4. pants

Alus ražošanas un

vairumtirdzniecības tirgus

Eiropas komisijas prakse

25 Atbilstoši EK praksei4 un novērtējumam alus ir

atšķirīgs dzēriens no citiem dzērieniem un nav viegli

aizvietojams. Attiecībā par alus tirgus segmentēšanu, liela daļa

no respondentiem EK vērtētajās5 lietās norādījuši uz

skaidru izplatīšanas kanālu "on-trade"6 un

"off-trade"7 nodalīšanu, ņemot vēra cenas,

klientus, produktu iepakojuma un servisa atšķirības.

26 EK tirgus izpētes liecina, ka var pastāvēt alus tirgus

tālāka segmentēšana pamatojoties uz tādiem parametriem kā cena,

zīmola atpazīstamība, atšķirība starp augstas kvalitātes alu un

"private label"8 alu u.c. kritērijiem.

Vienlaicīgi EK atzīst, ka, lai gan var pastāvēt alus kategorijas,

tomēr šāda segmentācija katrā valstī var atšķirties, jo alus

zīmoli pie noteiktiem apstākļiem var savā starpā būt aizvietojami

viens ar otru arī specifisku kategoriju ietvaros.

27 EK arī atzīst, ka var pastāvēt alus segmentēšana pēc alus

veida, piemēram, lāgers9, eils10,

stauts.11 Vienlaicīgi EK norāda, lai gan šāds alus

veidu iedalījums pastāv, tas arī nav uzskatāms kā stigri

noteikts, jo robežas starp alus veidu apakšsegmentiem dažādās

valstīs ir atšķirīgas un samērā bieži tiek novērota arī

aizvietojamība starp šiem apkšsegmentiem.

28 KP šīs apvienošanās ietvaros uzskata, ka ir piemēroti un

pietiekami veikt alus tirgus un konkurences situācijas analīzi

par alus tirgu kopumā, ņemot vēra norādes par

"on-trade" un "off-trade" izplatīšanas kanālu

nodalīšanu.

Konkrētās preces tirgus

29 Lai gan KP un arī EK savā praksē līdz šim ir atzinušas, ka

alus ražošanas un izplatīšanas tirgus ir atsevišķs tirgus

alkoholisko dzērienu kategorijā, tomēr pieeja turpmākai šī tirgus

segmentācijai atsevišķos konkrēto preču tirgos ir bijusi

atšķirīga. KP praksē iepriekš tikuši izdalīti divi konkrētās

preces tirgi: (1) alus (pudelēs) realizācijas tirgus; (2)

izlejamā alus realizācijas tirgus12.

30 Savukārt EK skaidri norāda uz izplatīšanas kanālu nozīmi

konkrētās preces tirgus tālākai segmentācijai, proti, izdalot

izplatīšanu (1) patērēšanai viesnīcu, restorānu, bāru un

kafejnīcu telpās - HoReCa13 un (2) citiem

mazumtirdzniecības kanāliem14.

31 Lāčplēša alus norāda, ka konkrētā apvienošanās darījuma

ietvaros ir būtiski alus vairumtirdzniecības tirgu segmentēt

divos atsevišķos tirgos, pirmkārt, paredzot atsevišķu alus

vairumtirdzniecības preču tirgu izplatīšanai viesnīcu, restorānu,

bāru un kafejnīcu kanālā (turpmāk - HoReCa). Otrkārt, paredzot

atsevišķu alus vairumtirdzniecības preču tirgu izplatīšanai citos

mazumtirdzniecības kanālos.

32 KP secina, ka arī šajā lietā nav pamata preces tirgu

nodalīt pēc konkrēta alus veida vai konkrētas alus ražošanas

tehnoloģijas izmantošanas, vai iepakojuma veida, bet būtu

pietiekami to iedalīt HoReCa un citiem mazumtirdzniecības

izplatīšanas kanāliem. KP ņem vērā, ka ražošanas tirgus ir

nodalāms no tālākas izplatīšanas vairumtirdzniecībā, t.sk., dēļ

tā, ka izplatīšanu var veikt neatkarīgi vairumtirgotāji un var

veidoties atšķirīga ietekme uz konkurences struktūru,

apvienojoties ražotājiem vai tikai tādiem izplatītājiem, kas

neražo, bet darbojas vairumtirdzniecībā. Vienlaikus šīs lietas

ietvaros, ņemot vērā tālāk vērtētos apstākļus, KP uzskata par

pamatotu fokusēties tikai uz izplatīšanu vairumtirdzniecības

līmenī, kur darbojas arī apvienošanās dalībnieki.

