Par tirgus dalībnieku apvienošanos

1Ziņojuma

2iesniegšanas pienākums

3Konkurences likuma 15.panta otrajā

4daļā noteikts, ka: "Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši

5apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem,

6pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei pilnu ziņojumu,

7ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā

8finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 25

9miljoniem latu."

10Savukārt Konkurences likuma 15.panta

11otrā prim daļa nosaka, ka Konkurences likuma 15.panta otrajā daļā

12minētajā gadījumā ziņojumu neiesniedz, ja vienam no diviem

13apvienošanās dalībniekiem apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā

14Latvijas teritorijā nepārsniedz 1,5 miljonus latu.

15Apvienošanās dalībnieku kopējo

16apgrozījumu nosaka saskaņā ar Noteikumu III nodaļu

17"Apgrozījuma aprēķināšana". SIA "Plesko Real

18Estate" apgrozījums 2009.gada finanšu gadā bija 6 175 739

19Ls. Ievērojot šī lēmuma 1.punktā norādīto SIA "Plesko Real

20Estate" saistību ar citām komercsabiedrībām Latvijā

21Konkurences likuma 1.panta 2. un 9.punkta izpratnē, kopējais

22apgrozījums Latvijā, kas aprēķināts saskaņā ar Noteikumu 13. un

2314.punkta prasībām 2009. finanšu gadā bija 418 021 925 Ls.

24Lietas izpētes gaitā tika iegūta

25informācija par iepriekšējā nomnieka SIA "Palink"

26apgrozījumu nomātajā tirdzniecības vietā - Siguldas novads,

27Siguldas pilsēta, Strēlnieku ielā 2. Saskaņā ar SIA

28"Palink" sniegto informāciju (22.07.2010. SIA

29"Palink" vēstule Nr.288) minētais apgrozījums 2009.gadā

30pārsniedza 1,5 miljonus latu.

31Līdz ar to izpildās Konkurences

32likuma 15.panta otrajā un otrajā prim daļā paredzētie kritēriji,

33un SIA "Plesko Real Estate" pirms apvienošanās bija

34pienākums iesniegt Ziņojumu par apvienošanos Konkurences

35padomē.

1Konkrētā tirgus

2noteikšana

3Par apvienošanās dalībniekiem ir

4uzskatāmas SIA "Plesko Real Estate" un SIA

5"Ilga-Sigulda". Pēc Ziņojumā sniegtās informācijas SIA

6"Plesko Real Estate" apvienošanās rezultātā iegūtās

7aktīvu izmantošanas tiesības plāno izmantot pārtikas un plaša

8patēriņa preču mazumtirdzniecībā.

9Tāpēc Lietas izpētes gaitā tiks

10detalizētāk analizēts ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības

11tirgus lielveikalu vidē, jo apvienošanās rezultātā iegūtās aktīvu

12izmantošanas tiesības izpaudīsies kā SIA "RIMI Latvia"

13mazumtirdzniecības veikala atvēršana, kas palielinās SIA

14"RIMI Latvia" tirgus daļu šajā konkrētajā tirgū.

154.1. Konkurences padome secina, ka

16konkrētais mazumtirdzniecības tirgus ir nosakāms atbilstoši

17iestādes un Eiropas Komisijas praksei.1 Tā,

18MAXIMA/Mahrix2 tirgus dalībnieku apvienošanās

19lietā, Konkurences padome secināja, ka SIA "MAXIMA

20Latvija" darbojas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības

21tirgū lielveikalu vidē. Līdzīgu secinājumu Konkurences padome ir

22izdarījusi arī attiecībā uz SIA "RIMI

23Latvia"3. Ievērojot noteikto, pamatojoties uz

24Konkurences likuma 1.panta 5.punktu, šīs lietas ietvaros

25konkrētais preces tirgus tiek noteikts kā ikdienas patēriņa

26preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē, kur uz šo

27brīdi darbojas viens no apvienošanās dalībnieka SIA "Plesko

28Real Estate" saistītajiem uzņēmumiem - SIA "RIMI

29Latvia", un arī iepriekšējais SIA "Ilga-Sigulda"

30telpu nomnieks Siguldā, Strēlnieku ielā 2, SIA "Palink"

31nodarbojās ar ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecību.

324.2. Lai noteiktu minētā konkrētā

33preču tirgus ģeogrāfiskās robežas, tiek ņemtas vērā gan piegādes

34puses, gan arī patēriņa puses raksturīgākās pazīmes. Konkrētās

35apvienošanās sakarā nozīmīgs ir situācijas novērtējums gan

36pieprasījuma pusē (mazumtirdzniecības uzņēmums kā preču

37iepircējs), gan piedāvājuma pusē (mazumtirdzniecības uzņēmums kā

38preču pārdevējs).

39Konkurences padome iepriekš

40izskatītajās apvienošanās lietās, kas saistītas ar ikdienas

41patēriņa preču mazumtirdzniecību, ir secinājusi, ka tirgus

42ģeogrāfiskās robežas ir lokālas, jo patērētāji, lai iepirktos,

43veic ierobežotu attālumu. Turklāt minētais attālums var

44atšķirties atkarībā no tā, kāda veida iepirkumu patērētājs ir

45plānojis veikt, t.i., vai ir paredzēta iknedēļas

46pamatiepirkšanās, kad tiek iegādāta lielākā daļa nākamajai

47nedēļai nepieciešamo ikdienas patēriņa preču, vai papildinoša

48iepirkšanās, kad tiek iegādātas tikai atsevišķas preces.

49Papildinošo iepirkšanos ir iespējams veikt salīdzinoši nelielos

50veikalos, bet nedēļas galveno iepirkšanos cilvēki, kuriem tas ir

51iespējams, cenšas veikt veikalos, kuriem ir pietiekoši liels

52sortiments. Turklāt tie var piedāvāt konkurētspējīgas cenas dēļ

53tā, ka ietilpst kādā no mazumtirdzniecības ķēdēm.

54Ikdienas patēriņa preču iegāde notiek

55vietās, kur norisinās patērētāju galvenās aktivitātes (mājas,

56darbavietas tuvums). Vienlaikus, ņemot vērā vairākās Eiropas

57Komisijas lietās noteikto pieeju, piemēram, lietā

58COMP/M.3464-Kesko/ICA/JV, izdarāms secinājums, ka ģeogrāfiskais

59tirgus esošajā gadījumā saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta

603.punktu nosakāms kā teritorija, kas patērētājiem sasniedzama,

61braucot ar automašīnu aptuveni līdz 30 minūtēm.

62Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta

633.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir "ģeogrāfiska

64teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir

65pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo

66teritoriju var nošķirt no citām teritorijām".

67Ziņojumā norādīts, ka "Ņemot

68vērā ēkas, kurā atrodas Telpas, izvietojumu (uz Vidzemes

69šosejas), apvienošanās dalībnieki uzskata, ka attiecīgajā veikalā

70sagaidāmi apmeklētāji no Siguldas, Siguldas novada teritorijas,

71kā arī citu tuvāko apdzīvoto vietu iedzīvotāji (Cēsis un daļa no

72Cēsu novada)".

73Lietas izpētes laikā, izvērtējot

74faktisko situāciju, tika secināts, ka, braucot ar automašīnu

75aptuveni līdz 30 minūtēm, Sigulda ir sasniedzama no vairāku tai

76blakus esošo novadu teritorijām: Līgatnes, Amatas, Krimuldas un

77Inčukalna novada. Turklāt šo novadu teritorijās nav lielu

78iepirkšanās centru un zemo cenu veikalu. Savukārt nelielo veikalu

79piedāvātās ikdienas patēriņa preču cenas bieži vien ir augstākas

80par lielveikalu cenām. Līdz ar to tie iedzīvotāji, kuriem tas ir

81iespējams, galvenos iepirkumus (vienu reizi nedēļā) cenšas veikt

82Siguldas pilsētā.

83Iepriekš minēto apstiprina SIA

84"VITA mārkets" sniegtā informācija, ka "Pircēji,

85kas veic lielos iepirkumus, vienu reizi nedēļā brauc iepirkties

86no apkārtnes, kas ar automašīnu ir līdz 30 minūšu brauciens"

87(24.08.2010. tikšanās laikā saņemtā informācija).

88Ievērojot norādīto un izvērtējot

89faktisko situāciju, secināms, ka apkārtējo novadu iedzīvotāji

90izmanto Siguldas pilsētas teritorijā esošos veikalus kā

91iepirkšanās vietas tajā gadījumā, ja tiem nav nepieciešams

92regulāri doties uz Rīgu, kur daļa iedzīvotāju strādā vai mācās,

93vai tuvāk nav cita pilsēta, piemēram, Cēsis (Cēsu virzienā kā

94ģeogrāfiskā tirgus robežpunkts nosakāms Ieriķi), kurā var veikt

95pirkumus.

