Par tirgus dalībnieku apvienošanos 4. pants

Konkrētie tirgi

Konkrētais tirgus Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē

ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto

ģeogrāfisko tirgu. Atbilstoši Konkurences likuma 1.panta

5.punktam "konkrētās preces tirgus - noteiktās preces

tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo

noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā

pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes

un lietošanas īpašības". Savukārt atbilstoši Konkurences

likuma 1.panta 3.punktam "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus -

ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās

preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem,

un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām

teritorijām".

Saskaņā ar apvienošanās dalībnieku sniegto informāciju SIA

"Baltkom TV SIA" un TVT apvienošanās var ietekmēt trīs

konkrētos preces tirgus Jelgavas un Rīgas pilsētās, proti,

televīzijas un skaņas izplatīšanas (kabeļtelevīzijas) pakalpojuma

tirgu, interneta piekļuves pakalpojuma tirgu, datu un

elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgu. Elektronisko

sakaru pakalpojumi - interneta piekļuves pakalpojumi, publisko

datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi, nomāto

līniju pakalpojumi, fiksētās telefonijas pakalpojumi, televīzijas

un skaņas izplatīšanas pakalpojumi, mobilās telefonijas

pakalpojumi u.c. - pēc to raksturojošām īpašībām un pielietojuma

iespējām nav savstarpēji aizvietojami no pieprasījuma viedokļa

(apmierina dažādas patērētāja vajadzības), bet daļēji ir

aizvietojami no piedāvājuma puses. Konkurences padome uzskata, ka

šajā lietā ir pamatoti aizvietojamības iespēju no pieprasījuma

puses atzīt par primāro, līdz ar to iepriekš uzskaitītie

elektronisko sakaru pakalpojumi veido atsevišķus konkrētās preces

tirgus Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē.

4.1. Televīzijas un skaņas

izplatīšanas pakalpojuma tirgus

4.1.1. Konkrētās preces tirgus

Radio un televīzijas likuma 2.panta 6.punkts nosaka, ka

programmu izplatīšana ir signālu pārraide (programmu novadīšana

no avota līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana.

Savukārt raidīšana ir programmu sākotnēja izplatīšana publiskai

uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu

palīdzību atklātā vai kodētā veidā, lietojot radiofrekvenču

spektru daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs

(radio) un kanālos (televīzijai) (Radio un televīzijas likuma

2.panta 8.punkts).

Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju pastāv

šādas signāla pārraides tehnoloģijas:

1) pārraide ar kabeļtīkla palīdzību (kabeļtelevīzijas

pakalpojumi);

2) pārraide ar individuālo mikroviļņu daudzpunktu sadales

sistēmu (MMDS) jeb dekodera palīdzību (MMDS jeb TV dekodera

pakalpojumi);

3) pārraide ar virszemes ciparu televīzijas sistēmas (DVB-T)

palīdzību (virszemes televīzijas pakalpojumi);

4) pārraide ar satelīta signālu uztverošo iekārtu palīdzību

tieši pakalpojuma saņēmējam (satelīttelevīzijas pakalpojumi).

5) pārraide ar IPTV tehnoloģiju, kas nosacīti var tikt

pieskaitīts pie pārraides, izmantojot kabeļtīklu.

1) "Kabeļtelevīzija (..) ir elektroniskie saziņas

līdzekļi, kas raida noteiktam klausītāju vai skatītāju lokam -

abonentiem - ar vienvirziena vai divvirzienu (interaktīvo)

informācijas plūsmu, bet tie nav sakaru līdzekļi, ar kuru

palīdzību abonenti var savstarpēji sazināties" (Radio un

televīzijas likuma 33.panta pirmā daļa).

Kabeļtelevīzijas pakalpojuma nodrošināšanai ir nepieciešams

kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana ir saistīta ar projektēšanas

un izbūves izmaksām. Elektronisko sakaru komersants (šajā

gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniedzējs) saņem kodēto

satelīta signālu savā uztveršanas punktā, dekodē signālu un

pārraida to pa tīklu pieslēgtajiem abonentiem (mājsaimniecībām,

viesnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam nav nepieciešamas

iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu iekārtas signāla

uztveršanai. Kabeļtelevīzijas tīklā, ņemot vērā noteiktus

kabeļtīkla tehniskos parametrus, var izplatīt arī ciparu

televīzijas signālu. Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas pakalpojumu

ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma pakalpojumu.

Rīgā kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas

komercsabiedrības: SIA "Baltkom TV SIA", SIA

"IZZI", SIA "MiTS", TVT, SIA "Livas

KTV", SIA "L.A.T.".

Jelgavā kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas

komercsabiedrības: SIA "Baltkom TV SIA", SIA

"Multitone balt".

2) MMDS sistēmas darbība ir līdzīga digitālās televīzijas

sistēmas (DVB-T) darbībai. Galvenā atšķirība it tāda, ka MMDS ir

analogā sistēma, bet DVB-T digitālā. MMDS tiek nodrošināts

sekojošā veidā: elektronisko sakaru komersants (šajā gadījumā -

MMDS vai digitālās televīzijas pakalpojumu sniedzējs) saņem

kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā (televīzijas

tornī) un pārraida to pieslēgtajiem abonentiem ar uztverošās

antenas un konvertora palīdzību, kuri tiek uzstādīti pie

abonenta. Signāla dekodēšana notiek pie abonenta ar dekodera

palīdzību. Saskaņā ar SPRK 2007.gada 19.decembra lēmumu Nr.607

"Par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām"

sabiedrībai ar ierobežotu atbildību SIA "Baltkom TV

SIA" tiek piešķirtas radiofrekvenču spektra joslas 2500MHz -

2692MHz lietošanas tiesības ar darbības termiņu līdz 2013.gada

31.decembrim izmantošanai MMDS sistēmā.

Saskaņā ar Ministra kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumiem

Nr.1151 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu

sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru

sistēmās, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas

vispārīgajiem nosacījumiem (Nacionālais radiofrekvenču

plāns)" radiofrekvenču spektra joslas 2500MHz - 2690MHz

iedalījums MMDS sistēmām ir spēkā līdz 2013.gada

31.decembrim.

Tas nozīmē, ka SIA "Baltkom TV SIA" 2014.gada

1.janvārī būs jāpārtrauc signāla pārraides MMDS formātā.

Izņemot SIA "Baltkom TV SIA", nav zināmi citi tirgus

dalībnieki, kas sniedz televīzijas pakalpojumus, izmantojot MMDS

tehnoloģiju.

3) Virszemes ciparu televīzijas pakalpojumi. Pašlaik Latvijā

notiek pāreja no virszemes analogas televīzijas uz virszemes

ciparu televīziju (nereti ar jēdzienu "ciparu

televīzija" saprot tieši virszemes ciparu televīziju).

Virszemes signāla raidīšanai (kā analogā formātā, tā arī ciparu

formātā) ir nepieciešamas radiofrekvences. Virszemes ciparu

televīzijas priekšrocības, salīdzinot ar virszemes analogo

televīziju, ir nemainīgi augsta attēla kvalitāte, neatkarīgi no

uztveršanas apstākļiem (kamēr vien ir signāls), kā arī tas, ka

vienā frekvenču joslā ir iespējams izvietot vairākus kanālus.

Ministra kabinets 2009.gada 17.februārī izdeva rīkojumu Nr.115

"Par elektronisko sakaru komersanta apstiprināšanu

televīzijas programmu zemes apraidei ciparformātā", ar kuru

SIA "Lattelecom" tika apstiprināta par komersantu, kurš

nodrošinās televīzijas programmu apraidi ciparformātā. Pēc

analogās televīzijas raidīšanas pārtraukšanas, kad tiks

atbrīvotas radiofrekvences, SIA "Lattelecom" būs

iespēja paplašināt ciparu virszemes televīzijas kanālu klāstu

līdz pat 70 kanāliem1.

Šobrīd virszemes ciparu televīziju skatās jau vairāk nekā 50

000 abonentu, un vairāk nekā 22 000 abonentu papildus bezmaksas

kanāliem izvēlējušies abonēt kādu no maksas

pakām2.

4) Satelīttelevīzijas pakalpojumus nodrošina sekojoši:

abonents saņem kodēto signālu tieši no satelīta ar individuālo

satelītuztvērēja un dekodera palīdzību. Tātad bez starpnieka

palīdzības.

Papildus programmu atkodēšanai ir nepieciešams dekodējošais

līdzeklis - karte, ko var nopirkt no raidorganizācijām. Turklāt

jāatzīmē to, ka daļu televīzijas programmu ar individuāliem

satelītuztvērējiem nav iespējams uztvert, jo šo programmu

uztveršanai dekodējošos līdzekļus raidorganizācijas pārdod tikai

kabeļtelevīzijas operatoriem, bet ne individuāliem

skatītājiem.

Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju

satelīta televīzijas pakalpojumus (tehnoloģisks risinājums un

programmas) Latvijā sniedz kompānija VIASAT, SIA

"Unisat".