33 Ievērojot minēto, KP secina, ka atbilstoši KL 1. panta 5.

punktam konkrētā apvienošanās darījuma ietvaros tiek ietekmēti

divi konkrētās preces tirgi: (1) vairumtirdzniecības tirgus

izplatīšanai HoReCa kanālā un (2) alus vairumtirdzniecības tirgus

izplatīšanai citos mazumtirdzniecības kanālos.

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

34 KP vērtējumā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus KL 1. panta 3.

punkta izpratnē šī apvienošanās darījuma ietvaros ir Latvijas

teritorija. No piedāvājuma puses nepastāv būtiskas barjeras alus

ražošanai plašākā ģeogrāfiskā teritorijā un Latvijā izplatīts

alus var tikt ražots arī citās valstīs. Vienlaikus tā kā

apvienošanās rezultātā tiek iegūta kontrole pār uzņēmumu, kas

realizē alu patērēšanai tikai vietējā Latvijas tirgū, tad KP ņem

vērā šo apstākli konkrētajā lietā. Tāpat Latvijas teritorijā

pastāvošās administratīvās un citas barjeras (licences saņemšana

vairumtirdzniecības veikšanai, izejvielu pieejamība, pieeja

izplatīšanas tīklam, loģistikas izdevumi u.c.) ir ļoti līdzīgas,

veidojot līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem attiecīgajā

teritorijā konkurējošiem tirgus dalībniekiem. Vienlaikus būtiski

ir pieprasījuma puses aizvietojamības apsvērumi. Pieprasījuma

pusē īpaša nozīme Latvijas tirgum ir specifiskiem apstākļiem.

Piemēram, vietējie zīmoli, kas tiek izplatīti pamatā un tikai

alus patēriņam vietējā Latvijas tirgū, kā arī tirgum specifiskas

lokālās ražošanas tradīcijas. Attiecīgi no pieprasījuma puses

nozīmīga būtu arī alus izcelsmes (ražošanas) vieta. Arī EK

lēmumos15 ģeogrāfiskais tirgus parasti noteikts valsts

robežās.

35 KP secina, ka ražošanas līmenī tirgus varētu būt plašāks

nekā nacionālais tirgus, bet konkrētā lietā atstāj tirgus

definīciju atvērtu. KP vērtējumā apvienošanās rezultātā

atbilstoši KL 1. panta 3. punktam vairumtirdzniecības līmenī gan

HoReCa, gan citos mazumtirdzniecības kanālos dēļ augstāk minētiem

pieprasījuma puses apstākļiem ģeogrāfiskais tirgus būtu nosakāms

kā Latvijas teritorija.

Ietekmētais tirgus

36 Atbilstoši Ziņojumā sniegtajai informācijai apvienošanās

dalībnieki norādījuši, ka apvienošanās rezultātā koncentrācija

alus vairumtirdzniecības tirgū izplatīšanai citos

mazumtirdzniecības kanālos (ārpus HoReCa) pēc apjoma litros un

pēc apgrozījuma EUR izteiksmē palielināsies vien aptuveni par (*)

[1-5%]. Pēc apvienošanās dalībnieku sniegtās informācijas 2018.

gadā abu apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa ir (*)

[10-20%] pēc apjoma litros. Ņemot vēra nelielo pārklāšanos alus

vairumtirdzniecības tirgū izplatīšanai citos mazumtirdzniecības

kanālos, KP neveica padziļinātu minētā tirgus izpēti lietā.

37 Ņemot vērā aptaujāto konkurentu sniegtos viedokļus lietā,

kur tika norādīts, ka alus vairumtirdzniecības tirgus

izplatīšanai citos mazumtirdzniecības kanālos (ārpus HoReCa) ir

piesātināts un konkurence ir liela, un apvienošanās dalībnieki

par HoReCa tirgu apvienošanās ziņojuma ietvaros varēja sniegt

ierobežotu informāciju, KP vērtējumā ir pamatoti padziļināti

izvērtēt situāciju vienā konkrētajā tirgū - alus

vairumtirdzniecības tirgū izplatīšanai HoReCa kanālā Latvijas

teritorijā.

