Vairogs4. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
APVIENOŠANĀS IETEKMES UZ TIRGU
NOVĒRTĒJUMS
36 Lai izvērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurenci lietā
identificētajos trīs ietekmētajos tirgos, KP balstījās uz
Ziņojumā ietverto, KP rīcībā esošo, kā arī apvienošanās
dalībnieku un citu KP aptaujāto tirgus dalībnieku6
sniegto infomāciju. Pie ietekmes novērtējuma tika ņemtas vērā
apvienošanās dalībnieku tirgus daļas, ietekme lejupējos un
augšupējos tirgos, vertikālās integrācijas ietekme, kā arī tirgus
koncentrācijas rādītāji.
4.1. Veselības
aprūpes (ārstēšanas) pakalpojumu tirgus
37 KP arī iepriekš savā lēmumā saistībā ar POLIKLĪNIKA un VCA
apvienošanos7 ir vērtējusi konkrētās preces tirgu
konkrētu pilsētu ietvaros. Izvērtējot POLIKLĪNIKA un tās saistīto
uzņēmumu stāvokli veselības aprūpes (ārstēšanas) pakalpojumu
tirgū, šajā lēmumā tika konstatēts, ka primārās un sekundārās
veselības aprūpes tirgos Rīgā, Daugavpilī un Liepājā darbojas
liels ar VCA konkurējošo uzņēmumu skaits, tajā skaitā, vairākas
reģionālās slimnīcas.
38 Iepriekš minētais KP vērtējums par veselības aprūpes
pakalpojumu tirgu nav būtiski mainījies arī pie šīs apvienošanās
izvērtēšanas, jo POLIKLĪNIKA piederošais VCA kopā joprojām
darbojas11 ārstniecības iestādēs - medicīnas centros Rīgā (8),
Daugavpilī (2), Liepājā (1).
39 Rīgā un Rīgas rajonā POLIKLĪNIKA piederošajai VCA ir tādi
būtiski konkurenti kā VSIA "Bērnu klīniskā universitātes
slimnīca", VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes
slimnīca", SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes
slimnīca", SIA "Rīgas 1.slimnīca", SIA "Rīgas
2.slimnīca", SIA "Veselības centrs Biķernieki",
SIA "Veselības centrs 4", SIA "Dziedniecība".
Daugavpilī - SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", VSIA
"Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca", SIA
"Grīvas Poliklīnika", SIA "Daugavpils bērnu
veselības centrs". Liepājā - SIA "Liepājas reģionālā
slimnīca", VSIA "Piejūras slimnīca", SIA
"Jaunliepājas primārās veselības aprūpes centrs".
Ievērojot lokālo ģeogrāfisko tirgu pārklāšanos, konkurentu skaits
visā Latvijas teritorijā var būt vēl lielāks.
40 Aptuvenais POLIKLĪNIKA tirgus daļas aprēķinu veselības
aprūpes (ārstēšanas) pakalpojumu tirgū ir veikts pēc tabulā Nr.1
ietvertajiem datiem.
Tabula Nr.1
Tirgus
dalībnieku apgrozījumi veselības aprūpes (ārstēšanas) pakalpojumu
tirgū (aptuvenie dati)8
(*)
Avots: Tirgus dalībnieku sniegtā informācija.
41 Pamatojoties uz Tabulā Nr.1 apkopotajiem datiem,
POLIKLĪNIKA tirgus daļa veselības aprūpes (ārstēšanas)
pakalpojumu tirgū Latvijā 2013.gadā bija (*) [1-5]% un 2014.gadā
- (*) [5-10]%. Ievērojot konkurentu apgrozījumu dinamiku, KP
uzskata, ka tirgus daļa nevarēja 2015.gadā pieaugt būtiski,
salīdzinot ar 2013. un 2014. gadu. Jāņem vērā arī, ka aprēķinā
nav iekļauti vairāku citu konkurentu apgrozījumi, tātad,
POLIKLĪNIKA precīza tirgus daļa veselības aprūpes (ārstēšanas)
pakalpojumu tirgū Latvijā ir vēl mazāka.
42 POLIKLĪNIKA tirgus daļas lielums liecina, ka apvienotais
tirgus dalībnieks nespēs būtiski ietekmēt veselības aprūpes
(ārstēšanas) pakalpojumu tirgu un pieprasījumu pēc laboratorisko
izmeklējumu pakalpojumiem.
43 Ņemot vērā minēto, KP secina, ka apvienošanās neizraisīs
negatīvas sekas veselības aprūpes (ārstēšanas) pakalpojumu tirgū
Latvijas Republikas teritorijā.
