1. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Aviācijas degvielas (JET
A-1) tirgus tirdzniecības un uzpildes "tieši lidmašīnā"
segmentā Rīgas lidostā
1.1. Situācija tirgū kopumā
50 Aviācijas degvielas tirdzniecību un uzpildi "tieši
lidmašīnā" segmentā Rīgas lidostā sniedz šādi tirgus
dalībnieki:
- Apvienošanās dalībniece BGS LV,
- Apvienošanās dalībniece Gulfstream Oil;
- SIA "RIXJET" un saistītā Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "RIXJET RIGA"
(turpmāk - RIXJET).
51 Pakalpojuma sniegšanas tirgus struktūra Rīgas lidostā ir
tieši atkarīga no klientu iepirktā aviācijas degvielas daudzuma
un Pakalpojuma sniedzēju piedāvātās infrastruktūras. Lielāki
iepirkumi var dot lielākas priekšrocības attiecībā uz cenas un
piegādes noteikumiem, savukārt infrastruktūras kvalitāte un
apjoms, kurā ir uzglabāšanas tvertnes, uzpildes aprīkojums un
cits loģistikas atbalsts, tieši ietekmē sniegtā Pakalpojuma
efektivitāti un uzticamību. Turklāt tirgus dalībniekiem ir
jānodrošina augsta līmeņa drošības un kvalitātes standarti, kas
ir īpaši svarīgi aviācijas nozarē. Tas ietver regulāru aprīkojuma
pārbaudi, personāla apmācību un atbilstību starptautiskajām un
vietējām normām un noteikumiem.
52 Latvijā aviācijas degvielas piegādes un uzpildes tirgus ir
saistīts ar aviācijas nozares attīstību. Kopumā Latvijā ar
aviācijas degvielas tirdzniecību un uzpildi nodarbojas vairāki
uzņēmumi, kas nodrošina konkurenci un Pakalpojuma kvalitāti.
Rīgas lidostā Pakalpojuma straujā attīstība saistīta ar lielo
pieprasījumu pēc aviācijas pārvadājumiem un to pieaugošo apjomu.
Pēdējos gados arvien vairāk aviokompāniju izmanto Rīgas lidostu
kā tranzīta punktu, kas palielina nepieciešamību pēc efektīviem
un uzticamiem Pakalpojuma sniedzējiem.
53 Par vienu no efektīvākajiem aviācijas degvielas uzpildes
veidiem tiek uzskatītas ātrās uzpildes sistēmas jeb hidranti, kas
nodrošina ātru un efektīvu lidmašīnu apkalpošanu. Rīgas lidostā
vislabāk attīstīta ir tiešās uzpildes sistēma, kas nodrošina ātru
un drošu degvielas piegādi tieši lidmašīnās. Savukārt primāro
aviācijas degvielas iepirkumu Latvija galvenokārt veic no Eiropas
Savienības (turpmāk - ES) valstīm. Tādējādi, nodrošinot aviācijas
degvielas piegādes, uzņēmumi nav pakļauti riskiem, kas saistīti
ar degvielas kvalitātes sertificēšanu atbilstoši ES normām.
1.2. Nekoordinētās ietekmes
izvērtējums
54 Kā jau norādīts, balstoties uz Horizontālajām
pamatnostādnēm, nekoordinēta ietekme var rasties gadījumos,
ja:
1) uzņēmumiem, kas apvienojas, ir lielas tirgus daļas;
2) uzņēmumi, kas apvienojas, ir tuvi konkurenti;
3) pircējiem ir ierobežotas iespējas mainīt piegādātāju;
4) apvienotā struktūra spēj kavēt konkurentu
paplašināšanos;
5) apvienošanās likvidē svarīgu konkurētspējīgu spēku.
55 Turpmāk analizēts katrs no faktoriem.
56 Lai aprēķinātu Apvienošanās dalībnieku tirgus daļas,
informācija tika pieprasīta (un arī saņemta) no vienīgā
konkurenta, kas darbojas Rīgas lidostā.
