4. pants

Konkrētie

tirgi

[20] Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu,

konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts

saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Konkurences likuma

1.panta 5.punktā noteikts, ka konkrētās preces tirgus ir

noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras

var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū,

ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru,

preču pazīmes un lietošanas īpašības. Konkurences likuma 1.panta

3.punktā noteikts, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās

preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem,

un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.

[21] Atbilstoši Ziņojumā sniegtajai informācijai CB un GEMB ir

universālas bankas, kuru pakalpojumu klāstā ir šādi produkti: 1)

dažādi aizdevumi (komerckredīti, hipotekārie un patēriņa

aizdevumi, overdrafti u.c.); 2) noguldījumi (termiņnoguldījumi,

krājkonti, pieprasījuma noguldījumi); 3) norēķinu pakalpojumi

(nacionālie un starptautiskie naudas pārskaitījumi, skaidras

naudas iemaksas un izmaksas, darījumu konti, čeki u.c.); 4)

maksājumu kartes (debetkartes un kredītkartes), kā arī citi

bankas pakalpojumi. CB un GEMB klienti ir gan fiziskas, gan

juridiskas personas.

[22] CAM ir ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrība Latvijā. CAM

aktīvu un līdzekļu pārvaldīšanas pakalpojumus piedāvā gan

vietējiem, gan starptautiskajiem klientiem - privātpersonām,

korporatīvajiem klientiem, investīciju fondiem, kā arī valsts

fondēto pensiju, privāto pensiju fondu un apdrošināšanas

kompānijām.

[23] GEMAM ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kas papildus

ieguldījumu fondu pārvaldīšanai sniedz valsts fondēto pensiju

shēmas ieguldījumu plānu un privātā pensiju fonda pensiju plānu

līdzekļu pārvaldīšanas pakalpojumus, kā arī individuālo klientu

līdzekļu pārvaldīšanas pakalpojumus.

[24] CAPF un GEMAPF ir atklātie pensiju fondi, kas sniedz

privāto pensiju fondu pakalpojumus Latvijas Republikas

teritorijā, tai skaitā izstrādājot pensiju plānus, kuros tiek

noteikta kārtība, kādā pensiju plānos var iestāties un no tiem

izstāties pensiju plāna dalībnieki, brīvprātīgi veicot papildu

uzkrājumu savai pensijai.

[25] Apvienošanās darījumā iesaistīto dalībnieku klienti ir

fiziskas un juridiskas personas. Aktīvi, kurus apvienošanās

rezultātā no GE Money grupas pārņems Citadele grupa norādīti

Lēmuma 2.punktā.

4.1. Konkrēto

preču tirgus

[26] Izvērtējot pārņemamos Aktīvus, kā arī ņemot vērā Eiropas

Komisijas un KP praksi, iesniedzēju ieskatā konkrētās

apvienošanās ietvaros tiek ietekmēti šādi Ziņojumā norādītie

tirgus segmenti:

1) Aizdevumu (kreditēšanas) pakalpojumu tirgus;

2) Noguldījumu pakalpojumu tirgus;

3) Finanšu līzinga pakalpojumu tirgus;

4) Ieguldījumu pakalpojumu un blakus pakalpojumu tirgus;

5) Aktīvu un līdzekļu turēšanas pakalpojumu tirgus;

6) Valsts fondēto pensiju pakalpojumu tirgus;

7) Trešā līmeņa pensiju pakalpojumu tirgus;

8) Atvērto ieguldījumu fondu pakalpojumu tirgus;

9) Aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumu institucionāliem klientiem

tirgus;

10) Privāto pensiju fondu administrēšanas (pārvaldes)

pakalpojumu tirgus.

[27] Eiropas Komisija attiecībā uz banku pakalpojumu

aizstājamību norādījusi2, ka no piedāvājuma puses

virkne banku pakalpojumu vērtējami kā daļēji aizvietojami, jo to

sniegšanai tiek izmantoti vieni un tie paši izplatīšanas kanāli,

tās pašas ēkas un tehnika, daudzi no pakalpojumiem ir

standartizēti, jo īpaši privātpersonām piedāvātie pakalpojumi.

Tai pat laikā ir banku pakalpojumi, kuru izveidei un realizācijai

ir nepieciešami kā specifiski resursi tā arī zināšanas, piemēram,

ieguldījumu fondu pakalpojumi. Savukārt no pieprasījuma puses

banku produktu aizvietojamība ir minimāla, jo, pat ja dažādu

pakalpojumu izmantošanas mērķi ir līdzīgi, tad to izvēles

kritēriji var ievērojami atšķirties. Piemēram, bankas klients var

gūt peļņu kā ieguldot līdzekļus noguldījumu kontā, tā arī

ieguldot tos investīciju fondā, bet pakalpojuma cena, ieguldījuma

risks, sagaidāmā peļņa un citi rādītāji būtiski atšķiras.