4.2.
Laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus
4.2.1. Tirgus
dalībnieki
44 Laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgū darbojošos
tirgus dalībniekus iespējams iedalīt divās grupās:
(a) laboratorijas, kas sniedz tikai laboratorisko izmeklējumu
pakalpojumus jebkuram klientam (t.s. neatkarīgās laboratorijas)
(turpmāk - (a) grupa vai neatkarīgās laboratorijas);
(b) ārstniecības iestāžu laboratorijas - ārstniecības iestādes
iekšēja struktūrvienība (turpmāk - (b) grupa vai ārstniecības
iestāžu laboratorijas), kuras pamatā nodrošina pakalpojumu
sniegšanu ārstniecības iestādē
45 Trīs tirgus dalībnieki, kas ietilpst (a) grupā, ir - CL,
SIA "E. Gulbja laboratorija" (turpmāk - EGL) un SIA
"Nacionālais medicīnas serviss - laboratorija" (turpmāk
- NMS). Tās ir lielākās neatkarīgās laboratorijas,
un ir tiešie konkurenti laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu
tirgū visā Latvijas teritorijā. Šie trīs tirgus dalībnieki
piedāvā plašāko laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu klāstu
šādam klientu lokam:
- fiziskām personām (pacientiem),
- ārstniecības iestādēm, kurām nav savas laboratorijas,
- ārstniecības iestādēm, kurām ir savas laboratorijas
(gadījumos, ja sava laboratorija neveic kādus specifiskus
izmeklējumus),
- citām laboratorijām, ja tās neveic kādus specifiskus
izmeklējumus.
46 Ārstniecības iestāžu laboratorijas, kas darbojas kā
ārstniecības iestāžu struktūrvienības, ir (a) grupas tirgus
dalībnieku tuvākie konkurenti un tās spēj izdarīt konkurences
spiedienu uz (a) grupas tirgus dalībniekiem. (b) grupas tirgus
dalībnieki Rīgā un tās rajonā, Daugavpilī un Liepājā, kur
darbojas gan POLIKLĪNIKA, gan CL, ir, piemēram, VSIA "Bērnu
klīniskās universitātes slimnīca", VSIA "Paula Stradiņa
klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Rīgas Austrumu
klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Daugavpils
reģionālā slimnīca", VSIA "Piejūras slimnīca", SIA
"Dziedniecība", SIA "Veselības centrs 4", AS
"Latvijas Jūras Medicīnas Centrs" laboratorijas.
47 Starp ārstniecības iestāžu laboratorijām ir arī tādas,
kuras pamatā apkalpo tikai tās ārstniecības iestādes vajadzības
pēc laboratorisko izmeklējumu pakalpojumiem, kurās tās darbojas
kā struktūrvienības. Šīs laboratorijas pamatā nodrošina
laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu pacientiem, kuri
attiecīgajā ārstniecības iestādē saņem stacionārās veselības
aprūpes pakalpojumus. Šajā daļā tirgus par laboratorisko
izmeklējumu pakalpojumu neeksistē, jo šo laboratoriju prioritāte
ir "savas" ārstniecības iestādes apkalpošana, tikai
atsevišķos gadījumos tās var nodrošināt pakalpojumus arī citiem
klientiem, līdz ar to var uzskatīt, ka tās tikai atsevišķos
gadījumos veido konkurenci citām laboratorijām. Vienlaikus citu
laboratoriju, kas nodrošina pakalpojumus citiem klientiem,
noteiktās cenas pakalpojumiem un kvalitāte var radīt netiešu
spiedienu un mudinājumu pielāgoties tirgus situācijai arī
iekšējās laboratorijas. Pretējā gadījumā ārstniecības iestāde var
arī izvēlēties pirkt laboratorisko izmeklējumu pakalpojumus kā
ārpakalpojumus, ko apliecina SIA "Rīgas 1.slimnīca"
gadījums un sniegtie viedokļi.
48 Ārstniecības iestāžu laboratorijas pakalpojumus sniedz:
- fiziskām personām (pacientiem),
- ārstniecības iestādēm, kurās tās ietilpst,
- ārstniecības iestādēm, kurām nav savas laboratorijas,
- ārstniecības iestādēm, kurām ir savas laboratorijas, ja šī
laboratorija neveic kādus specifiskus izmeklējumus. Ņemot vērā
aptaujāto tirgus dalībnieku sniegto informāciju, šāds
ārpakalpojums nesastāda vairāk kā (*) [1-5]% no kopējā
ārstniecības iestādē veiktā laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu
apjoma);
- ārstniecības iestāžu laboratorijas var sniegt laboratorisko
izmeklējumu pakalpojumus arī (a) grupas laboratorijām, ja tās
neveic kādu specifisku izmeklējumu.
