Par tirgus dalībnieku apvienošanos

1APVIENOŠANĀS DALĪBNIEKI

21.1. SABIEDRĪBA NORDIC FOODS

3HOLDING OÜ UN TĀS SAISTĪTIE UZŅĒMUMI

41 Sabiedrība Nordic Foods Holding OÜ (turpmāk - NFH) ir

5reģistrēta Igaunijas Republikā ar Nr.12666610, juridiskā adrese:

6Viru tn. 19, Harju maakond, Tallina, 10140, Igaunijas Republika.

7NFH ir holdingkompānija. Saskaņā ar Ziņojumu pēc darījuma

8pabeigšanas NFH apvienosies ar mērķsabiedrību (AB Premia

9KPC) vai ar kādu no mērķsabiedrības kontrolē esošajām

10sabiedrībām.

112 Vienīgais NFH īpašnieks ir Kiprā reģistrēta holdingkompānija

12Shiner Macost Limited, reģ.Nr.HE276546, kontaktadrese

13Themistokli Dervi, 5 Elenion Building, P.C.1066, Nikosija, Kipras

14Republika.

153 Bez NFH Shiner Macost Limited pieder:

16- 96,16% akciju AS "RĪGAS PIENA KOMBINĀTS" (turpmāk

17- RPK), reģ.Nr.40003017441, juridiskā adrese Bauskas iela 180,

18Rīga, LV-1004, Latvijas Republika. RPK darbības veidi ir piena

19pārstrāde un piena produktu ražošana;

20- 99,90% kapitāla daļu OOO "Food Union", reģistrēta

21Krievijas Federācijā ar reģ.Nr.1097746406196, juridiskā adrese

22Mihalkovo, Krasnogorodskij rajons, Maskavas apgabals, Krievijas

23Federācija, 143421. Šīs sabiedrības darbības veidi ir piena

24pārstrāde un piena produktu ražošana.

254 RPK pieder 100% kapitāla daļu SIA "Lougeo LV",

26reģ.Nr.40103447997, juridiskā adrese Bauskas iela 180, Rīga,

27LV-1004, Latvijas Republika. SIA "Lougeo LV" ir

28holdingkompānija.

295 SIA "Lougeo LV" pieder 91,89% akciju AS

30"Valmieras piens", reģ.Nr.40003020475, juridiskā adrese

31Rīgas iela 93, Valmiera, LV-4201, Latvijas Republika. AS

32"Valmieras piens" darbības veidi ir piena pārstrāde un

33piena produktu ražošana, gāzes apgāde, siltuma apgāde u.c.

341.2. SABIEDRĪBA AB PREMIA KPC

35UN TĀS SAISTĪTIE UZŅĒMUMI (PREMIA GRUPA)

366 Sabiedrība AB Premia KPC (turpmāk - Premia KPC) ir

37reģistrēta Lietuvas Republikā ar reģ.Nr.110596592, juridiskā

38adrese Taikos pr.96, Kauņa, LT-51178, Lietuvas Republika.

39Sabiedrības darbības veidi ir saldējuma, saldēto un atdzesēto

40produktu tirdzniecība un loģistika.

417 Premia KPC pieder 100% akciju sabiedrībā AB Premia

42TKH (turpmāk - Premia TKH), kas reģistrēta Igaunijas

43Republikā ar reģ.Nr.10030700, juridiskā adrese Betooni 4, Tallina

4411415, Igaunijas Republika. Premia TKH darbības veidi ir

45saldējuma ražošana, saldēto un atdzesēto produktu tirdzniecība un

46loģistika;

478 Premia TKH pieder 100% akciju AS "Premia FFL"

48(turpmāk - Premia FFL) ar reģ.Nr.40003483493, juridiskā adrese

49Meža iela 4, Rīga, LV-1048, Latvijas Republika. Premia FFL

50darbības veidi ir saldējuma, saldēto un atdzesēto produktu

51tirdzniecība un loģistika.

1APVIENOŠANĀS VEIDS

29 Apvienošanās paziņota saskaņā ar KL 15.panta pirmās daļas

33.punktu: NFH iegūst izšķirošu ietekmi pār Premia KPC,

4iegādājoties 100% Premia KPC akciju.