5) Interneta televīzijas (IP televīzija) pakalpojumus

nodrošina sekojoši - televīzijas signāls tiek raidīts, izmantojot

platjoslas interneta pieslēgumu, tādā veidā var nodrošināt gan

interneta, gan televīzijas pieslēgumu. Tas nozīmē, ka dzīvojamās

mājās nav jāvelk papildus kabeļi vai mājas ārpusē jāuzstāda

satelītuztvērēji.

Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju

interneta televīzijas pakalpojumus sniedz sekojošas

komercsabiedrības: SIA "Lattelecom" Rīgā un Jelgavā,

SIA "Livas KTV" Rīgā.

Pašlaik interneta televīzijas piedāvājums tiek uzskatīts par

vienu no perspektīvākajiem piedāvājumiem nākotnē maksas

televīzijas tirgū, jo daudzas mājsaimniecības izvēlas tieši šo

pakalpojumu, jo tas ir ļoti ērti pieslēdzams un var izmantot

viena veida ierīci, lai lietotu gan internetu, gan skatītos

televīziju, kā arī lietotājiem papildus ir iespējas lietot

televīzijas gidu, videonomas pakalpojumus, atgādinājumus, iespēju

apstrādāt dažādus augstās kvalitātes grafiskus pielikumus.

Lai noteiktu konkrēto tirgu, Konkurences padome salīdzināja

dažādu televīzijas signālu tehnoloģiju savstarpējās

aizvietojamības iespējas. Galvenie faktori, kas jāņem vērā,

nosakot konkrētās preces tirgus robežas, ir patērētāju un

piegādātāju viedoklis par preču aizstājamību. No patērētāju puses

galvenais aizvietojamību noteicošais faktors ir dažādu

tehnoloģiju izmantošanas izmaksas atšķirības, kā arī t.s.

"pārslēgšanas izmaksas" (t.i., resursi (arī naudas

ziņā), kas nepieciešami, lai pārslēgtos no vienas tehnoloģijas

izmantošanas uz citas tehnoloģijas izmantošanu), jo to apmērs var

atturēt patērētājus no pārslēgšanās uz citas tehnologijas

izmantošanu. No piegādātāju viedokļa ir vērtējams, cik viegli tie

var pārorientēties uz pakalpojuma sniegšanu, izmantojot citas

tehnoloģijas.

Dažādu tirgus dalībnieku-televīzijas operatoru sniegtā

informācija liecina, ka pārorientēties uz televīzijas pakalpojuma

sniegšanu, izmantojot citu tehnoloģiju, ir iespējams tikai

teorētiski, bet praktiski neiespējams, jo:

- nepieciešamas lielas investīcijas;

- tirgus ir piesātināts;

- nav ekonomiski pamatoti dublēt infrastruktūru (piemēram, ja

teritoriju jau pārklāj kāds televīzijas tīkls, tad būvēt šajā

teritorijā kabeļtīklu ir ekonomiski nepamatoti, vai arī atdeve

nebūs pietiekama, lai segtu izmaksas samerīgā periodā).

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka no

piegādātāja viedokļa aizvietojamība starp dažādām tehnoloģijām,

kas nodrošina televīzijas signāla raidīšanu, ir ierobežota.

Attiecībā par dažādu tehnoloģiju savstarpējo aizvietojamību,

nodrošinot televīzijas signāla raidīšanu, no patērētāju viedokļa

Konkurences padome uzskata, ka patērētājiem ir svarīgi, kāda ir

maksa par pakalpojumu (ņemot vērā arī kvalitāti un apjomu), bet

nav svarīgi, ar kādas tehnoloģijas palīdzību pakalpojums tiks

nodrošināts. Šis viedoklis ir pamatojams ar noteikumiem, kas ir

vērojami maksas televīzijas tirgū kopš brīža, kad SIA

"Lattelecom" sāka aktīvi piedāvāt patērētājiem

virszemes ciparu televīzijas pakalpojumus un interneta

televīzijas pakalpojumus - ir redzams, ka tirgū saasinājās

konkurence un maksas televīzijas operatori arī aktivizējušies

savu pakalpojumu piedāvāšanā. Kā piemēru var minēt kompānijas

VIASAT jauno cenas piedāvājumu, kā arī apstākli, ka vairāki

maksas televīzijas operatori (neatkarīgi no raidīšanas

platformas) uzskata, ka to darbību būtiski ietekmē SIA

"Lattelecom" darbības, piedāvājot virszemes ciparu

televīzijas pakalpojumus (piemēram, SIA "TV3 Latvia"

17.02.2010., SIA "Baltkom TV SIA" 23.02.2010. un SIA

"IZZI" 08.03.2010. iesniegums).

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome salīdzināja satura un

cenu ziņā dažādu maksas televīzijas operatoru pamata pakas

piedāvājumus, kuri ir patērētājam pieejami, neatkarīgi no

platformas. Tirgū ir šādi piedāvājumi:

Tabula 1. Dažādu televīzijas operatoru maksas televīzijas

piedāvājumu patērētājiem salīdzinošā tabula3, kurā

iekļauts lētākais televīzijas kanālu paku piedāvājums operatora

piedāvātajā attiecīgajā tehnoloģijā

Pakalpojuma sniedzējs

Kanālu skaits

Abonēšanas maksa mēnesī

(lētākā)

Papildus izmaksas

patērētājam

SIA "Baltkom TV

SIA"

(kabeļtelevīzija)4

21 (MMDS

tehnoloģija)5

5,49Ls

8,51Ls

9,99Ls vienreizējs maksājums

par pieslēgumu

35,00Ls (dekoders)

SIA

"Lattelecom"

18 kanāli (virszemes ciparu

televīzija) Ekonomiskā paka6

3,50 Ls

44,50 Ls (dekoders)

TVT

37 (kabeļtelevīzija

3,20 Ls/3,80 Ls/4,90 Ls

Pieslēgums 10 Ls

SIA "IZZI"

13 (Ētera plus paka,

kabeļtelevīzija)8

21 (kabeļtelevīzija,

Kalnciemā (Pamatpaka))

28 (ciparu kabeļtelevīzija,

Rīgā (Bāzes paka))9

5,50 Ls

(7,00 Ls)

6,00Ls

14,90 Ls (pieslēguma

maksa)

3 Ls/mēn. par dekodera

īri

"VIASAT AS Latvia

filiāle"10

20 (DVB-S)

5,90Ls

16,60 Ls (pieslēguma

maksa)

SIA "Livas KTV"

11 (kabeļtelevīzija (Ētera

bloks))11

48 (ciparu

kabeļtelevīzija)12

4,50Ls

6,00 Ls

35,00Ls (dekoders)

Atšķirības pakalpojumu cenās:

1) kabeļtelevīzijas (t.sk., MMDS) pakalpojumu ikmēneša

(turpmāk - abonēšanas) maksas svārstās no Ls 3,20 līdz Ls 12,00

atkarībā no tirgus dalībnieka, pakalpojuma sniegšanas vietas un

TV kanālu pakā iekļauto kanālu skaita. Abonēšanas maksā nav

iekļauta maksa par pieslēgumu.

2) ciparu kabeļtelevīzijas abonēšanas maksa svārstās no Ls

5,49 līdz Ls 12,60 atkarībā no komersanta pakalpojuma sniegšanas

vietas un paketē iekļauto kanālu skaita. Jāņem vērā, ka cenā nav

iekļauta maksa par dekodera iegādi Ls 35,00.

3) SIA "Lattelecom" piedāvā saviem klientiem

pakalpojumu Bezmaksas paku13, kā arī

virszemes maksas televīzijas paku, kas sevī ietver 18 kanālus un

cena par šo pakalpojumu ir Ls 3,50. Jāņem vērā, ka cenā nav

iekļauta maksa par dekodera un viedkartes iegādi Ls 44,50.

4) satelīttelevīzijas pakalpojumu abonēšanas maksa svārstās

atkarībā no komersanta paketē iekļauto kanālu skaita. VIASAT

piedāvājumā abonēšanas maksa svārstās robežās Ls 5,90 līdz Ls

9,90. Piedāvājumā nav iekļautas maksas par pieslēgumu un

karti.

Tā kā kopējos maksājumus par televīzijas pakalpojumu

patērētājam veido gan abonēšanas maksa, gan pieslēguma maksa vai

maksa par dekoderu (viedkarti (atkarībā no tehnoloģijas)), kas

tiek maksāta vienu reizi atšķirībā no abonēšanas maksas, tad

objektīvam salīdzinājumam Konkurences padome aprēķināja

patērētāja maksājumu par televīzijas pakalpojumiem, iekļaujot arī

televīzijas operatoru norādītos vienreizējos maksājumus.