57 Lietas izpētē tika iegūta informācija no Apvienošanās
dalībnieku bijušajiem, esošajiem klientiem un citām
aviokompānijām, kas darbojas Rīgas lidostā. Tāpat, ņemot vērā, ka
Apvienošanās dalībnieku klientu un citu aviokompāniju skaitā ir
vairāki ārvalstu uzņēmumi, kas mēdz nesniegt atbildes uz KP
pieprasījumiem, tad netika saņemtas atbildes no visām
aptaujātajām aviokompānijām. No sniegtajām atbildēm secināms, ka,
lai gan, iespējams, mazināsies konkurence, būs ierobežotākas
kaulēšanās spējas, tomēr BGS LV būtu samērīgāka konkurente RIXJET
nekā Gulfstream Oil. Lielākoties aviokompānijas savās atbildēs
min, ka katrā lidostā izmanto tikai vienu Pakalpojuma sniedzēju,
ko tiešā mērā ietekmē uzpildītās aviācijas degvielas apjoms.
58 Ievērojot teikto, var secināt, ka ir iegūta informācija par
būtiskākajiem tirgus dalībniekiem Lietā apskatītajā tirgū, kas
ļauj novērtēt konkurences apstākļus, tādējādi turpmāk tekstā
iekļauts arī tirgus daļu aprēķins. Lietas izpētē iegūtā
informācija ir apkopota turpmākajā tekstā.
Tabula Nr. 1
Aviācijas
degvielas uzpildītāju tirgus daļas pēc neto apgrozījuma (KPI,
2024)
Tirgus dalībnieks
Tirgus
daļa pēc apgrozījuma, % (*)
2017
2018
2019
2020
2021
2022
BGS LV
[20-30]
[30-40]
[20-30]
[20-30]
[20-30]
[20-30]
Gulfstream Oil
[10-20]
[10-20]
[10-20]
[20-30]
[10-20]
[20-30]
Dalībnieki
kopā:
[30-40]
[40-50]
[40-50]
[40-50]
[40-50]
[40-50]
RIXJET
[60-70]
[50-60]
[50-60]
[50-60]
[50-60]
[50-60]
Kopā:
100.00
100.00
100.00
100.00
100.00
100.00
Avots: Ziņojuma un informācijas pieprasījumu dati, KP
aprēķini
59 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka konkrētā
tirgus līderis ir RIXJET. Apvienošanās dalībnieki BGS LV un
Gulfstream Oil nav līdera pozīcijās, taču to tirgus daļa pēc
Apvienošanās veidotu ievērojamu tirgus spēku.
Tabula Nr. 2
Aviācijas
degvielas uzpildītāju tirgus daļas pēc apjoma (KPI, 2024)
Tirgus dalībnieks
Tirgus
daļa pēc apjoma, % (*)
2017
2018
2019
2020
2021
2022
BGS LV
[20-30]
[30-40]
[20-30]
[20-30]
[20-30]
[20-30]
Gulfstream Oil
[10-20]
[10-20]
[10-20]
[20-30]
[10-20]
[20-30]
Dalībnieki
kopā:
[40-50]
[40-50]
[40-50]
[40-50]
[40-50]
[40-50]
RIXJET
[50-60]
[50-60]
[50-60]
[50-60]
[50-60]
[50-60]
Kopā:
100.00
100.00
100.00
100.00
100.00
100.00
Avots: Ziņojuma un informācijas pieprasījumu dati, KP
aprēķini
60 Balstoties gan uz tabulas Nr. 1, gan uz tabulas
Nr. 2 datiem, var secināt, ka RIXJET tirgus daļas gan pēc
apjoma, gan pēc apgrozījuma ir gandrīz divas reizes lielākas nekā
katram Apvienošanās dalībniekam atsevišķi. Salīdzinot RIXJET un
Apvienošanās dalībnieku kopējo tirgus daļu, secināms, ka RIXJET
vidēji tirgus daļa ir bijusi (*) [50-60] %, bet
Apvienošanās dalībniekiem kopējā tirgus daļa - (*)
[40-50] %. Tātad var pieņemt, ka pēc Apvienošanās darījuma
noslēgšanas BGS LV un Gulfstream Oil apvienotās struktūras tirgus
daļa varētu būt ap (*) [40-50] %, neizslēdzot
iespēju, ka tā varētu arī palielināties.
61 Līdz ar to var secināt, ka Apvienošanās dalībnieki varētu
kontrolēt 40-50 % tirgus daļu. Ņemot vērā, ka apskatītajā
tirgū darbojas mazs skaits tirgus dalībnieku, arī Apvienošanās
dalībnieku klientiem nebūs pietiekamas izvēles iespējas minēto
produktu iegādē, tajā pašā laikā jāvērš uzmanība tabulai
Nr. 3, kur dota informācija par citu ES valstu lidostu
praksi saistībā ar pakalpojumu sniedzēju skaitu.
