4. pants

1Konkrētie tirgi

2Konkrētais tirgus Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē

3ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto

4ģeogrāfisko tirgu. Atbilstoši Konkurences likuma 1.panta

55.punktam "konkrētās preces tirgus - noteiktās preces

6tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo

7noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā

8pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes

9un lietošanas īpašības". Savukārt atbilstoši Konkurences

10likuma 1.panta 3.punktam "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus -

11ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās

12preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem,

13un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām

14teritorijām".

15Saskaņā ar apvienošanās dalībnieku sniegto informāciju SIA

16"Baltkom TV SIA" un TVT apvienošanās var ietekmēt trīs

17konkrētos preces tirgus Jelgavas un Rīgas pilsētās, proti,

18televīzijas un skaņas izplatīšanas (kabeļtelevīzijas) pakalpojuma

19tirgu, interneta piekļuves pakalpojuma tirgu, datu un

20elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgu. Elektronisko

21sakaru pakalpojumi - interneta piekļuves pakalpojumi, publisko

22datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi, nomāto

23līniju pakalpojumi, fiksētās telefonijas pakalpojumi, televīzijas

24un skaņas izplatīšanas pakalpojumi, mobilās telefonijas

25pakalpojumi u.c. - pēc to raksturojošām īpašībām un pielietojuma

26iespējām nav savstarpēji aizvietojami no pieprasījuma viedokļa

27(apmierina dažādas patērētāja vajadzības), bet daļēji ir

28aizvietojami no piedāvājuma puses. Konkurences padome uzskata, ka

29šajā lietā ir pamatoti aizvietojamības iespēju no pieprasījuma

30puses atzīt par primāro, līdz ar to iepriekš uzskaitītie

31elektronisko sakaru pakalpojumi veido atsevišķus konkrētās preces

32tirgus Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē.

334.1. Televīzijas un skaņas

34izplatīšanas pakalpojuma tirgus

354.1.1. Konkrētās preces tirgus

36Radio un televīzijas likuma 2.panta 6.punkts nosaka, ka

37programmu izplatīšana ir signālu pārraide (programmu novadīšana

38no avota līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana.

39Savukārt raidīšana ir programmu sākotnēja izplatīšana publiskai

40uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu

41palīdzību atklātā vai kodētā veidā, lietojot radiofrekvenču

42spektru daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs

43(radio) un kanālos (televīzijai) (Radio un televīzijas likuma

442.panta 8.punkts).

45Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju pastāv

46šādas signāla pārraides tehnoloģijas:

471) pārraide ar kabeļtīkla palīdzību (kabeļtelevīzijas

48pakalpojumi);

492) pārraide ar individuālo mikroviļņu daudzpunktu sadales

50sistēmu (MMDS) jeb dekodera palīdzību (MMDS jeb TV dekodera

51pakalpojumi);

523) pārraide ar virszemes ciparu televīzijas sistēmas (DVB-T)

53palīdzību (virszemes televīzijas pakalpojumi);

544) pārraide ar satelīta signālu uztverošo iekārtu palīdzību

55tieši pakalpojuma saņēmējam (satelīttelevīzijas pakalpojumi).

565) pārraide ar IPTV tehnoloģiju, kas nosacīti var tikt

57pieskaitīts pie pārraides, izmantojot kabeļtīklu.

581) "Kabeļtelevīzija (..) ir elektroniskie saziņas

59līdzekļi, kas raida noteiktam klausītāju vai skatītāju lokam -

60abonentiem - ar vienvirziena vai divvirzienu (interaktīvo)

61informācijas plūsmu, bet tie nav sakaru līdzekļi, ar kuru

62palīdzību abonenti var savstarpēji sazināties" (Radio un

63televīzijas likuma 33.panta pirmā daļa).

64Kabeļtelevīzijas pakalpojuma nodrošināšanai ir nepieciešams

65kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana ir saistīta ar projektēšanas

66un izbūves izmaksām. Elektronisko sakaru komersants (šajā

67gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniedzējs) saņem kodēto

68satelīta signālu savā uztveršanas punktā, dekodē signālu un

69pārraida to pa tīklu pieslēgtajiem abonentiem (mājsaimniecībām,

70viesnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam nav nepieciešamas

71iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu iekārtas signāla

72uztveršanai. Kabeļtelevīzijas tīklā, ņemot vērā noteiktus

73kabeļtīkla tehniskos parametrus, var izplatīt arī ciparu

74televīzijas signālu. Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas pakalpojumu

75ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma pakalpojumu.

76Rīgā kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas

77komercsabiedrības: SIA "Baltkom TV SIA", SIA

78"IZZI", SIA "MiTS", TVT, SIA "Livas

79KTV", SIA "L.A.T.".

80Jelgavā kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas

81komercsabiedrības: SIA "Baltkom TV SIA", SIA

82"Multitone balt".

832) MMDS sistēmas darbība ir līdzīga digitālās televīzijas

84sistēmas (DVB-T) darbībai. Galvenā atšķirība it tāda, ka MMDS ir

85analogā sistēma, bet DVB-T digitālā. MMDS tiek nodrošināts

86sekojošā veidā: elektronisko sakaru komersants (šajā gadījumā -

87MMDS vai digitālās televīzijas pakalpojumu sniedzējs) saņem

88kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā (televīzijas

89tornī) un pārraida to pieslēgtajiem abonentiem ar uztverošās

90antenas un konvertora palīdzību, kuri tiek uzstādīti pie

91abonenta. Signāla dekodēšana notiek pie abonenta ar dekodera

92palīdzību. Saskaņā ar SPRK 2007.gada 19.decembra lēmumu Nr.607

93"Par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām"

94sabiedrībai ar ierobežotu atbildību SIA "Baltkom TV

95SIA" tiek piešķirtas radiofrekvenču spektra joslas 2500MHz -

962692MHz lietošanas tiesības ar darbības termiņu līdz 2013.gada

9731.decembrim izmantošanai MMDS sistēmā.

98Saskaņā ar Ministra kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumiem

99Nr.1151 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu

100sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru

101sistēmās, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas

102vispārīgajiem nosacījumiem (Nacionālais radiofrekvenču

103plāns)" radiofrekvenču spektra joslas 2500MHz - 2690MHz

104iedalījums MMDS sistēmām ir spēkā līdz 2013.gada

10531.decembrim.

106Tas nozīmē, ka SIA "Baltkom TV SIA" 2014.gada

1071.janvārī būs jāpārtrauc signāla pārraides MMDS formātā.

108Izņemot SIA "Baltkom TV SIA", nav zināmi citi tirgus

109dalībnieki, kas sniedz televīzijas pakalpojumus, izmantojot MMDS

110tehnoloģiju.

1113) Virszemes ciparu televīzijas pakalpojumi. Pašlaik Latvijā

112notiek pāreja no virszemes analogas televīzijas uz virszemes

113ciparu televīziju (nereti ar jēdzienu "ciparu

114televīzija" saprot tieši virszemes ciparu televīziju).

115Virszemes signāla raidīšanai (kā analogā formātā, tā arī ciparu

116formātā) ir nepieciešamas radiofrekvences. Virszemes ciparu

117televīzijas priekšrocības, salīdzinot ar virszemes analogo

118televīziju, ir nemainīgi augsta attēla kvalitāte, neatkarīgi no

119uztveršanas apstākļiem (kamēr vien ir signāls), kā arī tas, ka

120vienā frekvenču joslā ir iespējams izvietot vairākus kanālus.

121Ministra kabinets 2009.gada 17.februārī izdeva rīkojumu Nr.115

122"Par elektronisko sakaru komersanta apstiprināšanu

123televīzijas programmu zemes apraidei ciparformātā", ar kuru

124SIA "Lattelecom" tika apstiprināta par komersantu, kurš

125nodrošinās televīzijas programmu apraidi ciparformātā. Pēc

126analogās televīzijas raidīšanas pārtraukšanas, kad tiks

127atbrīvotas radiofrekvences, SIA "Lattelecom" būs

128iespēja paplašināt ciparu virszemes televīzijas kanālu klāstu

129līdz pat 70 kanāliem1.

130Šobrīd virszemes ciparu televīziju skatās jau vairāk nekā 50

131000 abonentu, un vairāk nekā 22 000 abonentu papildus bezmaksas

132kanāliem izvēlējušies abonēt kādu no maksas

133pakām2.

1344) Satelīttelevīzijas pakalpojumus nodrošina sekojoši:

135abonents saņem kodēto signālu tieši no satelīta ar individuālo

136satelītuztvērēja un dekodera palīdzību. Tātad bez starpnieka

137palīdzības.

138Papildus programmu atkodēšanai ir nepieciešams dekodējošais

139līdzeklis - karte, ko var nopirkt no raidorganizācijām. Turklāt

140jāatzīmē to, ka daļu televīzijas programmu ar individuāliem

141satelītuztvērējiem nav iespējams uztvert, jo šo programmu

142uztveršanai dekodējošos līdzekļus raidorganizācijas pārdod tikai

143kabeļtelevīzijas operatoriem, bet ne individuāliem

144skatītājiem.

145Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju

146satelīta televīzijas pakalpojumus (tehnoloģisks risinājums un

147programmas) Latvijā sniedz kompānija VIASAT, SIA

148"Unisat".

1495) Interneta televīzijas (IP televīzija) pakalpojumus

150nodrošina sekojoši - televīzijas signāls tiek raidīts, izmantojot

151platjoslas interneta pieslēgumu, tādā veidā var nodrošināt gan

152interneta, gan televīzijas pieslēgumu. Tas nozīmē, ka dzīvojamās

153mājās nav jāvelk papildus kabeļi vai mājas ārpusē jāuzstāda

154satelītuztvērēji.

155Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju

156interneta televīzijas pakalpojumus sniedz sekojošas

157komercsabiedrības: SIA "Lattelecom" Rīgā un Jelgavā,

158SIA "Livas KTV" Rīgā.