Objektīvākam salīdzinājumam, aprēķinot patērētāja kopējo gala

maksājumu, var attiecināt vienreizējas maksas uz ilgstošāku nekā

viens mēnesis periodu, t.i., uz vienu gadu (neiekļaujot

līgumsodus par līguma laušanu u.tml.). Tā, piemēram, maksājumi

viena gada garumā par SIA "Baltkom TV SIA"

kabeļtelevīzijas pakalpojumu sastāda: abonēšanas maksa ir Ls 5,49

mēnesī, kas kopā gadā veido Ls 65,88. Pieslēguma maksa - Ls 9,99,

tad kopā ir Ls 75,87 vienā gadā.

Pēc šāda parauga aprēķinot vairāku piegādātāju minimālo paku

izcenojumus, konstatējams, ka SIA "Lattelecom"

pakalpojuma gada maksa ir Ls 39,00, kas ir tikai dekodera cena,

un par maksas televīzijas kanālu paku - Ls 87,00. SIA

"IZZI" - Ls 80,9 par minimālo kabeļtelevīzijas paku un

Ls 108 - par minimālo ciparu kabeļtelevīzijas paku. VIASAT - Ls

87,40, SIA "Livas KTV" - Ls 54 par minimālo

kabeļtelevīzijas paku un Ls 107 par minimālo ciparu

kabeļtelevīzijas paku. TVT gada maksa par minimālo

kabeļtelevīzijas paku ir atkarīga no dzīvojamā rajona Rīgas

pilsētā: Ls 48,40, Ls 55,60, Ls 68,8014.

Tabula 2. Dažādu televīzijas operatoru piedāvājumu salīdzinošā

tabula (apkopotie dati)

Platforma

Operators

Kanālu skaits

Gada maksa, Ls

Kabeļtelevīzija

SIA "Baltkom TV SIA"

75,87

TVT

48,4-68,8

SIA "IZZI"

80,9

108

SIA "Livas KTV"

107

MMDS

SIA "Baltkom TV SIA"

137,12

Virszemes ciparu

televīzija

SIA "Lattelecom"

39*

86,5

Satelīttelevīzija

VIASAT

87,4

* bezmaksas paka, kuras abonēšanas gadījumā būtu jāmaksā tikai

par dekodera iegādi

No minētā konstatējams, ka:

1) kabeļtelevīzijas (analogas un ciparu) piedāvājumi atšķiras

cenu un kanālu skaita ziņā. Nepastāv korelācija starp kanālu

skaitu un cenas lielumu: par līdzīgu (kanālu skaita ziņā)

piedāvājumu cena var būtiski atšķirties. Kopējā tendence tomēr ir

tāda, ka jo vairāk televīzijas kanālu pakā, jo augstāka ir

cena;

2) kabeļtelevīzijas piedāvājumi kopumā ir lētāki par

satelīttelevīzijas un virszemes televīzijas piedāvājumiem, tomēr

jāņem vērā televīzijas kanālu skaits pakās, kuru cenas

salīdzina;

3) satelīttelevīzijas pakalpojuma piedāvājums cenas un satura

ziņā ir aizvietojams ar virszemes ciparu televīzijas piedāvājumu

(maksas paku);

4) TVT piedāvājums ir vislētākais, bet tas ir konkurēt spējīgs

tikai atsevišķās pilsētās;

5) Atšķirības saturā un apjomā:

- kabeļtelevīzijas pakalpojumu saņēmējiem tiek piedāvātas

dažādas televīzijas kanālu pakas:

SIA "Baltkom TV SIA" piedāvā trīs televīziju

programmu pakas - 14, 38, 59;

TVT piedāvā trīs televīziju programmu pakas - 11, 37, 58;

SIA "IZZI" piedāvā četras televīziju programmu pakas

- 13, 21, 29, 52;

SIA "Livas KTV" piedāvā četras televīziju programmu

pakas - 11, 19, 38, 63.

- DVB-T pakalpojumu saņēmējiem tiek piedāvātas dažādas

programmu paketes:

SIA "Baltkom TV SIA" piedāvā trīs televīziju

programmu pakas - 21, 68, 94, kā arī četrus izvēles blokus;

SIA "IZZI" piedāvā vienu bāzes paku ar 28 kanāliem

un divpadsmit izvēles blokiem;

SIA "Lattelecom" piedāvā četras televīziju programmu

pakas - 1, 5, 18, 32;

SIA "Livas KTV" piedāvā vienu televīzijas kanālu

bāzes paku ar 49 kanāliem un četriem papildus blokiem.

- satelīttelevīzijas pakalpojumu saņēmējiem ir iespējas

skatīties visus kanālus, kurus uztver satelītuztvērējs un atkodē

dekoders. Parasti tie ir vairāki desmiti kanālu.

6) televīzijas operatori piedāvā arī dažādas atlaides,

piemēram, pirmajiem diviem pakalpojuma izmantošanas mēnešiem, vai

samazināta cena, gadījumā, ja pakalpojums tiks nodrošināts ne

mazāk kā divus gadus. Tas arī liecina par savstarpējo konkurenci

(klientu piesaistīšanā), un tādējādi par dažādu tehnoloģiju

savstarpējo aizvietojamību no patērētāju viedokļa.

No minētā Konkurences padome secina, ka kopumā cenu un satura

ziņā piedāvājumi tirgū ir ļoti dažādi. Patērētājiem tiek

piedāvāts plašs klāsts, bet patērētāja izvēli stipri ierobežo

tīklu pārklājumu neesamība. Gadījumos, kad pārklājas dažādu

platformu tīkli, vienā no kuriem ir vislētākais piedāvājums,

t.i., piemēram, SIA "Lattelecom" tīkls, TVT tīkls

(vislētākais piedāvājums) un VIASAT tīkls, TVT televīzijas

piedāvājums ir neaizstājams ar citiem piedāvājumiem izmaksu ziņā

no patērētāju viedokļa. Citos gadījumos, t.i., kad pārklājas

tīkli, kuros piedāvājumi ir vairāk līdzīgi izmaksu ziņā, var

uzskatīt, ka pēc cenas un satura aizvietojamība ir iespējama.

Konkurences padome, izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju

par t.s. "pārslēgšanas izmaksām", konstatē, ka šīs

izmaksas nav būtiskas un nerada patērētājiem barjeru pārslēgties

no vienas tehnoloģijas uz otru gadījumā, ja tehniski pastāv šādas

iespējas.

Vēl viens svarīgs faktors, kas ietekmē pakalpojumu

aizstājamību no patērētāju viedokļa, ir tas, vai ir iespējams

iegādāties pakalpojumu komplektu. Pieņemtā prakse pakalpojumu

sniedzējiem ir tāda, ka, abonentam iegādājoties dažus

pakalpojumus komplektā, cena par komplektu ir lētāka nekā kopējā

cenu summa par katru pakalpojumu atsevišķi. Tāpēc, vērtējot

aizstājamību no patērētāju viedokļa, jāņem vērā, ka kopā ar

maksas televīzijas pakalpojumu var abonēt pieslēgumu internetam

un balss telefoniju. Šāda prakse ir SIA "Lattelecom",

SIA "Baltcom TV SIA", SIA "IZZI", SIA

"Livas KTV" un citiem. Vairāki televīzijas operatori

piedāvā arī interneta pieslēgumu, bet nepiedāvā balss telefoniju.

Tas ietekmē TVT pakalpojumu pievilcību, jo gadījumā, ja abonentam

ir nepieciešams arī balss telefonijas un interneta pieslēguma

pakalpojums, ir jāslēdz līgums ar citu pakalpojuma sniedzēju.

Šajā ziņā TVT maksas televīzijas pakalpojums komplektā ar

interneta pieslēguma pakalpojumu no patērētāja viedokļa izdevīgāk

var tikt aizstāts ar, piemēram, SIA "Lattelecom"

pakalpojumiem, kuri ietver gan interneta pieslēgumu, balss

telefoniju, gan televīziju.

Iesniedzēja sniegtais viedoklis

attiecībā par pakalpojumu aizvietojamību

Ziņojumā iesniedzējs uzskata, ka kabeļtelevīzijas pakalpojumi

Latvijā kļūst aizvietojami ar virszemes ciparu televīzijas

pakalpojumiem vai satelīttelevīzijas pakalpojumiem, kā arī ar

interneta televīzijas pakalpojumiem. Virszemes ciparu televīzijas

pakalpojumi un satelīttelevīzijas pakalpojumi šobrīd ir

aizvietojami ar kabeļtelevīzijas pakalpojumiem un otrādi,

pamatojoties uz piedāvāto televīzijas programmu klāstu un cenām,

jo televīzijas programmu pakām ar līdzīgu programmu skaitu ir

līdzīgas cenas. Kabeļtelevīzijas pakalpojumus var aizvietot ar

virszemes ciparu televīzijas pakalpojumiem un satelīta

televīzijas pakalpojumiem, savukārt virszemes ciparu televīzijas

pakalpojumi un satelīttelevīzijas pakalpojumi ir aizvietojami ar

kabeļtelevīzijas pakalpojumiem tikai kabeļtelevīzijas tīklu

pārklājuma zonās.

