4. pants

1Konkrētie

2tirgi

3[20] Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu,

4konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts

5saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Konkurences likuma

61.panta 5.punktā noteikts, ka konkrētās preces tirgus ir

7noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras

8var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū,

9ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru,

10preču pazīmes un lietošanas īpašības. Konkurences likuma 1.panta

113.punktā noteikts, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

12ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās

13preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem,

14un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.

15[21] Atbilstoši Ziņojumā sniegtajai informācijai CB un GEMB ir

16universālas bankas, kuru pakalpojumu klāstā ir šādi produkti: 1)

17dažādi aizdevumi (komerckredīti, hipotekārie un patēriņa

18aizdevumi, overdrafti u.c.); 2) noguldījumi (termiņnoguldījumi,

19krājkonti, pieprasījuma noguldījumi); 3) norēķinu pakalpojumi

20(nacionālie un starptautiskie naudas pārskaitījumi, skaidras

21naudas iemaksas un izmaksas, darījumu konti, čeki u.c.); 4)

22maksājumu kartes (debetkartes un kredītkartes), kā arī citi

23bankas pakalpojumi. CB un GEMB klienti ir gan fiziskas, gan

24juridiskas personas.

25[22] CAM ir ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrība Latvijā. CAM

26aktīvu un līdzekļu pārvaldīšanas pakalpojumus piedāvā gan

27vietējiem, gan starptautiskajiem klientiem - privātpersonām,

28korporatīvajiem klientiem, investīciju fondiem, kā arī valsts

29fondēto pensiju, privāto pensiju fondu un apdrošināšanas

30kompānijām.

31[23] GEMAM ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kas papildus

32ieguldījumu fondu pārvaldīšanai sniedz valsts fondēto pensiju

33shēmas ieguldījumu plānu un privātā pensiju fonda pensiju plānu

34līdzekļu pārvaldīšanas pakalpojumus, kā arī individuālo klientu

35līdzekļu pārvaldīšanas pakalpojumus.

36[24] CAPF un GEMAPF ir atklātie pensiju fondi, kas sniedz

37privāto pensiju fondu pakalpojumus Latvijas Republikas

38teritorijā, tai skaitā izstrādājot pensiju plānus, kuros tiek

39noteikta kārtība, kādā pensiju plānos var iestāties un no tiem

40izstāties pensiju plāna dalībnieki, brīvprātīgi veicot papildu

41uzkrājumu savai pensijai.

42[25] Apvienošanās darījumā iesaistīto dalībnieku klienti ir

43fiziskas un juridiskas personas. Aktīvi, kurus apvienošanās

44rezultātā no GE Money grupas pārņems Citadele grupa norādīti

45Lēmuma 2.punktā.

464.1. Konkrēto

47preču tirgus

48[26] Izvērtējot pārņemamos Aktīvus, kā arī ņemot vērā Eiropas

49Komisijas un KP praksi, iesniedzēju ieskatā konkrētās

50apvienošanās ietvaros tiek ietekmēti šādi Ziņojumā norādītie

51tirgus segmenti:

521) Aizdevumu (kreditēšanas) pakalpojumu tirgus;

532) Noguldījumu pakalpojumu tirgus;

543) Finanšu līzinga pakalpojumu tirgus;

554) Ieguldījumu pakalpojumu un blakus pakalpojumu tirgus;

565) Aktīvu un līdzekļu turēšanas pakalpojumu tirgus;

576) Valsts fondēto pensiju pakalpojumu tirgus;

587) Trešā līmeņa pensiju pakalpojumu tirgus;

598) Atvērto ieguldījumu fondu pakalpojumu tirgus;

609) Aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumu institucionāliem klientiem

61tirgus;

6210) Privāto pensiju fondu administrēšanas (pārvaldes)

63pakalpojumu tirgus.

64[27] Eiropas Komisija attiecībā uz banku pakalpojumu

65aizstājamību norādījusi2, ka no piedāvājuma puses

66virkne banku pakalpojumu vērtējami kā daļēji aizvietojami, jo to

67sniegšanai tiek izmantoti vieni un tie paši izplatīšanas kanāli,

68tās pašas ēkas un tehnika, daudzi no pakalpojumiem ir

69standartizēti, jo īpaši privātpersonām piedāvātie pakalpojumi.

70Tai pat laikā ir banku pakalpojumi, kuru izveidei un realizācijai

71ir nepieciešami kā specifiski resursi tā arī zināšanas, piemēram,

72ieguldījumu fondu pakalpojumi. Savukārt no pieprasījuma puses

73banku produktu aizvietojamība ir minimāla, jo, pat ja dažādu

74pakalpojumu izmantošanas mērķi ir līdzīgi, tad to izvēles

75kritēriji var ievērojami atšķirties. Piemēram, bankas klients var

76gūt peļņu kā ieguldot līdzekļus noguldījumu kontā, tā arī

77ieguldot tos investīciju fondā, bet pakalpojuma cena, ieguldījuma

78risks, sagaidāmā peļņa un citi rādītāji būtiski atšķiras.