[28] Saskaņā ar Eiropas Komisijas praksi3 banku

pakalpojumus no pieprasījuma puses var sadalīt šādos segmentos:

1) pakalpojumi privātpersonām (retail banking) - pakalpojumi, kas

sniegti privātpersonām/ mājsaimniecībām/ maziem uzņēmumiem un

sastāv no noguldījumiem, aizdevumiem (ieskaitot kredītkartes),

fondiem un citiem aktīvu pārvaldīšanas veidiem; 2) pakalpojumi

juridiskajām personām (corporate banking) - pakalpojumi

korporatīvajiem klientiem, t.sk. pakalpojumu sniegšana

noguldījumiem, aizdevumiem, starptautiskiem maksājumiem,

kredītvēstulēm un ieteikumiem saistībā ar apvienošanos un

sabiedrību iegūšanu; 3) finanšu pakalpojumi (financial market

services) - akciju un obligāciju, derivatīvu, forex, valūtas

tirdzniecība u.c.; 4) faktorings (factoring) - apgrozāmo līdzekļu

kreditēšana pret debitoru parādiem. Ņemot vērā apvienošanās

nebūtisko ietekmi uz konkurenci, KP šajā lietā nenodala

pakalpojumus privātpersonām un juridiskām personām atsevišķi.

[29] KP 22.11.2008. lēmumā Nr.119 " Par va/s

"Latvijas Hipotēku un zemes banka" un a/s "Parex

banka" apvienošanos"4 norādījusi, ka

vērtējot banku pakalpojumu tirgu no piedāvājuma puses, to var

sadalīt šādos tirgus segmentos: 1) noguldījumu tirgus segments;

2) izsniegto kredītu tirgus segments; 3) faktoringa pakalpojumu

tirgus segments; 4) līzinga pakalpojumu tirgus segments; 5)

valsts fondēto pensiju pakalpojumu tirgus segments u.c.

segmentos, atkarībā no attiecīgas bankas sniegtajiem

pakalpojumiem.

4.1.1. Noguldījumu

pakalpojumu tirgus

[30] Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 1.panta 6.punktu

noguldījums ir naudas līdzekļu glabāšana kredītiestādes kontā

noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem. Noguldījumu

un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana ir finanšu pakalpojums

saskaņā ar Kredītiestāžu likumu. Izsludināt noguldījumu un citu

atmaksājamo līdzekļu pieņemšanu un pieņemt tos no neierobežota

klientu loka atļauts vienīgi Latvijas Republikā reģistrētām

kredītiestādēm un ārvalstu kredītiestāžu filiālēm, kā arī citu

dalībvalstu kredītiestādēm un to filiālēm, kas Kredītiestāžu

likumā noteiktajā kārtībā uzsākušas finanšu pakalpojumu sniegšanu

Latvijas Republikas teritorijā.

[31] Bankas piedāvā dažādus noguldījumu pakalpojumus, kā

piemēram, termiņnoguldījumi, krājkonti, pieprasījuma noguldījumi

u.c., kas var būt daļēji aizvietojami no piedāvājuma puses. No

pieprasījuma puses dažādi noguldījuma veidi var tikt uzskatīti

par neaizvietojamiem, jo atšķiras kā noguldījumu mērķis, tā arī

termiņi un nosacījumi ieguldījumu atgūšanai un pakalpojuma cena.

Tomēr, ņemot vērā apvienošanās iespējamo ietekmi uz konkurenci,

KP vērtējumā nav lietderīgi sašaurināt konkrētās preces tirgu, un

lietas ietvaros KP vērtē noguldījumu pakalpojumu

tirgu.

4.1.2. Aizdevumu pakalpojumu

tirgus

[32] Atbilstoši Kredītiestāžu likuma 1.panta 5.punktā

noteiktajam, kredīts ir atlīdzības darījums, kurā kredītiestāde

uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas

īpašumā un kurš klientam uzliek pienākumu noteiktā laikā un

kārtībā atdot kredītiestādei naudu vai citas lietas. Kredīti tiek

izsniegti saskaņā ar kredītiestādes izstrādātu kredītriska

pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanas politiku (kredītpolitiku)

un citiem kredītriska pārvaldīšanas dokumentiem un instrumentiem.

Detalizētu regulējumu minētajiem procesiem saskaņā ar

Kredītiestāžu likumu nodrošina Finanšu un kapitāla tirgus

komisija (turpmāk - FKTK), izdodot attiecīgām kredītiestādēm

saistošus normatīvus aktus un kontrolējot to ievērošanu.

Kreditēšana notiek saskaņā ar skaidri noteiktiem kredītu

piešķiršanas kritērijiem. Tie nosaka, kam un cik lielu kredītu

var piešķirt, kāda veida kredīti ir pieejami un saskaņā ar kādiem

noteikumiem tie jāpiešķir.

[33] Kredīts ir aizdevuma darījums, kurā fiziska vai juridiska

persona aizņemas noteiktu naudas summu uz noteiktu laiku ar

noteiktu procentu likmi, kas ir samaksa par darījumu. Bankas

piedāvā klientiem dažādus aizdevuma veidus - patēriņa kredītus,

hipotekāros kredītus, studiju kredītus u.c.