Tabula Nr. 3
Aviācijas
degvielas uzpildītāju skaits ES lidostās (pirms Apvienošanās)
(KPI, 2024)
Paklapojuma sniedzēju skaits lidostā
Lidostu lielums pēc apkalpotā pasažieru skaita, milj.
Lidostu skaits
1
6,1-8,4
6
2
5,1-9,6
16
3
5,0-9,2
17
4
5,0
1
Kopā:
281,5
40
Avots: ES lidostu statistikas un informatīvie dati, Ziņojuma
dati
62 Balstoties uz Ziņojumā sniegto informāciju, ES lidostās
visbiežāk ir vien divi vai trīs Pakalpojuma sniedzēji, vairāk ir
tikai vienā no minētajām 40 lidostām, taču var secināt, ka
apkalpoto pasažieru skaits nav noteicošais faktors, bet gan
infrastruktūras pieejamība, kas Rīgas lidostā ir kļuvusi
ierobežotāka "Rail Baltica" projekta izbūves dēļ.
63 Turklāt atbilstoši Ministru kabineta 17.06.2008. noteikumu
Nr. 447 "Kārtība, kādā piešķir pieeju lidlauka sniegto
pakalpojumu tirgum" 12.3. apakšpunktam lidostas
administrācija nodrošina, lai lidostas lietotājiem neatkarīgi no
tā, kādā lidostas daļā tas darbojas, būtu iespēja izvēlēties
vismaz starp diviem lidlauka degvielas uzpildes pakalpojumu
sniedzējiem. Minētajos noteikumos ietvertās tiesību normas izriet
no Padomes 15.10.1996. Direktīvas 96/67/EK par pieeju lidlauka
sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās, kuras 2. pants
paredz, ka dalībvalstis var ierobežot lidlauka degvielas uzpildes
pakalpojumu sniedzēju skaitu. Atbilstoši minētās direktīvas
preambulas 11. punktam atsevišķas lidlauka sniegto
pakalpojumu kategorijās pieeja tirgum var saskarties ar
ierobežojumiem attiecībā uz drošību, jaudu un pieejamo platību,
ir jāspēj ierobežot šo pakalpojumu sniedzēju skaitu. Tādējādi
šāds degvielas uzpildes pakalpojumu sniedzēju skaits tik
specifiskā tirgū nav nekas neparasts un ir pieļaujams.
64 Kā minēts iepriekš, cits būtisks rādītājs tirgus
koncentrācijas noteikšanai ir HHI. Aprēķins dots tālāk.
Tabula Nr. 4
Kopējais
koncentrācijas līmenis (HHI) tirgū (KPI, 2024)
Tirgus
dalībnieks
Vērtība pirms Apvienošanās (*)
Vērtība pēc Apvienošanās (*)
BGS LV
[500-750]
[2 000-2 500]
Gulfstream Oil
[250-500]
RIXJET
[2 500-3 000]
[2 500-3 000]
HHI:
[3 500-4 000]
[5
000-5 500]
∆ (*)
[1 000-1 500]
Avots: KP aprēķini
65 Balstoties uz HHI aprēķinu rezultātiem, kas doti tabulā
Nr. 4, ja HHI vērtība pēc apvienošanās ir lielāka par
2 000 un delta (∆) vērtība ir lielāka par 250, koncentrācija
radīs bažas. Tāpat arī var secināt, ka, tā kā HHI>2 500,
tad tirgus tiek uzskatīts par ļoti koncentrētu, tādējādi HHI pēc
apvienošanās norāda uz vēl lielāku koncentrāciju, padarot tirgu
vēl mazāk konkurētspējīgu. Pamatojoties uz šo analīzi,
apvienošanās radīs ievērojamu koncentrācijas pieaugumu jau tā
ļoti koncentrētajā tirgū. Šādas izmaiņas var radīt būtiskus
konkurences ierobežojumus, kas varētu negatīvi ietekmēt
patērētājus un tirgus dinamiku kopumā. Tādēļ šādas apvienošanās
gadījumā rūpīgi jāizvērtē potenciālie riski un jānosaka
atbilstoši nosacījumi vai ierobežojumi, lai mazinātu negatīvo
ietekmi. Tirgus ar HHI virs 2 500 tiek uzskatīts par ļoti
koncentrētu un apvienošanās, kas palielina HHI par vairāk nekā
200 punktiem, var radīt monopola vai oligopola tendences.