79[28] Saskaņā ar Eiropas Komisijas praksi3 banku

80pakalpojumus no pieprasījuma puses var sadalīt šādos segmentos:

811) pakalpojumi privātpersonām (retail banking) - pakalpojumi, kas

82sniegti privātpersonām/ mājsaimniecībām/ maziem uzņēmumiem un

83sastāv no noguldījumiem, aizdevumiem (ieskaitot kredītkartes),

84fondiem un citiem aktīvu pārvaldīšanas veidiem; 2) pakalpojumi

85juridiskajām personām (corporate banking) - pakalpojumi

86korporatīvajiem klientiem, t.sk. pakalpojumu sniegšana

87noguldījumiem, aizdevumiem, starptautiskiem maksājumiem,

88kredītvēstulēm un ieteikumiem saistībā ar apvienošanos un

89sabiedrību iegūšanu; 3) finanšu pakalpojumi (financial market

90services) - akciju un obligāciju, derivatīvu, forex, valūtas

91tirdzniecība u.c.; 4) faktorings (factoring) - apgrozāmo līdzekļu

92kreditēšana pret debitoru parādiem. Ņemot vērā apvienošanās

93nebūtisko ietekmi uz konkurenci, KP šajā lietā nenodala

94pakalpojumus privātpersonām un juridiskām personām atsevišķi.

95[29] KP 22.11.2008. lēmumā Nr.119 " Par va/s

96"Latvijas Hipotēku un zemes banka" un a/s "Parex

97banka" apvienošanos"4 norādījusi, ka

98vērtējot banku pakalpojumu tirgu no piedāvājuma puses, to var

99sadalīt šādos tirgus segmentos: 1) noguldījumu tirgus segments;

1002) izsniegto kredītu tirgus segments; 3) faktoringa pakalpojumu

101tirgus segments; 4) līzinga pakalpojumu tirgus segments; 5)

102valsts fondēto pensiju pakalpojumu tirgus segments u.c.

103segmentos, atkarībā no attiecīgas bankas sniegtajiem

104pakalpojumiem.

1054.1.1. Noguldījumu

106pakalpojumu tirgus

107[30] Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 1.panta 6.punktu

108noguldījums ir naudas līdzekļu glabāšana kredītiestādes kontā

109noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem. Noguldījumu

110un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana ir finanšu pakalpojums

111saskaņā ar Kredītiestāžu likumu. Izsludināt noguldījumu un citu

112atmaksājamo līdzekļu pieņemšanu un pieņemt tos no neierobežota

113klientu loka atļauts vienīgi Latvijas Republikā reģistrētām

114kredītiestādēm un ārvalstu kredītiestāžu filiālēm, kā arī citu

115dalībvalstu kredītiestādēm un to filiālēm, kas Kredītiestāžu

116likumā noteiktajā kārtībā uzsākušas finanšu pakalpojumu sniegšanu

117Latvijas Republikas teritorijā.

118[31] Bankas piedāvā dažādus noguldījumu pakalpojumus, kā

119piemēram, termiņnoguldījumi, krājkonti, pieprasījuma noguldījumi

120u.c., kas var būt daļēji aizvietojami no piedāvājuma puses. No

121pieprasījuma puses dažādi noguldījuma veidi var tikt uzskatīti

122par neaizvietojamiem, jo atšķiras kā noguldījumu mērķis, tā arī

123termiņi un nosacījumi ieguldījumu atgūšanai un pakalpojuma cena.

124Tomēr, ņemot vērā apvienošanās iespējamo ietekmi uz konkurenci,

125KP vērtējumā nav lietderīgi sašaurināt konkrētās preces tirgu, un

126lietas ietvaros KP vērtē noguldījumu pakalpojumu

127tirgu.

1284.1.2. Aizdevumu pakalpojumu

129tirgus

130[32] Atbilstoši Kredītiestāžu likuma 1.panta 5.punktā

131noteiktajam, kredīts ir atlīdzības darījums, kurā kredītiestāde

132uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas

133īpašumā un kurš klientam uzliek pienākumu noteiktā laikā un

134kārtībā atdot kredītiestādei naudu vai citas lietas. Kredīti tiek

135izsniegti saskaņā ar kredītiestādes izstrādātu kredītriska

136pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanas politiku (kredītpolitiku)

137un citiem kredītriska pārvaldīšanas dokumentiem un instrumentiem.

138Detalizētu regulējumu minētajiem procesiem saskaņā ar

139Kredītiestāžu likumu nodrošina Finanšu un kapitāla tirgus

140komisija (turpmāk - FKTK), izdodot attiecīgām kredītiestādēm

141saistošus normatīvus aktus un kontrolējot to ievērošanu.

142Kreditēšana notiek saskaņā ar skaidri noteiktiem kredītu

143piešķiršanas kritērijiem. Tie nosaka, kam un cik lielu kredītu

144var piešķirt, kāda veida kredīti ir pieejami un saskaņā ar kādiem

145noteikumiem tie jāpiešķir.

146[33] Kredīts ir aizdevuma darījums, kurā fiziska vai juridiska

147persona aizņemas noteiktu naudas summu uz noteiktu laiku ar

148noteiktu procentu likmi, kas ir samaksa par darījumu. Bankas

149piedāvā klientiem dažādus aizdevuma veidus - patēriņa kredītus,

150hipotekāros kredītus, studiju kredītus u.c.