TVT pauda savu viedokli, ka pašlaik, lai Latvijā attīstītu

interneta televīziju, ir nepieciešamas lielas investīcijas, lai

pilnveidotu elektronisko sakaru tīklus, tādēļ ļoti strauji

attīstās SIA "Lattelecom", kam ir uzstādīti optiskie

kabeļi. To arī apliecina SIA "Lattelecom" sniegtie dati

par interneta televīzijas abonentu skaitu Latvijā, Rīgā, Jelgavā

pēdējos trijos gados, kuros ir vērojams būtisks pieaugums:

Tabula 3. SIA "Lattelecom" internet televīzijas

attīstība

Interaktīvās TV

pakalpojums

Abonentu skaits

2007. gads

2008. gads

2009.gads

Jelgavā

(*)

Rīgā

(*)

Latvijā

(*)

Nozares asociācijas viedoklis

Lai uzzinātu nozares asociāciju viedokli par paredzētās

apvienošanās ietekmi uz televīzijas un skaņas izplatīšanas

pakalpojumus nodrošinošo tehnoloģiju savstarpējo aizvietojamību,

tika pieprasīts LEKA sniegt viedokli.

LEKA (01.04.2010. vēstulē Nr.01-04) atzinusi, maksas

televīzijas pakalpojums dažādās tehnoloģijās ir aizvietojams.

Satura ziņā visās tehnoloģiskajās platformās ir iespējams

piedāvāt saprātīgu programmu skaitu. Satura izmaksas

(autortiesību un blakus tiesību atlīdzība) nav atkarīgas no

izmantotās tehnoloģiskās platformas. Galvenās izmaksu atšķirības

ir atkarīgas no izmantotā elektronisko sakaru tīkla

infrastruktūras izmaksām uz vienu abonentu, kas izmanto attiecīgo

pakalpojumu. Kabeļtelevīzijas gadījumā visas izmaksas sedz

patērētājs, bet šīs izmaksas ir salīdzinoši zemas.

Satelīttelevīzijas gadījumā iespējami dažādi risinājumi - vai nu

visas izmaksas sedz patērētājs, vai izmaksas tiek dalītas starp

programmas veidotāju un patērētāju, bez tam paliek iespējas, ka

visas izmaksas sedz programmas veidotājs un tādā gadījumā tā jau

kļūst par bezmaksas televīziju (piemērs - TV 5).

Ņemot vērā 4.1.1. apakšpunktā minēto, Konkurences padome

uzskata, ka šajā lietā attiecībā uz konkrētās preces tirgus

definēšanu ir pamats atkāpties no Konkurences padomes 23.09.2005.

lēmumā Nr.47 "Par SIA "BALTKOM TV SIA" 20.05.2005.

ziņojumu "Par tirgus dalībnieku apvienošanos""

secinātā15, ka maksas televīzijas pakalpojumi ir

nošķirami, ņemot vērā tehnoloģiju, ar kuru tie tiek nodrošināti

(t.i., kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas pakalpojumi), un

definējami kā dažādi konkrētās preces tirgi. Konkurences padome

šajā lietā konkrētās preces tirgu atbilstoši Konkurences likuma

1.panta 5.punktam ir definējusi kā maksas televīzijas tirgu,

ietverot visus maksas televīzijas pakalpojumu veidus, neatkarīgi

no tehnoloģijas (kabeļtelevīzijas (t.sk. MMDS), ciparu virszemes

maksas televīzija, satelīttelevīzija), ar kuru tā tiek

nodrošināta (ar nosacījumu, ka šo aizvietojamību vienīgi tehniski

ierobežo tīklu pārklājuma neesamība).

4.1.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

tirgus

Konkurences likuma 1.panta 3.punktā noteikts, ka konkrētais

ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences

apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā

tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām

teritorijām.

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir teritorija, kurā

patērētājiem ir ekonomiska iespēja nopirkt konkrētās preces.

Ārpus šīs teritorijas patērētājs nevar iegādāties konkrētas

preces vai to iegāde rada tam būtiskus papildu izdevumus; preču

piegādātājs nevar pārdot konkrētās preces vai var to darīt uz

ievērojami neizdevīgākiem nosacījumiem.

Ziņojuma iesniedzējs saistībā ar maksas televīzijas tirgu kā

konkrēto ģeogrāfisko tirgu norādījis Jelgavas pilsētu un Rīgas

pilsētu, jo TVT un SIA "Baltkom TV SIA" elektronisko

sakaru tīkli pārklājas šajās pilsētās.

Konkurences padome norāda, ka konkrētās preces - maksas

televīzijas - tirgū dažādi operatori darbojas dažādos konkurences

apstākļos dažādās teritorijās. Tā, piemēram, SIA

"Lattelecom" konkurē visā Latvijas teritorijā, jo

virszemes ciparu televīzijas signāls tiek izplatīts visā Latvijā.

Visā Latvijas teritorijā konkurē arī VIASAT, bet kabeļtelevīzijas

operatori konkurē ierobežotās teritorijās - kurās ir izbūvēts

kabeļtelevīzijas tīkls. Konkurences padome iepriekšējos savos

lēmumos ir konstatējusi, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

kabeļtelevīzijas pakalpojumiem ir pilsētas, kurā izbūvēts tīkls,

teritorija. Ievērojot potenciālo konkurenci un tīkla

paplašināšanas iespējas, nav pamata ne sašaurināt konkrēto

ģeogrāfisko tirgu līdz vienas ielas robežām, ne paplašināt to,

nosakot tā robežās plašākās par pilsētas teritoriju. Arī šajā

lietā Konkurences padome pieturas pie minētā viedokļa, t.i.,

kabeļtelevīzijas pakalpojumu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

pilsētas, kurā sniegts attiecīgs maksas televīzijas pakalpojums.

Vienlaikus, Konkurences padome, nosakot konkrēto ģeogrāfisko

tirgu, ņēma vērā, ka tas ietver arī tādus maksas televīzijas

operatorus, kuri nav ierobežoti infrastruktūras tehnloģiskā

risinājuma ziņā un spēj piedāvāt savu maksas televīzijas

pakalpojumu plašākā teritorijā kā pilsēta (piemēram, VIASAT

digitālā televīzija ir pieejama visā Latvijā, jo signāls no

satelīta nosedz visu Latvijas teritoriju (www.viasat.lv). Šis

viedoklis ir pamatojams ar to, ka kabeļtelevīzijas operatori

konkurē konkrētā pilsētā ne tikai ar citiem kabeļtelevīzijas

operatoriem, t.i., kabeļtelevīzijas platformas ietvaros, bet arī

ar operatoriem, kas darbojas citās platformās.

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome atbilstoši Konkurences

likuma 1.panta 3.punktam definē konkrēto ģeogrāfisko tirgu kā

Jelgavas pilsētas teritorija un Rīgas pilsētas teritorija.

Citās Latvijas pilsētās un novados TVT un SIA "Baltkom TV

SIA" nav uzskatāmi par vieniem maksas televīzijas, interneta

piekļuves un datu un elektronisko pārraides pakalpojumu tirgus

dalībniekiem, jo nav izveidoti savstarpēji konkurējoši

elektronisko sakaru tīkli, kuros patērētājiem tiek nodrošināti

šie pakalpojumi.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka

konkrētie televīzijas pakalpojuma tirgi šajā lietā ir:

1) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Jelgavā;

2) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Rīgā.

4.1.3. Apvienošanās ietekmes

izvērtējums maksas televīzijas tirgos Jelgavā un Rīgā

Lai izvērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurences apstākļiem,

t.sk., vai apvienošanās rezultātā rodas vai nostiprinās

dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence

maksas televīzijas pakalpojumu tirgū, Konkurences padome

pieprasīja informāciju no vairākiem tirgus dalībniekiem, lai

noteiktu precīzu apvienošanās dalībnieku tirgus daļu.

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 10.punktu "tirgus

daļa - tirgus dalībnieka piedāvāto preču daļa konkrētajā tirgū

attiecībā pret visu šajā tirgū piedāvāto preču apjomu".

Tirgus daļas konkrētajā tirgū var tikt aprēķinātas pēc tirgus

dalībnieku apgrozījumiem no kabeļtelevīzijas pakalpojumu

sniegšanas un pēc tirgus dalībnieku abonentu skaita. Ņemot vērā

to, ka katram tirgus dalībniekam pakalpojumu cenas atšķiras,

Konkurences padome uzskata, ka tirgus daļu aprēķināšana pēc

abonentu skaita šajā lietā dod objektīvāku ainu par tirgus

sadalījumu, nekā tirgus daļu aprēķināšana pēc tirgus dalībnieku

apgrozījuma.

Maksas televīzijas pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā bez

apvienošanās dalībniekiem - SIA "Baltkom TV

SIA"16 un TVT17 - sniedz sekojošas

komercsabiedrības: SIA "Lattelecom", VIASAT, SIA

"IZZI", SIA "Livas KTV" u.c. mazākie tirgus

dalībnieki. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju SIA

"Baltkom TV SIA" tirgus daļa 2009.gadā ir (*) % un TVT

tirgus daļa - (*) %.