IV APVIENOŠANĀS IETEKMES UZ

KONKURENCI IZVĒRTĒJUMS ALUS VAIRUMTIRDZNIECĪBAS TIRGŪ

IZPLATĪŠANAI HORECA KANĀLĀ

38 Vērtējot īpatsvaru alus vairumtirdzniecības tirgū

izplatīšanai HoReCa kanālā, KP ņem vēra apstākli, ka alus

vairumtirdzniecības tirgū darbojas ievērojas skaits tirgus

dalībnieku, kas piegādā alu patēriņam Latvijā, turklāt ir liels

tirgus dalībnieku skaits ar salīdzinoši nelieliem piegādes

apjomiem patēriņam Latvijā. Tādēļ KP aptaujāja 10 lielākos

uzņēmumus, kuri pēc Valsts ieņēmumu dienesta datu

apkopojuma16 noradīti kā lielākie piegādātāji

patēriņam Latvijā un, kas 2018. gadā veidoja aptuveni 90% no

piegādātā apjoma Latvijā.

39 Novērtējot aptaujāto tirgus dalībnieku datus par situāciju

alus vairumtirdzniecības tirgū izplatīšanai HoReCa kanālā

Latvijas teritorijā, KP secina, ka konkrētajā tirgū Cido grupa

nav lielākais tirgus dalībnieks un tās īpatsvars pēc realizācijas

litros ir aptuveni (*) [10-20%] no izplatītā apjoma 2018. gadā

pēc aptaujāto tirgus dalībnieku sniegtajiem datiem. Arī

iepriekšējos divos gados Cido grupa nav bijusi lielākais alus

izplatītājs vairumtirdzniecības tirgū izplatīšanai HoReCa kanālā

Latvijas teritorijā. Bauskas alus īpatsvars vairumtirdzniecības

tirgū izplatīšanai HoReCa kanālā pēc realizācijas litros ir

aptuveni (*) [1-5%] robežās no izplatītā apjoma 2018. gadā.

40 Ņemot vēra, ka Cido grupa un Bauskas alus īpatsvars

apvienošanās kontekstā ir vērtējams kopā, KP secina, ka 2018.

gadā Cido grupa un Bauskas alus īpatsvars litros bija aptuveni

(*) [10-20%] pēc KP aptaujāto tirgus dalībnieku sniegtajiem

datiem, kas apvienošanās rezultātā apvienotajiem tirgus

dalībniekiem ļaus nostiprināties kā otrajam lielākajam alus

izplatītājam HoReCa klientiem pēc AS "Aldaris".

41 AS "Aldaris" vairumtirdzniecības alus apjoma

īpatsvars litros izplatīšanai HoReCa kanālā 2018. gadā, saskaņā

ar AS "Aldaris" sniegto informāciju17, bija

aptuveni (*) [50-60%]. AS "Cēsu alus"

vairumtirdzniecībā izplatītais alus apjoms izplatīšanai HoReCa

2018. gadā litros bija aptuveni (*) [10-20%], kas ir aptuveni

līdzīgs ar apvienošanās dalībnieku īpatsvaru konkrētajā tirgū.

Ceturtais lielākais tirgus dalībnieks no aptaujātajiem tirgus

dalībniekiem un pēc tirgus dalībnieku sniegtās informācijas ir AS

"Tērvete AL" ar aptuveni (*) [10-20%] īpatsvaru.

Savukārt SIA "Piebalgas alus", SIA "Užavas

alus" pēc pašu tirgus dalībnieku sniegtās informācijas pēc

apgrozījuma litros 2018. gadā nesasniedz (*) [< 5%] īpatsvaru

no lietā aptaujātajiem tirgus dalībniekiem alus

vairumtirdzniecības tirgū izplatīšanai HoReCa kanālā.

42 Atbilstoši Ziņojumā sniegtajai informācijai šajā tirgū

nereti ir raksturīga klientu ierobežota spēja nodrošināt lielu

alus zīmolu izvēli savās pārdošanas vietās (restorānos, bāros,

kafejnīcās u.c.). Tā kā HoReCa sektorā lielāks pieprasījums ir

pēc izlejamā alus nevis alus pudelēs, tirdzniecības vietu

īpašniekus nereti ierobežo pieejamās telpas, kurās varētu

uzstādīt nepieciešamo aprīkojumu. Turklāt vienlaicīga daudzu alus

šķirņu iepirkšana pēc sākotnējiem tirgus dalībnieku sniegtajiem

viedokļiem nav izplatīta. Tāpēc KP veic padziļinātu minētā tirgus

analīzi.