151[34] Līdzīgi kā noguldījuma pakalpojumu gadījumā, arī dažādi

152aizdevuma veidi no piedāvājuma puses uzskatāmi par daļēji

153aizvietojamiem, jo nav būtiskas atšķirības pakalpojuma sniegšanas

154prasībās un nepastāv būtiskas barjeras jaunu aizdevuma veidu

155ieviešanai. Vērtējot no pieprasījumu puses, kredītu piešķiršanas

156mērķi liecina par atšķirīgām vajadzībām, kuru nodrošināšanai

157klients vēlas saņemt aizdevumu. Nosacījumi katra konkrētā

158aizdevuma saņemšanai un atmaksai ir dažādi - kā aizdevuma

159termiņi, tā arī aizdevuma summas ierobežojumi un maksa par

160pakalpojumu - procentu likmes apmērs. Līdz ar to, no pieprasījuma

161puses dažādu kredītu veidu aizstājamība ir minimāla. Tomēr,

162izvērtējot Citadele grupas pārņemamo Aktīvu apjomu un iespējamo

163ietekmi uz konkurenci, šīs lietas ietvaros nav nepieciešams

164dažādus kredītu veidus noteikt kā atsevišķu konkrētās preces

165tirgu, un KP vērtē apvienošanās ietekmi aizdevuma pakalpojumu tirgū.

1664.1.3. Līzinga pakalpojumu

167tirgus

168[35] Kā norādīts Ziņojumā, lielākā daļa Latvijas līzinga

169uzņēmumi ir universālas līzinga kompānijas, kas piedāvā saviem

170klientiem pilnu līzinga pakalpojumu klāstu. Piedāvātie līzinga

171pakalpojumi klasiski ietver gan finanšu, gan operatīvo līzingu

172pēc finansēšanas veida, gan jaunu un lietotu automašīnu,

173komerctransporta un industriālās tehnikas, u.c. līzingu pēc

174līzinga objekta veida.

175[36] Neatkarīgi no līzinga objekta veida, līzinga devējs

176iegādājas no trešās personas līzinga ņēmēja izraudzītu lietu un

177nodod to līzinga ņēmēja lietošanā apmaiņā pret līgumā

178noteiktajiem maksājumiem. Līzinga objekti parasti ir transporta

179līdzekļi, vai arī var būt citas identificējamas un nepatērējamas

180kustamas lietas, kas, tās pareizi un atbilstoši funkcionalitātei

181lietojot, netiek pārveidotas vai pārbūvētas tā, ka tās kļūst par

182blakus lietām vai piederumiem citai galvenajai lietai. Līzinga

183attiecību gadījumā, banka kļūst par līzinga objekta īpašnieku un

184līguma neizpildes gadījumā atprasa to no klienta kā savu

185lietu.

186[37] Finanšu līzinga gadījumā klients līzinga perioda laikā

187izpērk līzinga objektu un līzinga perioda beigās kļūst par tā

188īpašnieku. Savukārt, operatīvā līzinga (nomas) gadījumā klients

189līzinga objektu neizpērk pilnībā, bet, piemēram,

190transportlīdzeklis tiek nodots klienta lietošanā līdz līzinga

191termiņa beigām.

192[38] Ievērojot līdzšinējo KP praksi attiecībā uz līzinga

193pakalpojumiem,5no piedāvājuma (līzinga kompāniju)

194viedokļa operatīvo un finanšu līzingu var uzskatīt par

195savstarpēji aizvietojamiem pakalpojumiem, jo to nodrošināšana ir

196līdzīga (abos gadījumos līzinga kompānija veic pilnu samaksu par

197līzinga objektu tā pārdevējam un līzinga perioda laikā saglabā

198īpašumtiesības uz līzinga objektu) un līzinga kompānijām nepastāv

199būtiskas barjeras nodrošināt abus līzinga veidus. Tomēr no

200pieprasījuma, t.i., klientu, puses minēto līzinga veidu

201aizvietojamība ir ierobežota, ņemot vērā, ka katrs līzinga veids

202tiek izvēlēts atkarībā no tā, vai finansēto objektu klients vēlas

203iegūt īpašumā vai tikai lietošanā uz noteiktu laiku. Finanšu

204līzinga gadījumā iespējams finansēto preci iegūt īpašumā, bet

205operatīvā līzinga gadījumā lietošanā uz noteiktu laiku, kā arī

206īpašumā. Tādēļ, ievērojot finansēšanas veidu, finanšu un

207operatīvais līzings ir vērtējami kā atsevišķi konkrētās preces

208tirgi. Šāds līzinga tirgus dalījums atbilst arī līdzšinējiem

209Eiropas Komisijas lēmumiem6.

210[39] Kā norādīts Ziņojumā, GEMB nav operatīvā līzinga

211darījumu, kurus paredzēts nodot CB, līdz ar to, konkrētās

212apvienošanās ietvaros izvērtējama tās ietekme finanšu līzinga pakalpojumu

213tirgū.

