Par tirgus dalībnieku apvienošanos 3. pants

KONKRĒTAIS TIRGUS

3.1. KONKRĒTĀ TIRGUS DEFINĪCIJA

11 Saskaņā ar KL 1.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir

konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar ģeogrāfisko

tirgu. Saskaņā ar Noteikumu 2.1. un 2.2.apakšpunktu ietekmētais

tirgus ir attiecīgi konkrētais tirgus, kurā darbojas apvienošanā

iesaistītie tirgus dalībnieki un ar konkrēto tirgu, kurā darbojas

viens no apvienošanā iesaistītiem tirgus dalībniekiem, vertikāli

saistīts tirgus, kurā darbojas cits apvienošanā iesaistīts tirgus

dalībnieks.

12 Ziņojumā ir norādīts un KP rīcībā esošā informācija

liecina, ka vienīgā jomā, kurā sakrīt abu Apvienošanās dalībnieku

darbība, ir saldējuma ražošana un izplatīšana. Ar saldējuma

ražošanu un izplatīšanu (piegādi) nodarbojas gan ieguvēja NFH

saistītais uzņēmums RPK, gan mērķsabiedrība Premia KPC

(izplatīšana) un tās saistītie uzņēmumi Premia TKH (ražošana un

izplatīšana) un Premia FFL (izplatīšana). Lietā esošā informācija

liecina, ka starp ieguvēju un mērķsabiedrību un tās saistītiem

uzņēmumiem pirms Apvienošanās nav bijusi vertikālā sadarbība.

13 Saskaņā ar Eiropas Komisijas un KP iepriekšējo

praksi1 var tikt izdalīti atsevišķi konkrētie tirgi

šādiem saldējuma veidiem atkarībā no gala patēriņa veida,

patēriņa vietas un saldējuma īpašībām:

1) impulsa pirkums (tūlītējam patēriņam pārdošanas vietā vai

tās tuvumā);

2) pirkums patēriņam mājās;

3) saldējums, kas paredzēts HoReCa sektoram;

4) mājās gatavots saldējums.

14 Ziņojumā norādīts, ka apvienošanās dalībnieki ir aktīvi

pirmajos trīs segmentos vairumtirdzniecības līmenī, un

tāpēc par ietekmēto preču tirgu ir jāuzskata saldējuma

vairumtirdzniecība, neizdalot iepriekš minētos segmentus kā

atsevišķus preces tirgus. KP uzskata šādu pieeju par

pamatotu.

15 Aptaujātie tirgus dalībnieki norādījuši uz atšķirībām

pieprasījumā (ražotāju zīmolu saldējuma un privāto zīmolu

saldējuma pieprasījumā, vietējo populārāko zīmolu pieprasījumā).

Tomēr ņemot vērā to, ka patērētāju izvēle daudzos gadījumos var

būt saistīta ar individuāliem un subjektīviem faktoriem (t.sk.

garšas īpašībām), kā arī no piedāvājuma puses pastāv iespējas

pārslēgties uz dažāda veida saldējuma ražošanu, KP nesaskata

pietiekamu pamatu konkrētās preces tirgu definēt šaurāk.

16 Attiecībā par konkrēto ģeogrāfisko tirgu Ziņojuma

iesniedzējs uzskata, ka tas ir Baltijas valstis (Latvija,

Lietuva, Igaunija). Tāpat vairāki mazumtirgotāji savā sniegtajā

viedoklī norādījuši to, ka tirgus ir plašāks par Latvijas

teritoriju un nepastāv kādi ierobežojumi importam uz Latviju vai

eksportam ārpus Latvijas.

17 Izvērtējot Ziņojumā sniegto pamatojumu un papildus iegūto

informāciju par saldējuma eksporta un importa apjomiem, kā arī

tirgus dalībnieku viedokļus, KP piekrīt Ziņojumā sniegtajai

konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definīcijai. Vienlaicīgi, ievērojot

to, ka saldējumam ir salīdzinoši ilgs derīguma termiņš un to, ka

saldējums tiek importēts arī no Vācijas, Polijas u.c., un

eksportēts uz Krieviju, Kazahstānu u.c. valstīm ārpus Baltijas

valstu robežām2, konkrētais ģeogrāfiskais tirgus var

būt arī plašāks par Baltijas valstu teritoriju.

18 Ņemot vērā minēto, KP šajā lietā kā konkrēto tirgu definē

saldējuma vairumtirdzniecības tirgu Baltijas valstīs.

3.2. TIRGUS DALĪBNIEKI

19 Ziņojuma iesniedzējs norādīja, ka nozīmīgākie tirgus

dalībnieki Latvijā ir RPK, Premia grupa, AS "Druva

Food", SIA "Rūjienas saldējums", Unilever

grupa, Lietuvā - nozīmīgākie tirgus dalībnieki ir AB "Pieno

zvaigzdes", UAB "Vikeda", AB "Žemaitijos

pienas", un Igaunijā - AS "Balbiino", AS

"UVIC", AS "Kalev". Publiski pieejama

informācija liecina, ka Igaunijā starp nozīmīgākajiem tirgus

dalībniekiem ir arī Premia grupa.

20 Konkrētajā tirgū Latvijā darbojas vairāki tirgus dalībnieki

(ražotāji un izplatītāji), tie piedāvā kopā vairākus desmitus

saldējuma zīmolus. Ziņojumā un publiski pieejamā informācija

liecina, ka arī Lietuvā un Igaunijā patērētājiem ir plaša

saldējuma zīmolu izvēle.