510 NFH saistītā uzņēmuma RPK apgrozījums Latvijā 2013.gadā

6saskaņā ar 2013.gada pārskata datiem bija EUR 62 129 362, un

7Premia KPC un tās saistīto uzņēmumu Premia TKH un Premia FFL

8kopējais apgrozījums Latvijā 2013.gadā pārsniedza EUR 18 000

9000.

1KONKRĒTAIS TIRGUS

23.1. KONKRĒTĀ TIRGUS DEFINĪCIJA

311 Saskaņā ar KL 1.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir

4konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar ģeogrāfisko

5tirgu. Saskaņā ar Noteikumu 2.1. un 2.2.apakšpunktu ietekmētais

6tirgus ir attiecīgi konkrētais tirgus, kurā darbojas apvienošanā

7iesaistītie tirgus dalībnieki un ar konkrēto tirgu, kurā darbojas

8viens no apvienošanā iesaistītiem tirgus dalībniekiem, vertikāli

9saistīts tirgus, kurā darbojas cits apvienošanā iesaistīts tirgus

10dalībnieks.

1112 Ziņojumā ir norādīts un KP rīcībā esošā informācija

12liecina, ka vienīgā jomā, kurā sakrīt abu Apvienošanās dalībnieku

13darbība, ir saldējuma ražošana un izplatīšana. Ar saldējuma

14ražošanu un izplatīšanu (piegādi) nodarbojas gan ieguvēja NFH

15saistītais uzņēmums RPK, gan mērķsabiedrība Premia KPC

16(izplatīšana) un tās saistītie uzņēmumi Premia TKH (ražošana un

17izplatīšana) un Premia FFL (izplatīšana). Lietā esošā informācija

18liecina, ka starp ieguvēju un mērķsabiedrību un tās saistītiem

19uzņēmumiem pirms Apvienošanās nav bijusi vertikālā sadarbība.

2013 Saskaņā ar Eiropas Komisijas un KP iepriekšējo

21praksi1 var tikt izdalīti atsevišķi konkrētie tirgi

22šādiem saldējuma veidiem atkarībā no gala patēriņa veida,

23patēriņa vietas un saldējuma īpašībām:

241) impulsa pirkums (tūlītējam patēriņam pārdošanas vietā vai

25tās tuvumā);

262) pirkums patēriņam mājās;

273) saldējums, kas paredzēts HoReCa sektoram;

284) mājās gatavots saldējums.

2914 Ziņojumā norādīts, ka apvienošanās dalībnieki ir aktīvi

30pirmajos trīs segmentos vairumtirdzniecības līmenī, un

31tāpēc par ietekmēto preču tirgu ir jāuzskata saldējuma

32vairumtirdzniecība, neizdalot iepriekš minētos segmentus kā

33atsevišķus preces tirgus. KP uzskata šādu pieeju par

34pamatotu.

3515 Aptaujātie tirgus dalībnieki norādījuši uz atšķirībām

36pieprasījumā (ražotāju zīmolu saldējuma un privāto zīmolu

37saldējuma pieprasījumā, vietējo populārāko zīmolu pieprasījumā).

38Tomēr ņemot vērā to, ka patērētāju izvēle daudzos gadījumos var

39būt saistīta ar individuāliem un subjektīviem faktoriem (t.sk.

40garšas īpašībām), kā arī no piedāvājuma puses pastāv iespējas

41pārslēgties uz dažāda veida saldējuma ražošanu, KP nesaskata

42pietiekamu pamatu konkrētās preces tirgu definēt šaurāk.

4316 Attiecībā par konkrēto ģeogrāfisko tirgu Ziņojuma

44iesniedzējs uzskata, ka tas ir Baltijas valstis (Latvija,

45Lietuva, Igaunija). Tāpat vairāki mazumtirgotāji savā sniegtajā

46viedoklī norādījuši to, ka tirgus ir plašāks par Latvijas

47teritoriju un nepastāv kādi ierobežojumi importam uz Latviju vai

48eksportam ārpus Latvijas.