2144.1.4. Brokeru pakalpojumu

215tirgus

216[40] Ziņojumā norādīts, ka ieguldījumu pakalpojumu un blakus

217pakalpojumu tirgus ietvaros CB pārņems no GEMB ar klientiem

218noslēgtos brokeru pakalpojumu līgumus. Finanšu instrumentu tirgus

219likuma izpratnē brokeru pakalpojumi ir noteiktu ieguldījumu

220pakalpojumu un blakus pakalpojumu sniegšana, tas ir, ieguldītāju

221rīkojumu par finanšu instrumentiem pieņemšana, nodošana izpildei,

222kā arī klientu finanšu instrumentu turēšana. Pamatā tiek

223nodrošināta darījumu veikšana ar sekojošiem finanšu

224instrumentiem:

225- Parāda vērtspapīriem (obligācijas);

226- Kapitāla vērtspapīriem (akcijas);

227- Ieguldījumu fondu apliecībām.

228[41] Saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 126.pantu,

229lai nodrošinātu minēto pakalpojumu sniegšanu, kredītiestāde pēc

230attiecīgo līgumu noslēgšanas klientam atver un apkalpo finanšu

231instrumentu kontu un naudas kontu vērtspapīru

232pirkšanas/pārdošanas operāciju nodrošināšanai.

233[42] Raugoties no pieprasījuma viedokļa Finanšu instrumentu

234tirgus likuma 3.pantā definētie ieguldījumu un ieguldījumu blakus

235pakalpojumi var nebūt aizvietojami, tomēr klientiem, konkrēta

236mērķa īstenošanai, nepieciešams vairāku pakalpojumu kopums, kā,

237piemēram, konsultāciju sniegšana par ieguldījumiem finanšu

238instrumentos, finanšu instrumentu turēšana, ieguldītāju rīkojumu

239par darījumiem ar finanšu instrumentiem pieņemšana un nodošana

240izpildei, finanšu analīzes vai citas vispārējas rekomendācijas

241sniegšana attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem

242u.tml.

243[43] Izvērtējot minētajā likumā iekļauto ieguldījumu un to

244blakus pakalpojumu definējumu saistībā ar katras lietas

245faktiskajiem apstākļiem, ikviens likumā definētais pakalpojums no

246piedāvājuma puses varētu tikt vērtēts kā atsevišķs konkrētās

247preces tirgus, piemēram, finanšu instrumentu turēšana,

248daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturēšana, ieguldītāju

249finanšu instrumentu individuāla pārvaldīšana saskaņā ar

250ieguldītāju pilnvarojumu u.c. Ņemot vērā Ziņojumā minētos

251pārņemamos Aktīvus un apvienošanās nebūtisko ietekmi uz

252konkurenci, konkrētās apvienošanās ietvaros KP konkrētā tirgus

253definīciju atstāj atvērtu un vērtē brokeru pakalpojumu tirgu.

254Ieguldījumu pārvalde

255[44] Ziņojuma iesniedzēji noteikuši vairākus konkrētos tirgus

256attiecībā uz pensiju un atvērto ieguldījumu fondu pakalpojumiem.

257Šāds dalījums veidots, galvenokārt vadoties no iepriekš minētās

258Eiropas Komisijas prakses, iedalot pakalpojumus: 1)

259privātpersonām (retail banking), kas konkrētajā gadījumā

260ietver tiešu sadarbību ar klientu, to piesaiste konkrēta

261pārvaldītāja pensiju plānam, ieguldījuma fonda izvēle; 2)

262juridiskajām personām (corporate banking), šajā gadījumā

263veicot ieguldīto līdzekļu turēšanas un pārvaldīšanas

264funkciju.

265[45] Vispārējie noteikumi kā attiecībā uz pensiju fondu, tā

266arī atklāto ieguldījumu fondu pārvaldību un līdzekļu turēšanu

267ietverti Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā. Papildus tam

268darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā un

269turēšanā regulē arī Valsts fondēto pensiju likums, bet privāto

270pensiju fondu līdzekļu pārvaldīšanā un turēšanā - likums

271"Par privātajiem pensiju fondiem".

272[46] Saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma

2731.pantu pārvaldes pakalpojumi ir: "ieguldījumu fondu

274pārvalde, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu un privāto

275pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļu

276pārvaldīšana". Šie pakalpojumi atbilstoši minētā likuma

2775.panta pirmajai daļai ietver:

2781) fonda ieguldījumu pārvaldīšanu;

2792) fonda administratīvo vadību (fonda juridisko un

280grāmatvedības jautājumu kārtošana, informācijas sniegšana pēc

281fonda ieguldītāju vai citu sabiedrības klientu pieprasījuma,

282fonda vērtības un ieguldījumu apliecību cenas noteikšana, fonda

283darbību regulējošo prasību ievērošanas uzraudzība, fonda ienākuma

284sadale, ieguldījumu apliecību emisija un atpakaļpirkšana,

285norēķinu par līgumsaistībām izpilde, ar fonda līdzekļiem saistīto

286darījumu uzskaites kārtošana, fonda ieguldījumu apliecību

287turētāju reģistra kārtošana);

2883) fonda mārketingu (reklamēšana, ieguldījumu apliecību

289izplatīšana, tirgus izpēte un citi līdzīgi pakalpojumi).