[34] Līdzīgi kā noguldījuma pakalpojumu gadījumā, arī dažādi

aizdevuma veidi no piedāvājuma puses uzskatāmi par daļēji

aizvietojamiem, jo nav būtiskas atšķirības pakalpojuma sniegšanas

prasībās un nepastāv būtiskas barjeras jaunu aizdevuma veidu

ieviešanai. Vērtējot no pieprasījumu puses, kredītu piešķiršanas

mērķi liecina par atšķirīgām vajadzībām, kuru nodrošināšanai

klients vēlas saņemt aizdevumu. Nosacījumi katra konkrētā

aizdevuma saņemšanai un atmaksai ir dažādi - kā aizdevuma

termiņi, tā arī aizdevuma summas ierobežojumi un maksa par

pakalpojumu - procentu likmes apmērs. Līdz ar to, no pieprasījuma

puses dažādu kredītu veidu aizstājamība ir minimāla. Tomēr,

izvērtējot Citadele grupas pārņemamo Aktīvu apjomu un iespējamo

ietekmi uz konkurenci, šīs lietas ietvaros nav nepieciešams

dažādus kredītu veidus noteikt kā atsevišķu konkrētās preces

tirgu, un KP vērtē apvienošanās ietekmi aizdevuma pakalpojumu tirgū.

4.1.3. Līzinga pakalpojumu

tirgus

[35] Kā norādīts Ziņojumā, lielākā daļa Latvijas līzinga

uzņēmumi ir universālas līzinga kompānijas, kas piedāvā saviem

klientiem pilnu līzinga pakalpojumu klāstu. Piedāvātie līzinga

pakalpojumi klasiski ietver gan finanšu, gan operatīvo līzingu

pēc finansēšanas veida, gan jaunu un lietotu automašīnu,

komerctransporta un industriālās tehnikas, u.c. līzingu pēc

līzinga objekta veida.

[36] Neatkarīgi no līzinga objekta veida, līzinga devējs

iegādājas no trešās personas līzinga ņēmēja izraudzītu lietu un

nodod to līzinga ņēmēja lietošanā apmaiņā pret līgumā

noteiktajiem maksājumiem. Līzinga objekti parasti ir transporta

līdzekļi, vai arī var būt citas identificējamas un nepatērējamas

kustamas lietas, kas, tās pareizi un atbilstoši funkcionalitātei

lietojot, netiek pārveidotas vai pārbūvētas tā, ka tās kļūst par

blakus lietām vai piederumiem citai galvenajai lietai. Līzinga

attiecību gadījumā, banka kļūst par līzinga objekta īpašnieku un

līguma neizpildes gadījumā atprasa to no klienta kā savu

lietu.

[37] Finanšu līzinga gadījumā klients līzinga perioda laikā

izpērk līzinga objektu un līzinga perioda beigās kļūst par tā

īpašnieku. Savukārt, operatīvā līzinga (nomas) gadījumā klients

līzinga objektu neizpērk pilnībā, bet, piemēram,

transportlīdzeklis tiek nodots klienta lietošanā līdz līzinga

termiņa beigām.

[38] Ievērojot līdzšinējo KP praksi attiecībā uz līzinga

pakalpojumiem,5no piedāvājuma (līzinga kompāniju)

viedokļa operatīvo un finanšu līzingu var uzskatīt par

savstarpēji aizvietojamiem pakalpojumiem, jo to nodrošināšana ir

līdzīga (abos gadījumos līzinga kompānija veic pilnu samaksu par

līzinga objektu tā pārdevējam un līzinga perioda laikā saglabā

īpašumtiesības uz līzinga objektu) un līzinga kompānijām nepastāv

būtiskas barjeras nodrošināt abus līzinga veidus. Tomēr no

pieprasījuma, t.i., klientu, puses minēto līzinga veidu

aizvietojamība ir ierobežota, ņemot vērā, ka katrs līzinga veids

tiek izvēlēts atkarībā no tā, vai finansēto objektu klients vēlas

iegūt īpašumā vai tikai lietošanā uz noteiktu laiku. Finanšu

līzinga gadījumā iespējams finansēto preci iegūt īpašumā, bet

operatīvā līzinga gadījumā lietošanā uz noteiktu laiku, kā arī

īpašumā. Tādēļ, ievērojot finansēšanas veidu, finanšu un

operatīvais līzings ir vērtējami kā atsevišķi konkrētās preces

tirgi. Šāds līzinga tirgus dalījums atbilst arī līdzšinējiem

Eiropas Komisijas lēmumiem6.

[39] Kā norādīts Ziņojumā, GEMB nav operatīvā līzinga

darījumu, kurus paredzēts nodot CB, līdz ar to, konkrētās

apvienošanās ietvaros izvērtējama tās ietekme finanšu līzinga pakalpojumu

tirgū.