159Pašlaik interneta televīzijas piedāvājums tiek uzskatīts par

160vienu no perspektīvākajiem piedāvājumiem nākotnē maksas

161televīzijas tirgū, jo daudzas mājsaimniecības izvēlas tieši šo

162pakalpojumu, jo tas ir ļoti ērti pieslēdzams un var izmantot

163viena veida ierīci, lai lietotu gan internetu, gan skatītos

164televīziju, kā arī lietotājiem papildus ir iespējas lietot

165televīzijas gidu, videonomas pakalpojumus, atgādinājumus, iespēju

166apstrādāt dažādus augstās kvalitātes grafiskus pielikumus.

167Lai noteiktu konkrēto tirgu, Konkurences padome salīdzināja

168dažādu televīzijas signālu tehnoloģiju savstarpējās

169aizvietojamības iespējas. Galvenie faktori, kas jāņem vērā,

170nosakot konkrētās preces tirgus robežas, ir patērētāju un

171piegādātāju viedoklis par preču aizstājamību. No patērētāju puses

172galvenais aizvietojamību noteicošais faktors ir dažādu

173tehnoloģiju izmantošanas izmaksas atšķirības, kā arī t.s.

174"pārslēgšanas izmaksas" (t.i., resursi (arī naudas

175ziņā), kas nepieciešami, lai pārslēgtos no vienas tehnoloģijas

176izmantošanas uz citas tehnoloģijas izmantošanu), jo to apmērs var

177atturēt patērētājus no pārslēgšanās uz citas tehnologijas

178izmantošanu. No piegādātāju viedokļa ir vērtējams, cik viegli tie

179var pārorientēties uz pakalpojuma sniegšanu, izmantojot citas

180tehnoloģijas.

181Dažādu tirgus dalībnieku-televīzijas operatoru sniegtā

182informācija liecina, ka pārorientēties uz televīzijas pakalpojuma

183sniegšanu, izmantojot citu tehnoloģiju, ir iespējams tikai

184teorētiski, bet praktiski neiespējams, jo:

185- nepieciešamas lielas investīcijas;

186- tirgus ir piesātināts;

187- nav ekonomiski pamatoti dublēt infrastruktūru (piemēram, ja

188teritoriju jau pārklāj kāds televīzijas tīkls, tad būvēt šajā

189teritorijā kabeļtīklu ir ekonomiski nepamatoti, vai arī atdeve

190nebūs pietiekama, lai segtu izmaksas samerīgā periodā).

191Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka no

192piegādātāja viedokļa aizvietojamība starp dažādām tehnoloģijām,

193kas nodrošina televīzijas signāla raidīšanu, ir ierobežota.

194Attiecībā par dažādu tehnoloģiju savstarpējo aizvietojamību,

195nodrošinot televīzijas signāla raidīšanu, no patērētāju viedokļa

196Konkurences padome uzskata, ka patērētājiem ir svarīgi, kāda ir

197maksa par pakalpojumu (ņemot vērā arī kvalitāti un apjomu), bet

198nav svarīgi, ar kādas tehnoloģijas palīdzību pakalpojums tiks

199nodrošināts. Šis viedoklis ir pamatojams ar noteikumiem, kas ir

200vērojami maksas televīzijas tirgū kopš brīža, kad SIA

201"Lattelecom" sāka aktīvi piedāvāt patērētājiem

202virszemes ciparu televīzijas pakalpojumus un interneta

203televīzijas pakalpojumus - ir redzams, ka tirgū saasinājās

204konkurence un maksas televīzijas operatori arī aktivizējušies

205savu pakalpojumu piedāvāšanā. Kā piemēru var minēt kompānijas

206VIASAT jauno cenas piedāvājumu, kā arī apstākli, ka vairāki

207maksas televīzijas operatori (neatkarīgi no raidīšanas

208platformas) uzskata, ka to darbību būtiski ietekmē SIA

209"Lattelecom" darbības, piedāvājot virszemes ciparu

210televīzijas pakalpojumus (piemēram, SIA "TV3 Latvia"

21117.02.2010., SIA "Baltkom TV SIA" 23.02.2010. un SIA

212"IZZI" 08.03.2010. iesniegums).

213Ņemot vērā minēto, Konkurences padome salīdzināja satura un

214cenu ziņā dažādu maksas televīzijas operatoru pamata pakas

215piedāvājumus, kuri ir patērētājam pieejami, neatkarīgi no

216platformas. Tirgū ir šādi piedāvājumi:

217Tabula 1. Dažādu televīzijas operatoru maksas televīzijas

218piedāvājumu patērētājiem salīdzinošā tabula3, kurā

219iekļauts lētākais televīzijas kanālu paku piedāvājums operatora

220piedāvātajā attiecīgajā tehnoloģijā

221Pakalpojuma sniedzējs

222Kanālu skaits

223Abonēšanas maksa mēnesī

224(lētākā)

225Papildus izmaksas

226patērētājam

227SIA "Baltkom TV

228SIA"

22914

230(kabeļtelevīzija)4

23121 (MMDS

232tehnoloģija)5

2335,49Ls

2348,51Ls

2359,99Ls vienreizējs maksājums

236par pieslēgumu

23735,00Ls (dekoders)

238SIA

239"Lattelecom"

24018 kanāli (virszemes ciparu

241televīzija) Ekonomiskā paka6

2423,50 Ls

24344,50 Ls (dekoders)

244TVT

24537 (kabeļtelevīzija

246)7

2473,20 Ls/3,80 Ls/4,90 Ls

248Pieslēgums 10 Ls

249SIA "IZZI"

25013 (Ētera plus paka,

251kabeļtelevīzija)8

25221 (kabeļtelevīzija,

253Kalnciemā (Pamatpaka))

25428 (ciparu kabeļtelevīzija,

255Rīgā (Bāzes paka))9

2565,50 Ls

257(7,00 Ls)

2586,00Ls

25914,90 Ls (pieslēguma

260maksa)

2613 Ls/mēn. par dekodera

262īri

263"VIASAT AS Latvia

264filiāle"10

26520 (DVB-S)

2665,90Ls

26716,60 Ls (pieslēguma

268maksa)

269SIA "Livas KTV"

27011 (kabeļtelevīzija (Ētera

271bloks))11

27248 (ciparu

273kabeļtelevīzija)12

2744,50Ls

2756,00 Ls

27635,00Ls (dekoders)

277Atšķirības pakalpojumu cenās:

2781) kabeļtelevīzijas (t.sk., MMDS) pakalpojumu ikmēneša

279(turpmāk - abonēšanas) maksas svārstās no Ls 3,20 līdz Ls 12,00

280atkarībā no tirgus dalībnieka, pakalpojuma sniegšanas vietas un

281TV kanālu pakā iekļauto kanālu skaita. Abonēšanas maksā nav

282iekļauta maksa par pieslēgumu.

2832) ciparu kabeļtelevīzijas abonēšanas maksa svārstās no Ls

2845,49 līdz Ls 12,60 atkarībā no komersanta pakalpojuma sniegšanas

285vietas un paketē iekļauto kanālu skaita. Jāņem vērā, ka cenā nav

286iekļauta maksa par dekodera iegādi Ls 35,00.

2873) SIA "Lattelecom" piedāvā saviem klientiem

288pakalpojumu Bezmaksas paku13, kā arī

289virszemes maksas televīzijas paku, kas sevī ietver 18 kanālus un

290cena par šo pakalpojumu ir Ls 3,50. Jāņem vērā, ka cenā nav

291iekļauta maksa par dekodera un viedkartes iegādi Ls 44,50.

2924) satelīttelevīzijas pakalpojumu abonēšanas maksa svārstās

293atkarībā no komersanta paketē iekļauto kanālu skaita. VIASAT

294piedāvājumā abonēšanas maksa svārstās robežās Ls 5,90 līdz Ls

2959,90. Piedāvājumā nav iekļautas maksas par pieslēgumu un

296karti.

297Tā kā kopējos maksājumus par televīzijas pakalpojumu

298patērētājam veido gan abonēšanas maksa, gan pieslēguma maksa vai

299maksa par dekoderu (viedkarti (atkarībā no tehnoloģijas)), kas

300tiek maksāta vienu reizi atšķirībā no abonēšanas maksas, tad

301objektīvam salīdzinājumam Konkurences padome aprēķināja

302patērētāja maksājumu par televīzijas pakalpojumiem, iekļaujot arī

303televīzijas operatoru norādītos vienreizējos maksājumus.

304Objektīvākam salīdzinājumam, aprēķinot patērētāja kopējo gala

305maksājumu, var attiecināt vienreizējas maksas uz ilgstošāku nekā

306viens mēnesis periodu, t.i., uz vienu gadu (neiekļaujot

307līgumsodus par līguma laušanu u.tml.). Tā, piemēram, maksājumi

308viena gada garumā par SIA "Baltkom TV SIA"

309kabeļtelevīzijas pakalpojumu sastāda: abonēšanas maksa ir Ls 5,49

310mēnesī, kas kopā gadā veido Ls 65,88. Pieslēguma maksa - Ls 9,99,

311tad kopā ir Ls 75,87 vienā gadā.

312Pēc šāda parauga aprēķinot vairāku piegādātāju minimālo paku

313izcenojumus, konstatējams, ka SIA "Lattelecom"

314pakalpojuma gada maksa ir Ls 39,00, kas ir tikai dekodera cena,

315un par maksas televīzijas kanālu paku - Ls 87,00. SIA

316"IZZI" - Ls 80,9 par minimālo kabeļtelevīzijas paku un

317Ls 108 - par minimālo ciparu kabeļtelevīzijas paku. VIASAT - Ls

31887,40, SIA "Livas KTV" - Ls 54 par minimālo

319kabeļtelevīzijas paku un Ls 107 par minimālo ciparu

320kabeļtelevīzijas paku. TVT gada maksa par minimālo

321kabeļtelevīzijas paku ir atkarīga no dzīvojamā rajona Rīgas

322pilsētā: Ls 48,40, Ls 55,60, Ls 68,8014.