290[47] Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums nosaka, ka

291darījumus ar fonda mantu ieguldījumu sabiedrība veic ar

292turētājbankas starpniecību. Galvenais iemesls, kādēļ papildus

293fondu līdzekļu pārvaldniekam ir nepieciešama turētājbanka, ir

294nepieciešamība nodrošināt neatkarīgu uzraudzību pār to, vai

295konkrētais līdzekļu pārvaldnieks savā darbībā ievēro attiecīgos

296līdzekļu pārvaldes noteikumus un principus (piemēram, fonda

297prospektu un tajā definētos ieguldījumu objektus, ieguldījumu

298stratēģiju).

299[48] Turētājbanka ir persona, kura glabā fonda aktīvus, veic

300to uzskaiti, darījumus ar fonda līdzekļiem, veic regulāru

301uzraudzību pār pārvaldnieka darbību atbilstību Latvijas

302Republikas spēkā esošajiem tiesību aktiem, tajā skaitā FKTK

303izdotajiem noteikumiem, kā arī veic citus likumos un

304turētājbankas līgumā ar ieguldījumu sabiedrību (pārvaldītāju)

305noteiktos pienākumus. Turētājbankas un pārvaldītāju savstarpējās

306tiesiskās attiecības veidojas uz rakstiska turētājbankas līguma,

307kas ir reģistrēts FKTK, pamata. Tiesību aktos tiek noteiktas

308minimālās prasības attiecībā uz šāda līguma saturu, tai skaitā

309tiesības, pienākumi, turētājbankas atlīdzības apjoms un samaksas

310kārtība, izdevumu segšanas kārtība u.c. Turētājbanka, izpildot

311savus pienākumus, darbojas neatkarīgi no pārvaldītāja un vienīgi

312ieguldītāju vai dalībnieku interesēs, nepieciešamības gadījumā

313ceļot prasības, t.sk. pret pārvaldītāju, ziņojot FKTK par

314pārkāpumiem, kas radušies pārvaldītāja darbību rezultātā, un

315pilnā mērā atbildot fonda ieguldītājiem, pensiju plānu

316dalībniekiem, sabiedrībai un trešajām personām, par zaudējumiem

317kas nodarīti, ja turētājbanka ar nolūku vai aiz neuzmanības

318pārkāpusi likumu vai turētājbankas līgumu vai nolaidīgi veikusi

319savus pienākumus.

320[49] Ņemot vērā iepriekš minēto, ieguldījumu pārvaldīšana un

321ieguldīto līdzekļu turēšana (turētājbankas pakalpojumi) ir

322uzskatāmas par neatņemamām funkcijām jebkura pensiju un

323ieguldījumu fonda darbībā.

324[50] Kopš 2001.gada jūlija Latvijā darbojas trīs līmeņu

325pensiju sistēma, kas ietver 1.līmeni - valsts obligātā nefondēto

326pensiju shēma, 2.līmeni - valsts fondēto pensiju shēma un

3273.līmeni - privātā brīvprātīgā pensiju shēma. Bankas un to

328saistītie uzņēmumi piedalās valsts fondēto pensiju un privāto

329pensiju shēmas pakalpojumu sniegšanā.

330[51] Attiecībā uz banku sniegtajiem pensiju pakalpojumiem, KP

331līdz šim ir definējusi tādus konkrētās preces tirgus kā

332"valsts fondēto pensiju pakalpojumu" tirgus7

333un "pensiju 3.līmeņa" tirgus8.

3344.1.5. Valsts fondēto pensiju shēmas

335pakalpojumu tirgus

336[52] Valsts obligātā fondēto pensiju shēma (valsts pensiju

337sistēmas 2.līmenis) saskaņā ar 2000.gada 17.februārī Saeimā

338pieņemto Valsts fondēto pensiju likumu savu darbību uzsāka ar

3392001.gada 1.jūliju, un to administrē Valsts sociālās

340apdrošināšanas aģentūra (turpmāk - VSAA). Valsts fondēto pensiju

341shēmas mērķis ir, nepalielinot kopējo sociālās apdrošināšanas

342iemaksu likmi valsts vecuma pensijām, daļu no šīm iemaksām

343ieguldot finanšu kapitāla tirgū, kur šie naudas līdzekļi pelnītu

344procentus, iegūt pensijas palielinājumu.

345[53] Pensiju sistēmas 2. līmenis ir obligāts tiem, kas līdz

3462001.gada 1.jūlijam nebija sasnieguši 30 gadu vecumu (dzimuši pēc

3471971.gada 1.jūlija). Savukārt tie, kas bija 30 līdz 49 gadu

348vecumā (dzimuši no 1951.gada 2.jūlija līdz 1971.gada 1.jūlijam

349ieskaitot), varēja un joprojām var pievienoties šim līmenim

350brīvprātīgi.9

351[54] Valsts fondēto pensiju shēmā iesaistīto dalībnieku

352veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas ar viņu izvēlētā

353līdzekļu pārvaldītāja starpniecību tiek ieguldītas finanšu tirgū

354un uzkrātas konkrētā iemaksu veicēja pensijai. Katram pensiju

355shēmas dalībniekam ir tiesības izvēlēties un mainīt pensiju

356fondos iemaksāto līdzekļu pārvaldītāju un/vai ieguldījumu

357plānu.