49 No aptaujāto tirgus dalībnieku sniegtās informācijas
secināms, ka ārstniecības iestādes izdarītā izvēle veidot un
uzturēt savu laboratoriju kā iekšēju struktūrvienību ir atkarīga
no ārstniecības iestādei nepieciešamā laboratorisko izmeklējumu
pakalpojumu apjoma. KP noskaidroja, ka, ja šis apjoms ir aptuveni
robežās (*) [1-20]% no kopējā neto apgrozījuma, tad ārstniecības
iestāde izvēlas veidot savu laboratoriju kā iekšēju
struktūrvienību. Savukārt, ja nepieciešamais laboratorisko
izmeklējumu pakalpojumu apjoms ir mazāks, ārstniecības iestāde
izvēlas iegādāties laboratorisko izmeklējumu pakalpojumus no kāda
cita pakalpojumu sniedzēja.
50 SIA "Veselības centrs Biķernieki" norādīja, ka
vēsturiski tai ir bijusi sava laboratorija kā iekšēja
struktūrvienība, tomēr tās uzturēšanas izmaksas nepārsniedza
ieņēmumus, līdz ar to tika pieņemts lēmums to likvidēt un
laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu nodrošināšanai slēgt līgumu
ar CL. Uz sadarbību ar neatkarīgu laboratoriju norāda RP SIA
"Rīgas 1.slimnīca", kas no 2014.gada laboratorisko
izmeklējumu pakalpojumus iepērk no CL. Līdzīgi arī SIA
"Liepājas reģionālā slimnīca" noslēgusi līgumu ar NMS,
iznomājot tai telpas, un ir apmierināta ar izveidojušos
sadarbību, kas ļāvusi slimnīcai ietaupīt finanšu resursus.
Minētais liecina par pieaugošu ārstniecības iestāžu izvēli
iepirkt laboratorisko izmeklējumu pakalpojumus kā
ārpakalpojumus.
51 Ārstniecības iestāžu laboratorijas sniedz laboratorisko
izmeklējumu pakalpojumus valsts un privātā finansējuma ietvaros.
Lielāko reģionālo ārstniecības iestāžu laboratorijas (norādītas
Tabulā Nr. 3) pamatā sniedz pakalpojumus valsts finansējuma
ietvaros, bet tādi, kas tiek sniegti par privāto finansējumu,
veido nelielu daļu. Savukārt (a) grupas ārstniecības iestāžu
laboratorijas gadījumā privātā finansējuma daļa ir lielāka.
52 Iemesli neatkarīgu laboratoriju atzīšanai par tuvāko
konkurentu ārstniecības iestāžu laboratorijām, kas izveidotas kā
iekšējas struktūrvienības, ir saistīti ar neatkarīgo laboratoriju
iespējām piedāvāt iespējami lētāku pakalpojumu un plašākas
pakalpojumu spektra iespējas, spējot piedāvāt efektīvāku
alternatīvu ārstniecības iestāžu nodrošinātājam iekšējam
sniegtajam pakalpojumam:
- veidojot mobilos analīžu savākšanas dienestus, izvietojot
analīžu savākšanas punktus iedzīvotājiem ērti pieejamās
vietās;
- piedaloties publiskajos iepirkumos par laboratorisko
izmeklējumu pakalpojumu sniegšanu ārstniecības iestādēm, kurām
nav savas laboratorijas, pieņemšanas punktus izvietojot šajās
ārstniecības iestādēs.
53 Secināms, ka konkrētā tirgū pamatā konkurē neatkarīgās
laboratorijas. Savukārt, ārstniecības iestāžu laboratorijas var
būt gan konkurenti (atsevišķos segmentos, kur pakalpojumi
pārklājas), gan sadarbības partneri (ārstniecības iestādēm
piesaistot neatkarīgās laboratorijas kā ārpakalpojuma
sniedzējus).
4.2.2. Tirgus
daļas un koncentrācijas līmenis
54 Ārstniecības iestādes, kas sniedz gan ambulatoros, gan
stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, neveic precīzu
uzskaiti par laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu apjomu, t.i.,
neizdala atsevišķi apgrozījumus no laboratorisko izmeklējumu
pakalpojumiem, kas sniegti pacientiem, kuri saņem stacionāros
veselības aprūpes pakalpojumus. Attiecīgi, precīza laboratorisko
izmeklējumu pakalpojumu tirgus apjoma noteikšana ir
apgrūtināta.