323Tabula 2. Dažādu televīzijas operatoru piedāvājumu salīdzinošā

324tabula (apkopotie dati)

325Platforma

326Operators

327Kanālu skaits

328Gada maksa, Ls

329Kabeļtelevīzija

330SIA "Baltkom TV SIA"

33114

33275,87

333TVT

33437

33548,4-68,8

336SIA "IZZI"

33713

33880,9

33928

340108

341SIA "Livas KTV"

34211

34354

34448

345107

346MMDS

347SIA "Baltkom TV SIA"

34821

349137,12

350Virszemes ciparu

351televīzija

352SIA "Lattelecom"

3535*

35439*

35518

35686,5

357Satelīttelevīzija

358VIASAT

35920

36087,4

361* bezmaksas paka, kuras abonēšanas gadījumā būtu jāmaksā tikai

362par dekodera iegādi

363No minētā konstatējams, ka:

3641) kabeļtelevīzijas (analogas un ciparu) piedāvājumi atšķiras

365cenu un kanālu skaita ziņā. Nepastāv korelācija starp kanālu

366skaitu un cenas lielumu: par līdzīgu (kanālu skaita ziņā)

367piedāvājumu cena var būtiski atšķirties. Kopējā tendence tomēr ir

368tāda, ka jo vairāk televīzijas kanālu pakā, jo augstāka ir

369cena;

3702) kabeļtelevīzijas piedāvājumi kopumā ir lētāki par

371satelīttelevīzijas un virszemes televīzijas piedāvājumiem, tomēr

372jāņem vērā televīzijas kanālu skaits pakās, kuru cenas

373salīdzina;

3743) satelīttelevīzijas pakalpojuma piedāvājums cenas un satura

375ziņā ir aizvietojams ar virszemes ciparu televīzijas piedāvājumu

376(maksas paku);

3774) TVT piedāvājums ir vislētākais, bet tas ir konkurēt spējīgs

378tikai atsevišķās pilsētās;

3795) Atšķirības saturā un apjomā:

380- kabeļtelevīzijas pakalpojumu saņēmējiem tiek piedāvātas

381dažādas televīzijas kanālu pakas:

382SIA "Baltkom TV SIA" piedāvā trīs televīziju

383programmu pakas - 14, 38, 59;

384TVT piedāvā trīs televīziju programmu pakas - 11, 37, 58;

385SIA "IZZI" piedāvā četras televīziju programmu pakas

386- 13, 21, 29, 52;

387SIA "Livas KTV" piedāvā četras televīziju programmu

388pakas - 11, 19, 38, 63.

389- DVB-T pakalpojumu saņēmējiem tiek piedāvātas dažādas

390programmu paketes:

391SIA "Baltkom TV SIA" piedāvā trīs televīziju

392programmu pakas - 21, 68, 94, kā arī četrus izvēles blokus;

393SIA "IZZI" piedāvā vienu bāzes paku ar 28 kanāliem

394un divpadsmit izvēles blokiem;

395SIA "Lattelecom" piedāvā četras televīziju programmu

396pakas - 1, 5, 18, 32;

397SIA "Livas KTV" piedāvā vienu televīzijas kanālu

398bāzes paku ar 49 kanāliem un četriem papildus blokiem.

399- satelīttelevīzijas pakalpojumu saņēmējiem ir iespējas

400skatīties visus kanālus, kurus uztver satelītuztvērējs un atkodē

401dekoders. Parasti tie ir vairāki desmiti kanālu.

4026) televīzijas operatori piedāvā arī dažādas atlaides,

403piemēram, pirmajiem diviem pakalpojuma izmantošanas mēnešiem, vai

404samazināta cena, gadījumā, ja pakalpojums tiks nodrošināts ne

405mazāk kā divus gadus. Tas arī liecina par savstarpējo konkurenci

406(klientu piesaistīšanā), un tādējādi par dažādu tehnoloģiju

407savstarpējo aizvietojamību no patērētāju viedokļa.

408No minētā Konkurences padome secina, ka kopumā cenu un satura

409ziņā piedāvājumi tirgū ir ļoti dažādi. Patērētājiem tiek

410piedāvāts plašs klāsts, bet patērētāja izvēli stipri ierobežo

411tīklu pārklājumu neesamība. Gadījumos, kad pārklājas dažādu

412platformu tīkli, vienā no kuriem ir vislētākais piedāvājums,

413t.i., piemēram, SIA "Lattelecom" tīkls, TVT tīkls

414(vislētākais piedāvājums) un VIASAT tīkls, TVT televīzijas

415piedāvājums ir neaizstājams ar citiem piedāvājumiem izmaksu ziņā

416no patērētāju viedokļa. Citos gadījumos, t.i., kad pārklājas

417tīkli, kuros piedāvājumi ir vairāk līdzīgi izmaksu ziņā, var

418uzskatīt, ka pēc cenas un satura aizvietojamība ir iespējama.

419Konkurences padome, izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju

420par t.s. "pārslēgšanas izmaksām", konstatē, ka šīs

421izmaksas nav būtiskas un nerada patērētājiem barjeru pārslēgties

422no vienas tehnoloģijas uz otru gadījumā, ja tehniski pastāv šādas

423iespējas.

424Vēl viens svarīgs faktors, kas ietekmē pakalpojumu

425aizstājamību no patērētāju viedokļa, ir tas, vai ir iespējams

426iegādāties pakalpojumu komplektu. Pieņemtā prakse pakalpojumu

427sniedzējiem ir tāda, ka, abonentam iegādājoties dažus

428pakalpojumus komplektā, cena par komplektu ir lētāka nekā kopējā

429cenu summa par katru pakalpojumu atsevišķi. Tāpēc, vērtējot

430aizstājamību no patērētāju viedokļa, jāņem vērā, ka kopā ar

431maksas televīzijas pakalpojumu var abonēt pieslēgumu internetam

432un balss telefoniju. Šāda prakse ir SIA "Lattelecom",

433SIA "Baltcom TV SIA", SIA "IZZI", SIA

434"Livas KTV" un citiem. Vairāki televīzijas operatori

435piedāvā arī interneta pieslēgumu, bet nepiedāvā balss telefoniju.

436Tas ietekmē TVT pakalpojumu pievilcību, jo gadījumā, ja abonentam

437ir nepieciešams arī balss telefonijas un interneta pieslēguma

438pakalpojums, ir jāslēdz līgums ar citu pakalpojuma sniedzēju.

439Šajā ziņā TVT maksas televīzijas pakalpojums komplektā ar

440interneta pieslēguma pakalpojumu no patērētāja viedokļa izdevīgāk

441var tikt aizstāts ar, piemēram, SIA "Lattelecom"

442pakalpojumiem, kuri ietver gan interneta pieslēgumu, balss

443telefoniju, gan televīziju.

444Iesniedzēja sniegtais viedoklis

445attiecībā par pakalpojumu aizvietojamību

446Ziņojumā iesniedzējs uzskata, ka kabeļtelevīzijas pakalpojumi

447Latvijā kļūst aizvietojami ar virszemes ciparu televīzijas

448pakalpojumiem vai satelīttelevīzijas pakalpojumiem, kā arī ar

449interneta televīzijas pakalpojumiem. Virszemes ciparu televīzijas

450pakalpojumi un satelīttelevīzijas pakalpojumi šobrīd ir

451aizvietojami ar kabeļtelevīzijas pakalpojumiem un otrādi,

452pamatojoties uz piedāvāto televīzijas programmu klāstu un cenām,

453jo televīzijas programmu pakām ar līdzīgu programmu skaitu ir

454līdzīgas cenas. Kabeļtelevīzijas pakalpojumus var aizvietot ar

455virszemes ciparu televīzijas pakalpojumiem un satelīta

456televīzijas pakalpojumiem, savukārt virszemes ciparu televīzijas

457pakalpojumi un satelīttelevīzijas pakalpojumi ir aizvietojami ar

458kabeļtelevīzijas pakalpojumiem tikai kabeļtelevīzijas tīklu

459pārklājuma zonās.

460TVT pauda savu viedokli, ka pašlaik, lai Latvijā attīstītu

461interneta televīziju, ir nepieciešamas lielas investīcijas, lai

462pilnveidotu elektronisko sakaru tīklus, tādēļ ļoti strauji

463attīstās SIA "Lattelecom", kam ir uzstādīti optiskie

464kabeļi. To arī apliecina SIA "Lattelecom" sniegtie dati

465par interneta televīzijas abonentu skaitu Latvijā, Rīgā, Jelgavā

466pēdējos trijos gados, kuros ir vērojams būtisks pieaugums:

467Tabula 3. SIA "Lattelecom" internet televīzijas

468attīstība

469Interaktīvās TV

470pakalpojums

471Abonentu skaits

4722007. gads

4732008. gads

4742009.gads

475Jelgavā

476(*)

477(*)

478(*)

479Rīgā

480(*)

481(*)

482(*)

483Latvijā

484(*)

485(*)

486(*)

487Nozares asociācijas viedoklis

488Lai uzzinātu nozares asociāciju viedokli par paredzētās

489apvienošanās ietekmi uz televīzijas un skaņas izplatīšanas

490pakalpojumus nodrošinošo tehnoloģiju savstarpējo aizvietojamību,

491tika pieprasīts LEKA sniegt viedokli.

492LEKA (01.04.2010. vēstulē Nr.01-04) atzinusi, maksas

493televīzijas pakalpojums dažādās tehnoloģijās ir aizvietojams.

494Satura ziņā visās tehnoloģiskajās platformās ir iespējams

495piedāvāt saprātīgu programmu skaitu. Satura izmaksas

496(autortiesību un blakus tiesību atlīdzība) nav atkarīgas no

497izmantotās tehnoloģiskās platformas. Galvenās izmaksu atšķirības

498ir atkarīgas no izmantotā elektronisko sakaru tīkla

499infrastruktūras izmaksām uz vienu abonentu, kas izmanto attiecīgo

500pakalpojumu. Kabeļtelevīzijas gadījumā visas izmaksas sedz

501patērētājs, bet šīs izmaksas ir salīdzinoši zemas.

502Satelīttelevīzijas gadījumā iespējami dažādi risinājumi - vai nu

503visas izmaksas sedz patērētājs, vai izmaksas tiek dalītas starp

504programmas veidotāju un patērētāju, bez tam paliek iespējas, ka

505visas izmaksas sedz programmas veidotājs un tādā gadījumā tā jau

506kļūst par bezmaksas televīziju (piemērs - TV 5).

507Ņemot vērā 4.1.1. apakšpunktā minēto, Konkurences padome

508uzskata, ka šajā lietā attiecībā uz konkrētās preces tirgus

509definēšanu ir pamats atkāpties no Konkurences padomes 23.09.2005.