4917 Izvērtējot Ziņojumā sniegto pamatojumu un papildus iegūto

50informāciju par saldējuma eksporta un importa apjomiem, kā arī

51tirgus dalībnieku viedokļus, KP piekrīt Ziņojumā sniegtajai

52konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definīcijai. Vienlaicīgi, ievērojot

53to, ka saldējumam ir salīdzinoši ilgs derīguma termiņš un to, ka

54saldējums tiek importēts arī no Vācijas, Polijas u.c., un

55eksportēts uz Krieviju, Kazahstānu u.c. valstīm ārpus Baltijas

56valstu robežām2, konkrētais ģeogrāfiskais tirgus var

57būt arī plašāks par Baltijas valstu teritoriju.

5818 Ņemot vērā minēto, KP šajā lietā kā konkrēto tirgu definē

59saldējuma vairumtirdzniecības tirgu Baltijas valstīs.

603.2. TIRGUS DALĪBNIEKI

6119 Ziņojuma iesniedzējs norādīja, ka nozīmīgākie tirgus

62dalībnieki Latvijā ir RPK, Premia grupa, AS "Druva

63Food", SIA "Rūjienas saldējums", Unilever

64grupa, Lietuvā - nozīmīgākie tirgus dalībnieki ir AB "Pieno

65zvaigzdes", UAB "Vikeda", AB "Žemaitijos

66pienas", un Igaunijā - AS "Balbiino", AS

67"UVIC", AS "Kalev". Publiski pieejama

68informācija liecina, ka Igaunijā starp nozīmīgākajiem tirgus

69dalībniekiem ir arī Premia grupa.

7020 Konkrētajā tirgū Latvijā darbojas vairāki tirgus dalībnieki

71(ražotāji un izplatītāji), tie piedāvā kopā vairākus desmitus

72saldējuma zīmolus. Ziņojumā un publiski pieejamā informācija

73liecina, ka arī Lietuvā un Igaunijā patērētājiem ir plaša

74saldējuma zīmolu izvēle.

753.3. TIRGUS STRUKTŪRA

7621 Saskaņā ar Ziņojumu konkrētā tirgus apjomi 2011.-2014.gadā

77ir šādi:

782011

792012

802013

8120143

82milj.EUR

83t

84milj.EUR

85t

86milj.EUR

87t

88milj.EUR

89t

90Latvijā

91(*)

92(*)

93(*)

94(*)

95(*)

96(*)

97(*)

98(*)

99Lietuvā

100(*)

101(*)

102(*)

103(*)

104(*)

105(*)

106(*)

107(*)

108Igaunijā

109(*)

110(*)

111(*)

112(*)

113(*)

114(*)

115(*)

116(*)

117Kopā

118(*)

119(*)

120(*)

121(*)

122(*)

123(*)

124(*)

125(*)

12622 Tirgus struktūras noteikšanai KP izmantoja Ziņojumā un

127mazumtirgotāju, kas iepērk saldējumu, sniegto informāciju.

128Saskaņā ar Ziņojumu (atsaucoties uz AC Nielsen pētījuma

129datiem) modernās tirdzniecības ietvaros (hipermarketi, lielie

130supermārketi, nelielie supermārketi, degvielas uzpildes stacijas)

131tiek realizēta lielākā daļa saldējuma (Latvijā - 60%, Lietuvā -

13280%, Igaunijā 90%), tāpēc objektīvu rezultātu iegūšanai ir

133pietiekami dati no lielākajiem mazumtirgotājiem.

13423 KP nebija pieejama informācija no Lietuvas un Igaunijas

135mazumtirgotājiem, tāpēc Lietuvas un Igaunijas, kā arī kopumā

136Baltijas saldējuma vairumtirdzniecības tirgus analīzē KP

137izmantoja Ziņojumā sniegtos datus un publiski pieejamo

138informāciju.

1393.3.1. Tirgus struktūra Latvijā

14024 Dažādi mazumtirgotāji Latvijā apkopo informāciju dažādos

141formātos, dažu mazumtirgotāju dati atsevišķos periodos nebija

142pieejami. Tāpēc ne visi saņemtie dati varēja tikt apkopoti un

143izmantoti4. Tomēr apjautāto tirgus dalībnieku skaits

144un no tiem iegūtie dati ir pietiekami, lai analīzes rezultātus

145uzskatītu par objektīviem un pamatotiem; KP analīzes rezultāti

146praktiski sakrīt ar Ziņojuma iesniedzēja un citu tirgus

147dalībnieku viedokli par Apvienošanās dalībnieku tirgus daļu

148Latvijā.