Izvērtējot citu tirgus dalībnieku sniegto informāciju par

abonentu skaitu 2009.gadā, Konkurences padome konstatēja, ka SIA

"Baltkom TV SIA"18 tirgus daļa ir (*) % un

TVT19 - (*) %, bet pēc apgrozījuma SIA "Baltkom

TV SIA" tirgus daļa ir (*) % un TVT - (*) %. Tirgus

sadalījums ir šāds:

Tabula 4. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un

sadalījums pēc abonentu skaita Rīgā

2007.-2009.gadā23

TV pakalpojumu tirgus lielums

pēc abonentu skaita Rīgā

Operators

2007.gads

2008.gads

2009.gads

Abonentu skaits

Tirgus daļa, %

Abonentu skaits

Tirgus daļa, %

Abonentu skaits

Tirgus daļa, %

Baltkom

(*)

IZZI

(*)

TVT

(*)

L.A.T.

(*)

Livas

(*)

Pārējie KTV20

(*)

Lattelecom interaktīvā TV

(*)

Lattelecom virszemes

TV21

(*)

Citi IP TV22

pakalpojuma sniedzēji

(*)

KOPĀ

(*)

100

(*)

100

(*)

100

Tabula 5. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un

sadalījums pēc apgrozījuma Rīgā 2007.-2009.gadā24

TV pakalpojumu tirgus lielums

pēc apgrozījuma no TV pakalpojumu sniegšanas Rīgā

Operators

2007.gads

2008.gads

2009.gads

Apgrozījums, Ls

Tirgus daļa, %

Apgrozījums, Ls

Tirgus daļa, %

Apgrozījums, Ls

Tirgus daļa, %

Baltkom

(*)

IZZI

(*)

TVT

(*)

L.A.T.

(*)

Livas

(*)

Lattelecom interaktīvā TV

(*)

Lattelecom virszemes TV

(*)

Citi IP TV pakalpojuma

sniedzēji25

(*)

KOPĀ

(*)

100

(*)

100

(*)

100

Ņemot vērā minēto, pēc apvienošanās kopēja apvienošanās

dalībnieku tirgus daļa kļūs: pēc abonentu skaita ap (*) %, pēc

apgrozījuma - ap (*) %. Šāds tirgus daļas apmērs ir vērtējams kā

būtisks un, vērtējot tikai tirgus daļas, varētu liecināt par

tirgus varas esamību un nostiprināšanos apvienošanās rezultātā,

jo īpaši tāpēc, ka konkurentu tirgus daļas ir vairākkārt mazākas.

Vienlaikus arī ir konstatējams, ka SIA "Baltkom TV SIA"

tirgus daļa 2007.-2009.gadā samazinājās par aptuveni (*)% pēc

abonentu skaita un par (*)% pēc apgrozījuma. Arī pārējo tirgus

dalībnieku tirgus daļas ir samazinājušas, izņemot SIA

"Lattelecom" - tās tirgus daļa palielinājās. Lielākā

tirgus daļu dinamika (gan palielinājums, gan samazinājums) ir pēc

abonentu skaita nekā pēc apgrozījuma. Tā kā abonentu kopējais

skaits pieauga 2009.gadā, salīdzinot ar 2007. un 2008.gadu, var

secināt, ka notiek ne tikai tirgus pārdale, bet arī tiek

pievienoti jauni abonenti.

Izvērtējot SIA "Baltkom TV SIA" 2008.gada pārskatā

sniegto informāciju (vadības ziņojums, peļņas-zaudējumu

aprēķins), konstatējams, ka SIA "Baltkom TV SIA"

veiksmīgi attīstījās 2008.gadā, būvējot jaunus kabeļu tīklus,

efektivizējot izmaksas, palielinot peļņu, neskatoties uz tirgus

daļas samazinājumu. Minētais liecina par SIA "Baltkom TV

SIA" spēju palielināt peļņu, krītot abonentu skaitam un

apgrozījumam, tātad, par pietiekamu neatkarību no konkurentiem.

SIA "Baltkom TV SIA" klienti ir vairāki tūkstoši

personu, pieprasījuma puse ir sadrumstalota, tādējādi neveidojas

kompensējoša pirktspēja, kas kopā ar bieži sastopamo tīklu

paralēla pārklājuma neesamību liecina par neatkarību no

patērētājiem.

Komercdarbības uzsākšanu un

paplašināšanu kavējošie faktori un šķēršļi

Lai uzsāktu kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanu,

komercsabiedrībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir

jāsaņem NRTP licenci kabeļtelevīzijas darbībai un SPRK publiskā

fiksētā telekomunikācijas tīkla operatora individuālo licenci

telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai. Elektronisko sakaru

likuma 16.panta otrajā daļā ir teikts, ka "elektronisko

sakaru komersantiem ir tiesības ierīkot publiskos elektronisko

sakaru tīklus un izbūvēt to infrastruktūras būves (..) valsts,

pašvaldības un privātajā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot

projektu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai vadītāju".

Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtību nosaka

Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumi Nr.496

"Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības

noteikumi". No iepriekš minētā var secināt, ka nepieciešamo

dokumentu izstrādāšana, saskaņošana un atļauju saņemšana

kabeļtīklu ierīkošanai var tikt uzskatīti par papildu šķēršļiem

kabeļtelevīzijas pakalpojuma attīstībai.

Kā vienu no galvenajiem kavējošiem faktoriem var minēt to, ka

kabeļtīkla izbūvēšanai ir nepieciešami lieli finansiālie

ieguldījumi. Turklāt komercsabiedrībai ienākot jaunajā

teritorijā, kur jau darbojas viens vai vairāki kabeļtelevīzijas

pakalpojuma sniedzēji, ir jārēķinās ar to, ka, lai piesaistītu

potenciālo abonentu uzmanību, tai skaitā to, kas jau izmanto

kabeļtelevīzijas pakalpojumus, jāpiedāvā akcijas vai jārīko cenu

atlaižu pasākumi, kas savukārt samazina sagaidāmo ienākumu līmeni

un var palielināt ieguldījumu atmaksājamības laiku.

Jāpiemin arī, ka šķērsli kabeļtelevīzijas infrastruktūras

izbūvei dzīvojamās mājās var veidot nama apsaimniekotāja rīcība,

ierobežojot operatoriem tīkla izbūves iespējas.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka konkrētajā tirgū pastāv

būtiskas barjeras jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai.

Ievērojot tikai izklāstītos faktus, varētu nonākt pie

pirmsšķietama secinājuma, ka SIA "Baltkom TV SIA" pirms

apvienošanās ir tirgus vara konkrētajā tirgū un ka TVT tirgus

daļas (ap (*) %) pievienošana nostiprina SIA "Baltkom TV

SIA" tirgus varu.

Tomēr Konkurences padomes rīcībā esošā informācija liecina, ka

pastāv būtisks apstāklis, kas ir ņemams vērā, analizējot

apvienošanās ietekmi uz konkurenci ilgtermiņā. Proti, pēdējā gada

laikā konkrētajā tirgū ienāca SIA "Lattelecom", kas

vērtējams kā ļoti efektīvs konkurents, ar t.s. "dziļo

kabatu" un piedāvā vairākus pakalpojumus komplektos un kas,

atšķirībā no kabeļtelevīzijas operatoriem, neizjūt tīkla

pārklājuma ierobežojumus maksas televīzijas tirgus ietvaros.

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka konkurējošā

tirgus dalībnieka SIA "Lattelecom" darbība un

konkurēšanas potenciāls rada ierobežojumu apvienošanās

realizācijas negatīvajām sekām konkurencei un draudu SIA

"Baltkom TV SIA" u.c. konkurentu pozīcijām. SIA

"Lattelecom" spēj piedāvāt konkurējošus un pat lētākus

pakalpojumus, pie kam šo pakalpojumu saņemšana patērētājiem nav

atkarīga no fiziskā tīkla (kabeļtīkla) esamības. Esot tādam

konkurējošam spēkam, SIA "Baltkom TV SIA" būtu

problemātiski ilgtermiņā sadārdzināt savu pakalpojumu cenas un

pasliktināt kvalitāti bez riska zaudēt abonentus. SIA

"Lattelecom" ienākšana maksas televīzijas tirgū spiež

un nākotnē spiedīs citus tirgus dalībniekus aktīvāk konkurēt.