96Tādējādi konkrētajā lietā ģeogrāfiskā

97tirgus robežas ir plašākas nekā Siguldas pilsētas un Siguldas

98novada teritorija, jo šajā tirgū ir jāiekļauj daļa Līgatnes,

99Amatas, Krimuldas un Inčukalna novada.

100Vienlaicīgi Konkurences padome

101norāda, ka definētais tirgus ir apskatāms arī papildus ņemot

102vērā, ka apvienošanās dalībnieka saistītais uzņēmums SIA

103"RIMI Latvia", tāpat kā tās galvenais konkurents SIA

104"MAXIMA Latvija", ir izveidojusi savu veikalu tīklu

105visā Latvijas teritorijā. Mazāki veikalu tīkli ir apvienošanās

106dalībnieku nelielajiem konkurentiem, kuri piedalās arī

107mazumtirgotāju kooperācijā (iepirkuma grupas, franšīzes grupas

108u.tml.). Līdz ar to šo veikalu aptvertās ģeogrāfiskās teritorijas

109zināmā mērā pārklājas. Tāpēc konkrētajā apvienošanās gadījumā ir

110jāņem vērā arī apvienošanās dalībnieku un to konkurentu

111konkurētspēja arī Latvijas teritorijas robežās.

112Lietā definētajā konkrētajā

113ģeogrāfiskajā tirgū iekļautās teritorijas atrodas salīdzinoši

114tuvu valsts galvaspilsētai Rīgai, attālums var būt paveicams

115aptuveni 30-45 minūšu laikā (53 km) (braucot no Rīgas arī šeit pa

116ceļam tirdzniecības centrā "Alfa" un Juglas

117tirdzniecības centrā ir SIA "RIMI Latvia" veikali un ir

118arī SIA "MAXIMA Latvija" veikals). Tādēļ secināms, ka

119ir daļa iedzīvotāju, kas mācās vai strādā Rīgā, un tāpēc var

120salīdzināt abu šo teritoriju iepirkšanās iespējas. Taču arī šajā

121gadījumā piedāvājuma lielāko daļu konkrētajā tirgū veido SIA

122"RIMI Latvia" un SIA "MAXIMA Latvija".

123Lietas izpētes laikā Konkurences

124padome vērtēja faktorus, kas nosaka veikala aptveršanas

125teritoriju4 un veikalu patērētāju sasniegšanas

126teritoriju pārklāšanos. Pārklāšanās efekta esamība ir saistīta ar

127patērētāju izvēli un konkurenci. Pirmkārt, ir pircēji, kuri dzīvo

128tieši teritoriju pārklāšanās apgabalos. Līdz ar to šiem pircējiem

129ir lielāka izvēle nekā pircējiem, kuri iepirkumu veikšanai

130izmanto tikai vienu ģeogrāfisko teritoriju. Otrkārt, veikaliem ir

131jārēķinās ar konkurenci, kas ir ne tikai no savas teritorijas,

132bet arī no blakus esošajām pārklājošajām teritorijām.

133Līdz ar to efekts no savstarpēji

134saistītām pārklāšanās teritorijām dēļ to aizvietojamības ir tāds,

135ka lielie mazumtirgotāji nevar izolēti noteikt cenas kādā

136konkrētā veikala pārklāšanas teritorijā, nerēķinoties ar

137konkurenci no citām teritorijām.

138Konkrētā gadījumā varētu būt zināma

139pārklāšanās ar veikaliem, kas atrodas pa ceļam uz Siguldu. Taču

140konkrētajā gadījumā ir jāņem vērā, ka SIA "RIMI Latvia"

141ir viens no diviem lielākajiem Latvijas mazumtirdzniecības

142uzņēmumiem un arī pārklāšanās gadījumā efektīvu konkurenci tai

143var radīt tikai lielās mazumtirdzniecības ķēdes, t.i., SIA

144"MAXIMA Latvija" un SIA "Palink", mazākā mērā

145mazumtirgotāju apvienību dalībnieki.

146Ievērojot minēto, atbilstoši

147Konkurences likuma 1.panta 3.punktam konkrētais ģeogrāfiskais

148tirgus ir Siguldas pilsētas un Siguldas novada teritorija, kā arī

149daļa Līgatnes, Amatas, Krimuldas un Inčukalna novada teritorijas,

150un atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 4.punktam konkrētais

151tirgus ir ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus

152lielveikalu vidē Siguldas pilsētas un Siguldas novada teritorijā,

153kā arī daļā Līgatnes, Amatas, Krimuldas un Inčukalna novada

154teritorijas, vienlaicīgi izvērtējot arī Lietā iesaistīto tirgus

155dalībnieku konkurētspēju Latvijas teritorijā, jo to faktiskā

156tirgus vara un to darījuma spēks rodas no attiecīgo

157komercsabiedrību darbības kopumā Latvijas teritorijā, t.sk.,

158sadarbojoties ar to saistītajām komercsabiedrībām citās Baltijas

159valstīs. Vienlaicīgi, ņemot vērā pārklāšanās efekta iespējamību,

160arī konkurence ir jāvērtē plašāk nekā lokālā ģeogrāfiskā tirgus

161ietvaros.

1624.3. Iepirkuma tirgus

163Tāpat Lietā kā konkrētais tirgus ir

164definējams dažādu preču iepirkuma tirgus. Citās lietās tas var

165tikt noteikts arī šaurāk, ņemot vērā konkrētās preces vai preču

166grupas aizvietojamību.

167Mazumtirgotājs nodrošina

168galapatērētājam daudzveidīgu un atšķirīgu preču piegādi, līdz ar

169to arī tā iepirkumu veido dažādu preču piegāžu kopums.

170Nosakot konkrētā ģeogrāfiskā tirgus

171robežas preču piegādes pusē, saskaņā ar Konkurences likuma

1721.panta 3.punktu tiek vērtēta konkrētā mazumtirgotāja preču

173iepirkšanas robežas, t.i., iespējas izvēlēties sev piegādātājus,

174kas pēc Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas notiek

175plašākās robežās nekā Latvijas teritorija. Par minēto liecina

176fakts, ka SIA "RIMI Latvia" veic preču iepirkumu kopā

177ar citiem saistītajiem uzņēmumiem, kuru mazumtirdzniecības tīkli

178atrodas Lietuvā un Igaunijā, ar mērķi realizēt preces visās šajās

179valstīs. Mazumtirgotājam ir lielākas iespējas realizēt pārrobežu

180iepirkumu tām preču grupām, kur nav izteikta patērētāju

181lojalitāte pret vietējo ražotāju produkciju, vai Latvijā tās

182netiek ražotas. Tādējādi daudzas pārtikas preces, galvenokārt

183konservētas, saldētas vai citādi apstrādātas, tiek lielā apjomā

184iepirktas ārpus Latvijas teritorijas. Līdz ar to konkrētā tirgus

185iepirkuma pusē aizvietojamībai nav konkrētu robežu. Lielākie

186Latvijas mazumtirgotāji rīko konkursus par preču piegādi un par

187to, kura sabiedrība ražos privāto preču zīmju preces. Minētajos

188konkursos piedalās arī ārvalstu ražotāji un piegādātāji. Līdz ar

189to šo preču gadījumā iepirkuma tirgus ir jāaplūko daudz plašākās

190robežās nekā nacionālā teritorija.

191Ievērojot norādīto un pamatojoties uz

192Konkurences likuma 1.panta 4.punktu, konkrētais tirgus Lietā

193attiecībā uz preču iepirkumu tiek definēts kā ikdienas patēriņa

194preču iepirkšana mazumtirdzniecībai Latvijas teritorijā,

195neizslēdzot iespēju paplašināt šī tirgus robežas.

1Situācijas

2lēmuma 4.2.punktā noteiktajā konkrētajā tirgū raksturojums

3Siguldas pilsēta atrodas pie Vidzemes

4šosejas, tāpēc to kā iepirkšanās vietu izmanto gan vietējie

5iedzīvotāji, gan garāmbraucošie pircēji, gan tūristi, jo Siguldas

6pilsēta un tās apkārtne ir iecienīts tūristu apskates

7objekts.

8Siguldas pilsētā ar ikdienas patēriņa

9preču tirdzniecību nodarbojas SIA "RIMI Latvija", SIA

10"MAXIMA Latvija", SIA "VITA mārkets" un

11vairāki citi mazāki tirgus dalībnieki. To lielākā koncentrācija

12ir pie Vidzemes šosejas, kur braucot no Rīgas labajā pusē atrodas

13SIA "RIMI Latvia" veikals "Supernetto" un

14tirdzniecības centrs "Raibais suns", kurā atrodas SIA

15"VITA mārkets" veikals, kas strādā ar "ELVI"

16zīmolu, vēl viens šāds veikals atrodas tuvāk pilsētas centram.