358[55] Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likuma 11.panta pirmo

359daļu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs veic

360shēmas dalībnieku veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu, kas

361tiek ieguldītas finanšu tirgū un uzkrātas konkrētā iemaksu

362veicēja pensijai, turpmāko augļu (procentu) un citu aktīvu

363pārvaldīšanu. Kā atlīdzību par valsts fondēto pensiju sistēmas

364plānu pārvaldīšanu ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības saņem

365komisiju, kas izteikta kā noteikts procents no vidējās plānu

366aktīvu vērtības attiecīgajā atskaites periodā.

367[56] 2.pensiju līmeņa pensiju shēmas līdzekļus drīkst

368pārvaldīt Latvijā reģistrēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai

369Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī

370ieguldījumu pārvaldes sabiedrības filiāle Latvijā, kas ir tiesīga

371sniegt ieguldījumu pārvaldes pakalpojumus. Fondēto pensiju shēmas

372līdzekļu pārvaldītājs drīkst sākt fondēto pensiju shēmas līdzekļu

373pārvaldīšanu tikai pēc reģistrācijas fondēto pensiju shēmas

374līdzekļu pārvaldītāju reģistrā, kuru uztur un aktualizē FKTK.

375Savukārt VSAA slēdz līgumu ar valsts fondēto pensiju shēmas

376līdzekļu pārvaldītāju, kurā ietver - pārvaldīšanas noteikumus, to

377neievērošanas sekas un atbildību. Lēmumu par līguma slēgšanu ar

378valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju, kā arī par

379jebkuriem turpmākajiem grozījumiem šajā līgumā un par šāda līguma

380pirmstermiņa izbeigšanu pieņem VSAA direktors. Par fondu līdzekļu

381glabāšanu un citu pienākumu veikšanu līdzekļu pārvaldītājs slēdz

382līgumu ar turētājbanku.

3834.1.6. Privātās pensiju shēmas

384pakalpojumu tirgus

385[57] Privātā brīvprātīgā pensiju shēma (pensiju sistēmas

3863.līmenis) darbojas kopš 1998.gada 1.jūlija un šīs shēmas mērķis

387ir tās dalībniekiem ar privāto pensiju fondu starpniecību uzkrāt

388un ieguldīt viņu pašu izdarītās un viņu labā brīvprātīgi

389izdarītās naudas līdzekļu iemaksas. Pensiju plāna dalībnieki var

390piedalīties pensiju plānā gan tieši, gan ar savu darba devēju

391starpniecību. Jau no 55 gadu vecuma tā dalībnieks var saņemt visu

392uzkrāto kapitālu, vai arī turpināt dalību un saņemt kapitālu pa

393daļām. Uzkrātais kapitāls ir privātpersonas īpašums neatkarīgi no

394tā, kas veicis iemaksas, turklāt uz to attiecas mantojuma

395tiesības. Attiecībā uz brīvprātīgajā pensiju shēmā ieguldītajiem

396līdzekļiem ir noteikti arī ienākumu nodokļu un sociālās

397apdrošināšanas iemaksu atvieglojumi.10

398[58] Privāto pensiju fonds ir Latvijas Republikas

399komercreģistrā ierakstīta akciju sabiedrība, kurai FKTK ir

400izsniegusi licenci pensiju fonda darbībai. Pensiju fonds saskaņā

401ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" uzkrāj un

402iegulda pensiju plānu dalībnieku izdarītās naudas līdzekļu

403iemaksas, lai nodrošinātu šiem dalībniekiem papildpensiju.

404[59] Atbilstoši likuma "Par privātajiem pensiju

405fondiem" 3.panta pirmo daļu un 4.pantu pastāv divu veidu

406pensiju fondi - atklātie un slēgtie. Slēgtā pensiju fonda pensiju

407plānu dalībnieki var būt tikai personas, kuras, uzsākot dalību

408pensiju plānā, ir pensiju fonda viena dibinātāja (akcionāra) vai

409vairāku dibinātāju (akcionāru) darbinieki. Atklāts pensiju fonds

410ir tāds pensiju fonds, kura dibinātāji (akcionāri) ir: 1) banka,

411kura ir saņēmusi licenci kredītiestādes darbības veikšanai

412dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības

413organizācijas dalībvalstī; 2) dzīvības apdrošināšanas sabiedrība,

414kura ir saņēmusi licenci dzīvības apdrošināšanas veikšanai

415dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības

416organizācijas dalībvalstī.

417[60] Likums "Par privātajiem pensiju fondiem"

418nosaka, ka pats privātais pensiju fonds veic fondu administrēšanu

419(pārvaldi), kas ietver: fonda juridisko un grāmatvedības

420kārtošanu, fonda ienākuma sadali, norēķinus, mārketingu.

421[61] Saskaņā ar likuma "Par privātajiem pensiju

422fondiem" 20.pantu par privāto pensiju fondu līdzekļu

423pārvaldniekiem drīkst būt šādas komercsabiedrības: 1)

424kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un

425ieguldījumu blakus pakalpojumus Latvijā; 2) apdrošināšanas akciju

426sabiedrība, kura ir tiesīga nodarboties ar dzīvības apdrošināšanu

427Latvijā; 3) ieguldījumu brokeru vai pārvaldes sabiedrība, kura ir

428tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai pārvaldes

429pakalpojumus Latvijā; vai 4) zināmos apstākļos - arī pats

430privātais pensiju fonds. Turētājbankas un privātā pensiju fonda

431savstarpējās tiesiskās attiecības veidojas uz rakstiska

432turētājbankas līguma, kas ir reģistrēts FKTK, pamata.