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome uzskata, ka SIA

"Baltkom TV SIA" pirms apvienošanās ir vērā ņemama

tirgus daļa maksas televīzijas tirgū Rīgas pilsētā, kura

apvienošanās rezultātā palielinās, bet tā rezultātā netiks

būtiski samazināta konkurence konkrētajā tirgū, jo, neskatoties

uz SIA "Baltkom TV SIA" tirgus varu, tā neļauj SIA

"Baltkom TV SIA" darboties neatkarīgi no konkurentiem

un patērētājiem pietiekami ilgā laika posmā, ievērojot iepriekš

aprakstīto šī tirgus dinamisko attīstību un SIA

"Lattelecom" piešķirtās ekskluzīvās tiesības. SIA

"Baltkom TV SIA" tirgus daļas palielinājums

apvienošanās rezultātā, ņemot vērā iepriekš minēto, nevar radīt

ilgstošu tādu SIA "Baltkom TV SIA" stāvokli, kas

atbilst visām Konkurences likuma 1.panta 1.punktā noteiktajām

dominējošā stāvokļa pazīmēm, lai šī iemesla dēļ, atbilstoši

Konkurences likuma 16.panta trešajā daļā noteiktajam,

apvienošanās radītu būtisku konkurences samazināšanos maksas

televīzijas tirgū Rīgas pilsētā.

Jelgavā maksas televīzijas pakalpojumus sniedz TVT meitas

uzņēmums SIA "Multitone Balt", SIA "Baltkom TV

SIA", SIA "Lattelecom", VIASAT.

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju SIA "Baltkom TV

SIA" tirgus daļa Jelgavas pilsētā 2009.gadā ir (*) %.

Izvērtējot citu tirgus dalībnieku sniegto informāciju par

abonentu skaitu 2009.gadā, Konkurences padome konstatēja, ka SIA

"Baltkom TV SIA" tirgus daļa pēc abonentu skaita ir (*)

%, bet pēc apgrozījuma (*)%.

Tirgus sadalījums ir šāds:

Tabula 6. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un

sadalījums pēc abonentu skaita Jelgavā 2007.-2009.gadā

TV pakalpojumu tirgus lielums

pēc abonentu skaita Jelgavā

Operators

2007.gads

2008.gads

2009.gads

Abonentu skaits

Tirgus daļa, %

Abonentu skaits

Tirgus daļa, %

Abonentu skaits

Tirgus daļa, %

Baltkom

(*)

Multitone Balt (TVT)

(*)

Lattelecom interaktīvā TV

(*)

Lattelecom virszemes TV

(*)

KOPĀ

(*)

100

(*)

100

(*)

100

Tabula 7. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un

sadalījums pēc apgrozījuma no TV pakalpojumu sniegšanas Jelgavā

2007.-2009.gadā

TV pakalpojumu tirgus lielums

pēc apgrozījuma no TV paklapējumu sniegšanas Jelgavā

Operators

2007.gads

2008.gads

2009.gads

Apgrozījums, Ls

Tirgus daļa, %

Apgrozījums, Ls

Tirgus daļa, %

Apgrozījums, Ls

Tirgus daļa, %

Baltkom

(*)

Multitone Balt (TVT)

(*)

Lattelecom interaktīvā TV

(*)

Lattelecom virszemes TV

(*)

KOPĀ

(*)

100

(*)

100

(*)

100

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome konstatē, ka SIA

"Baltkom TV SIA" un TVT26 tirgus daļa

Jelgavā pēc apvienošanās pēc abonentu skaita pārsniegs (*) %, bet

pēc apgrozījuma - pārsniegs (*) %. Šāds tirgus daļas apmērs ir

vērtējams kā ļoti būtisks un, vērtējot tikai tirgus daļas, varētu

liecināt par tirgus varas esamību un nostiprināšanos apvienošanās

rezultātā, t.sk. ievērojot esošo konkurentu tirgus

daļas.27

Tirgus tendences konkrētajā tirgū Jelgavā ir līdzīgas kā Rīgā:

samazinās SIA "Baltkom TV SIA" tirgus daļa gan pēc

abonentu skaita, gan pēc apgrozījuma. Pēc apgrozījuma

samazinājums (-(*) %) ir daudz lielāks nekā pēc abonentu skaita

(-(*) %). TVT (caur SIA "Multitone Balt") tirgus daļa

pēc abonentu skaita būtiski samazinājās (-(*) %), bet pēc

apgrozījuma - palielinājās (+(*) %). Vienlaicīgi SIA

"Lattelecom" tirgus daļa (gan pēc abonentu skaita, gan

pēc apgrozījuma) būtiski pieauga - par (*) %, salīdzinot

2007.gadu ar 2009.gadu. Tā kā tirgus daļa pēc abonentu skaita

šajā lietā objektīvāk atspoguļo tirgus sadalījumu, tad vadoties

pēc datiem par tirgus daļu pēc abonentu skaita dinamiku,

jāsecina, ka notiek tirgus pārdale - klienti no SIA "Baltkom

TV SIA" un TVT pāriet pie SIA "Lattelecom".

Nedaudz palielinājās kopējais abonentu skaits, kā arī vērojams,

ka apvienošanās dalībnieki kopā zaudēja (*) % tirgus daļas (pēc

abonentiem), bet SIA "Lattelecom" palielināja tirgus

daļu par (*) % (pēc abonentiem).

Minētais liecina par nozīmīgas konkurences esamību konkrētajā

tirgū Jelgavā un par to, ka pat neskatoties uz būtisku tirgus

daļu un veiksmīgu attīstību kopumā Latvijā, kopš SIA

"Lattelecom" ienākšanas tirgū SIA "Baltkom TV

SIA" maksas televīzijas tirgū Jelgavā nedarbojas neatkarīgi

no konkurentiem.

Ievērojot iepriekš šajā lēmumā izklāstīto argumentāciju par

SIA "Baltkom TV SIA" tirgus varu maksas televīzijas

tirgū Rīgā (šo argumentāciju ir pilnīgi pamatoti attiecināt arī

uz konkrēto tirgu Jelgavā), Konkurences padome uzskata, ka līdz

SIA "Lattelecom" ienākšanai konkrētajā tirgū SIA

"Baltkom TV SIA" stāvoklis tajā bija vērtējams kā

dominējošs28. Bet SIA "Lattelecom", kā jau

bija norādīts augstāk, veido stipru konkurences spiedienu uz

pārējiem tirgus dalībniekiem, t.sk. SIA "Baltkom TV

SIA". Ievērojot SIA "Multitone Balt" tirgus daļu

pēc abonentu skaita kritumu 2007.-2009.gadā vienlaicīgi pieaugot

kopējam abonentu skaitam, Konkurences padome uzskata, ka SIA

"Multitone Balt" (TVT) pārņemšana nekompensēs SIA

"Baltkom TV SIA" tās tirgus varas zaudējumu, kas rodas

SIA "Lattelecom" pieaugošās tirgus varas dēļ. SIA

"Baltkom TV SIA" tirgus daļas palielināšana

apvienošanās rezultātā nenovērsīs tās tirgus varas zaudēšanas

risku (īsā laika periodā SIA "Lattelecom" tirgus daļas

Jelgavas pilsētā ir pieaugusi līdz (*) %).

Novērojot maksas televīzijas tirgus attīstību, klientu

aizplūdumu no SIA "Baltkom TV SIA" un TVT, kā arī SIA

"Lattelecom" ar Ministra kabineta 2009.gada 17.februāra

rīkojumu Nr.115 "Par elektronisko sakaru komersanta

apstiprināšanu televīzijas programmu zemes apraidei

ciparformātā" piešķirtās tiesības, var secināt, ka pie

pašreizējās SIA "Baltkom TV SIA" un SIA "Multitone

Balt" komercstratēģijas tirgus daļām maksas televīzijas

tirgū Jelgavā nākotnē būs tendence samazināties.

Ņemot vērā minēto, un papildus, pamatojoties uz argumentāciju,

kura izklāstīta sakarā ar apvienošanās ietekmes izvērtēšanu

konkrētajā tirgū Rīgā, Konkurences padome secina, ka apvienošanās

maksas televīzijas tirgū arī Jelgavā neradīs negatīvas sekas

konkurencei būtiski to samazinot.

4.2. Interneta piekļuves unpublisko datu un

elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus

4.2.1. Konkrētās preces tirgus:

Saskaņā ar SPRK 2008.gada 12.novembra apstiprinātiem

noteikumiem Nr.425 "Par elektronisko sakaru komersantu

reģistrēšanu un elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu

sarakstu" publiskais interneta piekļuves pakalpojums ir

definēts kā "publiskais elektronisko sakaru pakalpojums, kas

nodrošina pieeju nacionāliem un starptautiskajiem interneta

resursiem". Tādējādi interneta piekļuves pakalpojums dod

lietotājam iespēju piekļūt jebkuram punktam globālajā tīklā.

Saskaņā ar minētajiem noteikumiem interneta piekļuves

pakalpojumi tiek detalizētāk definēti kā:

1) platjoslas interneta piekļuves pakalpojums, tas ir:

"publiskais interneta piekļuves pakalpojums ar datu

augšupielādes un lejupielādes ātruma starp elektronisko sakaru

tīkla punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu ne mazāk kā

144 kilobiti sekundē";

2) šaurjoslas interneta piekļuves pakalpojums, tas ir:

"publiskais interneta piekļuves pakalpojums ar datu

augšupielādes vai lejupielādes ātrumu starp elektronisko sakaru

tīkla pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu

līdz 144 kilobiti sekundē".