510lēmumā Nr.47 "Par SIA "BALTKOM TV SIA" 20.05.2005.

511ziņojumu "Par tirgus dalībnieku apvienošanos""

512secinātā15, ka maksas televīzijas pakalpojumi ir

513nošķirami, ņemot vērā tehnoloģiju, ar kuru tie tiek nodrošināti

514(t.i., kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas pakalpojumi), un

515definējami kā dažādi konkrētās preces tirgi. Konkurences padome

516šajā lietā konkrētās preces tirgu atbilstoši Konkurences likuma

5171.panta 5.punktam ir definējusi kā maksas televīzijas tirgu,

518ietverot visus maksas televīzijas pakalpojumu veidus, neatkarīgi

519no tehnoloģijas (kabeļtelevīzijas (t.sk. MMDS), ciparu virszemes

520maksas televīzija, satelīttelevīzija), ar kuru tā tiek

521nodrošināta (ar nosacījumu, ka šo aizvietojamību vienīgi tehniski

522ierobežo tīklu pārklājuma neesamība).

5234.1.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

524tirgus

525Konkurences likuma 1.panta 3.punktā noteikts, ka konkrētais

526ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences

527apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā

528tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām

529teritorijām.

530Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir teritorija, kurā

531patērētājiem ir ekonomiska iespēja nopirkt konkrētās preces.

532Ārpus šīs teritorijas patērētājs nevar iegādāties konkrētas

533preces vai to iegāde rada tam būtiskus papildu izdevumus; preču

534piegādātājs nevar pārdot konkrētās preces vai var to darīt uz

535ievērojami neizdevīgākiem nosacījumiem.

536Ziņojuma iesniedzējs saistībā ar maksas televīzijas tirgu kā

537konkrēto ģeogrāfisko tirgu norādījis Jelgavas pilsētu un Rīgas

538pilsētu, jo TVT un SIA "Baltkom TV SIA" elektronisko

539sakaru tīkli pārklājas šajās pilsētās.

540Konkurences padome norāda, ka konkrētās preces - maksas

541televīzijas - tirgū dažādi operatori darbojas dažādos konkurences

542apstākļos dažādās teritorijās. Tā, piemēram, SIA

543"Lattelecom" konkurē visā Latvijas teritorijā, jo

544virszemes ciparu televīzijas signāls tiek izplatīts visā Latvijā.

545Visā Latvijas teritorijā konkurē arī VIASAT, bet kabeļtelevīzijas

546operatori konkurē ierobežotās teritorijās - kurās ir izbūvēts

547kabeļtelevīzijas tīkls. Konkurences padome iepriekšējos savos

548lēmumos ir konstatējusi, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

549kabeļtelevīzijas pakalpojumiem ir pilsētas, kurā izbūvēts tīkls,

550teritorija. Ievērojot potenciālo konkurenci un tīkla

551paplašināšanas iespējas, nav pamata ne sašaurināt konkrēto

552ģeogrāfisko tirgu līdz vienas ielas robežām, ne paplašināt to,

553nosakot tā robežās plašākās par pilsētas teritoriju. Arī šajā

554lietā Konkurences padome pieturas pie minētā viedokļa, t.i.,

555kabeļtelevīzijas pakalpojumu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

556pilsētas, kurā sniegts attiecīgs maksas televīzijas pakalpojums.

557Vienlaikus, Konkurences padome, nosakot konkrēto ģeogrāfisko

558tirgu, ņēma vērā, ka tas ietver arī tādus maksas televīzijas

559operatorus, kuri nav ierobežoti infrastruktūras tehnloģiskā

560risinājuma ziņā un spēj piedāvāt savu maksas televīzijas

561pakalpojumu plašākā teritorijā kā pilsēta (piemēram, VIASAT

562digitālā televīzija ir pieejama visā Latvijā, jo signāls no

563satelīta nosedz visu Latvijas teritoriju (www.viasat.lv). Šis

564viedoklis ir pamatojams ar to, ka kabeļtelevīzijas operatori

565konkurē konkrētā pilsētā ne tikai ar citiem kabeļtelevīzijas

566operatoriem, t.i., kabeļtelevīzijas platformas ietvaros, bet arī

567ar operatoriem, kas darbojas citās platformās.

568Ņemot vērā minēto, Konkurences padome atbilstoši Konkurences

569likuma 1.panta 3.punktam definē konkrēto ģeogrāfisko tirgu kā

570Jelgavas pilsētas teritorija un Rīgas pilsētas teritorija.

571Citās Latvijas pilsētās un novados TVT un SIA "Baltkom TV

572SIA" nav uzskatāmi par vieniem maksas televīzijas, interneta

573piekļuves un datu un elektronisko pārraides pakalpojumu tirgus

574dalībniekiem, jo nav izveidoti savstarpēji konkurējoši

575elektronisko sakaru tīkli, kuros patērētājiem tiek nodrošināti

576šie pakalpojumi.

577Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka

578konkrētie televīzijas pakalpojuma tirgi šajā lietā ir:

5791) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Jelgavā;

5802) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Rīgā.

5814.1.3. Apvienošanās ietekmes

582izvērtējums maksas televīzijas tirgos Jelgavā un Rīgā

583Lai izvērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurences apstākļiem,

584t.sk., vai apvienošanās rezultātā rodas vai nostiprinās

585dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence

586maksas televīzijas pakalpojumu tirgū, Konkurences padome

587pieprasīja informāciju no vairākiem tirgus dalībniekiem, lai

588noteiktu precīzu apvienošanās dalībnieku tirgus daļu.

589Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 10.punktu "tirgus

590daļa - tirgus dalībnieka piedāvāto preču daļa konkrētajā tirgū

591attiecībā pret visu šajā tirgū piedāvāto preču apjomu".

592Tirgus daļas konkrētajā tirgū var tikt aprēķinātas pēc tirgus

593dalībnieku apgrozījumiem no kabeļtelevīzijas pakalpojumu

594sniegšanas un pēc tirgus dalībnieku abonentu skaita. Ņemot vērā

595to, ka katram tirgus dalībniekam pakalpojumu cenas atšķiras,

596Konkurences padome uzskata, ka tirgus daļu aprēķināšana pēc

597abonentu skaita šajā lietā dod objektīvāku ainu par tirgus

598sadalījumu, nekā tirgus daļu aprēķināšana pēc tirgus dalībnieku

599apgrozījuma.

600Maksas televīzijas pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā bez

601apvienošanās dalībniekiem - SIA "Baltkom TV

602SIA"16 un TVT17 - sniedz sekojošas

603komercsabiedrības: SIA "Lattelecom", VIASAT, SIA

604"IZZI", SIA "Livas KTV" u.c. mazākie tirgus

605dalībnieki. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju SIA

606"Baltkom TV SIA" tirgus daļa 2009.gadā ir (*) % un TVT

607tirgus daļa - (*) %.

608Izvērtējot citu tirgus dalībnieku sniegto informāciju par

609abonentu skaitu 2009.gadā, Konkurences padome konstatēja, ka SIA

610"Baltkom TV SIA"18 tirgus daļa ir (*) % un

611TVT19 - (*) %, bet pēc apgrozījuma SIA "Baltkom

612TV SIA" tirgus daļa ir (*) % un TVT - (*) %. Tirgus

613sadalījums ir šāds:

614Tabula 4. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un

615sadalījums pēc abonentu skaita Rīgā

6162007.-2009.gadā23

617TV pakalpojumu tirgus lielums

618pēc abonentu skaita Rīgā

619Operators

6202007.gads

6212008.gads

6222009.gads

623Abonentu skaits

624Tirgus daļa, %

625Abonentu skaits

626Tirgus daļa, %

627Abonentu skaits

628Tirgus daļa, %

629Baltkom

630(*)

631(*)

632(*)

633(*)

634(*)

635(*)

636IZZI

637(*)

638(*)

639(*)

640(*)

641(*)

642(*)

643TVT

644(*)

645(*)

646(*)

647(*)

648(*)

649(*)

650L.A.T.

651(*)

652(*)

653(*)

654(*)

655(*)

656(*)

657Livas

658(*)

659(*)

660(*)

661(*)

662(*)

663(*)

664Pārējie KTV20

665(*)

666(*)

667(*)

668(*)

669(*)

670(*)

671Lattelecom interaktīvā TV

672(*)

673(*)

674(*)

675(*)

676(*)

677(*)

678Lattelecom virszemes

679TV21

680(*)

681(*)

682(*)

683(*)

684(*)

685(*)

686Citi IP TV22

687pakalpojuma sniedzēji

688(*)

689(*)

690(*)

691(*)

692(*)

693(*)

694KOPĀ

695(*)

696100

697(*)

698100

699(*)

700100

701Tabula 5. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un

702sadalījums pēc apgrozījuma Rīgā 2007.-2009.gadā24

703TV pakalpojumu tirgus lielums

704pēc apgrozījuma no TV pakalpojumu sniegšanas Rīgā

705Operators

7062007.gads

7072008.gads

7082009.gads

709Apgrozījums, Ls

710Tirgus daļa, %

711Apgrozījums, Ls

712Tirgus daļa, %

713Apgrozījums, Ls

714Tirgus daļa, %

715Baltkom

716(*)

717(*)

718(*)

719(*)

720(*)

721(*)

722IZZI

723(*)

724(*)

725(*)

726(*)

727(*)

728(*)

729TVT

730(*)

731(*)

732(*)

733(*)

734(*)

735(*)

736L.A.T.

737(*)

738(*)

739(*)

740(*)

741(*)

742(*)

743Livas

744(*)

745(*)

746(*)

747(*)

748(*)

749(*)

750Lattelecom interaktīvā TV

751(*)

752(*)

753(*)

754(*)

755(*)

756(*)

757Lattelecom virszemes TV

758(*)

759(*)

760(*)

761(*)

762(*)

763(*)

764Citi IP TV pakalpojuma

765sniedzēji25

766(*)

767(*)

768(*)

769(*)

770(*)

771(*)

772KOPĀ

773(*)

774100

775(*)

776100

777(*)

778100

779Ņemot vērā minēto, pēc apvienošanās kopēja apvienošanās

780dalībnieku tirgus daļa kļūs: pēc abonentu skaita ap (*) %, pēc

781apgrozījuma - ap (*) %. Šāds tirgus daļas apmērs ir vērtējams kā

782būtisks un, vērtējot tikai tirgus daļas, varētu liecināt par

783tirgus varas esamību un nostiprināšanos apvienošanās rezultātā,

784jo īpaši tāpēc, ka konkurentu tirgus daļas ir vairākkārt mazākas.