17Tieši pretim veikalam "Supernetto", Vidzemes šosejas

18otrajā pusē atrodas tirdzniecības centrs "Šokolāde",

19kur 26.08.2010. tika atvērts SIA "RIMI Latvia"

20supermārkets.

21Lai pircējs apmeklētu abus SIA

22"RIMI Latvia" veikalus, tam ir tikai jāšķērso Vidzemes

23šoseja. SIA "RIMI Latvia" galvenā konkurenta - SIA

24"MAXIMA Latvija" - veikals atrodas pilsētas centrā.

25Visi minētie veikali ir pieejami gan vietējiem Siguldas

26iedzīvotājiem, gan autobraucējiem, gan iedzīvotājiem no

27apkārtējām apdzīvotajām vietām, kur nav zemo cenu veikalu un

28tirdzniecības centru, kas ir izvietoti Siguldas pilsētas

29teritorijā.

30Par mazākiem konkurentiem var

31uzskatīt SIA "Segevolde" (vismaz 6 veikali Siguldas

32pilsētas un Siguldas novada teritorijā, kas ietilpst SIA

33"Baltstor" dalībnieku sastāvā), SIA "Firma MADARA

3489" (veikalu ķēde, kas darbojas ar zīmoliem "top",

35"minitop", "LABAIS"), kas ir SIA

36"Iepirkuma Grupa" sastāvā, un SIA

37"Zemniecība" veikals "Beta".

38Apvienošanās dalībnieki 20.08.2010.

39vēstulē par saviem konkurentiem ir norādījuši veikalus, kas

40darbojas ar zīmoliem "Vesko", "Beta",

41"MAXIMA", "Labais", "ELVI",

42"VIGO". Vēl tiek norādīti mazāki veikali, kas atrodas

43Raganā, Līgatnē, Augšlīgatnē, Inčukalnā. Minētajā vēstulē ir

44norādīts, ka "(..) augstākminētie tirgus dalībnieki

45uzskatāmi par SIA "RIMI Latvia" efektīviem

46konkurentiem, ņemot vērā šādus kritērijus:

47- tirdzniecības platības lielums

48(virs 100 m2);

49- salīdzinoši plašs sortiments;

50- tirdzniecības platības atrašanās

51vieta, piekļuves ērtība patērētājiem.

52Konkurences padome, izvērtējot

53minētos SIA "RIMI Latvia" norādītos kritērijus, secina,

54ka minētie kritēriji nav pilnīgi un papildu nozīme ir vēl vismaz

55šādiem kritērijiem:

561) uzņēmuma kopējais apgrozījums

57Latvijas teritorijā, kas norāda, cik spēcīga komercsabiedrība ir

58mazumtirdzniecības ķēžu savstarpējā konkurencē;

592) vai konkrētais mazumtirgotājs

60darbojas kādā no mazumtirgotāju apvienībām, t.i., minētais

61faktors norāda uz uzņēmuma spēku preču iepirkšanas jomā, kas

62pamatā nosaka tā konkurētspēju attiecīgajā mazumtirdzniecības

63tirgū;

643) uzņēmumu veikalu kopskaits, to

65sortiments un tirdzniecības zāles lielums;

664) uzņēmuma finansiālais

67stāvoklis.

68Daļa no iepriekš minēto tirgus

69dalībnieku raksturojošiem lielumiem, t.i., apgrozījums konkrētajā

70tirgū 2009.gadā, tirdzniecības zāles platība, sortimenta vienību

71skaits ir attēloti tabulā Nr.1.

72Tabula Nr.1

73Konkrētajā

74ģeogrāfiskajā tirgū darbojošos komercsabiedrību raksturojošie

75parametri

76Nr. p.k.

77Uzņēmuma nosaukums

78Apgrozījums 2009.gadā (Ls bez

79PVN)

80Tirgus daļa % 2009.gadā

81(iekavās, ja ieskaita mazos veikalus)

82Tirdzniec. zāles platība

83(m2)

84Sortimenta vienību skaits

85(gab)

86SIA "RIMI Latvia" un

87tiešie tās konkurenti

881.

89*SIA "VITA mārkets"-

90divi veikali

91(strādā ar "Elvi"

92zīmolu)

93(*), t.sk.:

941) Siguldā, Vidus ielā 1;

95(*)

96(*) (<40)

97(*)

98(*)

992) Vidzemes šosejā

100165;

101(*)

102( (*) (<30))

103(*)

104(*)

1052.

106SIA "RIMI Latvia"

107Supernetto

108Supermārkets (atvērts 2010.gada

109septembra sākumā)6

110(*)

111-

112(*) (<30)

113((*) (<20))

114(*)

115(*)

116(*)

117(*)

1183.

119*SIA "MAXIMA

120Latvija"

121(*)

122(*) (<20)

123( (*) (<20))

124(*)

125(*)

1264.

127SIA "Palink"

128(bijušais nomnieks telpām, kurā atrodas jaunais SIA

129"RIMI Latvija" Supermārkets Strēlnieku ielā

1302)

131(*)

132(*) (<20)

133( (*) (<10))

1345.

135*SIA "Firma

136Madara, 89" (darbojas SIA "Iepirkumu

137grupa" sastāvā

138(*)

139(*) (<10)

140( (*) (<10))

141(*)

142(*)

1Apvienošanās

2dalībnieka un tā galveno konkurentu raksturojums gan Latvijas

3teritorijā, gan lietā definētajā šaurākajā konkrētajā

4ģeogrāfiskajā tirgū

5Par SIA "Plesko Real

6Estate" (turpmāk arī - SIA "RIMI Latvia")

7galvenajiem konkurentiem ir uzskatāmas SIA "MAXIMA

8Latvija" un SIA "VITA mārkets".

96.1. SIA "RIMI Latvia", ir

10viens no diviem lielākajiem ikdienas patēriņa preču

11mazumtirgotājiem Latvijas teritorijā, kura mazumtirdzniecības

12apgrozījums 2008.gadā bija (*), 2009.gadā tās mazumtirdzniecības

13apgrozījums ir samazinājies par (*)(<20%) un bija (*), tajā

14pašā laikā kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā šajā

15periodā samazinājās par 17%.

166.2. SIA "MAXIMA Latvija"

17ir otrs lielākais mazumtirgotājs Latvijas teritorijā, kura

18mazumtirdzniecības apgrozījums 2008.gadā - (*) (bez PVN), bet

192009.gadā - (*) (bez PVN).

202009.gadā pret 2008.gadu

21mazumtirdzniecības kopējam apgrozījumam Latvijā samazinoties par

22apmēram 17%, SIA "MAXIMA Latvija" apgrozījums

23samazinājies vien par apmēram (*) (<10%).

24SIA "VITA mārkets" kopējais

25apgrozījums 2008.gadā bija 34 759 594 Ls (kopā Latvijas

26teritorijā 14 veikali, saskaņā ar 24.08.2010. tikšanās laikā

27iegūto informāciju), bet 2009.gadā šis apgrozījums bija 30 071

28165 Ls. SIA "VITA mārkets" veikali konkrētajā tirgū

29darbojas ar preču zīmi "ELVI", tāpēc no iepirkumu

30tirgus situācijas izvērtēšanas viedokļa ir pamatoti izvērtēt SIA

31"ELVI GRUPA"11 stāvokli iepirkuma tirgū,

32salīdzinot to ar apvienošanās dalībnieka saistītā uzņēmuma SIA

33"RIMI Latvia" stāvokli šajā tirgū.

346.3. SIA "ELVI GRUPA"

35mazumtirdzniecības apgrozījums 2008.gadā bija (*) Ls, bet par

362009.gadu informācija nav iegūta.

37No minētā ir redzams, ka pašlaik

38maksātnespējas procesā esošās SIA "ELVI GRUPA"

39apgrozījums visā Latvijas teritorijā jau 2008.gadā bija

40ievērojami mazāks nekā SIA "RIMI Latvia". Arī tirgus

41daļas, ja tās rēķina, ņemot vērā visu Latvijas teritoriju, šīm

42komercsabiedrībām ir ļoti atšķirīgas. Tās attēlotas tabulā

43Nr.2.

44Tabula Nr.2

45SIA "RIMI

46Latvia", SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "ELVI

47GRUPA" tirgus daļa ikdienas patēriņa mazumtirdzniecības

48tirgū lielveikalu vidē Latvijas teritorijā

49Uzņēmuma nosaukums

502007.gads

512008.gads

522009.gads

53SIA "RIMI Latvia"

54(*)

55(<40%)

56(*)

57(<40%)

58(*)

59(<40%)

60SIA "ELVI GRUPA"

61(*)

62(<10%)

63(*)

64(<10%)

65SIA "MAXIMA

66Latvija"

67(*)

68(<40%)

69(*)

70(<40%)

71(*)

72(<40%)

73Konkurences padomes rīcībā ir

74ikdienas patēriņa preču tirgus uzraudzības ietvaros iegūtā

75informācija par vairāku preču iepirkuma apjomu SIA "RIMI

76Latvia" un SIA "ELVI Grupa", kuras dalībniece

772009.gadā bija SIA "VITA mārkets".