Publiskie interneta piekļuves pakalpojumi saskaņā ar SPRK

26.01.2005. noteikumiem "Elektronisko sakaru tīklu un

elektronisko sakaru pakalpojumu saraksts" ir publiski

pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu

pārraidi vai maršrutēšanu starp galaiekārtu un interneta

pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju u.c.) datu

lejupielādei vai augšupielādei interneta datu pārraides

tīklā.

Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 1.panta 11.punktu

interneta piekļuves pakalpojumi var tikt nodrošināti:

- fiksētos elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu

komutācijas tīklos, ieskaitot internetu);

- mobilo zemes elektronisko sakaru tīklos;

- tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla

izplatīšanai;

- kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos;

- elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantotas, lai

pārraidītu signālus.

Interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanas tirgu ir iespējams

sadalīt interneta vietējās piekļuves pakalpojumu tirgū un

interneta starptautiskās piekļuves pakalpojuma tirgū. Bez tam

Konkurences padome, tāpat kā savos iepriekšējos lēmumos, kuros

bija izvērtēti konkurences apstākļi interneta pieslēguma

pakalpojumu tirgū, uzskata, ka interneta pieslēgumi, izmantojot

fiksēto elektronisko sakaru tīklu, nav savstarpēji aizvietojami

ar interneta pieslēguma pakalpojumiem, izmantojot mobilo

elektronisko sakaru tīklu.

SIA "Baltkom TV SIA" un SIA "Baltkom TV

SIA" saistītie uzņēmumi - SIA "Baltinet Data", SIA

"MFL Serviss", SIA "LV Dats" darbojas

interneta vietējā piekļuves pakalpojumu tirgū, t.i., pakalpojumi

tiek sniegti galalietotājiem. Tāpat arī TVT nodrošina tikai

vietējo piekļuvi.

Publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi

ir "publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi, kas

nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu publiskajos

elektronisko sakaru tīklos, izņemot publiskos interneta

piekļuves, balss telefonijas, radio un televīzijas programmu

izplatīšanas pakalpojumus publiskajos elektronisko sakaru

tīklos". Datu pārraides pakalpojums ir tehnoloģiski

vienkāršākais un plašāk izmantotais pakalpojuma veids. Datu

pārraides pakalpojums nodrošina ātru un drošu vietējā mēroga vai

starptautisku datu pārraidi.

SIA "Baltkom TV SIA" un TVT datu pārraides

pakalpojumus sniedz tajās pašās teritorijās, kurās tiek sniegti

interneta piekļuves pakalpojumi.

Strikti nošķirt datu pārraides pakalpojumus no interneta

piekļuves pakalpojumiem ir grūti. Datu pārraides gadījumā līgums

tiek slēgts ar klientu (parasti tie ir lielie vai vidēji

uzņēmumi), kurš pieprasa saslēgt datu pārsūtīšanas punktus, t.i.,

Virtual Private Network ("Virtuālais privātais tīkls",

turpmāk tekstā - VPT). VPT ir publiska datora tīkla kopa, kas,

izmantojot dažādas sistēmas, izveidota tā, lai kā datu

pārsūtīšanas vidi izmanotu interneta tīklu. Šīs sistēmas izmanto

šifrēšanu un citus drošības pasākumus, lai piekļuve tīklam būtu

nodrošināta tikai autorizētiem lietotājiem un neviens cits datus

nevarētu pārķert. Par papildu samaksu klients var saņemt inteneta

piekļuves pakalpojumu. Intreneta piekļuves pakalpojumu parasti

izmanto nelielie klienti un privātpersonas, taču tas nenozīmē, ka

klienti nevar saņemt arī datu pārraides pakalpojumus. Ņemot vērā

iepriekš minēto, ir sarežģīti norobežot šos abus

pakalpojumus.

Tāpēc Konkurences padome šīs lietas ietvaros izskatīs

internerta piekļuves un datu pārraides pakalpojumus, nenodalot

tos.

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome kā konkrētās preces

tirgu atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 5.punktam definē

interneta vietējā pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu

tirgu.

4.2.2.Konkrētais ģeogrāfiskais

tirgus

SIA "Baltkom TV SIA" sniedz interneta vietējās

piekļuves pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un Salaspilī,

izmantojot savus elektroniskos tīklus. Jelgavas pilsētā šos

pakalpojumus sniedz saistītais uzņēmums SIA "Aldems",

Limbažos, Salacgrīvā, Valmierā un Viļķenē - saistītais uzņēmums

SIA "LV Dats", Jūrmalas pilsētā - saistītais uzņēmums

SIA "Baltinet Data".

TVT interneta vietējās piekļuves pakalpojumus sniedz Rīgas

pilsētā (SIA "Neonets"), Ludzā, Jelgavā (SIA

"Multitone Balt"), Baložos (SIA "Neonets"),

Jēkabpilī (SIA "Tehnonets"), Līvānos (SIA

"Tehnonets"), Koknesē (SIA "Tehnonets").

Ņemot vērā minēto, apvienošanās dalībnieku darbība pārklājās

Rīgas pilsētas teritorijā un Jelgavas pilsētas teritorijā.

Ietekmētais tirgus līdz ar to būtu vērtējams kā vietējais tirgus,

t.i., teritorijas, kurās pārklājās apvienošanās dalībnieku

elektronisko sakaru tīkli, kas nodrošina interneta pieslēgumu.

Vienlaicīgi Konkurences padome izskatīja konkurences apstākļus

plašāk definētajā ģeogrāfiskajā tirgū - Latvijas teritorijā,

ievērojot to, ka viens no lielākajiem interneta pakalpojuma

sniedzējiem - SIA "Lattelecom" jau ilgstoši darbojās

visā Latvijas teritorijā un situācija interneta tirgū var tikt

vērtēta arī visā Latvijā kopumā.

Tādējādi Konkurences padome secina, ka konkrētie ģeogrāfiskie

tirgi atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 3.punktam ir Rīga,

Jelgava un Latvija.

Ņemot vērā minēto, par konkrētajiem tirgiem tiek definēti:

1) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu

tirgus Rīgā;

2) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu

tirgus Jelgavā;

3) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu

tirgus Latvijā.

4.2.3. Apvienošanas ietekmes

izvērtējums konkrētajos tirgos

Elektronisko sakaru līmeņa attīstība un tirgus situācija

nosaka interneta pieslēgumu tehniskās iespējas un tarifu

dažādību, piedāvājot klientiem lielāku pakalpojumu izvēli.

Pateicoties elektronisko sakaru attīstībai, lietotājiem ir

pieejami visdažādākie tehnoloģiskie risinājumi interneta

pieslēgumu jomā.

Latvijā ir izplatīti visi Eiropā pieejamie tehnoloģiju un

interneta pieslēgumu veidi: sākot no iezvanpieejas līdz

optiskajiem pieslēgumiem. Latvijā strauji pieaug to cilvēku

skaits, kas internetu lieto mājās. Rezultāti rāda, ka gandrīz

visiem (90%) interneta lietotājiem Latvijā šobrīd ir mājas

datori. No tiem 92% ir arī mājas interneta pieslēgums. Jaunākie

pētījuma rezultāti parāda tendenci, ka arvien samazinās interneta

lietotāju īpatsvara starpība starp Rīgu un pārējām Latvijas

pilsētām. Par to, ka interneta lietošana Latvijas pilsētās un

Rīgā izlīdzinās, liecina arī interneta pieslēgumu pieejamība

mājās. Iepriekš minētie dati liecina, ka ar katru gadu interneta

pieslēguma pakalpojumus sāk lietot arvien vairāk Latvijas

iedzīvotāju, tādējādi var secināt, ka ir paaugstinās pieprasījums

pēc minētā pakalpojuma un tirgus nav piesātināts.