785Vienlaikus arī ir konstatējams, ka SIA "Baltkom TV SIA"

786tirgus daļa 2007.-2009.gadā samazinājās par aptuveni (*)% pēc

787abonentu skaita un par (*)% pēc apgrozījuma. Arī pārējo tirgus

788dalībnieku tirgus daļas ir samazinājušas, izņemot SIA

789"Lattelecom" - tās tirgus daļa palielinājās. Lielākā

790tirgus daļu dinamika (gan palielinājums, gan samazinājums) ir pēc

791abonentu skaita nekā pēc apgrozījuma. Tā kā abonentu kopējais

792skaits pieauga 2009.gadā, salīdzinot ar 2007. un 2008.gadu, var

793secināt, ka notiek ne tikai tirgus pārdale, bet arī tiek

794pievienoti jauni abonenti.

795Izvērtējot SIA "Baltkom TV SIA" 2008.gada pārskatā

796sniegto informāciju (vadības ziņojums, peļņas-zaudējumu

797aprēķins), konstatējams, ka SIA "Baltkom TV SIA"

798veiksmīgi attīstījās 2008.gadā, būvējot jaunus kabeļu tīklus,

799efektivizējot izmaksas, palielinot peļņu, neskatoties uz tirgus

800daļas samazinājumu. Minētais liecina par SIA "Baltkom TV

801SIA" spēju palielināt peļņu, krītot abonentu skaitam un

802apgrozījumam, tātad, par pietiekamu neatkarību no konkurentiem.

803SIA "Baltkom TV SIA" klienti ir vairāki tūkstoši

804personu, pieprasījuma puse ir sadrumstalota, tādējādi neveidojas

805kompensējoša pirktspēja, kas kopā ar bieži sastopamo tīklu

806paralēla pārklājuma neesamību liecina par neatkarību no

807patērētājiem.

808Komercdarbības uzsākšanu un

809paplašināšanu kavējošie faktori un šķēršļi

810Lai uzsāktu kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanu,

811komercsabiedrībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir

812jāsaņem NRTP licenci kabeļtelevīzijas darbībai un SPRK publiskā

813fiksētā telekomunikācijas tīkla operatora individuālo licenci

814telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai. Elektronisko sakaru

815likuma 16.panta otrajā daļā ir teikts, ka "elektronisko

816sakaru komersantiem ir tiesības ierīkot publiskos elektronisko

817sakaru tīklus un izbūvēt to infrastruktūras būves (..) valsts,

818pašvaldības un privātajā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot

819projektu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai vadītāju".

820Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtību nosaka

821Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumi Nr.496

822"Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības

823noteikumi". No iepriekš minētā var secināt, ka nepieciešamo

824dokumentu izstrādāšana, saskaņošana un atļauju saņemšana

825kabeļtīklu ierīkošanai var tikt uzskatīti par papildu šķēršļiem

826kabeļtelevīzijas pakalpojuma attīstībai.

827Kā vienu no galvenajiem kavējošiem faktoriem var minēt to, ka

828kabeļtīkla izbūvēšanai ir nepieciešami lieli finansiālie

829ieguldījumi. Turklāt komercsabiedrībai ienākot jaunajā

830teritorijā, kur jau darbojas viens vai vairāki kabeļtelevīzijas

831pakalpojuma sniedzēji, ir jārēķinās ar to, ka, lai piesaistītu

832potenciālo abonentu uzmanību, tai skaitā to, kas jau izmanto

833kabeļtelevīzijas pakalpojumus, jāpiedāvā akcijas vai jārīko cenu

834atlaižu pasākumi, kas savukārt samazina sagaidāmo ienākumu līmeni

835un var palielināt ieguldījumu atmaksājamības laiku.

836Jāpiemin arī, ka šķērsli kabeļtelevīzijas infrastruktūras

837izbūvei dzīvojamās mājās var veidot nama apsaimniekotāja rīcība,

838ierobežojot operatoriem tīkla izbūves iespējas.

839Ņemot vērā minēto, secināms, ka konkrētajā tirgū pastāv

840būtiskas barjeras jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai.

841Ievērojot tikai izklāstītos faktus, varētu nonākt pie

842pirmsšķietama secinājuma, ka SIA "Baltkom TV SIA" pirms

843apvienošanās ir tirgus vara konkrētajā tirgū un ka TVT tirgus

844daļas (ap (*) %) pievienošana nostiprina SIA "Baltkom TV

845SIA" tirgus varu.

846Tomēr Konkurences padomes rīcībā esošā informācija liecina, ka

847pastāv būtisks apstāklis, kas ir ņemams vērā, analizējot

848apvienošanās ietekmi uz konkurenci ilgtermiņā. Proti, pēdējā gada

849laikā konkrētajā tirgū ienāca SIA "Lattelecom", kas

850vērtējams kā ļoti efektīvs konkurents, ar t.s. "dziļo

851kabatu" un piedāvā vairākus pakalpojumus komplektos un kas,

852atšķirībā no kabeļtelevīzijas operatoriem, neizjūt tīkla

853pārklājuma ierobežojumus maksas televīzijas tirgus ietvaros.

854Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka konkurējošā

855tirgus dalībnieka SIA "Lattelecom" darbība un

856konkurēšanas potenciāls rada ierobežojumu apvienošanās

857realizācijas negatīvajām sekām konkurencei un draudu SIA

858"Baltkom TV SIA" u.c. konkurentu pozīcijām. SIA

859"Lattelecom" spēj piedāvāt konkurējošus un pat lētākus

860pakalpojumus, pie kam šo pakalpojumu saņemšana patērētājiem nav

861atkarīga no fiziskā tīkla (kabeļtīkla) esamības. Esot tādam

862konkurējošam spēkam, SIA "Baltkom TV SIA" būtu

863problemātiski ilgtermiņā sadārdzināt savu pakalpojumu cenas un

864pasliktināt kvalitāti bez riska zaudēt abonentus. SIA

865"Lattelecom" ienākšana maksas televīzijas tirgū spiež

866un nākotnē spiedīs citus tirgus dalībniekus aktīvāk konkurēt.

867Ņemot vērā minēto, Konkurences padome uzskata, ka SIA

868"Baltkom TV SIA" pirms apvienošanās ir vērā ņemama

869tirgus daļa maksas televīzijas tirgū Rīgas pilsētā, kura

870apvienošanās rezultātā palielinās, bet tā rezultātā netiks

871būtiski samazināta konkurence konkrētajā tirgū, jo, neskatoties

872uz SIA "Baltkom TV SIA" tirgus varu, tā neļauj SIA

873"Baltkom TV SIA" darboties neatkarīgi no konkurentiem

874un patērētājiem pietiekami ilgā laika posmā, ievērojot iepriekš

875aprakstīto šī tirgus dinamisko attīstību un SIA

876"Lattelecom" piešķirtās ekskluzīvās tiesības. SIA

877"Baltkom TV SIA" tirgus daļas palielinājums

878apvienošanās rezultātā, ņemot vērā iepriekš minēto, nevar radīt

879ilgstošu tādu SIA "Baltkom TV SIA" stāvokli, kas

880atbilst visām Konkurences likuma 1.panta 1.punktā noteiktajām

881dominējošā stāvokļa pazīmēm, lai šī iemesla dēļ, atbilstoši

882Konkurences likuma 16.panta trešajā daļā noteiktajam,

883apvienošanās radītu būtisku konkurences samazināšanos maksas

884televīzijas tirgū Rīgas pilsētā.

885Jelgavā maksas televīzijas pakalpojumus sniedz TVT meitas

886uzņēmums SIA "Multitone Balt", SIA "Baltkom TV

887SIA", SIA "Lattelecom", VIASAT.

888Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju SIA "Baltkom TV

889SIA" tirgus daļa Jelgavas pilsētā 2009.gadā ir (*) %.

890Izvērtējot citu tirgus dalībnieku sniegto informāciju par

891abonentu skaitu 2009.gadā, Konkurences padome konstatēja, ka SIA

892"Baltkom TV SIA" tirgus daļa pēc abonentu skaita ir (*)

893%, bet pēc apgrozījuma (*)%.

894Tirgus sadalījums ir šāds:

895Tabula 6. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un

896sadalījums pēc abonentu skaita Jelgavā 2007.-2009.gadā

897TV pakalpojumu tirgus lielums

898pēc abonentu skaita Jelgavā

899Operators

9002007.gads

9012008.gads

9022009.gads

903Abonentu skaits

904Tirgus daļa, %

905Abonentu skaits

906Tirgus daļa, %

907Abonentu skaits

908Tirgus daļa, %

909Baltkom

910(*)

911(*)

912(*)

913(*)

914(*)

915(*)

916Multitone Balt (TVT)

917(*)

918(*)

919(*)

920(*)

921(*)

922(*)

923Lattelecom interaktīvā TV

924(*)

925(*)

926(*)

927(*)

928(*)

929(*)

930Lattelecom virszemes TV

931(*)

932(*)

933(*)

934(*)

935(*)

936(*)

937KOPĀ

938(*)

939100

940(*)

941100

942(*)

943100

944Tabula 7. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un

945sadalījums pēc apgrozījuma no TV pakalpojumu sniegšanas Jelgavā

9462007.-2009.gadā

947TV pakalpojumu tirgus lielums

948pēc apgrozījuma no TV paklapējumu sniegšanas Jelgavā

949Operators

9502007.gads

9512008.gads

9522009.gads

953Apgrozījums, Ls

954Tirgus daļa, %

955Apgrozījums, Ls

956Tirgus daļa, %

957Apgrozījums, Ls

958Tirgus daļa, %

959Baltkom

960(*)

961(*)

962(*)

963(*)

964(*)

965(*)

966Multitone Balt (TVT)

967(*)

968(*)

969(*)

970(*)

971(*)

972(*)