4.1.4. Brokeru pakalpojumu

tirgus

[40] Ziņojumā norādīts, ka ieguldījumu pakalpojumu un blakus

pakalpojumu tirgus ietvaros CB pārņems no GEMB ar klientiem

noslēgtos brokeru pakalpojumu līgumus. Finanšu instrumentu tirgus

likuma izpratnē brokeru pakalpojumi ir noteiktu ieguldījumu

pakalpojumu un blakus pakalpojumu sniegšana, tas ir, ieguldītāju

rīkojumu par finanšu instrumentiem pieņemšana, nodošana izpildei,

kā arī klientu finanšu instrumentu turēšana. Pamatā tiek

nodrošināta darījumu veikšana ar sekojošiem finanšu

instrumentiem:

- Parāda vērtspapīriem (obligācijas);

- Kapitāla vērtspapīriem (akcijas);

- Ieguldījumu fondu apliecībām.

[41] Saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 126.pantu,

lai nodrošinātu minēto pakalpojumu sniegšanu, kredītiestāde pēc

attiecīgo līgumu noslēgšanas klientam atver un apkalpo finanšu

instrumentu kontu un naudas kontu vērtspapīru

pirkšanas/pārdošanas operāciju nodrošināšanai.

[42] Raugoties no pieprasījuma viedokļa Finanšu instrumentu

tirgus likuma 3.pantā definētie ieguldījumu un ieguldījumu blakus

pakalpojumi var nebūt aizvietojami, tomēr klientiem, konkrēta

mērķa īstenošanai, nepieciešams vairāku pakalpojumu kopums, kā,

piemēram, konsultāciju sniegšana par ieguldījumiem finanšu

instrumentos, finanšu instrumentu turēšana, ieguldītāju rīkojumu

par darījumiem ar finanšu instrumentiem pieņemšana un nodošana

izpildei, finanšu analīzes vai citas vispārējas rekomendācijas

sniegšana attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem

u.tml.

[43] Izvērtējot minētajā likumā iekļauto ieguldījumu un to

blakus pakalpojumu definējumu saistībā ar katras lietas

faktiskajiem apstākļiem, ikviens likumā definētais pakalpojums no

piedāvājuma puses varētu tikt vērtēts kā atsevišķs konkrētās

preces tirgus, piemēram, finanšu instrumentu turēšana,

daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturēšana, ieguldītāju

finanšu instrumentu individuāla pārvaldīšana saskaņā ar

ieguldītāju pilnvarojumu u.c. Ņemot vērā Ziņojumā minētos

pārņemamos Aktīvus un apvienošanās nebūtisko ietekmi uz

konkurenci, konkrētās apvienošanās ietvaros KP konkrētā tirgus

definīciju atstāj atvērtu un vērtē brokeru pakalpojumu tirgu.

Ieguldījumu pārvalde

[44] Ziņojuma iesniedzēji noteikuši vairākus konkrētos tirgus

attiecībā uz pensiju un atvērto ieguldījumu fondu pakalpojumiem.

Šāds dalījums veidots, galvenokārt vadoties no iepriekš minētās

Eiropas Komisijas prakses, iedalot pakalpojumus: 1)

privātpersonām (retail banking), kas konkrētajā gadījumā

ietver tiešu sadarbību ar klientu, to piesaiste konkrēta

pārvaldītāja pensiju plānam, ieguldījuma fonda izvēle; 2)

juridiskajām personām (corporate banking), šajā gadījumā

veicot ieguldīto līdzekļu turēšanas un pārvaldīšanas

funkciju.

[45] Vispārējie noteikumi kā attiecībā uz pensiju fondu, tā

arī atklāto ieguldījumu fondu pārvaldību un līdzekļu turēšanu

ietverti Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā. Papildus tam

darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā un

turēšanā regulē arī Valsts fondēto pensiju likums, bet privāto

pensiju fondu līdzekļu pārvaldīšanā un turēšanā - likums

"Par privātajiem pensiju fondiem".

[46] Saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma

1.pantu pārvaldes pakalpojumi ir: "ieguldījumu fondu

pārvalde, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu un privāto

pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļu

pārvaldīšana". Šie pakalpojumi atbilstoši minētā likuma

5.panta pirmajai daļai ietver:

1) fonda ieguldījumu pārvaldīšanu;

2) fonda administratīvo vadību (fonda juridisko un

grāmatvedības jautājumu kārtošana, informācijas sniegšana pēc

fonda ieguldītāju vai citu sabiedrības klientu pieprasījuma,

fonda vērtības un ieguldījumu apliecību cenas noteikšana, fonda

darbību regulējošo prasību ievērošanas uzraudzība, fonda ienākuma

sadale, ieguldījumu apliecību emisija un atpakaļpirkšana,

norēķinu par līgumsaistībām izpilde, ar fonda līdzekļiem saistīto

darījumu uzskaites kārtošana, fonda ieguldījumu apliecību

turētāju reģistra kārtošana);

3) fonda mārketingu (reklamēšana, ieguldījumu apliecību

izplatīšana, tirgus izpēte un citi līdzīgi pakalpojumi).