78No minētās informācijas var secināt,

79ka 2009.gadā SIA "ELVI GRUPA" kopējais iepirkums visās

80pārtikas grupās bija (*) mazāks nekā SIA "RIMI Latvia"

81iepirktais preču apjoms.

82Izvērtējot minēto situāciju

83konkrētajā iepirkuma tirgū, kas lielā mērā nosaka uzņēmuma

84konkurētspēju mazumtirdzniecības tirgū (t.i., pārdošanas pusē),

85var secināt, ka SIA "VITA mārkets" preču iepirkšanu var

86veikt par salīdzinoši daudz neizdevīgākiem nosacījumiem nekā SIA

87"RIMI Latvia", kaut vai tikai dēļ atlaidēm, kuras

88ražotāji piešķir SIA "RIMI Latvia", vadoties no

89iepirktā apjoma. Turklāt nepieciešamais konkrēto preču apjoms SIA

90"Rimi Latvija" ļauj paplašināt tās piegādāju loku, kā

91arī ļauj ieviest privātās preču zīmes un rīkot konkursus par šo

92preču piegādi, kuros piedalās ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu

93piegādātāji. Turklāt jāņem vērā Konkurences padomes rīcībā esošā

94informācija (iegūta ikdienas patēriņa preču uzraudzības lietā),

95ka SIA "RIMI Latvia" veic centralizētus iepirkumus kopā

96ar citiem saistītajiem uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā. Līdz ar to

97SIA "RIMI Latvia" spēja iegūt labākus darījuma

98noteikumus ir lielāka nekā SIA "ELVI grupa" (no

992010.gada SIA "Pārtikas tirdzniecības apvienība")

100spēja.

101Ziņojumā norādīts, ka (*).

102Ņemot vērā augstāk minēto, var

103secināt, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad patērētājiem

104ļoti būtiska ir preces cena, SIA "RIMI Latvija" pastāv

105būtiskas konkurences priekšrocības.

106Faktiski ģeogrāfiskajā teritorijā,

107kas ir ap Siguldas pilsētu, SIA "RIMI Latvia" nav

108efektīvu konkurentu, izņemot SIA "MAXIMA Latvia". SIA

109"VITA mārkets" konkurētspēju ierobežo zaudējumi, kas

110saskaņā ar minētās komercsabiedrības Gada pārskatu bija Ls 200

111446 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, kad komercsabiedrībai

112bija peļņa - Ls 185 064, apgrozījums ir samazinājies par 13%.

113Ievērojot norādīto, secināms, ka

114neskatoties uz to, ka uz Ziņojuma iesniegšanas brīdi lietā

115definētajā tirgū par līderi varēja uzskatīt SIA "VITA

116mārkets" (skat. tabulu Nr.1), tomēr citi Lietā konstatētie

117apstākļi, t.i., minētā uzņēmuma sliktais finansiālais stāvoklis,

118SIA "RIMI Latvia" vieta ikdienas patēriņa preču

119mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē Latvijas teritorijā,

120lielā apgrozījuma starpība ar SIA "RIMI Latvia",

121salīdzinoši sliktākās pozīcijas preču iepirkšanā, konkurences

122situācijas izmaiņas pēc SIA "RIMI Latvia" supermārketa

123Strēlnieku ielā 2 atvēršanas norāda, ka tā konkurētspēja ar SIA

124"RIMI Latvia" ir ierobežota.

1Barjeras, lai

2ienāktu konkrētajā tirgū un paplašinātos

3Ziņojumā norādīts, ka "Kā

4liecina publiski pieejami pētījumi, Latvijas ikdienas patēriņa

5preču tirdzniecības tirgus vēl nav sasniedzis augstu

6koncentrācijas līmeni12.

7SIA "MAXIMA Latvija"

829.07.2010. vēstulē Nr.204 ir norādījusi (*).

9Siguldas novada dome 24.08.2010.

10vēstulē Nr.19.1/1873 ir norādījusi, ka ir daudz vietu Siguldas

11novada teritorijā, kur iespējama lielveikalu un tirdzniecības

12centru būvniecība. Vēl Siguldas novada dome ir norādījusi, ka uz

13doto brīdi spēkā ir plānošanas arhitektūras uzdevums, kurš

14izsniegts komercsabiedrībai, tirdzniecības centra

15būvniecībai.

16Iespējams, ka, uzlabojoties

17ekonomiskajai situācijai, t.i., mazumtirdzniecības apgrozījumam

18stabili pieaugot (šī tendence ir parādījusies sākot ar 2010.gada

19augustu un septembri) konkrētajā tirgū un valstī kopumā ienāks

20kāds jauns mazumtirdzniecības operators, kas spēs nacionālajā

21līmenī konkurēt ar SIA "RIMI Latvia" un SIA

22"MAXIMA Latvija". Tas uzlabotu konkurences situāciju

23gan nacionālā līmenī, gan šaurākos konkrētajos tirgos.

24Lietas izpētes laikā nav konstatētas

25būtiskas barjeras ieiešanai lēmuma 4.2.punktā noteiktajā

26konkrētajā tirgū.

1Apvienošanās

2dalībnieku viedokļa izvērtējums

32010.gada 10.novembrī Konkurences

4padome saņēma SIA "Plesko Real Estate" atbildes vēstuli

5(turpmāk tekstā - Vēstule) uz Konkurences padomes

6Izpilddirekcijas vēstuli Nr.2323. Izanalizējot Vēstulē iekļautos

7būtiskākos argumentus, Konkurences padome secina:

88.1. Vēstulē ir norādīts, ka

9"Konkurences padome nav analizējusi koncentrācijas līmeni

10nedz kopējā Latvijas ģeogrāfiskajā tirgū, nedz arī šaurākajā,

11Siguldas pilsētas un Siguldas novada teritorijas ģeogrāfiskajā

12tirgū. Kopējais koncentrāciju līmenis tirgū sniedz noderīgu

13informāciju par konkurences situāciju. Lai izmērītu

14koncentrācijas līmeņus, Komisija bieži piemēro Herfindahl -

15Hirschman indeksu (HHI). Proporcionāli HHI lielāku nozīmi piešķir

16lielāku uzņēmumu tirgus daļām. Kaut arī HHI absolūtais līmenis

17var sniegt sākotnējās norādes par konkurences spiedienu tirgū pēc

18apvienošanās, izmaiņas HHI (kas zināmas kā "deltas

19koeficients") ir noderīgs rādītājs par koncentrāciju

20izmaiņām, ko tieši izraisījusi apvienošanās. Tomēr Konkurences

21padome neanalizē HHI, nerēķina arī deltas koeficientu. Pat ja

22Konkurences padome uzskatītu, ka HHI rādītāji nemaina secinājumu

23būtību, tad šāds uzskats bija jāpamato vēstulē".

24Kas attiecas uz HHI indeksa aprēķinu, norādām, ka tas tika

25izmantots, lai novērtētu vispārējo mazumtirdzniecības

26raksturojumu Latvijas teritorijā, un tika iekļauts Konkurences

27padomes 2010.gada 16.jūlija lēmumā Nr.54 lietā P/09/06/1

28"Par Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 1., 2., 5., un

296.punktā noteikto aizlieguma pārkāpuma SIA "MAXIMA

30Latvija" darbībās"13. Minētajā lēmumā

31Konkurences padome norādīja, ka "Mazumtirdzniecības tirgū

322008.gadā koncentrācijas pakāpe CR (angļu val. - concentration

33ratio) četriem lielākajiem tirgus dalībniekiem SIA "RIMI

34Latvia", SIA "MAXIMA Latvija", SIA "ELVI

35Grupa", SIA "Latvijas tirgotāju kooperācija

36"Aibe"" - 79%, kas liecina par augstu tirgus

37koncentrāciju, jo atlikušie astoņi dala 21% tirgus. CR diviem

38lielākajiem SIA "RIMI Latvia", SIA "MAXIMA

39Latvija" (*) (>60%). Trešais lielākais mazumtirdzniecības

40tīkls nodrošina (*) (<10%) noieta, kas ir vairāk kā 4 reizes

41mazāk kā katrs no pirmajiem diviem mazumtirgotājiem. Četru

42iepriekš minēto lielāko tirgus dalībnieku HHI (angļu val. -

43Herfindahl-Hirschman Index) 2008.gadā bija 2158, diviem

44lielākajiem tirgus dalībniekiem HHI - (*), kas liecina par augstu

45tirgus koncentrāciju.