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju par lielākiem

interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu sniedzējiem

Jelgavā ir uzskatāmas šādas komercsabiedrības: SIA

"Lattelecom", SIA "Aldems", SIA

"Multitone Balt", SIA "Ilva ltd". Iepriekš

minēto komercsabiedrību tirgus daļas ir atspoguļotas tabulās:

Tabula 8. Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus

lielums un sadalījums Jelgavā pēc privāto abonentu skaita

2007.-2009.gadā

Interneta un datu pārraides

pakalpojumu tirgus lielums Jelgavā abonentu skaita

Operators

2007.gads

2008.gads

2009.gads

Abonentu skaits

Tirgus daļa, %

Abonentu skaits

Tirgus daļa, %

Abonentu skaits

Tirgus daļa, %

SIA

"Lattelecom"

(*)

SIA "Aldems"

(*)

SIA "Multitone

Balt"

(*)

SIA "ILVA ltd"

(*)

KOPĀ

(*)

100

(*)

100

(*)

100

Tabula 9. Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus

lielums un sadalījums Jelgavā pēc apgrozījuma Ls

2007.-2009.gadā

Interneta un datu pārraides

pakalpojumu tirgus lielums Jelgavā pēc apgrozījuma Ls

Operators

2007.gads

2008.gads

2009.gads

Apgrozījums, Ls

Tirgus daļa, %

Apgrozījums, Ls

Tirgus daļa, %

Apgrozījums, Ls

Tirgus daļa, %

SIA

"Lattelecom"

(*)

SIA "Aldems"

(*)

SIA "Multitone

Balt"

(*)

SIA "ILVA ltd"

(*)

KOPĀ

(*)

100

(*)

100

(*)

100

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju par lielākiem

interneta un datu pārraides pakalpojumu sniedzējiem

Latvijā30 ir uzskatāmas šādas komercsabiedrības: SIA

"Lattelecom", AS "Balticom", SIA

"Baltkom TV SIA", SIA "MiTs", SIA

"Izzi". Iepriekš minēto komercsabiedrību tirgus daļas

ir atspoguļotas sekojošās tabulās:

Tabula 10. Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus

lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Latvijā

2007.-2009.gadā

Interneta un datu pārraides

pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu

skaita Latvijā 2007.-2009.gadā

Operators

2007.gads

2008.gads

2009.gads

Abonentu skaits

Tirgus daļa, %

Abonentu skaits

Tirgus daļa, %

Abonentu skaits

Tirgus daļa, %

SIA

"Lattelecom"

(*)

AS Balticom

(*)

SIA "Baltkom TV

SIA"

(*)

SIA "Aldems"

(*)

SIA

"Promaks"

(*)

SIA "Baltinet

Data"

(*)

SIA "MFL

Serviss"

(*)

SIA

"Tekalats"

(*)

SIA "Uninet"

(*)

SIA "SV Net"

(*)

SIA "MiTs"

(*)

SIA "IZZI"

(*)

SIA "Livas"

(*)

SIA

"Latbūvserviss"

(*)

SIA

"Groteks"

(*)

SIA "Zemgales

Tīkli"

(*)

SIA "Multitone

Balt"

(*)

SIA

"Technonet"

(*)

SIA "Neonet"

(*)

TVT

(*)

Citi operatori Rīgā

kopā

(*)

Citi operatori reģionos

kopā

(*)

KOPĀ

(*)

100

(*)

100

(*)

100

Tabula 11. Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus

lielums un sadalījums pēc apgrozījuma Latvijā 2007.-2009.gadā

Interneta un datu pārraides

pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma Latvijā

Operators

2007.gads

2008.gads

2009.gads

Apgrozījums, Ls

Tirgus daļa, %

Apgrozījums, Ls

Tirgus daļa, %

Apgrozījums, Ls

Tirgus daļa, %

SIA

"Lattelecom"

(*)

"Balticom"

(*)

SIA "Baltkom TV

SIA"

(*)

SIA "Aldems"

(*)

SIA

"Promaks"

(*)

SIA "Baltinet

Data"

(*)

SIA "MFL

Serviss"

(*)

SIA

"Tekalats"

(*)

SIA "Uninet"

(*)

SIA "SV Net"

(*)

SIA "MiTs"

(*)

SIA "IZZI"

(*)

SIA "Livas"

(*)

SIA

"Latbūvserviss"

(*)

SIA

"Groteks"

(*)

SIA "Zemgales

Tīkli"

(*)

SIA "Multitone"

Balt

(*)

SIA

"Technonet"

(*)

SIA "Neonet"

(*)

TVT

(*)

Citi operatori Rīgā

kopā

(*)

Citi operatori reģionos

kopā

(*)

KOPĀ

(*)

100

(*)

100

(*)

100

Izvērtējot tabulā atspoguļotos datus, konstatējams, ka

lielākais tirgus dalībnieks konkrētajā tirgū Jelgavā ir SIA

"Lattelecom" ar tirgus daļu ap (*)% pēc abonentu skaita

un ap (*)% pēc apgrozījuma. SIA "Aldem" (SIA

"Baltkom TV SIA" piederošs uzņēmums) un SIA

"Multitone Balt" (TVT piederošs uzņēmums) tirgus daļas

konkrētajā tirgū ir vairākkārt mazākas. Ņemot vērā šādu tirgus

sadalījumu, nav pamata uzskatīt, ka SIA "Aldems" ir

tirgus vara konkrētajā tirgū Jelgavā. Tā kā SIA "Multitone

Balt" tirgus daļa ir 4-5 reizes mazāka nekā SIA

"Aldem" tirgus daļa, nav pamata uzskatīt, ka

apvienošanās rezultātā var izveidoties SIA "Aldem"

dominējošais stāvoklis konkrētajā tirgū Jelgavā vai būtiski

samazināsies konkurence. Svarīgs apstāklis ir tas, ka SIA

"Lattelecom" tīkla pārklājums ir daudz lielāks un

aptver arī teritorijas daļas, kurās nav apvienošanās dalībnieku

tīkla pārklājuma. Tāpēc, pat ja konkrētajās adresēs apvienošanās

dalībnieki nekonkurē savā starpā, tie konkurē šajās adresēs ar

SIA "Lattelecom", kas ir ļoti efektīvs konkurents, spēj

piedāvāt pakalpojumu komplektus, ieskaitot bezmaksas televīziju,

ar t.s. "dziļu kabatu".

Konkurences padome konstatēja, ka Jelgavas pilsētas robežās

situācija interneta piekļuves un datu pārraides pakalpojuma tirgū

būtiski neatšķiras no situācijas Latvijā kopumā.

Apvienošanās dalībnieki ziņojumā norāda, ka "interneta

tirgus attīstība Jelgavas pilsētas teritorijā būs līdzīga kā visā

Latvijā kopumā. Pakalpojumus sniedz dominējošais operators SIA

"Lattelecom", kuram pieder Latvijas teritoriju

visaptverošs elektronisko sakaru tīkls (vairāk kā 80% Latvijas

teritorijas - gan Rīgā, gan ģeogrāfiski attālinātās teritorijās

un teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu) un vairāk kā 60-70

mazie interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji. Rīgas un

Jelgavas iedzīvotājiem vienas mājas robežās ir izvēles iespēja

starp vismaz diviem interneta piekļuves pakalpojumu

sniedzējiem.

Turpmākā interneta tirgus attīstība Rīgas un Jelgavas pilsētas

teritorijā būs līdzīga kā Latvijā kopumā. Kopējais privāto

interneta piekļuves pakalpojums abonentu skaits līdz 2010.gada

beigām Rīgā pieaugs līdz 180 000 tūkstošiem, Jelgavā - līdz 15

000 tūkstošiem. Proporcionāli abonentu dalījums starp interneta

piekļuves pakalpojumu sniedzējiem būtiski nemainīsies".

Konkrētajā tirgū pastāv šādas ienākšanas barjeras:

1) tirgū ir pakalpojuma sniedzējs, kas sasniedzis tāda mēroga

ekonomiju, kas ļauj nodrošināt plašu elektronisko sakaru

pakalpojuma sniegšanu, ko patērētājiem ir izdevīgāk abonēt kopā

ar interneta piekļuves pakalpojumiem (SIA "Lattelecom"

grupas apgrozījums 2006.finanšu gadā Latvijā bijis Ls 143 712

000);

2) izmaksas infrastruktūras izbūvei;

3) pieeja vietējai elektronisko sakaru infrastruktūrai (SIA

"Lattelecom" kabeļu kanalizācijas īpašuma

tiesības);

4) administratīvās barjeras (alternatīvās elektronisko sakaru

infrastruktūras izveidei ir nepieciešami vairāku valsts

institūciju saskaņojumi un atļaujas).

Konkurences padome secina, ka apvienošanās rezultātā

neradīsies papildu barjeras ienākšanai konkrētajā tirgū.

Apvienošanās sekmēs efektīvāku konkurenci konkrētajos tirgos, jo

tādējādi tiks veicināta dominējošā uzņēmuma SIA

"Lattelecom" konkurenta konkurētspēja.

Ņemot vērā augstāk minēto, Konkurences padome uzskata, ka SIA

"Baltkom TV SIA" un TVT apvienošanās darījuma rezultātā

situācija interneta piekļuves un datu pārraides pakalpojuma tirgū

Jelgavā, Rīgā un arī Latvijā kopumā nemainīsies, tāpat

neradīsies, nenostiprināsies SIA "Baltkom TV SIA"

dominējošais stāvoklis, kā arī nenotiks konkurences būtiska

samazināšanās konkrētajos tirgos Rīgā, Jelgavā un Latvijā

kopumā.

4.3. Balss telefonijas pakalpojuma

tirgus

SIA "Baltkom TV SIA" piedāvā arī balss telefonijas

pakalpojumus. TVT un tai piederošie uzņēmumi šos pakalpojumus

nepiedāvā, tāpēc apvienošanās rezultātā balss telefonijas

pakalpojumu tirgus netiks ietekmēts.