4. pants

Konkrētā tirgus

noteikšana

Par apvienošanās dalībniekiem ir

uzskatāmas SIA "Plesko Real Estate" un SIA

"Ilga-Sigulda". Pēc Ziņojumā sniegtās informācijas SIA

"Plesko Real Estate" apvienošanās rezultātā iegūtās

aktīvu izmantošanas tiesības plāno izmantot pārtikas un plaša

patēriņa preču mazumtirdzniecībā.

Tāpēc Lietas izpētes gaitā tiks

detalizētāk analizēts ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības

tirgus lielveikalu vidē, jo apvienošanās rezultātā iegūtās aktīvu

izmantošanas tiesības izpaudīsies kā SIA "RIMI Latvia"

mazumtirdzniecības veikala atvēršana, kas palielinās SIA

"RIMI Latvia" tirgus daļu šajā konkrētajā tirgū.

4.1. Konkurences padome secina, ka

konkrētais mazumtirdzniecības tirgus ir nosakāms atbilstoši

iestādes un Eiropas Komisijas praksei.1 Tā,

MAXIMA/Mahrix2 tirgus dalībnieku apvienošanās

lietā, Konkurences padome secināja, ka SIA "MAXIMA

Latvija" darbojas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības

tirgū lielveikalu vidē. Līdzīgu secinājumu Konkurences padome ir

izdarījusi arī attiecībā uz SIA "RIMI

Latvia"3. Ievērojot noteikto, pamatojoties uz

Konkurences likuma 1.panta 5.punktu, šīs lietas ietvaros

konkrētais preces tirgus tiek noteikts kā ikdienas patēriņa

preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē, kur uz šo

brīdi darbojas viens no apvienošanās dalībnieka SIA "Plesko

Real Estate" saistītajiem uzņēmumiem - SIA "RIMI

Latvia", un arī iepriekšējais SIA "Ilga-Sigulda"

telpu nomnieks Siguldā, Strēlnieku ielā 2, SIA "Palink"

nodarbojās ar ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecību.

4.2. Lai noteiktu minētā konkrētā

preču tirgus ģeogrāfiskās robežas, tiek ņemtas vērā gan piegādes

puses, gan arī patēriņa puses raksturīgākās pazīmes. Konkrētās

apvienošanās sakarā nozīmīgs ir situācijas novērtējums gan

pieprasījuma pusē (mazumtirdzniecības uzņēmums kā preču

iepircējs), gan piedāvājuma pusē (mazumtirdzniecības uzņēmums kā

preču pārdevējs).

Konkurences padome iepriekš

izskatītajās apvienošanās lietās, kas saistītas ar ikdienas

patēriņa preču mazumtirdzniecību, ir secinājusi, ka tirgus

ģeogrāfiskās robežas ir lokālas, jo patērētāji, lai iepirktos,

veic ierobežotu attālumu. Turklāt minētais attālums var

atšķirties atkarībā no tā, kāda veida iepirkumu patērētājs ir

plānojis veikt, t.i., vai ir paredzēta iknedēļas

pamatiepirkšanās, kad tiek iegādāta lielākā daļa nākamajai

nedēļai nepieciešamo ikdienas patēriņa preču, vai papildinoša

iepirkšanās, kad tiek iegādātas tikai atsevišķas preces.

Papildinošo iepirkšanos ir iespējams veikt salīdzinoši nelielos

veikalos, bet nedēļas galveno iepirkšanos cilvēki, kuriem tas ir

iespējams, cenšas veikt veikalos, kuriem ir pietiekoši liels

sortiments. Turklāt tie var piedāvāt konkurētspējīgas cenas dēļ

tā, ka ietilpst kādā no mazumtirdzniecības ķēdēm.

Ikdienas patēriņa preču iegāde notiek

vietās, kur norisinās patērētāju galvenās aktivitātes (mājas,

darbavietas tuvums). Vienlaikus, ņemot vērā vairākās Eiropas

Komisijas lietās noteikto pieeju, piemēram, lietā

COMP/M.3464-Kesko/ICA/JV, izdarāms secinājums, ka ģeogrāfiskais

tirgus esošajā gadījumā saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta

3.punktu nosakāms kā teritorija, kas patērētājiem sasniedzama,

braucot ar automašīnu aptuveni līdz 30 minūtēm.

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta

3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir "ģeogrāfiska

teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir

pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo

teritoriju var nošķirt no citām teritorijām".

Ziņojumā norādīts, ka "Ņemot

vērā ēkas, kurā atrodas Telpas, izvietojumu (uz Vidzemes

šosejas), apvienošanās dalībnieki uzskata, ka attiecīgajā veikalā

sagaidāmi apmeklētāji no Siguldas, Siguldas novada teritorijas,

kā arī citu tuvāko apdzīvoto vietu iedzīvotāji (Cēsis un daļa no

Cēsu novada)".