55 Līdz ar to KP aprēķināja CL tirgus daļu, ņemot par
pamatu:
(a) tikai tiešo konkurentu - neatkarīgo laboratoriju -
apgrozījumus, kā maksimāli iespējamo CL tirgus daļu konkrētajā
tirgū, (Tabulas Nr.2 dati);
(b) gan tiešo konkurentu, gan ārstniecības iestāžu
laboratoriju apgrozījumus, kā papildu rādītāju (iespējamās tirgus
daļas), kas liecina par CL stāvokli visu konkurentu starpā
(Tabulas Nr.3 dati).
56 Tabulā Nr.2 ir apkopoti dati par neatkarīgo laboratoriju
apgrozījumiem un to īpatsvariem.
Tabula Nr.2
Neatkarīgo
laboratoriju (tiešo konkurentu) apgrozījumu īpatsvari, ņemot par
pamatu tikai neatkarīgo laboratoriju apgrozījumus 2013.-2015.g.
10 mēnešos
(*)
Avots: Tirgus dalībnieku sniegtā informācija.
57 Tabulā Nr.3 ir apkopoti dati par visu konkurentu
apgrozījumiem un to īpatsvariem.
Tabula Nr.3
Neatkarīgo
laboratoriju un ārstniecības iestāžu laboratoriju apgrozījumu
īpatsvari 2013.-2015.g. 10 mēnešos*
(*)
Avots: Tirgus dalībnieku sniegtā informācija.
58 Tabulā Nr.2 un Nr.3 iekļautie dati liecina, ka
laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus apjoms laika periodā
no 2013.gada līdz 2015.gada oktobrim pieaug.
59 Izvērtējot CL stāvokli laboratorisko izmeklējumu
pakalpojumu tirgū Latvijā, ņemot par pamatu tikai tiešo
konkurentu apgrozījumus (Tabula Nr.2), KP secina, ka
2013.-2015.g. 10 mēnešos lielākais tirgus dalībnieks ar tirgus
daļu virs (*) [60-70]% ir EGL. Tam seko CL un NMS ar ievērojami
mazākām tirgus daļām - attiecīgi ap (*) [20-30]% un ap (*)
[10-20]% (Tabula Nr.2).
60 Tabulā Nr.2 apkopotie dati liecina arī, ka neatkarīgo
laboratoriju tirgus daļa trīs pēdējo gadu laikā svārstās maz -
(*) [1-5] % robežās, CL tirgus daļa palielinājās, NMS -
samazinājās, EGL praktiski nemainījās.
61 Tabulā Nr.2 apkopotie dati liecina, ka, ievērojot
ārstniecības iestādēs esošo laboratoriju konkurenci, CL iespējama
tirgus daļa ir ap (*) [10-20]% (pēc 2015.g. datiem). Lielākas
tirgus daļas par CL ir SIA "Rīgas Austrumu klīniskā
universitātes slimnīca" ar apgrozījuma īpatsvaru (*)
[10-20]% un EGL ar apgrozījuma īpatsvaru (iespējama tirgus daļa),
kas pārsniedz (*) [30-40]%.
62 Saskaņā ar Tabulas Nr.2 datiem CL tirgus daļa 2013.-2015.g.
10 mēnešos palielinājās par aptuveni (*) [1-5]%, SIA "Rīgas
Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" - samazinājās par
aptuveni (*) [1-5]%, EGL - palielinājās par aptuveni par (*)
[1-5]%. Bez minētajiem tirgus dalībniekiem citi tirgus
dalībnieki, kuru tirgus daļa ir ap (*) [10-20]% ir VSIA
"Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", kuras
tirgus daļa norādītajā periodā samazinājās par aptuveni (*)
[1-5]%, un MNS, kura tirgus daļas svārstības norādītajā laika
periodā ir bijušas minimālas.
63 Abu tabulu dati liecina, ka tirgus struktūra 2013.-2015.g.
10 mēnešos ir praktiski nemainīga - EGL ir tirgus līderis. EGL
apgrozījums ir aptuveni 4 reizes lielāks par NMS apgrozījumu un
2,5 reizes lielāks nekā CL apgrozījums.