66 Lietas izpētes laikā iegūta informācija gan no Rīgas
lidostas, gan no RIXJET, gan no aviokompānijām, kas piedāvā
lidojumus uz un no Rīgas lidostas. No desmit aviokompānijām
izsūtītiem informācijas pieprasījumiem saņemtas sešas atbildes
vēstules. Informācijas pieprasījumos tika jautāts galvenokārt par
Apvienošanās riskiem un pozitīvajiem aspektiem, jaunu dalībnieku
ienākšanas iespējām ietekmētajā tirgū, aizvietojamību, sadarbības
līgumu noslēgšanas procesiem un noteikumiem, kā arī par
caurredzamību attiecībā uz cenu noteikšanu.
67 Vērtējot klientu grupas, secināts, ka BGS LV un Gulfstream
Oil klienti lielākoties nepārklājas, tā kā biežāk aviokompānijas
izvēlas izmantot tikai vienu Pakalpojuma sniedzēju, ja vien
piedāvātais aviācijas degvielas apjoms ir limitēts, tad ir
iespējams izmantot arī citus Pakalpojuma sniedzējus iztrūkstošā
apjoma nodrošināšanai. Apvienošanās dalībnieku klientu loks,
t. i., aviokompānijas, ir samērā stabils - tie lielākoties
ir tieši regulārās aviācijas klienti. Klientu loks ir tieši
piesaistīts Rīgas lidostai, tādējādi var secināt, ka no
pieprasījuma puses netiek sagaidītas būtiskas izmaiņas, tā kā
jaunu klientu piesaiste ir ierobežota.
68 Apvienošanās dalībnieka BGS LV 5 lielākie klienti
2023. gadā bija (*). BGS LV 5 lielākie klienti
2022. gadā bija (*). BGS LV 5 lielākie klienti
2021. gadā bija (*).
69 Apvienošanās dalībnieka Gulfstream Oil 5 lielākie klienti
2023. gadā bija (*). Gulfstream Oil 5 lielākie
klienti 2022. gadā bija (*). Gulfstream Oil 5
lielākie klienti 2021. gadā bija (*). Kopš
01.01.2024. Oil papildus apkalpo arī BGS LV klientus trūkstošās
infrastruktūras dēļ. Kā minēts iepriekš, aviokompānijas biežāk
izmanto tikai vienu Pakalpojuma sniedzēju, izņemot gadījumus, kad
uzpildāmais apjoms pārsniedz Pakalpojuma sniedzēja piedāvājuma
apjomu (*).
70 Klientu iespējas pārslēgties uz citu piegādātāju var tikt
vērtētas no diviem aspektiem: (i) pārslēgšanās (izmaksu)
barjeras un (ii) alternatīvu piegādātāju esība. Balstoties uz
saņemtajām atbildēm uz informācijas pieprasījumiem, Apvienošanās
tiek uzskatīta par klientu izmaksu optimizācijas iemeslu. Tāpēc
klienti Apvienošanos rezultātā sagaida izmaksu samazinājumu.
Tomēr jebkura cenu paaugstināšana tiek uzskatīta par monopola
izmantošanu cenu politikā. Tas noteikti mudinātu aviokompānijas
meklēt citus alternatīvos piegādātājus. Aviokompānijas uzsver, ka
tās var rīkoties saskaņā ar saviem līgumu nosacījumiem - ja
līgums noteic cenu, tā nevar mainīties noteiktā laika posmā. Ja
kāds piegādātājs to pieprasa, aviokompānijas veic tirgus
pētījumus un var pārtraukt līgumu, lai veiktu jaunu iepirkuma
procedūru. Savukārt par alternatīvu esību aviokompānijas norāda,
ka tām ir grūti prognozēt jaunu dalībnieku parādīšanos
Pakalpojuma tirgū, tā kā mazākās lidostās jauni dalībnieki
parasti nav gaidāmi bieži. Par aizstājamību ar Pakalpojumu citās
lidostās aviokompānijas uzsver, ka tās dod priekšroku saņemt
Pakalpojumu galamērķa lidostā, ja degvielas cena ir pieņemamā
līmenī. Šajā aspektā lidostas nav aizstājamas ar citām lidostām.