973Lattelecom interaktīvā TV

974(*)

975(*)

976(*)

977(*)

978(*)

979(*)

980Lattelecom virszemes TV

981(*)

982(*)

983(*)

984(*)

985(*)

986(*)

987KOPĀ

988(*)

989100

990(*)

991100

992(*)

993100

994Ņemot vērā minēto, Konkurences padome konstatē, ka SIA

995"Baltkom TV SIA" un TVT26 tirgus daļa

996Jelgavā pēc apvienošanās pēc abonentu skaita pārsniegs (*) %, bet

997pēc apgrozījuma - pārsniegs (*) %. Šāds tirgus daļas apmērs ir

998vērtējams kā ļoti būtisks un, vērtējot tikai tirgus daļas, varētu

999liecināt par tirgus varas esamību un nostiprināšanos apvienošanās

1000rezultātā, t.sk. ievērojot esošo konkurentu tirgus

1001daļas.27

1002Tirgus tendences konkrētajā tirgū Jelgavā ir līdzīgas kā Rīgā:

1003samazinās SIA "Baltkom TV SIA" tirgus daļa gan pēc

1004abonentu skaita, gan pēc apgrozījuma. Pēc apgrozījuma

1005samazinājums (-(*) %) ir daudz lielāks nekā pēc abonentu skaita

1006(-(*) %). TVT (caur SIA "Multitone Balt") tirgus daļa

1007pēc abonentu skaita būtiski samazinājās (-(*) %), bet pēc

1008apgrozījuma - palielinājās (+(*) %). Vienlaicīgi SIA

1009"Lattelecom" tirgus daļa (gan pēc abonentu skaita, gan

1010pēc apgrozījuma) būtiski pieauga - par (*) %, salīdzinot

10112007.gadu ar 2009.gadu. Tā kā tirgus daļa pēc abonentu skaita

1012šajā lietā objektīvāk atspoguļo tirgus sadalījumu, tad vadoties

1013pēc datiem par tirgus daļu pēc abonentu skaita dinamiku,

1014jāsecina, ka notiek tirgus pārdale - klienti no SIA "Baltkom

1015TV SIA" un TVT pāriet pie SIA "Lattelecom".

1016Nedaudz palielinājās kopējais abonentu skaits, kā arī vērojams,

1017ka apvienošanās dalībnieki kopā zaudēja (*) % tirgus daļas (pēc

1018abonentiem), bet SIA "Lattelecom" palielināja tirgus

1019daļu par (*) % (pēc abonentiem).

1020Minētais liecina par nozīmīgas konkurences esamību konkrētajā

1021tirgū Jelgavā un par to, ka pat neskatoties uz būtisku tirgus

1022daļu un veiksmīgu attīstību kopumā Latvijā, kopš SIA

1023"Lattelecom" ienākšanas tirgū SIA "Baltkom TV

1024SIA" maksas televīzijas tirgū Jelgavā nedarbojas neatkarīgi

1025no konkurentiem.

1026Ievērojot iepriekš šajā lēmumā izklāstīto argumentāciju par

1027SIA "Baltkom TV SIA" tirgus varu maksas televīzijas

1028tirgū Rīgā (šo argumentāciju ir pilnīgi pamatoti attiecināt arī

1029uz konkrēto tirgu Jelgavā), Konkurences padome uzskata, ka līdz

1030SIA "Lattelecom" ienākšanai konkrētajā tirgū SIA

1031"Baltkom TV SIA" stāvoklis tajā bija vērtējams kā

1032dominējošs28. Bet SIA "Lattelecom", kā jau

1033bija norādīts augstāk, veido stipru konkurences spiedienu uz

1034pārējiem tirgus dalībniekiem, t.sk. SIA "Baltkom TV

1035SIA". Ievērojot SIA "Multitone Balt" tirgus daļu

1036pēc abonentu skaita kritumu 2007.-2009.gadā vienlaicīgi pieaugot

1037kopējam abonentu skaitam, Konkurences padome uzskata, ka SIA

1038"Multitone Balt" (TVT) pārņemšana nekompensēs SIA

1039"Baltkom TV SIA" tās tirgus varas zaudējumu, kas rodas

1040SIA "Lattelecom" pieaugošās tirgus varas dēļ. SIA

1041"Baltkom TV SIA" tirgus daļas palielināšana

1042apvienošanās rezultātā nenovērsīs tās tirgus varas zaudēšanas

1043risku (īsā laika periodā SIA "Lattelecom" tirgus daļas

1044Jelgavas pilsētā ir pieaugusi līdz (*) %).

1045Novērojot maksas televīzijas tirgus attīstību, klientu

1046aizplūdumu no SIA "Baltkom TV SIA" un TVT, kā arī SIA

1047"Lattelecom" ar Ministra kabineta 2009.gada 17.februāra

1048rīkojumu Nr.115 "Par elektronisko sakaru komersanta

1049apstiprināšanu televīzijas programmu zemes apraidei

1050ciparformātā" piešķirtās tiesības, var secināt, ka pie

1051pašreizējās SIA "Baltkom TV SIA" un SIA "Multitone

1052Balt" komercstratēģijas tirgus daļām maksas televīzijas

1053tirgū Jelgavā nākotnē būs tendence samazināties.

1054Ņemot vērā minēto, un papildus, pamatojoties uz argumentāciju,

1055kura izklāstīta sakarā ar apvienošanās ietekmes izvērtēšanu

1056konkrētajā tirgū Rīgā, Konkurences padome secina, ka apvienošanās

1057maksas televīzijas tirgū arī Jelgavā neradīs negatīvas sekas

1058konkurencei būtiski to samazinot.

10594.2. Interneta piekļuves unpublisko datu un

1060elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus

10614.2.1. Konkrētās preces tirgus:

1062Saskaņā ar SPRK 2008.gada 12.novembra apstiprinātiem

1063noteikumiem Nr.425 "Par elektronisko sakaru komersantu

1064reģistrēšanu un elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu

1065sarakstu" publiskais interneta piekļuves pakalpojums ir

1066definēts kā "publiskais elektronisko sakaru pakalpojums, kas

1067nodrošina pieeju nacionāliem un starptautiskajiem interneta

1068resursiem". Tādējādi interneta piekļuves pakalpojums dod

1069lietotājam iespēju piekļūt jebkuram punktam globālajā tīklā.

1070Saskaņā ar minētajiem noteikumiem interneta piekļuves

1071pakalpojumi tiek detalizētāk definēti kā:

10721) platjoslas interneta piekļuves pakalpojums, tas ir:

1073"publiskais interneta piekļuves pakalpojums ar datu

1074augšupielādes un lejupielādes ātruma starp elektronisko sakaru

1075tīkla punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu ne mazāk kā

1076144 kilobiti sekundē";

10772) šaurjoslas interneta piekļuves pakalpojums, tas ir:

1078"publiskais interneta piekļuves pakalpojums ar datu

1079augšupielādes vai lejupielādes ātrumu starp elektronisko sakaru

1080tīkla pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu

1081līdz 144 kilobiti sekundē".

1082Publiskie interneta piekļuves pakalpojumi saskaņā ar SPRK

108326.01.2005. noteikumiem "Elektronisko sakaru tīklu un

1084elektronisko sakaru pakalpojumu saraksts" ir publiski

1085pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu

1086pārraidi vai maršrutēšanu starp galaiekārtu un interneta

1087pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju u.c.) datu

1088lejupielādei vai augšupielādei interneta datu pārraides

1089tīklā.

1090Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 1.panta 11.punktu

1091interneta piekļuves pakalpojumi var tikt nodrošināti:

1092- fiksētos elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu

1093komutācijas tīklos, ieskaitot internetu);

1094- mobilo zemes elektronisko sakaru tīklos;

1095- tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla

1096izplatīšanai;

1097- kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos;

1098- elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantotas, lai

1099pārraidītu signālus.

1100Interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanas tirgu ir iespējams

1101sadalīt interneta vietējās piekļuves pakalpojumu tirgū un

1102interneta starptautiskās piekļuves pakalpojuma tirgū. Bez tam

1103Konkurences padome, tāpat kā savos iepriekšējos lēmumos, kuros

1104bija izvērtēti konkurences apstākļi interneta pieslēguma

1105pakalpojumu tirgū, uzskata, ka interneta pieslēgumi, izmantojot

1106fiksēto elektronisko sakaru tīklu, nav savstarpēji aizvietojami

1107ar interneta pieslēguma pakalpojumiem, izmantojot mobilo

1108elektronisko sakaru tīklu.

1109SIA "Baltkom TV SIA" un SIA "Baltkom TV

1110SIA" saistītie uzņēmumi - SIA "Baltinet Data", SIA

1111"MFL Serviss", SIA "LV Dats" darbojas

1112interneta vietējā piekļuves pakalpojumu tirgū, t.i., pakalpojumi

1113tiek sniegti galalietotājiem. Tāpat arī TVT nodrošina tikai

1114vietējo piekļuvi.

1115Publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi

1116ir "publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi, kas

1117nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu publiskajos

1118elektronisko sakaru tīklos, izņemot publiskos interneta

1119piekļuves, balss telefonijas, radio un televīzijas programmu

1120izplatīšanas pakalpojumus publiskajos elektronisko sakaru

1121tīklos". Datu pārraides pakalpojums ir tehnoloģiski

1122vienkāršākais un plašāk izmantotais pakalpojuma veids. Datu

1123pārraides pakalpojums nodrošina ātru un drošu vietējā mēroga vai

1124starptautisku datu pārraidi.

1125SIA "Baltkom TV SIA" un TVT datu pārraides

1126pakalpojumus sniedz tajās pašās teritorijās, kurās tiek sniegti

1127interneta piekļuves pakalpojumi.

