudzpusējos nolīgumus vides jomā: 1987. gada 16. septembrī pieņemto Monreālas Protokolu par ozona slāni noārdošajām vielām, 1989. gada 22. martā pieņemto Bāzeles Konvenciju par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, 2001. gada 22. maijā pieņemto Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, 1973. gada 3. martā parakstīto Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (turpmāk "CITES"), KBD, 2000. gada 29. janvārī pieņemto KBD Kartahenas Protokolu par bioloģisko drošību, 1997. gada 11. decembrī pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu (turpmāk "Kioto protokols") un 1998. gada 10. septembrī pieņemto Roterdamas Konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem 80.
43. Tirdzniecības komiteja, pamatojoties uz Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejas priekšlikumu, var ieteikt 2. punktu attiecināt arī uz citiem daudzpusējiem nolīgumiem vides jomā.
54. Nekas šajā nolīgumā neierobežo Puses tiesības pieņemt vai atstāt spēkā pasākumus 2. punktā minēto nolīgumu ieviešanai. Šādus pasākumus nepiemēro tādā veidā, kas radītu patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju starp Pusēm vai slēptu ierobežojumu attiecībā uz tirdzniecību.
Sakārto faktus pirms sarunas ar iestādi vai juristu
Īpašuma un zemesgrāmatu pantos vērtība ir precīzā atsaucē, dokumentu ķēdē un lēmumu datumos. Vairogs var kalpot kā lietas mape šai pārbaudei.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.