64 Kopumā secināms, ka CL tirgus daļa laboratorisko
izmeklējumu pakalpojumu tirgū Latvijā, ko sniedz neatkarīgās
laboratorijas, nepārsniedz (*) [20-30]%, bet tirgus apjomā
iekļaujot KP aptaujātās lielākās ārstniecības iestāžu
laboratorijas, ir ap (*) [10-20]%. Papildus jāņem vērā, ka šajos
aprēķinos nav iekļautas ārstniecības iestāžu laboratorijas, kas
atrodas ārpus Rīgas un tās rajona, Daugavpils un Liepājas. Līdz
ar to precīza CL tirgus daļa pēc kopējā laboratorisko izmeklējumu
pakalpojumu tirgus apjoma visticamāk ir zem (*) [10-20]%.
65 Tirgus koncentrācijas rādītājs HHI9 abos
gadījumos (rēķinot šaurākā (4616) un plašākā (2189) konkurentu
lokā) pārsniedz 2000, kas ir kritisks rādītājs, lai uzskatītu, ka
apvienošanās varētu radīt bažas par konkurenci. Tomēr jāņem vērā,
ka būtisko šī rādītāja sastāvdaļu veido neatkarīgā tirgus
dalībnieka - EGL - lielā tirgus daļa.
66 Nolūkā detalizētāk izvērtēt neatkarīgo laboratoriju
konkurenci, KP izpētīja datus par neatkarīgo laboratoriju
pakalpojumu apjomu sadalījumā pa finansējuma veidiem (valsts un
privātais). Dati grafiski ir attēloti 1.-3.attēlos.
(*)
1.attēls. Neatkarīgo laboratoriju sniegto laboratorisko
izmeklējumu pakalpojumu apjoms sadalījumā pa finansējuma veidiem,
2013.g., milj. euro
Avots: Tirgus dalībnieku sniegtā informācija.
(*)
2.attēls. Neatkarīgo laboratoriju sniegto laboratorisko
izmeklējumu pakalpojumu apjoms sadalījumā pa finansējuma veidiem,
2014.g., milj. euro
Avots: Tirgus dalībnieku sniegtā informācija.
(*)
3.attēls. Neatkarīgo laboratoriju sniegto laboratorisko
izmeklējumu pakalpojumu apjoms sadalījumā pa finansējuma veidiem,
2015.g.10 mēnešos, milj. euro
Avots: Tirgus dalībnieku sniegtā informācija.
67 No 1.-3.attēlos atspoguļotās informācijas redzams, ka
laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus apjoms neatkarīgām
laboratorijām pieaug abos segmentos - gan valsts finansējuma, gan
privātā finansējuma segmentā.
68 Proporcija, kādā notiek laboratorisko izmeklējumu
pakalpojumu finansēšana no valsts līdzekļiem neatkarīgām
laboratorijām 2013.-2015.g. 10 mēnešos būtiski nemainās. Uz
valsts finansējuma rēķina tiek sniegta ievērojamā daļa
(*)10 laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu. Tas
liecina, ka valsts cenu regulējuma nozīme nesamazinās un lielā
daļā pakalpojumu apjomā tirgus dalībniekiem nepastāv iespēju
paaugstināt cenas.
69 KP norāda, ka konkurences apstākļos cenu izmaiņas privātā
finansējuma segmentā ir atkarīgas no kopējām izmaksām, ievērojot
arī tās izmaksas un ieņēmumus, kas rodas no valsts apmaksāto
laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanas.
70 Papildus KP ņēma vērā CL apgrozījuma struktūru: CL
apgrozījuma struktūrā apgrozījums ar POLIKLĪNIKA ir tikai
(*)11, lielāko apgrozījumu daļu veido apgrozījums no
pakalpojumu sniegšanas tādiem pasūtītājiem kā (*).
71 Ņemot vērā minēto, KP secina, ka CL nepastāv motivācija dot
kādas priekšrocības ar POLIKLĪNIKA saistītiem uzņēmumiem (VCA),
salīdzinot ar citiem sadarbības partneriem, kā rezultātā citiem
darījuma partneriem būtu apgrūtināta pakalpojumu saņemšana no CL.
Ievērojot apgrozījuma struktūru, CL sadarbība ar nesaistītajiem
klientiem ir daudz nozīmīgāka nekā sadarbība ar VCA.
4.2.3. Barjeras
ienākšanai tirgū
72 KP aptaujātie tirgus dalībnieki ir norādījuši uz tādām
barjerām, lai ienāktu laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu
tirgū, kā:
- augstas finansiālās izmaksas, kas nepieciešamas aprīkojuma
(iekārtu) iegādei laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu
veikšanai;
- kvalificētu darbinieku trūkumu;
- laikietilpīga normatīvajā regulējumā iekļauto prasību
izpilde (Veselības Inspekcijas atļauja, reģistrēšanās
Ārstniecības iestāžu reģistrā, akreditācija);
- augstā tirgus koncentrācija.