1128Strikti nošķirt datu pārraides pakalpojumus no interneta

1129piekļuves pakalpojumiem ir grūti. Datu pārraides gadījumā līgums

1130tiek slēgts ar klientu (parasti tie ir lielie vai vidēji

1131uzņēmumi), kurš pieprasa saslēgt datu pārsūtīšanas punktus, t.i.,

1132Virtual Private Network ("Virtuālais privātais tīkls",

1133turpmāk tekstā - VPT). VPT ir publiska datora tīkla kopa, kas,

1134izmantojot dažādas sistēmas, izveidota tā, lai kā datu

1135pārsūtīšanas vidi izmanotu interneta tīklu. Šīs sistēmas izmanto

1136šifrēšanu un citus drošības pasākumus, lai piekļuve tīklam būtu

1137nodrošināta tikai autorizētiem lietotājiem un neviens cits datus

1138nevarētu pārķert. Par papildu samaksu klients var saņemt inteneta

1139piekļuves pakalpojumu. Intreneta piekļuves pakalpojumu parasti

1140izmanto nelielie klienti un privātpersonas, taču tas nenozīmē, ka

1141klienti nevar saņemt arī datu pārraides pakalpojumus. Ņemot vērā

1142iepriekš minēto, ir sarežģīti norobežot šos abus

1143pakalpojumus.

1144Tāpēc Konkurences padome šīs lietas ietvaros izskatīs

1145internerta piekļuves un datu pārraides pakalpojumus, nenodalot

1146tos.

1147Ņemot vērā minēto, Konkurences padome kā konkrētās preces

1148tirgu atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 5.punktam definē

1149interneta vietējā pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu

1150tirgu.

11514.2.2.Konkrētais ģeogrāfiskais

1152tirgus

1153SIA "Baltkom TV SIA" sniedz interneta vietējās

1154piekļuves pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un Salaspilī,

1155izmantojot savus elektroniskos tīklus. Jelgavas pilsētā šos

1156pakalpojumus sniedz saistītais uzņēmums SIA "Aldems",

1157Limbažos, Salacgrīvā, Valmierā un Viļķenē - saistītais uzņēmums

1158SIA "LV Dats", Jūrmalas pilsētā - saistītais uzņēmums

1159SIA "Baltinet Data".

1160TVT interneta vietējās piekļuves pakalpojumus sniedz Rīgas

1161pilsētā (SIA "Neonets"), Ludzā, Jelgavā (SIA

1162"Multitone Balt"), Baložos (SIA "Neonets"),

1163Jēkabpilī (SIA "Tehnonets"), Līvānos (SIA

1164"Tehnonets"), Koknesē (SIA "Tehnonets").

1165Ņemot vērā minēto, apvienošanās dalībnieku darbība pārklājās

1166Rīgas pilsētas teritorijā un Jelgavas pilsētas teritorijā.

1167Ietekmētais tirgus līdz ar to būtu vērtējams kā vietējais tirgus,

1168t.i., teritorijas, kurās pārklājās apvienošanās dalībnieku

1169elektronisko sakaru tīkli, kas nodrošina interneta pieslēgumu.

1170Vienlaicīgi Konkurences padome izskatīja konkurences apstākļus

1171plašāk definētajā ģeogrāfiskajā tirgū - Latvijas teritorijā,

1172ievērojot to, ka viens no lielākajiem interneta pakalpojuma

1173sniedzējiem - SIA "Lattelecom" jau ilgstoši darbojās

1174visā Latvijas teritorijā un situācija interneta tirgū var tikt

1175vērtēta arī visā Latvijā kopumā.

1176Tādējādi Konkurences padome secina, ka konkrētie ģeogrāfiskie

1177tirgi atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 3.punktam ir Rīga,

1178Jelgava un Latvija.

1179Ņemot vērā minēto, par konkrētajiem tirgiem tiek definēti:

11801) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu

1181tirgus Rīgā;

11822) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu

1183tirgus Jelgavā;

11843) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu

1185tirgus Latvijā.

11864.2.3. Apvienošanas ietekmes

1187izvērtējums konkrētajos tirgos

1188Elektronisko sakaru līmeņa attīstība un tirgus situācija

1189nosaka interneta pieslēgumu tehniskās iespējas un tarifu

1190dažādību, piedāvājot klientiem lielāku pakalpojumu izvēli.

1191Pateicoties elektronisko sakaru attīstībai, lietotājiem ir

1192pieejami visdažādākie tehnoloģiskie risinājumi interneta

1193pieslēgumu jomā.

1194Latvijā ir izplatīti visi Eiropā pieejamie tehnoloģiju un

1195interneta pieslēgumu veidi: sākot no iezvanpieejas līdz

1196optiskajiem pieslēgumiem. Latvijā strauji pieaug to cilvēku

1197skaits, kas internetu lieto mājās. Rezultāti rāda, ka gandrīz

1198visiem (90%) interneta lietotājiem Latvijā šobrīd ir mājas

1199datori. No tiem 92% ir arī mājas interneta pieslēgums. Jaunākie

1200pētījuma rezultāti parāda tendenci, ka arvien samazinās interneta

1201lietotāju īpatsvara starpība starp Rīgu un pārējām Latvijas

1202pilsētām. Par to, ka interneta lietošana Latvijas pilsētās un

1203Rīgā izlīdzinās, liecina arī interneta pieslēgumu pieejamība

1204mājās. Iepriekš minētie dati liecina, ka ar katru gadu interneta

1205pieslēguma pakalpojumus sāk lietot arvien vairāk Latvijas

1206iedzīvotāju, tādējādi var secināt, ka ir paaugstinās pieprasījums

1207pēc minētā pakalpojuma un tirgus nav piesātināts.

120829

1209Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju par lielākiem

1210interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu sniedzējiem

1211Jelgavā ir uzskatāmas šādas komercsabiedrības: SIA

1212"Lattelecom", SIA "Aldems", SIA

1213"Multitone Balt", SIA "Ilva ltd". Iepriekš

1214minēto komercsabiedrību tirgus daļas ir atspoguļotas tabulās:

1215Tabula 8. Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus

1216lielums un sadalījums Jelgavā pēc privāto abonentu skaita

12172007.-2009.gadā

1218Interneta un datu pārraides

1219pakalpojumu tirgus lielums Jelgavā abonentu skaita

1220Operators

12212007.gads

12222008.gads

12232009.gads

1224Abonentu skaits

1225Tirgus daļa, %

1226Abonentu skaits

1227Tirgus daļa, %

1228Abonentu skaits

1229Tirgus daļa, %

1230SIA

1231"Lattelecom"

1232(*)

1233(*)

1234(*)

1235(*)

1236(*)

1237(*)

1238SIA "Aldems"

1239(*)

1240(*)

1241(*)

1242(*)

1243(*)

1244(*)

1245SIA "Multitone

1246Balt"

1247(*)

1248(*)

1249(*)

1250(*)

1251(*)

1252(*)

1253SIA "ILVA ltd"

1254(*)

1255(*)

1256(*)

1257(*)

1258(*)

1259(*)

1260KOPĀ

1261(*)

1262100

1263(*)

1264100

1265(*)

1266100

1267Tabula 9. Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus

1268lielums un sadalījums Jelgavā pēc apgrozījuma Ls

12692007.-2009.gadā

1270Interneta un datu pārraides

1271pakalpojumu tirgus lielums Jelgavā pēc apgrozījuma Ls

1272Operators

12732007.gads

12742008.gads

12752009.gads

1276Apgrozījums, Ls

1277Tirgus daļa, %

1278Apgrozījums, Ls

1279Tirgus daļa, %

1280Apgrozījums, Ls

1281Tirgus daļa, %

1282SIA

1283"Lattelecom"

1284(*)

1285(*)

1286(*)

1287(*)

1288(*)

1289(*)

1290SIA "Aldems"

1291(*)

1292(*)

1293(*)

1294(*)

1295(*)

1296(*)

1297SIA "Multitone

1298Balt"

1299(*)

1300(*)

1301(*)

1302(*)

1303(*)

1304(*)

1305SIA "ILVA ltd"

1306(*)

1307(*)

1308(*)

1309(*)

1310(*)

1311(*)

1312KOPĀ

1313(*)

1314100

1315(*)

1316100

1317(*)

1318100

1319Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju par lielākiem

1320interneta un datu pārraides pakalpojumu sniedzējiem

1321Latvijā30 ir uzskatāmas šādas komercsabiedrības: SIA

1322"Lattelecom", AS "Balticom", SIA

1323"Baltkom TV SIA", SIA "MiTs", SIA

1324"Izzi". Iepriekš minēto komercsabiedrību tirgus daļas

1325ir atspoguļotas sekojošās tabulās:

1326Tabula 10. Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus

1327lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Latvijā

13282007.-2009.gadā

1329Interneta un datu pārraides

1330pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu

1331skaita Latvijā 2007.-2009.gadā

1332Operators

13332007.gads

13342008.gads

13352009.gads

1336Abonentu skaits

1337Tirgus daļa, %

1338Abonentu skaits

1339Tirgus daļa, %

1340Abonentu skaits

1341Tirgus daļa, %

1342SIA

1343"Lattelecom"

1344(*)

1345(*)

1346(*)

1347(*)

1348(*)

1349(*)

1350AS Balticom

1351(*)

1352(*)

1353(*)

1354(*)

1355(*)

1356(*)

1357SIA "Baltkom TV

1358SIA"

1359(*)

1360(*)

1361(*)

1362(*)

1363(*)

1364(*)

1365SIA "Aldems"

1366(*)

1367(*)

1368(*)

1369(*)

1370(*)

1371(*)

1372SIA

1373"Promaks"

1374(*)

1375(*)

1376(*)

1377(*)

1378(*)

1379(*)

1380SIA "Baltinet

1381Data"

1382(*)

1383(*)

1384(*)

1385(*)

1386(*)

1387(*)

1388SIA "MFL

1389Serviss"

1390(*)

1391(*)

1392(*)

1393(*)

1394(*)

1395(*)

1396SIA

1397"Tekalats"

1398(*)

1399(*)

1400(*)

1401(*)

1402(*)

1403(*)

1404SIA "Uninet"

1405(*)

1406(*)

1407(*)

1408(*)

1409(*)

1410(*)

1411SIA "SV Net"

1412(*)

1413(*)

1414(*)

1415(*)

1416(*)

1417(*)

1418SIA "MiTs"

1419(*)

1420(*)

1421(*)

1422(*)

1423(*)

1424(*)

1425SIA "IZZI"

1426(*)

1427(*)

1428(*)

1429(*)

1430(*)

1431(*)

1432SIA "Livas"

1433(*)

1434(*)

1435(*)

1436(*)

1437(*)

1438(*)

1439SIA

1440"Latbūvserviss"