[47] Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums nosaka, ka

darījumus ar fonda mantu ieguldījumu sabiedrība veic ar

turētājbankas starpniecību. Galvenais iemesls, kādēļ papildus

fondu līdzekļu pārvaldniekam ir nepieciešama turētājbanka, ir

nepieciešamība nodrošināt neatkarīgu uzraudzību pār to, vai

konkrētais līdzekļu pārvaldnieks savā darbībā ievēro attiecīgos

līdzekļu pārvaldes noteikumus un principus (piemēram, fonda

prospektu un tajā definētos ieguldījumu objektus, ieguldījumu

stratēģiju).

[48] Turētājbanka ir persona, kura glabā fonda aktīvus, veic

to uzskaiti, darījumus ar fonda līdzekļiem, veic regulāru

uzraudzību pār pārvaldnieka darbību atbilstību Latvijas

Republikas spēkā esošajiem tiesību aktiem, tajā skaitā FKTK

izdotajiem noteikumiem, kā arī veic citus likumos un

turētājbankas līgumā ar ieguldījumu sabiedrību (pārvaldītāju)

noteiktos pienākumus. Turētājbankas un pārvaldītāju savstarpējās

tiesiskās attiecības veidojas uz rakstiska turētājbankas līguma,

kas ir reģistrēts FKTK, pamata. Tiesību aktos tiek noteiktas

minimālās prasības attiecībā uz šāda līguma saturu, tai skaitā

tiesības, pienākumi, turētājbankas atlīdzības apjoms un samaksas

kārtība, izdevumu segšanas kārtība u.c. Turētājbanka, izpildot

savus pienākumus, darbojas neatkarīgi no pārvaldītāja un vienīgi

ieguldītāju vai dalībnieku interesēs, nepieciešamības gadījumā

ceļot prasības, t.sk. pret pārvaldītāju, ziņojot FKTK par

pārkāpumiem, kas radušies pārvaldītāja darbību rezultātā, un

pilnā mērā atbildot fonda ieguldītājiem, pensiju plānu

dalībniekiem, sabiedrībai un trešajām personām, par zaudējumiem

kas nodarīti, ja turētājbanka ar nolūku vai aiz neuzmanības

pārkāpusi likumu vai turētājbankas līgumu vai nolaidīgi veikusi

savus pienākumus.

[49] Ņemot vērā iepriekš minēto, ieguldījumu pārvaldīšana un

ieguldīto līdzekļu turēšana (turētājbankas pakalpojumi) ir

uzskatāmas par neatņemamām funkcijām jebkura pensiju un

ieguldījumu fonda darbībā.

[50] Kopš 2001.gada jūlija Latvijā darbojas trīs līmeņu

pensiju sistēma, kas ietver 1.līmeni - valsts obligātā nefondēto

pensiju shēma, 2.līmeni - valsts fondēto pensiju shēma un

3.līmeni - privātā brīvprātīgā pensiju shēma. Bankas un to

saistītie uzņēmumi piedalās valsts fondēto pensiju un privāto

pensiju shēmas pakalpojumu sniegšanā.

[51] Attiecībā uz banku sniegtajiem pensiju pakalpojumiem, KP

līdz šim ir definējusi tādus konkrētās preces tirgus kā

"valsts fondēto pensiju pakalpojumu" tirgus7

un "pensiju 3.līmeņa" tirgus8.

4.1.5. Valsts fondēto pensiju shēmas

pakalpojumu tirgus

[52] Valsts obligātā fondēto pensiju shēma (valsts pensiju

sistēmas 2.līmenis) saskaņā ar 2000.gada 17.februārī Saeimā

pieņemto Valsts fondēto pensiju likumu savu darbību uzsāka ar

2001.gada 1.jūliju, un to administrē Valsts sociālās

apdrošināšanas aģentūra (turpmāk - VSAA). Valsts fondēto pensiju

shēmas mērķis ir, nepalielinot kopējo sociālās apdrošināšanas

iemaksu likmi valsts vecuma pensijām, daļu no šīm iemaksām

ieguldot finanšu kapitāla tirgū, kur šie naudas līdzekļi pelnītu

procentus, iegūt pensijas palielinājumu.

[53] Pensiju sistēmas 2. līmenis ir obligāts tiem, kas līdz

2001.gada 1.jūlijam nebija sasnieguši 30 gadu vecumu (dzimuši pēc

1971.gada 1.jūlija). Savukārt tie, kas bija 30 līdz 49 gadu

vecumā (dzimuši no 1951.gada 2.jūlija līdz 1971.gada 1.jūlijam

ieskaitot), varēja un joprojām var pievienoties šim līmenim

brīvprātīgi.9

[54] Valsts fondēto pensiju shēmā iesaistīto dalībnieku

veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas ar viņu izvēlētā

līdzekļu pārvaldītāja starpniecību tiek ieguldītas finanšu tirgū

un uzkrātas konkrētā iemaksu veicēja pensijai. Katram pensiju

shēmas dalībniekam ir tiesības izvēlēties un mainīt pensiju

fondos iemaksāto līdzekļu pārvaldītāju un/vai ieguldījumu

plānu.