433[62] Likuma "Par privātajiem pensiju fondiem"

43423.panta pirmā daļa nosaka, ka pensiju plāna naudas līdzekļi un

435citi aktīvi, kas tiek pārvaldīti saskaņā ar konkrētā pensiju

436plāna noteikumiem, ieguldāmi atbilstoši attiecīgā pensiju plāna

437ieguldīšanas noteikumiem, īstenojot tādu ieguldījumu politiku,

438kas nodrošina pensiju plāna dalībnieku papildpensijas pieaugumu

439ilgākā laikposmā. Ieguldot pensiju plāna aktīvus, pensiju fonds

440rīkojas kā gādīgs un rūpīgs saimnieks un vienīgi pensiju plāna

441dalībnieku interesēs, kā arī ievēro piesardzības principus, kas

442nodrošina riska samazināšanu, ieguldījumu drošību, kvalitāti un

443likviditāti atbilstoši pensiju plāna dalībnieku papildpensijas

444izmaksu saistībām.

4454.1.7. Ieguldījumu fondu pakalpojumu

446tirgus

447[63] Ieguldījumu fondu dibina ieguldījumu pārvaldes

448sabiedrība, apstiprinot fonda prospektu, fonda ieguldītājiem

449paredzēto pamatinformāciju un fonda pārvaldes nolikumu un

450noslēdzot turētājbankas līgumu. Attiecībā uz ieguldījumu fondiem

451pārvaldīšanas līgums netiek slēgts, jo ieguldījumu pārvaldes

452sabiedrība pārvalda pašas izveidotos ieguldījumu fondus, ieceļot

453katram ieguldījumu fondam pārvaldnieku, kurš rīkojas ar

454pārvaldāmā fonda mantu saskaņā ar ieguldījumu pārvaldes

455sabiedrības statūtiem un fonda nolikumu. Fonda reģistrēšanai FKTK

456cita starpā nepieciešams iesniegt līgumu ar turētājbanku.

457[64] Saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma

4581.pantu ieguldījumu fonds ir lietu kopība, ko veido pret

459ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī lietas, kas

460iegūtas darījumos ar fonda mantu. Savukārt, fonda manta ir

461lietas, kuru kopība veido ieguldījumu fondu, bet ieguldījumu

462apliecība - pārvedama vērtspapīrs, kas apliecina fonda

463ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā vai apakšfondā un no šīs

464līdzdalības izrietošās tiesības.

465[65] Šā paša likuma 20.panta pirmā daļa nosaka:

466"Ieguldījumu fonds ir atvērts fonds, kura mērķis ir apvienot

467publiski piesaistītus naudas līdzekļus ieguldīšanai šajā likumā

468noteiktajos ieguldījumu objektos, ievērojot riska samazināšanas

469principu un šajā likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, un

470kuru pārvaldošajai sabiedrībai ir pienākums, ja fonda ieguldītāji

471to pieprasa, ne vēlāk kā mēneša laikā veikt ieguldījumu apliecību

472atpakaļpirkšanu. Ieguldījumu fonds nav juridiskā

473persona."

474[66] Tādējādi fondos tiek apvienoti vairāku ieguldītāju - kā

475privātpersonu tā arī juridisku personu - līdzekļi, ar mērķi gūt

476peļņu, ieguldot līdzekļus dažādos ieguldījumu objektos. Saskaņā

477ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu fonda līdzekļus drīkst

478ieguldīt pārvedamos vērtspapīros, naudas tirgus instrumentos,

479noguldīt kredītiestādēs un ieguldīt citos finanšu instrumentos.

480Kā atlīdzību par atvērto ieguldījumu fondu pārvaldīšanu

481ieguldījumu sabiedrības saņem komisiju, kas izteikta kā noteikts

482procents no vidējās fondu aktīvu vērtības attiecīgajā atskaites

483periodā. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības piedāvā veikt

484ieguldījumus fondos ar dažādām ieguldījumu stratēģijām,

485tradicionāli tiek piedāvāti tādi fondi kā akciju, obligāciju,

486sabalansētie u.c., bet sabiedrībai ir tiesības un pienākums

487ieguldīt tikai fonda prospektā paredzētajos ieguldījumu objektos,

488ievērot tajā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus. Turklāt,

489ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai ir pienākums iegūt pietiekami

490plašu informāciju par potenciālajiem vai iegūtajiem ieguldījumu

491objektiem, kā arī pastāvīgi uzraudzīt un analizēt to personu

492finansiālo stāvokli, kuru finanšu instrumentos ir vai tiks

493ieguldīti fonda līdzekļi.