14925 Izvērtējot iegūtos rezultātus, KP secina, ka RPK Latvijā ir

150izteikts tirgus līderis ar pastāvīgi pieaugošu tirgus daļu, kas

1512014.gada 9 mēnešos pārsniedza (*) [40-50] %. Tirgus daļas

152pieaugums no 2011.gada bija (*). Premia grupa atrodas otrajā

153vietā ar tirgus daļu (*) [10-20] %. Tirgus daļas pieaugums no

1542011.gadā nav tik stabils kā RPK, jo 2014.gadā salīdzinājumā ar

1552013.gadu tā ir samazinājusies, tomēr kopumā no 2011.gadā tās

156pieaugums ir ap (*). Unilever grupa ir trešajā vietā ar

157tirgus daļu ap (*) [10-20] %. Unilever grupas tirgus daļa

158apskatītajā periodā svārstījusies (*) robežās, kopumā pieaugums

159no 2011.gadā ir (*). Pārējo septiņu pamanāmāko tirgus dalībnieku

160tirgus daļas ir nenozīmīgas - katra nepārsniedz (*) [1-10]. Ap

16120-30% tirgus pieder vairākiem sīkiem ražotājiem/izplatītājiem,

162bet to kopēja tirgus daļa četru gadu laikā būtiski

163samazinājusies.

1643.3.2. Tirgus struktūra Lietuvā

16526 Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju saldējuma ražotāja

166UAB "Vikeda" tirgus daļa ir 20%5.

167Unilever/Ingman grupas tirgus daļa ir 20-25%. Importētā

168saldējuma īpatsvars ir ap 17%. Saskaņā ar Ziņojumu 2013.gadā RPK

169vairumtirdzniecības apjoms Lietuvā bija ap (*) EUR un tas

170saldējuma vairumtirdzniecības tirgū Lietuvā veido (*) [1-5] %.

171Premia grupas tirgus daļa Lietuvā ir 20%6. Lietuvas

172konkurences iestāde savā 15.12.2011. lēmumā Nr.1S-243 par

173Unilever grupas un Ingman grupas apvienošanos

174atzina, ka tirgū ir daudz sīko ražotāju/izplatītāju, tirgus ir

175koncentrēts, bet barjeru ienākšanai nav7.

1763.3.3. Tirgus struktūra Igaunijā

17727 Runājot par Igaunijas saldējuma vairumtirdzniecības tirgu,

178publiski pieejamā informācija liecina, ka Premia grupas tirgus

179daļa ir ap 40%8, AS "Balbiino" tirgus daļa

180(2011.gadā) ir 22-23%, nodrošinot otro vietu9.

181Savukārt, pamatojoties uz RPK sniegto informāciju par eksporta

182apjomu uz Igauniju (2013.gadā) ((*) EUR), RPK tirgus daļa

183Igaunijas tirgū ir (*) [<1] % .

1843.3.4. Tirgus struktūra Baltijas

185valstīs kopā

18628 Izvērtējot rīcībā esošo informāciju, KP secina, ka katrā

187Baltijas valstī saldējuma vairumtirdzniecības tirgus struktūra ir

188līdzīga - oligopolistiskā ar 2-3 vadošiem uzņēmumiem un daudz

189sīkajiem dalībniekiem vai ar vienu izteikto līderi un vairākiem

190sīkiem dalībniekiem; tirgi ir koncentrēti, ir salīdzinoši liels

191importa īpatsvars. Tirgū pārstāvēti vairāki desmiti saldējuma

192zīmoli, tirgus līderiem pieder populārākie no tiem. Nozīmīgākie

193tirgus dalībnieki katrā valstī ir dažādi: Latvijā tas ir RPK,

194Lietuvā - UAB "Vikeda", Unilever, Premia grupa,

195Igaunijā - Premia grupa un AS "Balbiino".