Ja galamērķa lidostā cena ir augstāka par pieņemamo līmeni, tad
operatīvos apstākļos tie var plānot degvielas uzpildīšanu arī
izlidošanas lidostā, cik vien tas ir iespējams.
71 Tāpat būtiski uzsvērt ienākšanas barjeru nozīmi konkurences
kontekstā. Ienākšanas barjeras aviācijas degvielas tirgū Rīgas
lidostā var būt ievērojamas:
1) naftas bāzēm, termināliem un degvielas uzpildes stacijām ir
nepieciešams saņemt B vai C kategorijas piesārņojošās darbības
atļauju saskaņā ar Ministru kabineta 30.11.2010. noteikumiem
Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C
kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un
B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" (var būt
laikietilpīgi un sarežģīti);
2) aviācijas degvielas tirdzniecībai ir nepieciešama speciālā
atļauja (licence) naftas produktu vairumtirdzniecībai, kā
noteikts likumā "Par akcīzes nodokli" (var būt
laikietilpīgi un sarežģīti);
3) jaunam tirgus dalībniekam būs nepieciešami ievērojami
ieguldījumi, lai izveidotu vai iegādātos nepieciešamo
infrastruktūru degvielas tirdzniecībai un uzpildei (pēdējo 10
gadu laikā nav bijuši citi konkurenti tirgū, izņemot BGS LV,
Gulfstream Oil un RIXJET);
4) nepieciešams apmācīt vai nolīgt kvalificētu personālu, kas
rada papildu izmaksas, kas ir līdzīgas esošo tirgus dalībnieku
izmaksām;
5) lai izmantotu RIXJET hidrantus, citiem tirgus dalībniekiem
būtu jāmaksā par to lietošanu, kas palielinātu operatīvās
izmaksas.
72 Tātad var secināt, ka ienākšana aviācijas degvielas tirgū
Rīgas lidostā prasa ievērojamu ieguldījumu infrastruktūrā,
apmācībā un licencēšanas procesā. Papildu izmaksas var radīt
nepieciešamība īrēt esošos hidrantu pakalpojumus, un lielā
konkurenta RIXJET tirgus vara veicina ievērojamas ekonomiskās un
administratīvās barjeras jaunajiem tirgus dalībniekiem.
Apvienošanās rezultātā tiek likvidēts būtisks konkurētspējīgs
spēks, kas iepriekš nodrošināja tirgus dinamiku un līdzsvaru,
samazinot konkurences intensitāti un veicinot augstākas cenas vai
zemākas kvalitātes Pakalpojumu. Tomēr jāņem vērā, ka,
pamatojoties uz BGS LV Ziņojumā norādīto informāciju, Gulfstream
Oil īpašnieks plāno pamest tirgu, un bez Apvienošanās tirgus
koncentrācija vēl ievērojamāk pasliktinātos, jo paliktu tikai
viens lielais spēlētājs - RIXJET, vai arī RIXJET kopā ar BGS LV
(bez būtiskiem aktīviem). Šādā gadījumā Apvienošanās varētu
nodrošināt nepieciešamo konkurētspējas saglabāšanu tirgū.
73 KP secina, ka BGS LV un Gulfstream Oil Apvienošanās radītu
būtiskus šķēršļus (nekoordinētā ietekme) efektīvai konkurencei
aviācijas degvielas piegādes un uzpildes tirgū, tirgus dalībnieku
skaitam mazinoties no 3 uz 2, apvienojot tuvus konkurentus, kā
arī pircējiem ir ierobežotas iespējas mainīt piegādātājus.
Apvienošanās rezultātā ietekmētajā tirgū var tikt nodarīts
būtisks kaitējums, kas var novest pie cenu celšanās, kvalitātes
un inovāciju samazināšanās.
1.3. Koordinētās ietekmes
izvērtējums
74 Atbilstoši Horizontālajām pamatnostādnēm EK, vērtējot
koordinētās ietekmes iespējamību, pārbauda, vai būtu iespējams
panākt vienošanos attiecībā uz koordinēšanu un vai ir paredzams,
ka koordinēšana būs noturīga. Uzņēmumu skaita samazināšanās tirgū
pēc savas būtības var būt faktors, kas veicina
koordinēšanu14.