Lietas izpētes laikā, izvērtējot

faktisko situāciju, tika secināts, ka, braucot ar automašīnu

aptuveni līdz 30 minūtēm, Sigulda ir sasniedzama no vairāku tai

blakus esošo novadu teritorijām: Līgatnes, Amatas, Krimuldas un

Inčukalna novada. Turklāt šo novadu teritorijās nav lielu

iepirkšanās centru un zemo cenu veikalu. Savukārt nelielo veikalu

piedāvātās ikdienas patēriņa preču cenas bieži vien ir augstākas

par lielveikalu cenām. Līdz ar to tie iedzīvotāji, kuriem tas ir

iespējams, galvenos iepirkumus (vienu reizi nedēļā) cenšas veikt

Siguldas pilsētā.

Iepriekš minēto apstiprina SIA

"VITA mārkets" sniegtā informācija, ka "Pircēji,

kas veic lielos iepirkumus, vienu reizi nedēļā brauc iepirkties

no apkārtnes, kas ar automašīnu ir līdz 30 minūšu brauciens"

(24.08.2010. tikšanās laikā saņemtā informācija).

Ievērojot norādīto un izvērtējot

faktisko situāciju, secināms, ka apkārtējo novadu iedzīvotāji

izmanto Siguldas pilsētas teritorijā esošos veikalus kā

iepirkšanās vietas tajā gadījumā, ja tiem nav nepieciešams

regulāri doties uz Rīgu, kur daļa iedzīvotāju strādā vai mācās,

vai tuvāk nav cita pilsēta, piemēram, Cēsis (Cēsu virzienā kā

ģeogrāfiskā tirgus robežpunkts nosakāms Ieriķi), kurā var veikt

pirkumus.

Tādējādi konkrētajā lietā ģeogrāfiskā

tirgus robežas ir plašākas nekā Siguldas pilsētas un Siguldas

novada teritorija, jo šajā tirgū ir jāiekļauj daļa Līgatnes,

Amatas, Krimuldas un Inčukalna novada.

Vienlaicīgi Konkurences padome

norāda, ka definētais tirgus ir apskatāms arī papildus ņemot

vērā, ka apvienošanās dalībnieka saistītais uzņēmums SIA

"RIMI Latvia", tāpat kā tās galvenais konkurents SIA

"MAXIMA Latvija", ir izveidojusi savu veikalu tīklu

visā Latvijas teritorijā. Mazāki veikalu tīkli ir apvienošanās

dalībnieku nelielajiem konkurentiem, kuri piedalās arī

mazumtirgotāju kooperācijā (iepirkuma grupas, franšīzes grupas

u.tml.). Līdz ar to šo veikalu aptvertās ģeogrāfiskās teritorijas

zināmā mērā pārklājas. Tāpēc konkrētajā apvienošanās gadījumā ir

jāņem vērā arī apvienošanās dalībnieku un to konkurentu

konkurētspēja arī Latvijas teritorijas robežās.

Lietā definētajā konkrētajā

ģeogrāfiskajā tirgū iekļautās teritorijas atrodas salīdzinoši

tuvu valsts galvaspilsētai Rīgai, attālums var būt paveicams

aptuveni 30-45 minūšu laikā (53 km) (braucot no Rīgas arī šeit pa

ceļam tirdzniecības centrā "Alfa" un Juglas

tirdzniecības centrā ir SIA "RIMI Latvia" veikali un ir

arī SIA "MAXIMA Latvija" veikals). Tādēļ secināms, ka

ir daļa iedzīvotāju, kas mācās vai strādā Rīgā, un tāpēc var

salīdzināt abu šo teritoriju iepirkšanās iespējas. Taču arī šajā

gadījumā piedāvājuma lielāko daļu konkrētajā tirgū veido SIA

"RIMI Latvia" un SIA "MAXIMA Latvija".

Lietas izpētes laikā Konkurences

padome vērtēja faktorus, kas nosaka veikala aptveršanas

teritoriju4 un veikalu patērētāju sasniegšanas

teritoriju pārklāšanos. Pārklāšanās efekta esamība ir saistīta ar

patērētāju izvēli un konkurenci. Pirmkārt, ir pircēji, kuri dzīvo

tieši teritoriju pārklāšanās apgabalos. Līdz ar to šiem pircējiem

ir lielāka izvēle nekā pircējiem, kuri iepirkumu veikšanai

izmanto tikai vienu ģeogrāfisko teritoriju. Otrkārt, veikaliem ir

jārēķinās ar konkurenci, kas ir ne tikai no savas teritorijas,

bet arī no blakus esošajām pārklājošajām teritorijām.