19629 Pamatojoties uz iesniedzēja sniegtajiem datiem, RPK tirgus

197daļa Baltijas valstīs (pēc apgrozījuma) 2012.-2014.gadā ir (*)

198[10-20] %, Premia grupas (*) [10-20] %.

1APVIENOŠANĀS IETEKMES

2IZVĒRTĒJUMS

330 Ziņojumā iesniegtie dati un KP veiktie aprēķini liecina, ka

4apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa Baltijā nepārsniegs 40%

5(*). Šāds tirgus daļas apmērs un palielinājums ir būtisks,

6apvienotais tirgus dalībnieks var kļūt par tirgus līderi Baltijas

7valstīs un tirgū palielināsies koncentrācija. Tomēr pati par sevi

8tāda tirgus daļa neliecina par dominējošo stāvokli. Turklāt,

9ievērojot kopējo situāciju konkrētajā tirgū, KP uzskata, ka

10Apvienošanās būtiski nesamazinās konkurenci. KP viedoklis ir

11pamatojams ar šādiem apsvērumiem:

121) mazumtirgotāju viedokļi par iespējamo cenu paaugstināšanas

13risku pēc apvienošanās atšķiras. No vairākuma mazumtirgotāju

14viedokļiem izriet, ka šāds cenu paaugstinājums, ja tāds prasīts,

15tiks izskatīts, izvērtējot objektīvus faktorus (piemēram,

16izejvielu cenu pieaugumu). Vienlaikus ir secināms, ka tas

17nevarētu ietekmēt konkurentu cenu politiku.

182) aptaujātie tirgus dalībnieki norādīja, ka patērētājiem

19svarīgākie saldējuma izvēles kritēriji ir zīmols un garša.

20Saskaņā ar atsevišķu mazumtirgotāju sniegtajiem viedokļiem RPK

21ražots saldējums Latvijā ir populārs patērētāju vidū, jo

22patērētāji dod priekšroku Latvijā ražotam saldējumam, un negatīva

23ietekme var veidoties patērētāju lojalitātes vietējiem zīmoliem

24dēļ. Starp populārākiem zīmoliem lielākā daļa ir esošie RPK

25ražotā saldējuma zīmoli. Premia grupas ražotā/izplatītā saldējuma

26zīmoli Latvijā nav tik populāri un attiecīgi vieglāk aizstājami

27no pieprasījuma puses. KP uzskata, ka patērētājiem pastāv

28pietiekami plašas iespējas aizvietot ar konkurējošām precēm gan

29vietējo, gan ārvalstu ražotāju preces. Tāpat nepastāv barjeras

30konkurentiem pārslēgties uz jaunu zīmolu (arī garšas) saldējumu

31ražošanu un mārketingu. Daži mazumtirgotāji uzskata, ka

32apvienošanās nekādā veidā negatīvi neietekmēs mazumtirdzniecību

33un patērētāju, un radīs pozitīvus efektus (piemēram, ražošanas

34apjomu un eksporta palielinājumu). Citi uzskata, ka negatīvā

35ietekme var rasties tādēļ, ka apvienotā tirgus dalībnieka tirgus

36daļa pārsniegs 50%.

3731 Tāpat aptaujā ir norādīts uz mārketinga aktivitāšu un

38inovācijas ietekmi, kas sekmējusi RPK produkcijas popularitāti.

39Var piekrist, ka saldējuma kā preces popularizēšanā un patērētāju

40pirkuma paradumu izmaiņās liela nozīme ir arī mārketingam un

41dažādām reklāmas aktivitātēm, tomēr secināms, ka nepastāv

42barjeras citiem ražotājiem ieviest jaunus produktus. Turklāt,

43inovācija ir vērtējama kā konkurenci veicinošs un pozitīvi

44ietekmējošs faktors.