3.3. TIRGUS STRUKTŪRA

21 Saskaņā ar Ziņojumu konkrētā tirgus apjomi 2011.-2014.gadā

ir šādi:

2011

2012

2013

20143

milj.EUR

Latvijā

(*)

Lietuvā

(*)

Igaunijā

(*)

Kopā

(*)

22 Tirgus struktūras noteikšanai KP izmantoja Ziņojumā un

mazumtirgotāju, kas iepērk saldējumu, sniegto informāciju.

Saskaņā ar Ziņojumu (atsaucoties uz AC Nielsen pētījuma

datiem) modernās tirdzniecības ietvaros (hipermarketi, lielie

supermārketi, nelielie supermārketi, degvielas uzpildes stacijas)

tiek realizēta lielākā daļa saldējuma (Latvijā - 60%, Lietuvā -

80%, Igaunijā 90%), tāpēc objektīvu rezultātu iegūšanai ir

pietiekami dati no lielākajiem mazumtirgotājiem.

23 KP nebija pieejama informācija no Lietuvas un Igaunijas

mazumtirgotājiem, tāpēc Lietuvas un Igaunijas, kā arī kopumā

Baltijas saldējuma vairumtirdzniecības tirgus analīzē KP

izmantoja Ziņojumā sniegtos datus un publiski pieejamo

informāciju.

3.3.1. Tirgus struktūra Latvijā

24 Dažādi mazumtirgotāji Latvijā apkopo informāciju dažādos

formātos, dažu mazumtirgotāju dati atsevišķos periodos nebija

pieejami. Tāpēc ne visi saņemtie dati varēja tikt apkopoti un

izmantoti4. Tomēr apjautāto tirgus dalībnieku skaits

un no tiem iegūtie dati ir pietiekami, lai analīzes rezultātus

uzskatītu par objektīviem un pamatotiem; KP analīzes rezultāti

praktiski sakrīt ar Ziņojuma iesniedzēja un citu tirgus

dalībnieku viedokli par Apvienošanās dalībnieku tirgus daļu

Latvijā.

25 Izvērtējot iegūtos rezultātus, KP secina, ka RPK Latvijā ir

izteikts tirgus līderis ar pastāvīgi pieaugošu tirgus daļu, kas

2014.gada 9 mēnešos pārsniedza (*) [40-50] %. Tirgus daļas

pieaugums no 2011.gada bija (*). Premia grupa atrodas otrajā

vietā ar tirgus daļu (*) [10-20] %. Tirgus daļas pieaugums no

2011.gadā nav tik stabils kā RPK, jo 2014.gadā salīdzinājumā ar

2013.gadu tā ir samazinājusies, tomēr kopumā no 2011.gadā tās

pieaugums ir ap (*). Unilever grupa ir trešajā vietā ar

tirgus daļu ap (*) [10-20] %. Unilever grupas tirgus daļa

apskatītajā periodā svārstījusies (*) robežās, kopumā pieaugums

no 2011.gadā ir (*). Pārējo septiņu pamanāmāko tirgus dalībnieku

tirgus daļas ir nenozīmīgas - katra nepārsniedz (*) [1-10]. Ap

20-30% tirgus pieder vairākiem sīkiem ražotājiem/izplatītājiem,

bet to kopēja tirgus daļa četru gadu laikā būtiski

samazinājusies.

3.3.2. Tirgus struktūra Lietuvā

26 Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju saldējuma ražotāja

UAB "Vikeda" tirgus daļa ir 20%5.

Unilever/Ingman grupas tirgus daļa ir 20-25%. Importētā

saldējuma īpatsvars ir ap 17%. Saskaņā ar Ziņojumu 2013.gadā RPK

vairumtirdzniecības apjoms Lietuvā bija ap (*) EUR un tas

saldējuma vairumtirdzniecības tirgū Lietuvā veido (*) [1-5] %.

Premia grupas tirgus daļa Lietuvā ir 20%6. Lietuvas

konkurences iestāde savā 15.12.2011. lēmumā Nr.1S-243 par

Unilever grupas un Ingman grupas apvienošanos

atzina, ka tirgū ir daudz sīko ražotāju/izplatītāju, tirgus ir

koncentrēts, bet barjeru ienākšanai nav7.

3.3.3. Tirgus struktūra Igaunijā

27 Runājot par Igaunijas saldējuma vairumtirdzniecības tirgu,

publiski pieejamā informācija liecina, ka Premia grupas tirgus

daļa ir ap 40%8, AS "Balbiino" tirgus daļa

(2011.gadā) ir 22-23%, nodrošinot otro vietu9.

Savukārt, pamatojoties uz RPK sniegto informāciju par eksporta

apjomu uz Igauniju (2013.gadā) ((*) EUR), RPK tirgus daļa

Igaunijas tirgū ir (*) [<1] % .

3.3.4. Tirgus struktūra Baltijas

valstīs kopā

28 Izvērtējot rīcībā esošo informāciju, KP secina, ka katrā

Baltijas valstī saldējuma vairumtirdzniecības tirgus struktūra ir

līdzīga - oligopolistiskā ar 2-3 vadošiem uzņēmumiem un daudz

sīkajiem dalībniekiem vai ar vienu izteikto līderi un vairākiem

sīkiem dalībniekiem; tirgi ir koncentrēti, ir salīdzinoši liels

importa īpatsvars. Tirgū pārstāvēti vairāki desmiti saldējuma

zīmoli, tirgus līderiem pieder populārākie no tiem. Nozīmīgākie

tirgus dalībnieki katrā valstī ir dažādi: Latvijā tas ir RPK,

Lietuvā - UAB "Vikeda", Unilever, Premia grupa,

Igaunijā - Premia grupa un AS "Balbiino".

29 Pamatojoties uz iesniedzēja sniegtajiem datiem, RPK tirgus

daļa Baltijas valstīs (pēc apgrozījuma) 2012.-2014.gadā ir (*)

[10-20] %, Premia grupas (*) [10-20] %.