75 Konkrētās Apvienošanās gadījumā, to aizliedzot vai
atļaujot, jebkurā gadījumā tirgū no trīs paliek ne vairāk kā divi
dalībnieki, no tiem RIXJET un BGS LV.
76 Tāpat, jo ekonomiskā vide ir mazāk sarežģīta un stabilāka,
jo vieglāk uzņēmumiem panākt kopēju vienošanos par koordinēšanas
noteikumiem, piemēram, ir vieglāk veikt koordinēšanu starp dažiem
dalībniekiem nekā starp vairākiem. Vieglāk ir veikt koordinēšanu
attiecībā uz viena viendabīga ražojuma cenu nekā simtiem cenu
tirgū ar daudziem atšķirīgiem ražojumiem15.
77 Ziņojumā norādīts, ka lidmašīnās izmantojamā petrolejas
veida reaktīvās (aviācijas) JET A-1 tipa degviela veido atsevišķu
konkrētās preces tirgu. No tā var secināt, ka konkrētā prece ir
viendabīga, viena veida aviācijas degviela JET A-1. Tā kā visi
trīs tirgus dalībnieki tirgo šo degvielu, tad jebkurā no
scenārijiem šis kritērijs būtu kā koordinēšanu veicinošs
faktors.
78 Novērtējot koordinētās ietekmes varbūtību, EK ņem vērā visu
būtisko informāciju, kas ir pieejama par attiecīgo tirgu
raksturojumiem, tostarp gan uzņēmumu strukturālajām pazīmēm, gan
to pagātnes darbību16.
79 2022. gadā pieņemot lēmumu lietā, kurā KP atļāva
apvienošanos, fiziskai personai iegūstot vienpersonisku izšķirošu
ietekmi pār RIXJET17, KP jau veica tirgus izpēti, līdz
ar to, izpētot tirgu Lietā, KP var izmantot arī informāciju, kas
tika iegūta 2022. gadā.
80 No iepriekš minētā lēmuma un publiski pieejamās
informācijas var secināt, ka viens no pašreizējiem kontroles pār
BGS LV īstenotājiem vēl 2020. gadā realizēja izšķirošu
ietekmi RIXJET, kā arī šī persona ilglaicīgi ir bijusi pašreizējā
RIXJET īpašnieka biznesa partneris.
81 Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, pēc Apvienošanās
tirgū pastāv teorētiska iespēja koordinācijas riskam starp
atlikušajiem diviem tirgus dalībniekiem RIXJET un BGS LV.
82 Tomēr, veicot RIXJET un BGS LV pašreizējo īpašnieku
struktūras analīzi, strukturālas saites, piemēram, savstarpējas
kapitāla daļas vai līdzdalība kopuzņēmumos, kas varētu palīdzēt
saskaņot koordinējošo uzņēmumu stimulus, KP nekonstatē šādas
saiknes esību.
83 Horizontālajās pamatnostādnēs tāpat norādīts, ka
pierādījumi par koordinēšanu pagātnē ir svarīgi, ja konkrēta
tirgus raksturojums nav būtiski mainījies vai ir maz ticams, ka
tas drīzumā mainīsies18.
84 Tirgus dalībnieku klienti atbildēs uz KP informācijas
pieprasījumiem norāda, ka Pakalpojuma cenas veidojas no dažādām
sastāvdaļām, kā, piemēram, degvielas ražotnes attālums, piegādes
loģistikas, uzglabāšanas utt., un sadarbības līgumi tiek
pārskatīti regulāri, parasti katru gadu, izskatot tādus
nosacījumus kā Pakalpojuma cena, apmaksas termiņi, kā arī
laicīgas uzpildes, lai pasažieri laikus sasniegtu savus
galamērķus. Klienti norāda, ka pagātnē nav novērojuši tādas cenu
vai noteikumu vienlaicīgas korekcijas, kuras nevar izskaidrot
tikai ar tirgus apstākļu maiņu makroekonomiskās vai ģeopolitiskās
situācijas dēļ.
85 Pircēju kompensējošās pirktspējas ietekmei var būt
preventīva loma attiecībā uz koordinēšanas stabilitāti. Piemēram,
nodrošinot vienu piegādātāju ar lielu daļu sava pieprasījuma vai
piedāvājot ilgtermiņa līgumu slēgšanu, liels pircējs var
destabilizēt koordinēšanu, veiksmīgi pārliecinot vienu no
koordinējošajiem uzņēmumiem atkāpties no noteiktumiem, lai gūtu
jaunu ievērojamu tirdzniecības iespēju19.