73 Aptaujātie tirgus dalībnieki norādīja arī uz nesekmīgiem
jaunu tirgus dalībnieku mēģinājumiem ienākt šajā tirgū (piemēram,
SIA "IDC Latvija", 2008.-2011.gads). Jaunu tirgus
dalībnieku ienākšanu tirgū būtiski ietekmē arī citi valsts
noteiktie ierobežojumi finansējuma iegūšanai laboratorisko
izmeklējumu pakalpojumu veikšanai (piemēram, apgrozījuma
pastāvēšana iepriekšējā finanšu gadā, obligāta akreditācijas
sistēma).
74 Tirgus dalībnieki meklē dažādas sadarbības iespējas,
piemēram, neatkarīgās laboratorijas slēdz nomas līgumus ar
ārstniecības iestādēm, lai piedāvātu savus laboratorisko
izmeklējumu pakalpojumus šīs ārstniecības iestādes pacientiem
izdevīgā vietā12, piedalās ārstniecības iestāžu
izsludinātajos konkursos par laboratorisko izmeklējumu
pakalpojumu sniegšanu iepirkumiem13, specializējas uz
specifisku laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanu.
75 KP, izvērtējot tirgus dalībnieku sniegto informāciju,
secina, ka normatīvā regulējuma prasību izpilde ir laikietilpīgs
un dārgs process, kas ierobežo jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu
konkrētajos tirgos. Jaunu laboratoriju atvēršanu regulē Ministru
kabineta 20.01.2009. noteikumi Nr.60 "Noteikumi par
obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to
struktūrvienībām" (turpmāk - noteikumi Nr.60)14.
Noteikumu Nr.60 185.punktā ir iekļauta arī prasība, ka visām
medicīnas laboratorijām, ja tās vēlas turpināt sniegt
pakalpojumus, ir jāakreditējas līdz 2016.gada 31.decembrim. Jauna
tirgus dalībnieka ienākšanu kavē arī Ministru kabineta
17.12.2013. Noteikumu Nr.1529 "Veselības aprūpes
organizēšana un finansēšana" noteiktie kritēriji par valsts
apmaksāto laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu apmaksas
piešķiršanu15 un līgumu slēgšanu16.
76 Līdz ar to KP secina, ka laboratorisko izmeklējumu
pakalpojumu tirgū pastāv augstas barjeras, jaunu tirgus
dalībnieku ienākšanai tirgū, un tās galvenokārt saistītas ar
lielu finansiālo līdzekļu nepieciešamību un virkni normatīvo
prasību izpildi.
77 Tajā pašā laikā, neatkarīgi no augstajām barjerām
ienākšanai laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanas
tirgū, ņemot vērā 4.2.1. un 4.2.2. nodaļās konstatēto,
apvienošanās neizraisīs negatīvas sekas laboratorisko izmeklējumu
pakalpojumu tirgū Latvijas Republikas teritorijā.
4.3.
Laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu veikšanai nepieciešamā
aprīkojuma un materiālu piegādes tirgus
78 Atsevišķas ārstniecības iestādes kā uz ar apvienošanās
darījumu saistītu risku norādīja arī iespējami labvēlīgāku cenu
politiku laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu veikšanai
nepieciešamo materiālu, preču un aprīkojuma iegādei (CL
vajadzībām) no vairumtirgotāja (POLIKLĪNIKA piederošās
sabiedrības RP, kas nodarbojas ar farmaceitisko izstrādājumu
vairumtirdzniecību).
79 Ņemot vērā Ziņojumā norādīto, CL lielākie medicīnas preču
un reaģentu, kas nepieciešami laboratorisko izmeklējumu
pakalpojumu veikšanai, piegādātāji ir (*). Šo piegādātāju
apgrozījumi savstarpējos darījumos ar CL ir atspoguļoti tabulā
Nr.4
Tabula Nr.4
CL lielākie
medicīnas preču un reaģentu piegādātāji, euro
(*)
Avots: Apvienošanās dalībnieku sniegtā informācija.
80 Ziņojumā norādīts, ka RP nav cieša sadarbība ar CL
laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu veikšanai nepieciešamā
aprīkojuma un materiālu piegādē. Saskaņā ar POLIKLĪNIKA sniegto
informāciju, pēdējo trīs gadu laikā RP piegādāja CL preces
vienīgi 2013.gadā par summu (*) euro un pēdējos divos
gados (2014. un 2015.gadā) piegādes nemaz neveica. Arī tirgus
dalībnieki, kas izteikuši bažas (CL konkurenti) nav norādījuši uz
riskiem konkurencei, kas var būt saistīti ar RP piegādēm CL.