43 Alus piegāde HoReCa klientiem notiek pamatojoties uz alus

ražotāju noslēgtajiem līgumiem ar viesnīcām, bāriem, kafejnīcām

un restorāniem. Vairāki vidēji un nelieli alus

ražotāji18 norādījuši uz iespējamu vietējo un mazo

alus darītavu sadarbības iespēju samazināšanos ar HoReCa

tirdzniecības vietām, jo iespējams, ka Lāčplēša alus/Cido grupa

ar mārketingam paredzētiem finanšu līdzekļiem un citām metodēm

varētu aizņemt vietas bāros, kafejnīcās un restorānos. Savukārt

mazās alus darītavas šādus mārketinga maksājumus salīdzinot ar

lieliem alus ražotājiem nevar nodrošināt.

44 KP novērtējot situāciju alus vairumtirdzniecības tirgū

izplatīšanai HoReCa kanālā secina, lai gan lielākajiem tirgus

dalībniekiem pastāv iespēja noteikt izdevīgākus sadarbības

nosacījumus un noturēt HoReCa klientus, tomēr konkrētās

apvienošanās rezultātā apvienotajam tirgus dalībniekam konkrētajā

tirgū būtiski nepalielinās iespēja izvērst plašu saimniecisku

darbību, izstumjot no tirgus konkurentus. KP nekonstatē, ka

Lāčplēša alus/Cido grupa kopā ar Bauskas alus būtu iespēja

izmantot savu tirgus varu pret esošajiem tirgus dalībniekiem,

ierobežojot vai kavējot potenciālo tirgus dalībnieku ienākšanu

tirgū. Atzīmējams, ka HoReCa tirgus nav izteikti stabils, tajā ar

augstu regularitāti parādās jauni spēlētāji, tiek aizvērtas

esošas tirdzniecības vietas, kā arī esošu vietu popularitāte

patērētāju starpā ir mainīga. HoReCa tirgum ir izteikts

sezonalitātes raksturs, ne visas kafejnīcas darbojas ilglaicīgi,

līdz ar to HoReCa tirdzniecības vietu skaits ir mainīgs, kas var

izraisīt ne tikai lielāko, bet arī mazo alus darītavu konkurenci

par alus piegādēm jaunajiem HoReCa klientiem.

45 Atbilstoši Ziņojumā sniegtai informācijai19,

Lāčplēša alus norādījis, ka ir plānots attīstīt Bauskas alus

saimniecisko darbību, būtiski uzlabojot tehnoloģiskos procesus un

ieguldot darbu izpētes un attīstības procesā, turklāt Bauskas

alus saņems piekļuvi Pircēja grupas (Royal Unibrew) zināšanām un

pieredzei. Vienlaicīgi Cido grupa publiski paustā

informācija20 apliecina, ka Bauskas alus darītava

turpinās darbu kā neatkarīga alus darītava, ražojot, virzot un

pārdodot produktus tirgū.

46 Vienlaicīgi novērtējot apvienošanās dalībnieku tirgus daļas

apmēru, jāņem vērā, ka bez KP aptaujātajiem tirgus dalībniekiem

tirgū darbojas vairāk kā 50 nelielas alus darītavas un HoReCa

segmentā ir arī vairumtirgotāji, kas specializējas viesnīcu,

restorānu un bāru apkalpošanā un ieved ārvalstīs ražotu alus

zīmolus, kas nozīmē, ka KP aprēķinātās apvienošanās dalībnieku

īpatsvara aplēses ir vēl zemākas nekā Lēmumā norādītais.

47 Ņemot vērā iepriekš minēto, KP nav pamata uzskatīt, ka

apvienošanās rezultātā sagaidāma būtiska apvienotā tirgus

dalībnieka tirgus varas izveidošanās vai nostiprināšanās

ietekmētajos tirgos.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.

panta pirmās daļas 5. punktu, 15. panta pirmās daļas 3. punktu un

16. panta otro un ceturto daļu, Konkurences padome

nolēma:

atļaut apvienošanos, SIA "Lāčplēša alus" iegūstot

izšķirošu ietekmi pār SIA "Bauskas alus" un SIA

"RŪTA M".

Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu, Konkurences

padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena

mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(*) - Ierobežotas pieejamības informācija

1 Ja tirgus dalībniekam vai vairākiem tirgus

dalībniekiem kopā ir izšķiroša ietekme pār vienu tirgus

dalībnieku vai vairākiem citiem tirgus dalībniekiem, tad visus

tirgus dalībniekus var uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku

2 Lieta Nr. COMP/M.7057 Suntory/Glaxosmithkline

6. punkts

3 Konkurences padomes 11.11.2014. lēmums lietā

Nr. 1766/14/7.2.2./6 Orkla ASA, AS "Gutta", SIA

"NP Food", AS "Staburadze", UAB

"Margiris", SIA "Detente", AS

"Laima" un to meitas uzņēmumu apvienošanās III

sadaļa

4 EK 24.05.2016. lēmuma Lietā M.7881-AB

INBEV/SABMILLER 22.-29. punkts, Pieejams

https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7881_3286_3.pdf;

EK 16.03.2004. lēmuma Lietā No COMP/M.3372-Carlsberg/Holsten 8.

punkts, Pieejams:

https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m3372_en.pdf;

EK 19.12.2002. lēmuma Lietā No

COMP/M.3032-INTERBREW/BRAUERGILDE 8.-14. punkts, Pieejams:

https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m3032_20021219_310_en.pdf;

EK 26.10.2001. lēmuma Lietā No COMP/M.2569-INTERBREW/BECK'S

9.-15. punkts, Pieejams:

https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m2569_en.pdf;

EK 07.03.2008. lēmuma Lietā No COMP/M.4952-CARLSBERG/ SCOTTISH

& NEWCASTLE ASSETS 11.-14. punkts, Pieejams

https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m4952_20080307_20310_en.pdf

5 turpat

6 ārpus veikalu telpām - viesnīcās, restorānos un

kafejnīcās (HoReCa)

7 veikalos, supermārketos

8 "Private label" ir privātā marķējuma

produkti, ko viens uzņēmums ražo pārdošanai ar cita uzņēmuma

zīmolu. "Private label" produkti bieži tiek

pozicionēti kā zemāku cenu alternatīvas reģionālajiem,

nacionālajiem vai starptautiskajiem zīmoliem.

9 Lāgers, cēlies no vācu vārda

"gelager" - noglabāts. Šī alus veida saknes

meklējamas vācu un čehu alus tradīcijās. 19. gadsimtā, rodoties

kontrolētas dzesēšanas iespējām, popularitāti ieguva zemās

temperatūrās (ap 10 grādiem) apakšējās raudzēšanas metodē

darīts alu.

10 Eils apzīmē ar augšējās raudzēšanas metodi

darītu alu.

11 Stauts ir augšējās rūgšanas alus šķirne ar

tumšu krāsu un salīdzinoši augstu alkohola saturu, ko gatavo,

bāzes iesaliem pievienojot grauzdētu iesala vai dažkārt

grauzdētus, neiesalotus miežus, tāpēc tam ir spēcīga

grauzdējuma smarža un piedegumam līdzīga garša.

12 KP 2007. gada 7. novembra lēmums lietā nr.

2146/07/0629, AS "Lāčplēša alus" ("The Royal

Unibrew" grupa) un SIA "Griģis un Co"

apvienošanās 5. punkts

13 "on-trade" izplatīšanas kanāls

14 "off-trade" izplatīšanas kanāls

15 EK 24.05.2016. 12.07.2001. lēmuma Lietā No

COMP/M.2387-HEINEKEN BAYERISCHE BRAUHOLDING/JV 12. punkts,

Pieejams:

https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m2387_en.pdf

EK 07.03.2008. lēmuma Lietā No COMP/M.4952-CARLSBERG/ SCOTTISH

& NEWCASTLE ASSETS 15. punkts, Pieejams:

https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m4952_20080307_20310_en.pdf

EK 26.10.2001. lēmuma Lietā No COMP/M.2569-INTERBREW/BECK'S 16.

un 18. punkts, Pieejams:

https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m2569_en.pdf;

EK 24.05.2016. lēmuma Lietā M.7881-AB INBEV/SABMILLER 30.-37.

punkts, Pieejams:

https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7881_3286_3.pdf;

16 VID 19.06.2019. vēstule Nr. 10.7-2/2764

17 Tā kā AS "Aldaris" iesniedzot datus

par HoReCa tirgū realizēto alus apjomu datus sniedzis tajā

skaitā iekļaujot arī mazumtirdzniecības veikalos realizēto alus

apjomu, kas pēc AS "Aldaris" skaidrotās informācijas

dažādu apsvērumu dēļ ļauj to attiecināt uz HoReCa segmentu,

tomēr KP pieļauj, ka lēmumā norādītā AS "Aldaris"

tirgus daļa varētu būt mazāka.

18 SIA "Užavas alus", SIA

"Valmiermuižas alus", AS "Tērvetes AL"

19 Ziņojuma 4.2. un 8.2. punkti

20

https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/razosana/_bauskas-alus_-pilniba-paries-_cido-grupas_-ipasuma-14221166

Konkurences padomes priekšsēdētāja S.

Ābrama