[55] Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likuma 11.panta pirmo

daļu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs veic

shēmas dalībnieku veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu, kas

tiek ieguldītas finanšu tirgū un uzkrātas konkrētā iemaksu

veicēja pensijai, turpmāko augļu (procentu) un citu aktīvu

pārvaldīšanu. Kā atlīdzību par valsts fondēto pensiju sistēmas

plānu pārvaldīšanu ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības saņem

komisiju, kas izteikta kā noteikts procents no vidējās plānu

aktīvu vērtības attiecīgajā atskaites periodā.

[56] 2.pensiju līmeņa pensiju shēmas līdzekļus drīkst

pārvaldīt Latvijā reģistrēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai

Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī

ieguldījumu pārvaldes sabiedrības filiāle Latvijā, kas ir tiesīga

sniegt ieguldījumu pārvaldes pakalpojumus. Fondēto pensiju shēmas

līdzekļu pārvaldītājs drīkst sākt fondēto pensiju shēmas līdzekļu

pārvaldīšanu tikai pēc reģistrācijas fondēto pensiju shēmas

līdzekļu pārvaldītāju reģistrā, kuru uztur un aktualizē FKTK.

Savukārt VSAA slēdz līgumu ar valsts fondēto pensiju shēmas

līdzekļu pārvaldītāju, kurā ietver - pārvaldīšanas noteikumus, to

neievērošanas sekas un atbildību. Lēmumu par līguma slēgšanu ar

valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju, kā arī par

jebkuriem turpmākajiem grozījumiem šajā līgumā un par šāda līguma

pirmstermiņa izbeigšanu pieņem VSAA direktors. Par fondu līdzekļu

glabāšanu un citu pienākumu veikšanu līdzekļu pārvaldītājs slēdz

līgumu ar turētājbanku.

4.1.6. Privātās pensiju shēmas

pakalpojumu tirgus

[57] Privātā brīvprātīgā pensiju shēma (pensiju sistēmas

3.līmenis) darbojas kopš 1998.gada 1.jūlija un šīs shēmas mērķis

ir tās dalībniekiem ar privāto pensiju fondu starpniecību uzkrāt

un ieguldīt viņu pašu izdarītās un viņu labā brīvprātīgi

izdarītās naudas līdzekļu iemaksas. Pensiju plāna dalībnieki var

piedalīties pensiju plānā gan tieši, gan ar savu darba devēju

starpniecību. Jau no 55 gadu vecuma tā dalībnieks var saņemt visu

uzkrāto kapitālu, vai arī turpināt dalību un saņemt kapitālu pa

daļām. Uzkrātais kapitāls ir privātpersonas īpašums neatkarīgi no

tā, kas veicis iemaksas, turklāt uz to attiecas mantojuma

tiesības. Attiecībā uz brīvprātīgajā pensiju shēmā ieguldītajiem

līdzekļiem ir noteikti arī ienākumu nodokļu un sociālās

apdrošināšanas iemaksu atvieglojumi.10

[58] Privāto pensiju fonds ir Latvijas Republikas

komercreģistrā ierakstīta akciju sabiedrība, kurai FKTK ir

izsniegusi licenci pensiju fonda darbībai. Pensiju fonds saskaņā

ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" uzkrāj un

iegulda pensiju plānu dalībnieku izdarītās naudas līdzekļu

iemaksas, lai nodrošinātu šiem dalībniekiem papildpensiju.

[59] Atbilstoši likuma "Par privātajiem pensiju

fondiem" 3.panta pirmo daļu un 4.pantu pastāv divu veidu

pensiju fondi - atklātie un slēgtie. Slēgtā pensiju fonda pensiju

plānu dalībnieki var būt tikai personas, kuras, uzsākot dalību

pensiju plānā, ir pensiju fonda viena dibinātāja (akcionāra) vai

vairāku dibinātāju (akcionāru) darbinieki. Atklāts pensiju fonds

ir tāds pensiju fonds, kura dibinātāji (akcionāri) ir: 1) banka,

kura ir saņēmusi licenci kredītiestādes darbības veikšanai

dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības

organizācijas dalībvalstī; 2) dzīvības apdrošināšanas sabiedrība,

kura ir saņēmusi licenci dzīvības apdrošināšanas veikšanai

dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības

organizācijas dalībvalstī.

[60] Likums "Par privātajiem pensiju fondiem"

nosaka, ka pats privātais pensiju fonds veic fondu administrēšanu

(pārvaldi), kas ietver: fonda juridisko un grāmatvedības

kārtošanu, fonda ienākuma sadali, norēķinus, mārketingu.

[61] Saskaņā ar likuma "Par privātajiem pensiju

fondiem" 20.pantu par privāto pensiju fondu līdzekļu

pārvaldniekiem drīkst būt šādas komercsabiedrības: 1)

kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un

ieguldījumu blakus pakalpojumus Latvijā; 2) apdrošināšanas akciju

sabiedrība, kura ir tiesīga nodarboties ar dzīvības apdrošināšanu

Latvijā; 3) ieguldījumu brokeru vai pārvaldes sabiedrība, kura ir

tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai pārvaldes

pakalpojumus Latvijā; vai 4) zināmos apstākļos - arī pats

privātais pensiju fonds. Turētājbankas un privātā pensiju fonda

savstarpējās tiesiskās attiecības veidojas uz rakstiska

turētājbankas līguma, kas ir reģistrēts FKTK, pamata.