81 KP secina, ka laboratorijas darbībai nepieciešamā
aprīkojuma un materiālu piegādē bez RP Latvijā darbojas arī tādi
tirgus dalībnieki kā SIA "Tamro", kas ir viens no
lielākajiem medicīnisko preču, zāļu u.c. saistīto produktu
piegādātājiem Latvijā.
82 Ņemot vērā minēto, KP uzskata, ka nav nepieciešams veikt
detalizētaku šī konkrētā tirgus analīzi un apvienošanās rezultātā
neradīsies negatīvas sekas laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu
veikšanai nepieciešamā aprīkojuma un materiālu piegādes tirgū
Latvijas Republikas teritorijā.
4.4. Vertikālā
integrācija
83 Atsevišķi tirgus dalībnieki uz POLIKLĪNIKA vertikālās
integrācijas stiprināšanu, pievienojot CL, norādīja kā uz
negatīvu ar apvienošanās darījumu saistītu risku. Izvērtējot
saņemtos viedokļus, KP norāda, ka jebkura vertikālā integrācija
palielina uzņēmumu konkurētspēju attiecībā pret citiem tirgus
dalībniekiem. Kaut arī apvienotam tirgus dalībniekam būs kontrole
gan pār ārstniecības iestādēm, gan par laboratoriju un tas varēs
ierobežot kontrolētos tirgus dalībniekus sadarboties ar citiem
tirgus dalībniekiem (ierobežot ārstniecības iestādes izvēli starp
laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniedzējiem un otrādi -
laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniedzējiem liegt piekļuvi
pie attiecīgajam ārstniecības iestādēm, lai piedāvātu un sniegtu
savus pakalpojumus), tomēr šādas kontroles iegūšanai ir nebūtiska
ietekme (skat. vērtējumu 4.1.-4.3.nodaļās) uz konkurenci.
84 KP uzskata, ka, ievērojot apvienotā tirgus dalībnieka
tirgus daļas ietekmētajos tirgos, nav konstatējams tāds
vertikālās integrācijas līmenis, kas ļautu apvienošanās
dalībniekiem būtiski mazināt citu tirgus dalībnieku konkurētspēju
konkrētajos tirgos.
85 Aptaujātie tirgus dalībnieki norādīja17, ka
apvienotais tirgus dalībnieks, iespējams, panāks labvēlīgākas
cenas laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu veikšanai
nepieciešamo aprīkojuma un materiālu u.c. farmaceitisko preču
iegādei, t.i., lielākās apjoma atlaides. KP skaidro, ka, ja
atlaides veidojas no apjoma ietaupījumiem, tad tām ir ekonomisks
pamats. Turklāt, efektīvas konkurences apstākļos ir stimuls
efektivizēt darbību un daļu šo labumu pārcelt uz pircēju.
86 Laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgū apvienotam
tirgus dalībniekam ir spēcīgs konkurents ar tirgus daļu virs (*)
[60-70]%. Turklāt šis konkrētais tirgus ir pieaugošs gan privātā,
gan valsts finansējuma segmentā, un abos šajos segmentos pastāv
konkurence. Veselības aprūpes (ārstēšanas) tirgū apvienotā tirgus
dalībnieka tirgus daļa ir nenozīmīga. Savukārt laboratorisko
izmeklējumu veikšanai nepieciešamā aprīkojuma un materiālu
piegādes tirgū darbojas spēcīgi tirgus dalībnieki. Ņemot vērā
minēto, KP secina, ka apvienotam tirgus dalībniekam nevienā no
ietekmētajiem tirgiem ietekme nepalielināsies būtiski un efektīva
konkurence apvienošanās rezultātā netiks izslēgta.
87 Izvērtējot iepriekš minēto, KP secina, ka POLIKLĪNIKA un CL
apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra,
nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies
dominējošais stāvoklis laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu
tirgū Latvijas Republikas teritorijā, veselības aprūpes
pakalpojumu tirgū Latvijas Republikas teritorijā un laboratorisko
izmeklējumu pakalpojumu veikšanai nepieciešamā aprīkojuma un
materiālu piegādes tirgū Latvijas Republikas teritorijā.