4532 Aptaujātie tirgus dalībnieki nav norādījuši uz

46nelabvēlīgiem vai ierobežojošiem esošiem sadarbības nosacījumiem

47ar abiem apvienošanās dalībniekiem, raksturojot esošo sadarbību

48pozitīvi. Atsevišķi mazumtirgotāji ir norādījuši, ka var

49palielināties apvienotā tirgus dalībnieka tirgus vara attiecībā

50līguma nosacījumu piedāvāšanu pēc apvienošanās. Jānorāda, ka

51sasaistīšana var ierobežot preču sortimentu un līdz ar to arī

52konkurenci, ietekmējot patērētāju iespējas iegādāties

53konkurējošas preces. Šāda prakse nav pieļaujama. Tomēr, pastāvot

54dažādiem preču izplatīšanas kanāliem mazumtirdzniecībā, citiem

55konkurentiem, šādas prakses izpausme ir maz iespējama.

5633 Saldējums ir raksturojams kā heterogēna prece, tirgū

57pārstāvēti vairāki desmiti tā veidi. KP nesaskatīja indikācijas

58tam, ka starp konkurentiem pastāv darbību koordinācija. Arī no

59saņemtajiem viedokļiem neizriet, ka konkurenti seko viens otrā

60cenu politikai. Līdz ar to KP uzskata, ka konkurentu skaita

61samazināšana neveicinās labvēlīgus apstākļus darbību

62koordinēšanai.

6334 Latvijā, kur apvienotā tirgus dalībnieka īpatsvars

64mazumtirdzniecībā pārsniegs 50%, mazumtirgotājiem ir ievērojama

65tirgus vara, kas var kompensēt apvienotā tirgus dalībnieka tirgus

66varu. Turklāt, jāņem vērā, ka konkrētā ģeogrāfiskā tirgus

67robežas, visdrīzāk, ir plašākas kā Baltijas valstis. Rīcībā esošā

68informācija liecina, ka pastāv eksports un imports uz un no

69Baltijas valstīm. Aptaujātie mazumtirgotāji un saldējuma ražotāji

70un izplatītāji nesaskata barjeras importam. Līdz ar to reālā

71apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa ir mazāka nekā 40%.

72Ņemot vērā augstāk izklāstīto, KP secina, ka Apvienošanās

73rezultātā neizveidosies dominējošais stāvoklis un konkurence

74netiks būtiski samazināta.

75Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Konkurences likuma

768.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta pirmās daļas 3.punktu un

77otrās daļas 1.punktu un 16.panta ceturto daļu, Konkurences

78padome

79nolēma:

80atļaut apvienošanos, Nordic Foods Holding OÜ iegūstot

81izšķirošu ietekmi pār AS "Premia KPC".

82Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences

83padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena

84mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

85(*) - Ierobežotas pieejamības informācija

861 Skat. lietas: M.2640 Nestle/Scholler

87(2002.gada 25.februāris), M.422 Unilever France/Ortiz-Miko

88(II) (1994.gada 15.marts), IV/34.073,IV/34.395 un IV/35.436

89Van Den Bergh Foods Limited (1998.gada 11.marts), M.2097

90SCA/Metsa Tissue (2001.gada 31.janvāris), M.2337

91Nestle/Ralston Purina (2001.gada 27.jūlijs) un M.2530

92Sudzucker/Saint Louis sucre (2001.gada 20.decembris); KP

9311.11.2011. lēmums Nr.72 par Unilever Finland Oy un

94Ingman Ice Cream Oy Ab apvienošanos

95http://www.kp.gov.lv/files/pdf/6OoZXw7G3n.pdf ; KP 24.10.2007.

96lēmums Nr.141par SIA "Rīgas Piensaimnieks" un AS

97"FFL" apvienošanos

98http://www.kp.gov.lv/files/pdf/212mSzF4OL.pdf

992

100http://nra.lv/izklaide/gardeziem/117797-ar-saldejumu-sogad-mielojas-vairak.htm

1013 Prognoze

1024 KP izmantoja:

103- analīzei par 2011.-2012.gadu - Rimi, Maxima, Iepirkumu

104grupa, Prisma, Narvesen datus,

105- analīzei par 2013.gadu - Rimi, Maxima, Iepirkumu grupa,

106Prisma, Narvesen, Statoil datus,

107- analīzei par 2014.gadu - Rimi, Maxima, Iepirkumu grupa,

108Prisma, Narvesen, Statoil, Baltstor datus.