[62] Likuma "Par privātajiem pensiju fondiem"

23.panta pirmā daļa nosaka, ka pensiju plāna naudas līdzekļi un

citi aktīvi, kas tiek pārvaldīti saskaņā ar konkrētā pensiju

plāna noteikumiem, ieguldāmi atbilstoši attiecīgā pensiju plāna

ieguldīšanas noteikumiem, īstenojot tādu ieguldījumu politiku,

kas nodrošina pensiju plāna dalībnieku papildpensijas pieaugumu

ilgākā laikposmā. Ieguldot pensiju plāna aktīvus, pensiju fonds

rīkojas kā gādīgs un rūpīgs saimnieks un vienīgi pensiju plāna

dalībnieku interesēs, kā arī ievēro piesardzības principus, kas

nodrošina riska samazināšanu, ieguldījumu drošību, kvalitāti un

likviditāti atbilstoši pensiju plāna dalībnieku papildpensijas

izmaksu saistībām.

4.1.7. Ieguldījumu fondu pakalpojumu

tirgus

[63] Ieguldījumu fondu dibina ieguldījumu pārvaldes

sabiedrība, apstiprinot fonda prospektu, fonda ieguldītājiem

paredzēto pamatinformāciju un fonda pārvaldes nolikumu un

noslēdzot turētājbankas līgumu. Attiecībā uz ieguldījumu fondiem

pārvaldīšanas līgums netiek slēgts, jo ieguldījumu pārvaldes

sabiedrība pārvalda pašas izveidotos ieguldījumu fondus, ieceļot

katram ieguldījumu fondam pārvaldnieku, kurš rīkojas ar

pārvaldāmā fonda mantu saskaņā ar ieguldījumu pārvaldes

sabiedrības statūtiem un fonda nolikumu. Fonda reģistrēšanai FKTK

cita starpā nepieciešams iesniegt līgumu ar turētājbanku.

[64] Saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma

1.pantu ieguldījumu fonds ir lietu kopība, ko veido pret

ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī lietas, kas

iegūtas darījumos ar fonda mantu. Savukārt, fonda manta ir

lietas, kuru kopība veido ieguldījumu fondu, bet ieguldījumu

apliecība - pārvedama vērtspapīrs, kas apliecina fonda

ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā vai apakšfondā un no šīs

līdzdalības izrietošās tiesības.

[65] Šā paša likuma 20.panta pirmā daļa nosaka:

"Ieguldījumu fonds ir atvērts fonds, kura mērķis ir apvienot

publiski piesaistītus naudas līdzekļus ieguldīšanai šajā likumā

noteiktajos ieguldījumu objektos, ievērojot riska samazināšanas

principu un šajā likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, un

kuru pārvaldošajai sabiedrībai ir pienākums, ja fonda ieguldītāji

to pieprasa, ne vēlāk kā mēneša laikā veikt ieguldījumu apliecību

atpakaļpirkšanu. Ieguldījumu fonds nav juridiskā

persona."

[66] Tādējādi fondos tiek apvienoti vairāku ieguldītāju - kā

privātpersonu tā arī juridisku personu - līdzekļi, ar mērķi gūt

peļņu, ieguldot līdzekļus dažādos ieguldījumu objektos. Saskaņā

ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu fonda līdzekļus drīkst

ieguldīt pārvedamos vērtspapīros, naudas tirgus instrumentos,

noguldīt kredītiestādēs un ieguldīt citos finanšu instrumentos.

Kā atlīdzību par atvērto ieguldījumu fondu pārvaldīšanu

ieguldījumu sabiedrības saņem komisiju, kas izteikta kā noteikts

procents no vidējās fondu aktīvu vērtības attiecīgajā atskaites

periodā. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības piedāvā veikt

ieguldījumus fondos ar dažādām ieguldījumu stratēģijām,

tradicionāli tiek piedāvāti tādi fondi kā akciju, obligāciju,

sabalansētie u.c., bet sabiedrībai ir tiesības un pienākums

ieguldīt tikai fonda prospektā paredzētajos ieguldījumu objektos,

ievērot tajā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus. Turklāt,

ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai ir pienākums iegūt pietiekami

plašu informāciju par potenciālajiem vai iegūtajiem ieguldījumu

objektiem, kā arī pastāvīgi uzraudzīt un analizēt to personu

finansiālo stāvokli, kuru finanšu instrumentos ir vai tiks

ieguldīti fonda līdzekļi.