462009.gadā CR četriem lielākajiem tirgus dalībniekiem - 79%,

47diviem lielākajiem CR (*) (>60%). Četru lielāko (SIA

48"RIMI Latvia", SIA "MAXIMA Latvija", SIA

49"Pārtikas tirdzniecības kooperācija "Aibe"",

50SIA "Iepirkumu grupa") HHI - 2317, kas liecina par

51augstu tirgus koncentrāciju.

52Minētie rādītāji kopumā liecina par

53augstu tirgus koncentrācijas līmeni lielveikalu vidē, kā arī

54norāda par divu lielāko mazumtirgotāju tirgus varas pakāpi

55konkrētajā tirgū. HHI pamatā ir tirgus dalībnieku tirgus daļu

56dati. HHI aprēķina, summējot atsevišķu visu tirgū esošo uzņēmumu

57tirgus daļas kāpinātas kvadrātā.14 Konkrētā gadījumā

58šī apvienošanās nav klasiska horizontālā apvienošanās starp

59konkurentiem. Savukārt atkarībā no apvienošanās veida

60izvērtējamie tirgus un konkurences rādītāji un piemērotās metodes

61var atšķirties. Šajā Lietā pamatpierādījumi un izrietošie

62apsvērumi tiek balstīti uz tirgus daļu (no kā tiek aprēķināts arī

63HHI) un tirgū pastāvošo barjeru izvērtējumu, t.i., Konkurences

64padome ir vērtējusi SIA "Rimi Latvia", citu konkurentu

65tirgus daļu lielumu, to izmaiņas mazumtirdzniecībā konkrētajā

66ģeogrāfiskajā teritorijā, analizējusi minētā komersanta tirgus

67spēku attiecībā pret tā tuvākajiem konkurentiem gan iepirkuma,

68gan mazumtirdzniecības līmenī un citus apstākļus.

69Ņemot vērā minēto, Konkurences padome

70uzskata, ka SIA "Plesko Real Estate" arguments par to,

71ka Konkurences padome nav analizējusi koncentrācijas līmeni, nav

72pamatots un ir noraidāms.

738.2. Vēstulē norādīts, ka

74"Konkurences padome, norādot, ka līdz apvienošanās

75darījuma pabeigšanai (t.i., veikala atvēršanai), Siguldas lielākā

76tirgus dalībnieka - SIA "VITA mārkets" - tirgus daļa

77bija robežās no 40 līdz 50%, neizvērtē šo faktu atbilstīgi

78konkurences tiesību teorijai un praksei. Tā, piemēram, Eiropas

79Komisijas un Eiropas Savienības tiesu praksē nostiprināts

80uzskats, ka ļoti lielas tirgus daļas - 50% - var būt pierādījums

81tam, ka pastāv dominējošais tirgus stāvoklis".

82Konkurences likuma 1.panta 1.punktā

83ir skaidrots jēdziens dominējošais stāvoklis, t.i.,

84tāds ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis

85dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot

86vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā

87laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no

88konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem.

89Ņemot vērā minēto, norādām, ka tirgus

90daļas lielums minētajā definīcijā nav norādīts kā noteicošais

91kritērijs, lai novērtu tirgus dalībnieka ekonomisko stāvokli

92konkrētajā tirgū, bet gan tirgus dalībniekam piemītošā tirgus

93vara. Novērtējot apvienošanās ietekmi, Konkurences padome ņem

94vērā arī potenciālās izmaiņas konkrētajā tirgū, t.i., jau šobrīd

95pēc SIA "RIMI Latvia" darbības paplašināšanās

96konkrētajā tirgū SIA "VITA mārkets" tirgus daļa ir

97strauji samazinājusies. Vērtējot situāciju mazumtirdzniecībā

98Latvijas teritorijā, ir jāņem vērā, ka SIA "VITA

99mārkets" ir ievērojami mazāks tirgus dalībnieks ikdienas

100patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē, kas

101tieši ietekmē arī tā tirgus varu lēmuma 4.2.punktā noteiktajā

102konkrētajā tirgū. Turklāt arī dažādu preču iepirkuma tirgū, kas

103ir cieši saistīts ar un ekonomiskā ziņā pakārtots

104mazumtirdzniecības tirgum, SIA "RIMI Latvia" iepirkumā

105sasniegtais būtiski lielākais apjoms veido priekšrocības arī

106mazumtirdzniecības tirgū.

1078.3. Vēstulē t.sk. norādīts, ka

108"Konkurences padome nepamatoti lielu nozīmi savā analīzē

109piešķir faktam, ka SIA "VITA mārkets" (kas darbojas zem

110"ELVI" zīmola) konkurētspēja ir ierobežota, jo, inter

111alia, to netieši apstiprina arī tās komercdarbības rādītāji

112(apgrozījuma kritums par 6%15 2009.gadā,

113salīdzinot ar 2008.gadu). Tomēr Konkurences likuma mērķis nekad

114nav bijis konkurētnespējīgu tirgus dalībnieku aizsardzība.

115Konkurences padome pati atzīst, ka SIA "VITA mārkets"

116rādītāji pasliktinājušies jau pirms apvienošanās. Tātad paziņotā

117apvienošanās bijusi par iemeslu attiecīgā tirgus dalībnieka

118nekonkurētspējai. Šajos apstākļos aizliegums Rimi pilnā mērā

119īstenot paziņoto apvienošanos uzskatāms par nesamērīgu tirgus

120dalībnieka ierobežojumu."

121Konkurences padome apvienošanās

122izvērtēšanas laikā ir vērtējusi Lietā definētā konkrētā tirgus

123struktūru kopumā, apvienošanās dalībnieku konkurētspēju konkrētā

124ģeogrāfiskā tirgus robežās, kā arī visas valsts teritorijas

125ietvaros. Konkurences padome analizē šo apstākli kopā ar citiem

126pierādījumiem. Tas ir tikai viens no apstākļiem, kas tiek

127vērtēts, t.i., tuvākā konkurenta tirgus spēks salīdzinājumā ar

128SIA "RIMI Latvia" nozīmi konkrētajā tirgū. Konkurentu

129tirgus daļu nebūtisku samazināšanos var ietekmēt dažādi apstākļi,

130tomēr SIA "VITA mārkets" tirgus daļu izmaiņas laika

131periodā pēc SIA "RIMI Latvia" ienākšanas tirgū ir

132pamats saistīt tieši ar paziņoto un realizēto apvienošanās.

1338.4. Apvienošanās dalībnieki norāda,

134ka "[a]tbilstoši konkurences tiesību teorijai, divi

135galvenie veidi, kā horizontālās apvienošanās var būtiski traucēt

136efektīvu konkurenci, jo īpaši, radot vai nostiprinot dominējošo

137stāvokli:

138a. likvidējot

139svarīgus konkurences ierobežojumus vienam vai vairākiem

140uzņēmumiem, kas attiecīgi būtu palielinājuši tirgus spēju,

141neizmantojot koordinētu rīcību (nekoordinēta ietekme);

142b. izmainot

143konkurenci tā, lai ievērojami palielinātu varbūtību, ka uzņēmumi,

144kas agrāk nav koordinējuši savu rīcību, koordinēs un paaugstinās

145cenas vai citādi kaitēs efektīvai konkurencei. Apvienošanās var

146arī atvieglot koordinēšanu, padarot to stabilāku vai efektīvāku

147uzņēmumiem, kas pirms apvienošanās veikuši koordinēšanu

148(koordinēta ietekme).

149Tomēr Konkurences

150padome savā Vēstulē nav analizējusi nedz koordinētās, nedz arī

151nekoordinētās ietekmes rašanās iespējamību. Vēl jo vairāk,

152apvienošanās dalībnieki ir iesnieguši pamatotus un visaptverošus

153pierādījumus tam, kāpēc apvienošanās rezultātā neradīsies

154negatīvā ietekme uz konkurenci."

155Attiecībā uz nekoordinēto ietekmi

156Komisija norāda, ka vistiešākā apvienošanās ietekme būs

157konkurences zaudēšana to uzņēmumu starpā, kas

158apvienojas.16 Konkrētā gadījumā SIA "RIMI

159Latvia" nomā telpu, kurā iepriekš darbību ir veicis cits

160mazumtirgotājs (t.i., SIA "Palink"). Tieši neizpildās

161minētais horizontālās apvienošanās modelis, bet netieši, vismaz

162daļēji SIA "RIMI Latvia" pārņem SIA "Palink"

163klientus un arī apgrozījumu, ko tie iepērkoties veidoja konkrētam

164mazumtirgotājam. SIA "Palink" kā mazumtirgotājs ir

165būtisks SIA "RIMI Latvia" un SIA "MAXIMA

166Latvija" konkurents, jo ir tuvākais efektīvais konkurents

167minētajiem uzņēmumiem, kaut arī tā tirgus daļa un iepirkuma vara

168Latvija mērogā ir būtiski mazāka kā minētajiem mazumtirgotājiem.