Līdz ar to efekts no savstarpēji

saistītām pārklāšanās teritorijām dēļ to aizvietojamības ir tāds,

ka lielie mazumtirgotāji nevar izolēti noteikt cenas kādā

konkrētā veikala pārklāšanas teritorijā, nerēķinoties ar

konkurenci no citām teritorijām.

Konkrētā gadījumā varētu būt zināma

pārklāšanās ar veikaliem, kas atrodas pa ceļam uz Siguldu. Taču

konkrētajā gadījumā ir jāņem vērā, ka SIA "RIMI Latvia"

ir viens no diviem lielākajiem Latvijas mazumtirdzniecības

uzņēmumiem un arī pārklāšanās gadījumā efektīvu konkurenci tai

var radīt tikai lielās mazumtirdzniecības ķēdes, t.i., SIA

"MAXIMA Latvija" un SIA "Palink", mazākā mērā

mazumtirgotāju apvienību dalībnieki.

Ievērojot minēto, atbilstoši

Konkurences likuma 1.panta 3.punktam konkrētais ģeogrāfiskais

tirgus ir Siguldas pilsētas un Siguldas novada teritorija, kā arī

daļa Līgatnes, Amatas, Krimuldas un Inčukalna novada teritorijas,

un atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 4.punktam konkrētais

tirgus ir ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus

lielveikalu vidē Siguldas pilsētas un Siguldas novada teritorijā,

kā arī daļā Līgatnes, Amatas, Krimuldas un Inčukalna novada

teritorijas, vienlaicīgi izvērtējot arī Lietā iesaistīto tirgus

dalībnieku konkurētspēju Latvijas teritorijā, jo to faktiskā

tirgus vara un to darījuma spēks rodas no attiecīgo

komercsabiedrību darbības kopumā Latvijas teritorijā, t.sk.,

sadarbojoties ar to saistītajām komercsabiedrībām citās Baltijas

valstīs. Vienlaicīgi, ņemot vērā pārklāšanās efekta iespējamību,

arī konkurence ir jāvērtē plašāk nekā lokālā ģeogrāfiskā tirgus

ietvaros.

4.3. Iepirkuma tirgus

Tāpat Lietā kā konkrētais tirgus ir

definējams dažādu preču iepirkuma tirgus. Citās lietās tas var

tikt noteikts arī šaurāk, ņemot vērā konkrētās preces vai preču

grupas aizvietojamību.

Mazumtirgotājs nodrošina

galapatērētājam daudzveidīgu un atšķirīgu preču piegādi, līdz ar

to arī tā iepirkumu veido dažādu preču piegāžu kopums.

Nosakot konkrētā ģeogrāfiskā tirgus

robežas preču piegādes pusē, saskaņā ar Konkurences likuma

1.panta 3.punktu tiek vērtēta konkrētā mazumtirgotāja preču

iepirkšanas robežas, t.i., iespējas izvēlēties sev piegādātājus,

kas pēc Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas notiek

plašākās robežās nekā Latvijas teritorija. Par minēto liecina

fakts, ka SIA "RIMI Latvia" veic preču iepirkumu kopā

ar citiem saistītajiem uzņēmumiem, kuru mazumtirdzniecības tīkli

atrodas Lietuvā un Igaunijā, ar mērķi realizēt preces visās šajās

valstīs. Mazumtirgotājam ir lielākas iespējas realizēt pārrobežu

iepirkumu tām preču grupām, kur nav izteikta patērētāju

lojalitāte pret vietējo ražotāju produkciju, vai Latvijā tās

netiek ražotas. Tādējādi daudzas pārtikas preces, galvenokārt

konservētas, saldētas vai citādi apstrādātas, tiek lielā apjomā

iepirktas ārpus Latvijas teritorijas. Līdz ar to konkrētā tirgus

iepirkuma pusē aizvietojamībai nav konkrētu robežu. Lielākie

Latvijas mazumtirgotāji rīko konkursus par preču piegādi un par

to, kura sabiedrība ražos privāto preču zīmju preces. Minētajos

konkursos piedalās arī ārvalstu ražotāji un piegādātāji. Līdz ar

to šo preču gadījumā iepirkuma tirgus ir jāaplūko daudz plašākās

robežās nekā nacionālā teritorija.

Ievērojot norādīto un pamatojoties uz

Konkurences likuma 1.panta 4.punktu, konkrētais tirgus Lietā

attiecībā uz preču iepirkumu tiek definēts kā ikdienas patēriņa

preču iepirkšana mazumtirdzniecībai Latvijas teritorijā,

neizslēdzot iespēju paplašināt šī tirgus robežas.