88 Saskaņā ar KL 16.panta trešo un ceturto daļu KP pieņem
lēmumu, ar kuru atļauj apvienošanos, ja tās rezultātā nerodas vai
nenostiprinās dominējošais stāvoklis vai nevar tikt būtiski
samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū.
Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences
likuma 8.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta pirmās daļas
3.punktu un otrās daļas 1.punktu un 16.panta otro un ceturto
daļu, Konkurences padome
nolēma:
atļaut apvienošanos, AS "POLIKLĪNIKA" iegūstot
izšķirošu ietekmi pār SIA "Centrālā laboratorija".
Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences
padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena
mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.
(*) - Ierobežotas pieejamības informācija.
1 NACE kods 86.9 Pārējā darbība veselības
aizsardzības jomā.
2 MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1529 "Veselības
aprūpes organizēšana un finansēšana" 2.punkts. Šo noteikumu
6.punktā ir noteikts pakalpojumu klāsts, kas tiek iekļauts
primārajā un sekundārajā veselības aprūpē.
3 Medicīnas pakalpojumu tirgus uzraudzība.
Noslēguma ziņojums, 3.2.punkts,
http://www.kp.gov.lv/documents/8bd7ac67c26db5d27927f26c2a448d6aec49d018.
4 KP 14.08.2014. lēmums Nr.40A Par AS
"POLIKLĪNIKA" un AS "VESELĪBAS CENTRU
APVIENĪBA" apvienošanās ziņojumu, 10.punkts
5 POLIKLĪNIKA un CL 01.02.2016. vēstule
Nr.2016/02/01/1 "Par informācijas
pieprasījumu"
6 VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas
slimnīca", SIA "Veselības centrs Biķernieki", SIA
"Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Daugavpils
psihoneiroloģiskā slimnīca", SIA "Rīgas veselības
centrs" (darbojas no 2014.gada vidus), RP SIA "Rīgas
1.slimnīca", SIA "Grīvas poliklīnika", SIA
"Veselības centrs Biķernieki", SIA "Medicīnas
sabiedrība "ARS"", VSIA "Bērnu klīniskās
universitātes slimnīca", VSIA "Paula Stradiņa klīniskā
universitātes slimnīca", SIA "Rīgas Austrumu klīniskā
universitātes slimnīca", VSIA "Piejūras slimnīca",
SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA
"Dziedniecība", SIA "Veselības centrs 4', AS
"Latvijas Jūras Medicīnas Centrs", SIA
"Nacionālais medicīnas serviss - LABORATORIJA", SIA
"E.Gulbja laboratorija".
7 KP 14.08.2014. lēmums Nr.40A "Par tirgus
dalībnieku apvienošanos" lietā Nr.971/14/03.01./2 "Par
AS "POLIKLĪNIKA" un AS "VESELĪBAS CENTRU
APVIENĪBA" apvienošanās ziņojumu". Pieejams:
http://www.kp.gov.lv/files/pdf/AWvqOArg33.pdf
8 Aprēķiniem tika izmantoti dati par POLIKLĪNIKA
saistīto uzņēmumu apgrozījumiem un to atsevišķiem (ne visiem)
konkurentiem veselības aprūpes (ārstēšanas) pakalpojumu
tirgū.
9 Hiršmana-Herfindāla indekss - koncentrācijas
rādītājs, tirgus daļu kvadrātu summa.
10 (*).
11 Ziņojuma 5.1.4.1.p., tabula Nr.16.
12 Piemēram, SIA "Veselības Centrs 4"
sadarbība ar EGL u.c.
13 Piemēram, SIA "Liepājas reģionālā
slimnīca" iepirkumā uzvarēja NMS.
14 Noteikumu Nr. 60 3.10.apakšnodaļa.
15 Noteikumu Nr.1529 IX.nodaļa "Ambulatoro
laboratorisko pakalpojumu finansēšana".
16 Noteikumu Nr. 1529 215.-233.punkts.
17 SIA "Dubultu poliklīnika" 07.01.2016.
vēstule Nr.1 "Par informācijas sniegšanu", VSIA
"Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" 11.01.2016.
vēstule Nr.01-14/26 "Par informācijas
pieprasījumu", VSIA "Daugavpils psihoneiroloģiskā
slimnīca" 14.01.2016. vēstule Nr.1-1/22 "Par
informācijas sniegšanu", SIA "Dziedniecība"
14.014.2016. vēstule Nr.11 "Par informācijas
sniegšanu", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca"
13.01.2016. vēstule Nr.1.10/20 "Par informācijas
pieprasījumu".
Konkurences padomes priekšsēdētāja p.i.
J.Račko