169Izvērtējot Lietā iegūtos datus, secināms, ka apvienošanās

170rezultātā lietā definētajā konkrētajā mazumtirdzniecības tirgū

171būtiski samazināsies iespēja esošiem konkurentiem paplašināties

172vai ienākt jauniem, t.sk., SIA "Palink".

173Konkurences padome norāda, ka

174koordinējošās ietekmes konstatēšana nav priekšnosacījums, lai

175konstatētu būtisku ietekmi uz konkurenci. Kā jau iepriekš minēts,

176SIA "RIMI Latvia" pārņēma cita mazumtirgotāja iepriekš

177nomātas telpas. Teorētiski koordinējošas darbības risks

178palielinās, jo SIA "Palink" ir izgājusi no tirgus

179konkrētajā reģionā. Tādējādi ir samazinājies konkurentu

180skaits.

1818.5. Vēstulē tiek norādīts, ka

182"Konkrētajā gadījumā paziņotā apvienošanās (nomas līguma

183noslēgšana) ir izvērtējama arī salīdzinājumā ar citām Rimi

184pieejamajām alternatīvām tirgus daļas paaugstināšanai konkrētajā

185ģeogrāfiskajā tirgū (Siguldas pilsētas un Siguldas novada

186teritorijā). Ņemot vērā to, ka Konkurences likums neuzliek tirgus

187dalībniekiem par pienākumu paziņot tos darījumus, kuru rezultātā

188tiek radītas jaunās tirdzniecības platības (piemēram, uzcelts

189jauns tirdzniecības centrs vai veikals), vai arī tiek iznomātas

190platības, kurās līdz šim netika veikta nomnieka komercdarbībai

191līdzīga saimnieciskā darbība, secināms, ka Rimi arī bez paziņotās

192apvienošanās ar Ilga-Sigulda ir vairākas iespējas paplašināt savu

193tirgus daļu konkrētajā tirgū. Tātad arī no administratīvā procesa

194viedokļa ir izvērtējams, vai pieņemot privātpersonai (šajā

195gadījumā gan Rimi, gan Ilga-Sigulda) nelabvēlīgu lēmumu, tiek

196sasniegts iestādes nospraustais mērķis, t.i., ierobežot Rimi

197tirgus daļas pieaugumu un nepieļautu konkurences

198samazināšanos."

199Izvērtējot minēto argumentu, norādām,

200ka Konkurences padome saskaņā ar Konkurences likumu un

201Noteikumiem, vērtē tirgus dalībnieku apvienošanās ietekmi

202konkrētajā tirgū, izvērtējot konkrētus faktiskos apstākļus un

203atļaujot apvienošanos ar vai bez nosacījumiem, vai arī to

204aizliedzot. Konkurences padome nevērtē teorētisku iespējamību,

205kādā citā veidā SIA "RIMI Latvia" varētu palielināt

206savas tirgus daļas konkrētajā teritorijā, kas nav paziņojama

207apvienošanās. Šajā gadījumā minētā apvienošanās atbilst

208Konkurences likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktam, tā ir aktīvu

209iegūšana (tiesības lietot šos aktīvus), kuras rezultātā SIA

210"RIMI Latvia" aizstāj citu tirgus dalībnieku, kas pirms

211tam darbojies un izmantojis konkrētos aktīvus jeb tās pašas

212komerctelpas identiskai komercdarbībai, tajā pašā teritorijā.

213Konkurences padome minētā argumenta

214sakarā norāda, ka atšķiras abu apvienošanās dalībnieku minēto

215procesu ietekme uz konkurenci. Pirmajā gadījumā SIA "RIMI

216Latvia" nomā tirdzniecības telpas, tur, kur to varēja darīt

217arī cits tirgus dalībnieks, tādējādi noslēdzot šo konkrēto pieeju

218konkrētajam tirgum, kamēr jauna veikala būvniecība saglabātu

219iespēju nomāt tirdzniecības telpas citiem tirgus dalībniekiem,

220kas savādāk nevarētu ienākt konkrētajā tirgū.

2218.6. SIA "Plesko Real

222Estate" ir sniegusi savu vērtējumu Konkurences padomes

223Izpilddirekcijas piedāvātajiem saistošajiem noteikumiem. Vēstulē

224ir norādīts, ka "[m]ūsuprāt, pirmais no Vēstulē

225norādītajiem nosacījumiem (t.i., attiecībā uz aizliegumu rīkot

226akcijas vai mārketinga aktivitātes, ja vien tās netiek

227vienlaicīgi rīkotas visos citos Latvijas veikalos), ir nepamatoti

228ierobežojošs. Uzskatām, ka līdzīgs rezultāts varētu tikt

229sasniegts, nosakot šādu nosacījumu: "SIA "RIMI

230Latvia" veikalā, kurš atrodas Siguldā, Strēlnieku ielā 2,

231netiek rīkotas tādas publiski izziņotas akcijas un mārketinga

232aktivitātes, kuras īpaši mērķētas uz patērētājiem Siguldas

233pilsētas un Siguldas novada teritorijā".

234Izvērtējot minēto apvienošanās

235dalībnieku saistošo noteikumu piedāvājumu, Konkurences padome

236secina, ka pēc būtības jebkura mazumtirgotāja rīkota akcija ir

237publiska, līdz ar to piedāvātajā redakcijā ietvertais vārds

238"publiska" nemaina saistošā noteikuma nedz būtību, nedz

239auditoriju, uz kuru tas varētu attiekties, tādējādi redakcijas

240maiņai nav pamata.

241Attiecībā par otro Konkurence padomes

242piedāvāto saistošo noteikumu, apvienošanās dalībnieki norāda

243(*).

244Izvērtējot minēto apvienošanās

245dalībnieku argumentu, Konkurences padome norāda, ka SIA

246"RIMI Latvia", pabeidzot apvienošanos pirms Konkurences

247padomes pieņēma lēmumu par apvienošanos, bija jāņem vērā fakts,

248ka saskaņā ar Konkurences likuma 16.panta trešās daļas

249noteikumiem Konkurences padome var arī aizliegt paziņoto

250apvienošanos vai arī atļaut to ar saistošajiem noteikumiem. Līdz

251ar to īstenojot apvienošanos pirms atļaujas saņemšanas tirgus

252dalībnieks pats apzināti ir uzņēmies finansiālu risku, nesagaidot

253Konkurences padomes lēmumu.

1Apvienošanās

2vērtējums

3Lietas izpētes laikā Konkurences

4padome ieguva informāciju par tirgus dalībnieku apgrozījumu

52010.gadā, ieskaitot septembri, sadalījumā pa mēnešiem. Minētā

6informācija apkopota tabulā Nr.3.

7Tabula Nr.3

8Siguldas lielāko

9mazumtirgotāju apgrozījums 2010.gada augustā un septembrī

10Uzņēmuma nosaukums

11Augusts

12Septembris

13Apgrozījuma samazinājums

14septembrī salīdzinot ar augustu (%)

15Apgrozījums

16Tirgus daļa %

17Apgrozījums

18Tirgus daļa %

19SIA "MADARA 89"

20(*)

21(*) (<20)

22(*)

23(*) (<10)

24(*) (<20)

25SIA "MAXIMA

26Latvija"

27(*)

28(*) (<20)

29(*)

30(*) (<20)

31(*) (<10)

32SIA "Rimi Latvija":

33Supernetto

34(*)

35(*) (<30)

36(*)

37(*) (<40)

38(*) (<30)

39SIA "Rimi Latvija"

40supermārkets

41(*)

42SIA "VITA mārkets"

43Nr.1

44(*)

45(*) (>30)

46(*)

47(*) (<30)

48(*)(<40)

49SIA "VITA mārkets"

50Nr.217

51(*)

52(*)

53(*) (<40)

54SIA "Segevolde"

55Nr.118

56(*)

57(*) (<10)

58(*)

59(*) (<10)

60-

61SIA "Segevolde"

62Nr.219

63(*)

64(*)

65(*) (<20)

66SIA "Segevolde"

67Nr.320

68(*)

69(*)

70(*) (<20)

71SIA "Segevolde

72Nr.421 (Madara)

73(*)

74(*)

75(*) (<20)

76SIA

77"Segevolde"22 (Parks)

78(*)

79(*)

80(*) (<10)

81SIA "Segevolde"

8223

83(*)

84(*)

85(*) (<30)

86SIA "Zemniecība"

87(*)

88(*) (<10)

89(*)

90(*) (<10)