[67] Ņemot vērā iepriekš minēto, no piedāvājuma puses

ieguldījumu pārvaldes sabiedrību pakalpojumi valsts fondēto

pensiju shēmas, privātās brīvprātīgās pensiju shēmas un atvērto

ieguldījumu fondu darbības ietvaros vērtējami kā daļēji

aizvietojami, jo, neraugoties uz atšķirīgām administratīvajām

barjerām, kā piemēram, sadarbības nosacījumu izpilde ar VSAA

fondēto pensiju shēmas ietvaros u.c., vispārējie darbības

nosacījumi gan attiecībā uz darbības uzsākšanu un pārtraukšanu,

gan pakalpojumu sniegšanu un uzraudzību, ir vienoti, atbilstoši

kā Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam tā arī citām

normatīvo aktu un FKTK prasībām.

[68] Vērtējot piedāvājuma aizstājamību attiecībā uz līdzekļu

pārvaldīšanas un turētājbankas funkciju, secināms, ka tās nav

savstarpēji aizstājamas un ir uzskatāmas par viena pakalpojuma -

pensiju fonda vai ieguldījumu fonda - darbības neatņemamām

sastāvdaļām. Līdz ar to, pastāv iespēja savstarpējai konkurencei

starp līdzekļu pārvaldītājiem un starp turētājbankām, kas liecina

par to, ka turētājbanku un līdzekļu pārvaldītāju pakalpojumi ir

atsevišķi konkrētās preces tirgi. Tomēr, lai gan līdzekļu

pārvaldītāji var izvēlēties jebkuru attiecīgu komercbanku kā

turētājbanku, kā norādīts Ziņojumā, ieguldījumu pārvaldes

sabiedrības gandrīz visos gadījumos (izņēmums ir tikai viena

ieguldījumu pārvaldes sabiedrība) ir Latvijā darbojošos

komercbanku, kas veic turētājbankas funkciju, meitas sabiedrības,

vai arī banku grupā ietilpstošu uzņēmumu meitas sabiedrības.

Klientu piesaistei ieguldījumu pārvaldes izmanto komercbanku -

turētājbanku - klientu apkalpošanas tīklu. Arī konkrētās

apvienošanās darījuma ietvaros no GE Money grupas tiks pārņemta

gan ieguldījumu fondu pārvaldīšanas, gan turētājbankas funkcija

un abas funkcijas nodrošinās viens tirgus dalībnieks - Citadele

grupa. Ņemot vērā iepriekšminētos faktiskos apstākļus tirgū, KP

šīs lietas ietvaros apvienošanās ietekmi izvērtē, nenodalot

turētājbanku un līdzekļu pārvaldītāju pakalpojumus atsevišķi, un

atstāj konkrētā tirgus definīciju atvērtu. No pieprasījuma puses

valsts fondēto pensiju shēmas, privāto pensiju shēmas un atvērto

ieguldījumu fondu pakalpojumi nav uzskatāmi par savstarpēji

aizstājamiem, jo ieguldījumi pensiju shēmās vai ieguldījumu

fondos tiek veikti ar dažādu mērķi, nosacījumi, lai pievienotos

un izstātos kādā no pensiju shēmām vai ieguldījumu fondā, veiktu

iemaksas un saņemtu veikto ieguldījumu atmaksu, ir atšķirīgi.

Līdz ar to, apvienošanās ietekme uz banku grupu sniegtajiem

pensiju un ieguldījumu fondu pakalpojumiem šajā lietā vērtēta

valsts fondēto pensiju

shēmas pakalpojumu tirgū, privāto pensiju shēmas pakalpojumu

tirgū un atvērto ieguldījumu fondu pakalpojumu tirgū.

4.2. Konkrētais

ģeogrāfiskais tirgus

[69] KP 22.11.2008. lēmumā Nr.119 "Par va/s

"Latvijas Hipotēku un zemes banka" un a/s "Parex

banka" apvienošanos" ir norādījusi, ka "banku

pakalpojumu sniegšanas tiesiskais regulējums visā Latvijas

teritorijā ir vienāds, tāpat arī dabiskās un valstiskās barjeras

ienākšanai tirgū ir pietiekami līdzīgas visiem tirgus

dalībniekiem". Arī Eiropas Komisija savos

lēmumos11 ir atzinusi, ka attiecībā uz banku

pakalpojumiem konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir nacionāls,

tādējādi Citadele grupas un GE Money grupas apvienošanās lietā

konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Latvijas Republikas

teritorija.

4.3. Konkrētais

tirgus

[70] Ņemot vērā augstāk minēto, šajā lietā KP izvērtē šādus

ietekmētos tirgus:

1) Noguldījumu pakalpojumu tirgus Latvijas Republikas

teritorijā;

2) Aizdevumu pakalpojumu tirgus Latvijas Republikas

teritorijā;

3) Finanšu līzinga pakalpojumu tirgus Latvijas Republikas

teritorijā;

4) Brokeru pakalpojumu tirgus Latvijas Republikas

teritorijā;

5) Valsts fondēto pensiju shēmas pakalpojumu tirgus Latvijas

Republikas teritorijā;

6) Privāto pensiju shēmas pakalpojumu tirgus Latvijas

Republikas teritorijā;

7) Atvērto ieguldījumu fondu pakalpojumu tirgus Latvijas

Republikas teritorijā.