1441(*)

1442(*)

1443(*)

1444(*)

1445(*)

1446(*)

1447SIA

1448"Groteks"

1449(*)

1450(*)

1451(*)

1452(*)

1453(*)

1454(*)

1455SIA "Zemgales

1456Tīkli"

1457(*)

1458(*)

1459(*)

1460(*)

1461(*)

1462(*)

1463SIA "Multitone

1464Balt"

1465(*)

1466(*)

1467(*)

1468(*)

1469(*)

1470(*)

1471SIA

1472"Technonet"

1473(*)

1474(*)

1475(*)

1476(*)

1477(*)

1478(*)

1479SIA "Neonet"

1480(*)

1481(*)

1482(*)

1483(*)

1484(*)

1485(*)

1486TVT

1487(*)

1488(*)

1489(*)

1490(*)

1491(*)

1492(*)

1493Citi operatori Rīgā

1494kopā

1495(*)

1496(*)

1497(*)

1498(*)

1499(*)

1500(*)

1501Citi operatori reģionos

1502kopā

1503(*)

1504(*)

1505(*)

1506(*)

1507(*)

1508(*)

1509KOPĀ

1510(*)

1511100

1512(*)

1513100

1514(*)

1515100

1516Tabula 11. Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus

1517lielums un sadalījums pēc apgrozījuma Latvijā 2007.-2009.gadā

1518Interneta un datu pārraides

1519pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma Latvijā

1520Operators

15212007.gads

15222008.gads

15232009.gads

1524Apgrozījums, Ls

1525Tirgus daļa, %

1526Apgrozījums, Ls

1527Tirgus daļa, %

1528Apgrozījums, Ls

1529Tirgus daļa, %

1530SIA

1531"Lattelecom"

1532(*)

1533(*)

1534(*)

1535(*)

1536(*)

1537(*)

1538AS

1539"Balticom"

1540(*)

1541(*)

1542(*)

1543(*)

1544(*)

1545(*)

1546SIA "Baltkom TV

1547SIA"

1548(*)

1549(*)

1550(*)

1551(*)

1552(*)

1553(*)

1554SIA "Aldems"

1555(*)

1556(*)

1557(*)

1558(*)

1559(*)

1560(*)

1561SIA

1562"Promaks"

1563(*)

1564(*)

1565(*)

1566(*)

1567(*)

1568(*)

1569SIA "Baltinet

1570Data"

1571(*)

1572(*)

1573(*)

1574(*)

1575(*)

1576(*)

1577SIA "MFL

1578Serviss"

1579(*)

1580(*)

1581(*)

1582(*)

1583(*)

1584(*)

1585SIA

1586"Tekalats"

1587(*)

1588(*)

1589(*)

1590(*)

1591(*)

1592(*)

1593SIA "Uninet"

1594(*)

1595(*)

1596(*)

1597(*)

1598(*)

1599(*)

1600SIA "SV Net"

1601(*)

1602(*)

1603(*)

1604(*)

1605(*)

1606(*)

1607SIA "MiTs"

1608(*)

1609(*)

1610(*)

1611(*)

1612(*)

1613(*)

1614SIA "IZZI"

1615(*)

1616(*)

1617(*)

1618(*)

1619(*)

1620(*)

1621SIA "Livas"

1622(*)

1623(*)

1624(*)

1625(*)

1626(*)

1627(*)

1628SIA

1629"Latbūvserviss"

1630(*)

1631(*)

1632(*)

1633(*)

1634(*)

1635(*)

1636SIA

1637"Groteks"

1638(*)

1639(*)

1640(*)

1641(*)

1642(*)

1643(*)

1644SIA "Zemgales

1645Tīkli"

1646(*)

1647(*)

1648(*)

1649(*)

1650(*)

1651(*)

1652SIA "Multitone"

1653Balt

1654(*)

1655(*)

1656(*)

1657(*)

1658(*)

1659(*)

1660SIA

1661"Technonet"

1662(*)

1663(*)

1664(*)

1665(*)

1666(*)

1667(*)

1668SIA "Neonet"

1669(*)

1670(*)

1671(*)

1672(*)

1673(*)

1674(*)

1675TVT

1676(*)

1677(*)

1678(*)

1679(*)

1680(*)

1681(*)

1682Citi operatori Rīgā

1683kopā

1684(*)

1685(*)

1686(*)

1687(*)

1688(*)

1689(*)

1690Citi operatori reģionos

1691kopā

1692(*)

1693(*)

1694(*)

1695(*)

1696(*)

1697(*)

1698KOPĀ

1699(*)

1700100

1701(*)

1702100

1703(*)

1704100

1705Izvērtējot tabulā atspoguļotos datus, konstatējams, ka

1706lielākais tirgus dalībnieks konkrētajā tirgū Jelgavā ir SIA

1707"Lattelecom" ar tirgus daļu ap (*)% pēc abonentu skaita

1708un ap (*)% pēc apgrozījuma. SIA "Aldem" (SIA

1709"Baltkom TV SIA" piederošs uzņēmums) un SIA

1710"Multitone Balt" (TVT piederošs uzņēmums) tirgus daļas

1711konkrētajā tirgū ir vairākkārt mazākas. Ņemot vērā šādu tirgus

1712sadalījumu, nav pamata uzskatīt, ka SIA "Aldems" ir

1713tirgus vara konkrētajā tirgū Jelgavā. Tā kā SIA "Multitone

1714Balt" tirgus daļa ir 4-5 reizes mazāka nekā SIA

1715"Aldem" tirgus daļa, nav pamata uzskatīt, ka

1716apvienošanās rezultātā var izveidoties SIA "Aldem"

1717dominējošais stāvoklis konkrētajā tirgū Jelgavā vai būtiski

1718samazināsies konkurence. Svarīgs apstāklis ir tas, ka SIA

1719"Lattelecom" tīkla pārklājums ir daudz lielāks un

1720aptver arī teritorijas daļas, kurās nav apvienošanās dalībnieku

1721tīkla pārklājuma. Tāpēc, pat ja konkrētajās adresēs apvienošanās

1722dalībnieki nekonkurē savā starpā, tie konkurē šajās adresēs ar

1723SIA "Lattelecom", kas ir ļoti efektīvs konkurents, spēj

1724piedāvāt pakalpojumu komplektus, ieskaitot bezmaksas televīziju,

1725ar t.s. "dziļu kabatu".

1726Konkurences padome konstatēja, ka Jelgavas pilsētas robežās

1727situācija interneta piekļuves un datu pārraides pakalpojuma tirgū

1728būtiski neatšķiras no situācijas Latvijā kopumā.

1729Apvienošanās dalībnieki ziņojumā norāda, ka "interneta

1730tirgus attīstība Jelgavas pilsētas teritorijā būs līdzīga kā visā

1731Latvijā kopumā. Pakalpojumus sniedz dominējošais operators SIA

1732"Lattelecom", kuram pieder Latvijas teritoriju

1733visaptverošs elektronisko sakaru tīkls (vairāk kā 80% Latvijas

1734teritorijas - gan Rīgā, gan ģeogrāfiski attālinātās teritorijās

1735un teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu) un vairāk kā 60-70

1736mazie interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji. Rīgas un

1737Jelgavas iedzīvotājiem vienas mājas robežās ir izvēles iespēja

1738starp vismaz diviem interneta piekļuves pakalpojumu

1739sniedzējiem.

1740Turpmākā interneta tirgus attīstība Rīgas un Jelgavas pilsētas

1741teritorijā būs līdzīga kā Latvijā kopumā. Kopējais privāto

1742interneta piekļuves pakalpojums abonentu skaits līdz 2010.gada

1743beigām Rīgā pieaugs līdz 180 000 tūkstošiem, Jelgavā - līdz 15

1744000 tūkstošiem. Proporcionāli abonentu dalījums starp interneta

1745piekļuves pakalpojumu sniedzējiem būtiski nemainīsies".

1746Konkrētajā tirgū pastāv šādas ienākšanas barjeras:

17471) tirgū ir pakalpojuma sniedzējs, kas sasniedzis tāda mēroga

1748ekonomiju, kas ļauj nodrošināt plašu elektronisko sakaru

1749pakalpojuma sniegšanu, ko patērētājiem ir izdevīgāk abonēt kopā

1750ar interneta piekļuves pakalpojumiem (SIA "Lattelecom"

1751grupas apgrozījums 2006.finanšu gadā Latvijā bijis Ls 143 712

1752000);

17532) izmaksas infrastruktūras izbūvei;

17543) pieeja vietējai elektronisko sakaru infrastruktūrai (SIA

1755"Lattelecom" kabeļu kanalizācijas īpašuma

1756tiesības);

17574) administratīvās barjeras (alternatīvās elektronisko sakaru

1758infrastruktūras izveidei ir nepieciešami vairāku valsts

1759institūciju saskaņojumi un atļaujas).

1760Konkurences padome secina, ka apvienošanās rezultātā

1761neradīsies papildu barjeras ienākšanai konkrētajā tirgū.

1762Apvienošanās sekmēs efektīvāku konkurenci konkrētajos tirgos, jo

1763tādējādi tiks veicināta dominējošā uzņēmuma SIA

1764"Lattelecom" konkurenta konkurētspēja.

1765Ņemot vērā augstāk minēto, Konkurences padome uzskata, ka SIA

1766"Baltkom TV SIA" un TVT apvienošanās darījuma rezultātā

1767situācija interneta piekļuves un datu pārraides pakalpojuma tirgū

1768Jelgavā, Rīgā un arī Latvijā kopumā nemainīsies, tāpat

1769neradīsies, nenostiprināsies SIA "Baltkom TV SIA"

1770dominējošais stāvoklis, kā arī nenotiks konkurences būtiska

1771samazināšanās konkrētajos tirgos Rīgā, Jelgavā un Latvijā

1772kopumā.

17734.3. Balss telefonijas pakalpojuma

1774tirgus

1775SIA "Baltkom TV SIA" piedāvā arī balss telefonijas

1776pakalpojumus. TVT un tai piederošie uzņēmumi šos pakalpojumus

1777nepiedāvā, tāpēc apvienošanās rezultātā balss telefonijas

1778pakalpojumu tirgus netiks ietekmēts.