91Vērtējot situāciju pirms un pēc

92apvienošanās, secināms, ka apvienošanās rezultātā Lietā

93definētajā mazumtirdzniecības tirgū, t.i., ikdienas patēriņa

94preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē Siguldas pilsētas

95un Siguldas novada teritorijā, kā arī daļā Līgatnes, Amatas,

96Krimuldas un Inčukalna novada teritorijas, ir notikusi

97koncentrācija, kuras rezultātā SIA "RIMI Latvia" tirgus

98daļa strauji palielinājās no (*) (<30%) līdz aptuveni 30-40%

99(augustā tā bija (*) (<30%), bet septembra mēnesī (*)

100(<40%)). Turklāt galvenā konkurenta - SIA "VITA

101mārkets" - tirgus daļa augustā pārsniedza 30%, bet septembra

102laikā tā ir strauji samazinājusies. Mazākā mērā ir samazinājušās

103arī citu tirgus dalībnieku tirgus daļas. Aprēķinot minētās tirgus

104daļas, pamatā tika ņemts vērā tikai Siguldas pilsētā esošo

105lielāko tirgus dalībnieku veikalu apgrozījums (izņēmums ir SIA

106"Segevolde), jo citās administratīvajās teritorijās, kas

107iekļautas Lietā definētajā konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū,

108atrodošies mazumtirdzniecības uzņēmumi ir vērtējami kā tirgus

109dalībnieki, kas sava izmēra un nelielās tirgus daļas dažādu preču

110iepirkuma tirgū dēļ nevar radīt konkurences spiedienu

111apvienošanās dalībniekiem un to tiešajiem konkurentiem. Līdz ar

112to šos tirgus dalībniekus pēc būtības nevar uzskatīt par

113lielveikaliem.

114Apvienošanās procesa īstenošanas

115rezultātā SIA "RIMI Latvia" ir kļuvusi par lielāko

116konkrētā tirgus dalībnieku. SIA "VITA mārkets", kas

117bija lielākais tirgus dalībnieks pirms apvienošanās, vieta un

118nozīme konkrētajā tirgū ir strauji samazinājusies. SIA "VITA

119mārkets" konkurētspēja ir ierobežota gan tāpēc, ka tā nevar

120konkurētspējīgi iepirkt sev nepieciešamās preces, jo tā ietilpst

121SIA "Pārtikas tirdzniecības apvienība" (pārvalda

122"ELVI" 24 zīmolu), kas ir ievērojami mazāks

123tirgus dalībnieks otrajā lietā definētajā konkrētajā tirgū, t.i.,

124dažādu preču iepirkuma tirgū, nekā SIA "RIMI Latvia",

125gan sava finansiālā stāvokļa dēļ. Kā uzskatāms pierādījums

126ierobežotajai konkurētspējai un SIA "VITA mārkets"

127vietai un nozīmei konkrētajā tirgū ir fakts, ka SIA "VITA

128mārkets" tirgus daļa būtiski samazinās. Turklāt šis

129samazinājums ir vislielākais no Lietas izpētes laikā aptaujāto

130tirgus dalībnieku apgrozījumu samazinājumiem.

131Konkrētās apvienošanās izvērtēšanā

132Konkurences padome ņem vērā arī Lēmuma 6.punktā iekļauto

133informāciju, kas liecina, ka SIA "RIMI Latvia" ir viens

134no diviem lielākajiem Latvijas mazumtirgotājiem. SIA "RIMI

135Latvia" un SIA "MAXIMA Latvija" tirgus daļas

1362009.gadā ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū

137lielveikalu vidē bija robežās no 30-40%, savukārt pārējo tirgus

138dalībnieku tirgus daļas minētajā laika periodā nesasniedza 10%

139robežu. Minētais fakts rada SIA "RIMI Latvija" būtiskas

140konkurences priekšrocības, salīdzinot ar tās mazākajiem

141konkurentiem, kuru skaitā ir arī SIA "VITA

142mārkets".

143Ievērojot norādīto un ņemot vērā

144konkurences apstākļus ikdienas preču mazumtirdzniecības tirgū

145Latvijas teritorijā kopumā, secināms, ka fakts, ka SIA "RIMI

146Latvia" Siguldas pilsētas un Siguldas novada teritorijā, kā

147arī daļā Līgatnes, Amatas, Krimuldas un Inčukalna novada

148teritorijas, ir kļuvusi par lielāko konkrētā tirgus dalībnieku,

149rada draudus efektīvas konkurences pastāvēšanai šajā konkrētajā

150tirgū, jo ir tikai nedaudzi tirgus dalībnieki, kurus var uzskatīt

151par apvienošanās dalībnieku pietiekami efektīviem konkurentiem.

152Turklāt, kā iepriekš konstatēts, daļai no tiem konkurētspēja ir

153ierobežota.

154Ievērojot augstāk minēto,

155apvienošanās rezultātā SIA "RIMI Latvia" kā tirgus

156dalībnieka pozīcijas minētajā konkrētajā tirgū ir pastiprinājušās

157un nostiprināsies, jo pārējie konkrētā tirgus dalībnieki dēļ to

158nepietiekamās konkurētspējas nevar radīt nepieciešamo konkurences

159spiedienu uz apvienošanās dalībniekiem.

160Vērtējot potenciālo konkurences

161spiedienu konkrētā segmentā, secināms, ka tas ir nebūtisks, jo

162tirgus situācija rāda, ka jauni konkurenti konkrētajā

163mazumtirdzniecības tirgū praktiski neienāk. Ņemot vērā Lietas

164izpētes laikā iegūto informāciju, secināms, ka pagaidām vienīgais

165efektīvais konkurents, kas, atverot pietiekami lielu veikalu

166Siguldā, varētu būtiski mainīt situāciju Lietā definētajā

167konkrētajā tirgū, ir SIA "MAXIMA Latvija".

168Izvērtējot situāciju otrajā Lietā

169definētajā konkrētajā tirgū, t.i., dažādu preču iepirkuma tirgū,

170secināms, ka nedaudz pieaugs SIA "RIMI Latvia" tirgus

171daļa šajā tirgū, jo pieaugs iepērkamo ikdienas patēriņa preču

172kopējais apjoms.

173Ņemot vērā visu iepriekš minēto,

174Konkurences padome secina, ka apvienošanās rezultātā

175nostiprināsies ar apvienošanās dalībnieku saistītā tirgus

176dalībnieka SIA "RIMI Latvia" tirgus vara ikdienas

177patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē

178Siguldas pilsētas un Siguldas novada teritorijā, kā arī daļā

179Līgatnes, Amatas, Krimuldas un Inčukalna novada teritorijas,

180radot draudus, ka no tirgus varētu tikt izspiesti esošie tuvākie

181konkurenti. Līdz ar to SIA "Plesko Real Estate" un SIA

182"Ilga-Sigulda" apvienošanās rezultātā varētu būtiski

183samazināties konkurence minētajā konkrētajā tirgū.

184Tādējādi, lai novērstu apvienošanās

185iespējamās nelabvēlīgās sekas, t.i., konkurences samazināšanos

186konkrētajā tirgū, ir nepieciešams radīt aizsardzības pasākumus -

187noteikt saistošos noteikumus, kas novērstu potenciālās negatīvās

188sekas lietā definētajā mazumtirdzniecības tirgū un nodrošinātu,

189ka apvienotais tirgus dalībnieks nevarētu radīt šķēršļus

190ieiešanai attiecīgajos konkrētajos tirgos.

191Lietas izpētes gaitā Konkurences

192padome ir secinājusi, ka šajā konkrētajā gadījumā kā saistošie

193noteikumi jānosaka, pirmkārt, pienākums nodrošināt, ka SIA

194"RIMI Latvia" veikalā, kurš atrodas Siguldā, Strēlnieku

195ielā 2, tiek rīkotas tikai tādas akcijas un mārketinga

196aktivitātes, kas vienlaicīgi tiek rīkotas arī visos citos SIA

197"RIMI Latvia" supermārketos Latvijas teritorijā,

198nodrošinot, ka netiek īstenota cenu politika, kas vērsta uz

199konkurentu izspiešanu no konkrētā tirgus. Otrkārt, kā saistošais

200noteikums jānosaka pienākums telpu nomas līgumu Nr.L-N-03/2010

201starp SIA "Ilga-Sigulda" un SIA "Plesko Real

202Estate" noslēgt uz trīs gadiem. Minētais trīs gadu termiņš

203var tikt pagarināts, ar nosacījumu, ja tiek saglabāts pietiekams

204konkurences līmenis konkrētajā tirgū un ir saņemta Konkurences

205padomes atļauja. Šādi saistošie noteikumi uzskatāmi par

206samērīgiem, jo, ņemot vērā lietā konstatētos apstākļus, novērš

207apvienošanās negatīvās sekas uz konkurencei, vienlaikus

208nodrošinot apvienošanās dalībnieku intereses attiecībā uz

209paziņotās apvienošanās īstenošanu.