86 Pēc Rīgas lidostas tīmekļvietnē pieejamās informācijas
divas lielākās kompānijas, kas nodrošina lidojumus, ir Air Baltic
(54 %) un Ryanair (28 %)20. Tādējādi var
secināt, ka tirgus klientiem varētu būt pietiekoša kompensējošā
pirktspēja, lai novērstu iespējamo koordināciju.
87 Izvērtējot iespējamos koordinētās rīcības riskus kontekstā
ar iepriekš šajā sadaļā novērtētajiem apstākļiem, KP secina, ka
Apvienošanās rezultātā konkurences struktūra netiks izmainīta tā,
lai ievērojami palielinātu varbūtību, ka tiks uzsākta vai
atvieglota tirgus dalībnieku rīcības koordinēšana, kas kaitēs
pastāvošai konkurencei aviācijas degvielas piegādes un uzpildes
tirgū.
1.4. BGS LV konkurētspējas
samazināšanās
88 Iesniedzējs norāda, ka BGS LV bija spiesta atsavināt savu
degvielas uzglabāšanas bāzi stratēģiski nozīmīgam projektam
"Rail Baltica". Atbilstoši Ziņojumā norādītajam šobrīd
BGS LV vēl ir saistoši līgumi ar klientiem, kuri bija noslēgti
tad, kad BGS LV vēl bija sava degvielas uzglabāšanas bāze.
Piedāvātajā cenā nebija iekļauti izdevumi, kas ir saistīti ar
apakšuzņēmēju izmantošanu (šobrīd BGS LV Pakalpojumu nodrošina
caur Gulfstream Oil). Katru gadu aviokompānijas organizē konkursu
un noslēdz līgumu ar tādu degvielas piegādātāju, kurš piedāvā
zemāku cenu. Degvielas piegādātājs, kam ir sava infrastruktūra,
var piedāvāt lētāku degvielas piegādes cenu. Nekonkurētspējīgas
cenas dēļ (iekļaujot izdevumus par apakšuzņēmēja izmantošanu
piedāvātajā cenā) BGS LV pazaudēs savus klientus 2024. gada
rudenī, jaunus klientus iegūt arī nebūs iespējams, un BGS LV būs
spiesta aiziet no tirgus.
89 Horizontālajās pamatnostādnēs norādīts, ka dažos apstākļos
EK ņem vērā turpmākās tirgus izmaiņas, ko var viegli paredzēt.
Savukārt konkurences literatūrā, norādīts, ka konkurences efekta
novērtēšanā svarīgs faktors ir apvienošanās dalībnieku
konkurētspējas novērtējums, kā arī konkurences stāvoklis
industrijā.21
90 Piemēram, Boing/McDonnel Douglas apvienošanās gadījumā,
kurā konkurence samazinājās no 3 tirgus dalībniekiem uz 2, FTC
atļāva apvienošanos, jo:
1) MC Donnel Douglas prognozējamā nākotnē nav vērtējams kā
nozīmīgs tirgus spēks;
2) turpmākai MC Donnel Douglas darbībai nav ekonomiski
pamatotas stratēģijas.
91 Savukārt Deloitte & Touche/Andersen
lietā22, kur konkrētajā tirgū tirgus dalībnieku skaits
samazinājās no 5 uz 4, EK ņēma vērā Andersen tīkla
pasaules mēroga sabrukumu, kā rezultātā tas vairs nebija
uzskatāms par efektīvu konkurentu, līdz ar to pakalpojumu
sniedzēju skaita samazinājums neizbēgami tiktu samazināts no 5
līdz 4 neatkarīgi no apvienošanās, t. i., šāds samazinājums
būtu neizbēgams. EK norādīja, ka, ja ierosinātais apvienošanās
darījums kādu iemeslu dēļ nenotiktu, pastāv divi iespējami
alternatīvi scenāriji: (1) Andersen pārņemtu kāds no
pārējiem lielā četrinieka revīzijas un grāmatvedības uzņēmumiem;
(2) Andersen esošie klienti tiktu izkliedēti starp
atlikušajiem lielā četrinieka revīzijas un grāmatvedības
uzņēmumiem. Abu scenāriju gadījumā vienīgā atšķirība ir tirgus
daļu sadale starp atlikušajiem tirgus dalībniekiem, taču EK
secināja, ka tirgus daļām ir ierobežota nozīme revīzijas un
grāmatvedības pakalpojumu tirgū lieliem un kotētiem uzņēmumiem,
jo gandrīz visa jaunu klientu iegūšana notiek klientu
izsludinātajos konkursos. Kopumā visiem lielā četrinieka
uzņēmumiem ir pietiekama reputācija un resursi, lai tos uzskatītu
par konkurētspējīgiem uzņēmumiem. EK tirgus izpēte ir parādījusi,
ka, ja klients konkursā neizvēlas kādu no lielā četrinieka,
visbiežākais iemesls ir interešu konflikta problēma, nevis
uzņēmuma lielums (tirgus daļa). Izvērtējot alternatīvos
scenārijus, EK konstatēja, ka tie nebūtu mazāk kaitīgi
konkurencei, un atļāva apvienošanos.