494[67] Ņemot vērā iepriekš minēto, no piedāvājuma puses

495ieguldījumu pārvaldes sabiedrību pakalpojumi valsts fondēto

496pensiju shēmas, privātās brīvprātīgās pensiju shēmas un atvērto

497ieguldījumu fondu darbības ietvaros vērtējami kā daļēji

498aizvietojami, jo, neraugoties uz atšķirīgām administratīvajām

499barjerām, kā piemēram, sadarbības nosacījumu izpilde ar VSAA

500fondēto pensiju shēmas ietvaros u.c., vispārējie darbības

501nosacījumi gan attiecībā uz darbības uzsākšanu un pārtraukšanu,

502gan pakalpojumu sniegšanu un uzraudzību, ir vienoti, atbilstoši

503kā Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam tā arī citām

504normatīvo aktu un FKTK prasībām.

505[68] Vērtējot piedāvājuma aizstājamību attiecībā uz līdzekļu

506pārvaldīšanas un turētājbankas funkciju, secināms, ka tās nav

507savstarpēji aizstājamas un ir uzskatāmas par viena pakalpojuma -

508pensiju fonda vai ieguldījumu fonda - darbības neatņemamām

509sastāvdaļām. Līdz ar to, pastāv iespēja savstarpējai konkurencei

510starp līdzekļu pārvaldītājiem un starp turētājbankām, kas liecina

511par to, ka turētājbanku un līdzekļu pārvaldītāju pakalpojumi ir

512atsevišķi konkrētās preces tirgi. Tomēr, lai gan līdzekļu

513pārvaldītāji var izvēlēties jebkuru attiecīgu komercbanku kā

514turētājbanku, kā norādīts Ziņojumā, ieguldījumu pārvaldes

515sabiedrības gandrīz visos gadījumos (izņēmums ir tikai viena

516ieguldījumu pārvaldes sabiedrība) ir Latvijā darbojošos

517komercbanku, kas veic turētājbankas funkciju, meitas sabiedrības,

518vai arī banku grupā ietilpstošu uzņēmumu meitas sabiedrības.

519Klientu piesaistei ieguldījumu pārvaldes izmanto komercbanku -

520turētājbanku - klientu apkalpošanas tīklu. Arī konkrētās

521apvienošanās darījuma ietvaros no GE Money grupas tiks pārņemta

522gan ieguldījumu fondu pārvaldīšanas, gan turētājbankas funkcija

523un abas funkcijas nodrošinās viens tirgus dalībnieks - Citadele

524grupa. Ņemot vērā iepriekšminētos faktiskos apstākļus tirgū, KP

525šīs lietas ietvaros apvienošanās ietekmi izvērtē, nenodalot

526turētājbanku un līdzekļu pārvaldītāju pakalpojumus atsevišķi, un

527atstāj konkrētā tirgus definīciju atvērtu. No pieprasījuma puses

528valsts fondēto pensiju shēmas, privāto pensiju shēmas un atvērto

529ieguldījumu fondu pakalpojumi nav uzskatāmi par savstarpēji

530aizstājamiem, jo ieguldījumi pensiju shēmās vai ieguldījumu

531fondos tiek veikti ar dažādu mērķi, nosacījumi, lai pievienotos

532un izstātos kādā no pensiju shēmām vai ieguldījumu fondā, veiktu

533iemaksas un saņemtu veikto ieguldījumu atmaksu, ir atšķirīgi.

534Līdz ar to, apvienošanās ietekme uz banku grupu sniegtajiem

535pensiju un ieguldījumu fondu pakalpojumiem šajā lietā vērtēta

536valsts fondēto pensiju

537shēmas pakalpojumu tirgū, privāto pensiju shēmas pakalpojumu

538tirgū un atvērto ieguldījumu fondu pakalpojumu tirgū.

5394.2. Konkrētais

540ģeogrāfiskais tirgus

541[69] KP 22.11.2008. lēmumā Nr.119 "Par va/s

542"Latvijas Hipotēku un zemes banka" un a/s "Parex

543banka" apvienošanos" ir norādījusi, ka "banku

544pakalpojumu sniegšanas tiesiskais regulējums visā Latvijas

545teritorijā ir vienāds, tāpat arī dabiskās un valstiskās barjeras

546ienākšanai tirgū ir pietiekami līdzīgas visiem tirgus

547dalībniekiem". Arī Eiropas Komisija savos

548lēmumos11 ir atzinusi, ka attiecībā uz banku

549pakalpojumiem konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir nacionāls,

550tādējādi Citadele grupas un GE Money grupas apvienošanās lietā

551konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Latvijas Republikas

552teritorija.

5534.3. Konkrētais

554tirgus

555[70] Ņemot vērā augstāk minēto, šajā lietā KP izvērtē šādus

556ietekmētos tirgus:

5571) Noguldījumu pakalpojumu tirgus Latvijas Republikas

558teritorijā;

5592) Aizdevumu pakalpojumu tirgus Latvijas Republikas

560teritorijā;

5613) Finanšu līzinga pakalpojumu tirgus Latvijas Republikas

562teritorijā;

5634) Brokeru pakalpojumu tirgus Latvijas Republikas

564teritorijā;

5655) Valsts fondēto pensiju shēmas pakalpojumu tirgus Latvijas

566Republikas teritorijā;

5676) Privāto pensiju shēmas pakalpojumu tirgus Latvijas

568Republikas teritorijā;

5697) Atvērto ieguldījumu fondu pakalpojumu tirgus Latvijas

570Republikas teritorijā.