210Līdz ar to saskaņā ar Konkurences

211likuma 16.panta trešo daļu, kura nosaka, ka "Konkurences

212padome ar lēmumu aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai

213nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski

214samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū. Konkurences

215padome var atļaut šādu apvienošanos, nosakot tirgus dalībniekam

216saistošos noteikumus, kuri novērš apvienošanās negatīvās sekas

217attiecībā uz konkurenci", Konkurences padome uzskata, ka

218nepieciešams apvienošanās dalībniekiem uzlikt iepriekš minētos

219saistošos noteikumus, kurus izpildot, apvienošanās neradīs

220negatīvas sekas konkurencei lietā definētajā mazumtirdzniecības

221tirgū.

222Ņemot vērā iepriekš minēto un

223pamatojoties uz Konkurences likuma 6.panta pirmās daļas 4.punktu,

2248.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta pirmās daļas 3.punktu,

225otro daļu un otro prim daļu un 16.panta trešo daļu, Konkurences

226padome

227n o l ē m a:

1Atļaut apvienošanos, kas paredzēta

2SIA "Plesko Real Estate" iegūstot tiesības izmantot SIA

3"Ilga-Sigulda" aktīvus, nosakot apvienošanās

4dalībniekiem un to saistītajiem tirgus dalībniekiem saistošos

5noteikumus. Vienīgi izpildot šī lēmuma nolemjošās daļas 2.punktā

6noteiktos saistošos noteikumus, apvienošanās ir uzskatāma par

7tādu, kuras rezultātā būtiski nesamazināsies konkurence ikdienas

8patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē Siguldas

9pilsētas un Siguldas novada teritorijā, kā arī daļā Līgatnes,

10Amatas, Krimuldas un Inčukalna novada teritorijā.

1Noteikt šādus saistošos noteikumus

2apvienošanās dalībniekiem un ar apvienošanās dalībniekiem

3saistītajiem tirgus dalībniekiem:

42.1. nodrošināt, ka SIA "RIMI

5Latvia" veikalā, kurš atrodas Siguldā, Strēlnieku ielā 2,

6tiek rīkotas tikai tādas akcijas un mārketinga aktivitātes, kas

7vienlaicīgi tiek rīkotas arī visos citos SIA "RIMI

8Latvia" supermārketos Latvijas teritorijā, nodrošinot, ka

9netiek īstenota cenu politika, kas vērsta uz konkurentu

10izspiešanu no konkrētā tirgus;

112.2. telpu nomas līgumā

12Nr.L-N-03/2010, kas noslēgts starp SIA "Ilga-Sigulda"

13un SIA "Plesko Real Estate", paredzēt, ka SIA

14"Plesko Real Estate" nomā telpas Siguldā, Strēlnieku

15ielā 2, uz trīs gadiem.

163. 2.2.punktā noteiktais telpu nomas

17līguma termiņš var tikt pagarināts, apvienošanās dalībniekiem

18pirms termiņa notecēšanas saņemot no Konkurences padomes

19atļauju.

20Konkurences padomes lēmumu var

21pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā saskaņā ar Konkurences

22likuma 8.panta otro daļu viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā

23stāšanās dienas.

24(*) - Ierobežotas pieejamības

25informācija

261 Skat. Eiropas

27Komisijas 2004.gada 15.novembra lēmums lietā Nr. COMP/M.3464 -

28Kesko/ICA/JV (turpmāk - Kesko/ICA/JV), 10.rindkopa; lietā Nr.

29COMP/M.1221 - Rewe/Meinl, 10.rindkopa.

302 Konkurences padomes

3129.06.2007. lēmums Nr.81 "Par SIA "MAXIMA Latvija"

32un SIA "Mahrix" ziņojumu par apvienošanos"

33(turpmāk - MAXIMA/Mahrix), 6.punkts.

343 Konkurences padomes

3511.06.2008. lēmums Nr.65 Par tirgus dalībnieku apvienošanos.

36"Par SIA "SIA "Plesko Real Estate" un SIA

37"IT Mīlgrāvis" apvienošanos".

384 Groceries Market

39Investigation (final report),

40http://www.competition-commission.org.uk/rep_pub/reports/2008/538grocery.htm,

41Faktori, kas nosaka veikala patērētāju aptveršanas teritoriju, ir

42veikala lielums un citu veikalu klātbūtne, iedzīvotāju blīvums

43konkrētajā teritorijā; demogrāfiskais un sociāli ekonomiskais

44iedzīvotāju raksturojums (patērētājus var iedalīt atsevišķās

45grupās, ņemot vērā to izdevumus/patēriņu un ieradumus (kādiem

46produktiem dod priekšroku, vēl var nodalīt pilsētas un lauku

47iedzīvotājus), veikalu piedāvājums, un cik lielā mērā tas

48pieskaņojas vietējo iedzīvotāju būtībai, iespējamais pircēju

49tips, piemēram, vietējie iedzīvotāji, garām braucošie cilvēki,

50blakus strādājošie, vai mācību iestāžu klienti, papildu

51mazumtirdzniecības klātbūtne, garīgo (psihisko) barjeru esamība,

52piemēram, nevēlēšanās šķērsot būtiskas transporta maģistrāles vai

53ūdensceļus,

54- ar darbu, mācībām u.c.

55tamlīdzīgiem faktoriem saistīto iepirkumu apjoms, piemēram, pa

56ceļam uz darbu vai skolu, mašīnas nolikšanas iespēja.

575 (*).

586 (*).

597 Sākot ar 2010.gada

60aprīli veikals BETA Siguldā, Krišjāņa Barona ielā 6 neatrodas SIA

61"Zemniecība" valdījumā.

628 Septiņi veikali, kas

63darbojas pilsētas un novada teritorijā, divus no tiem - veikalu,

64kas atrodas Siguldā, Ausekļa ielā 7 un veikalu Raganā, SIA

65"Rimi Latvija" ir nosaukusi par savu konkurentu;

662010.gadā tikai 6 veikali.

679 SIA

68"SEGEVOLDE" 11.10.2010. vēstulē vairs netiek

69minēts.

7010 Lielākais veikals,

71kas atrodas Augšlīgatnē, Līgatnes pagasts, Līgatnes novads,

72"Pienotava", pārējie mazi veikali.

7311 2009.gadā salīdzinoši

74nozīmīgs tirgus dalībnieks bija SIA "ELVI Grupa", kurai

75ir uzsākts maksātnespējas process. Līdz ar maksātnespējas procesa

76uzsākšanu tiesības pārvaldīt Elvi mazumtirdzniecības veikalu

77tīkla zīmolu "ELVI", ieskaitot franšīzes līgumu

78slēgšanu, zīmola uzturēšanu, mārketinga pakalpojumu un vienotā

79iepirkuma sniegšanu, IT un tirdzniecības pakalpojumu

80nodrošināšanu u.c. darbības, ieguva SIA "Pārtikas

81tirdzniecības apvienība".

8212 Alf Vanags, Anders

83Paalzow un Mark Chanler, Konkurences situācijas analīze Baltijas

84valstu pārtikas tirgū, pieejams: www.biceps.org

8513 Sk.

86http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2010/D054_1607.pdf

8714 Komisijas

88Pamatnostādnes par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā

89ar Padomes Regulu par

90kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju,, OV C 031 ,

9105/02/2004 lpp. 0005 - 0018;

92http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=DD:08:03:52004XC0205(02):LV:PDF

9315 Minētais rādītājs ir

94precizēts un faktiski ir lielāks (skat. Lēmuma 6.3. punktu).

9516 Turpat.

9617 Veikals, kas atrodas

97tiešā abu SIA "RIMI Latvia" veikalu tuvumā.

9818 Veikals

99"Centrs", Ausekļa iela 7, Sigulda.

10019 Veikals

101"Vējupīte", Zinātnes iela1, Peltes, Siguldas

102novads.

10320 Veikals "Raganas

104Centrs", Ragana, Krimuldas novads.

10521 Veikals

106"Madara", Pulkveža Brieža ielā 26, Sigulda.

10722 Veikals

108"Parks", A.Kronvalda iela 1, Sigulda.

10923 Veikals

110"Jūdaži", Jūdaži 6/a, Siguldas novads.

11124 2009.gadā kā

112salīdzinoši nozīmīgs tirgus dalībnieks bija SIA "ELVI

113Grupa", kurai ir uzsākts maksātnespējas process. Līdz ar

114maksātnespējas procesa uzsākšanu tiesības pārvaldīt Elvi

115mazumtirdzniecības veikalu tīkla zīmolu "ELVI",

116ieskaitot franšīzes līgumu slēgšanu, zīmola uzturēšanu,

117mārketinga pakalpojumu un vienotā iepirkuma sniegšanu, IT un

118tirdzniecības pakalpojumu nodrošināšanu u.c. darbības, pārgāja

119SIA "Pārtikas tirdzniecības apvienība".

120Konkurences padomes priekšsēdētāja

121I.Jaunzeme