92 03.06.2024. vēstulē BGS LV norāda, ka tai piederošā
nekustamā īpašuma atsavināšanas process ilga 5 gadus un kopš tā
uzsākšanas tas vairākkārt tika apturēts un atsākts no jauna,
radot tiesisku un faktisku nenoteiktību par atsavināšanas
kārtību, noteikumiem un termiņiem. Visa atsavināšanas procesa
laikā BGS LV regulāri esot lūgusi SIA "EIROPAS DZELZCEĻA
LĪNIJAS", kas realizēja valsts deleģējumu veikt
atsavināšanas procesu, noteikt precīzu datumu, kad BGS LV būs
jāatbrīvo tai piederošais aviācijas degvielas termināls, lai
laicīgi varētu plānot savas saimnieciskās darbības aktivitātes.
Taču galējais atbrīvošanas un termināla nodošanas datums tika
paziņots vien 2023. gada otrajā pusē, norādot, ka tas
jāatbrīvo un jānodod līdz 01.01.2024.
93 BGS LV jau 2019. gadā primāri esot vērsusies pie Rīgas
lidostas ar lūgumu ierādīt citu līdzvērtīgu zemesgabalu esošā
termināla pārcelšanai vai jauna termināla būvniecībai, taču Rīgas
lidosta, izvērtējot tajā laikā pieejamos brīvos zemesgabalus,
esot darījusi zināmu, ka izpildīt šo lūgumu nav iespējams.
94 Vienlaikus kā argumentu tam, kādēļ BGS LV neizvēlējās
pārcelt esošo termināli uz jaunu vietu lidostas teritorijā vai
būvēt jaunu termināli lidostas teritorijā, nenorāda uz
nepieciešamās teritorijas trūkumu, bet gan būvniecības procesa
ilgumu (3-5 gadi). Arī Rīgas lidosta savā 31.05.2024. vēstulē
norāda, ka, ja Pakalpojuma sniedzējiem rastos nepieciešamība
veikt jaunas infrastruktūras izbūvi Pakalpojuma sniegšanai,
saņemot attiecīgu pieprasījumu, Rīgas lidosta vērtētu attiecīgai
infrastruktūrai piemērotāko vietu, ņemot vērā Rīgas lidostas
attīstības plānus un uzņemtās saistības, un normatīvajos aktos
(t. sk. Rīgas lidostas iekšējos normatīvos dokumentos)
noteiktajā kārtībā organizētu konkursu par apbūves tiesību
piešķiršanu noteikta veida infrastruktūras izbūvei.
95 Saistībā ar iespējamiem scenārijiem esošās infrastruktūras
atsavināšanas kontekstā 03.06.2024. vēstulē BGS LV ir izvērtējusi
tādus iespējamos scenārijus kā:
1) esošā termināla pārcelšana uz jaunu vietu lidostas
teritorijā;
2) jauna termināla būvniecība lidostas teritorijā;
3) lidostā esošas termināla infrastruktūras noma;
4) lidostā esošas termināla infrastruktūras iegāde.
96 Kā minēts vēstulē, pirmie divi scenāriji prasītu darbības
pilnīgu apturēšanu uz 3-5 gadiem būvniecības dēļ (papildus radot
apgrūtinājumu, ienākot tirgū no jauna), trešais scenārijs
nozīmētu ekonomisku atkarību no iznomātāja, palielinot
Pakalpojuma pašizmaksu, savukārt ceturtais scenārijs tika atzīts
par BGS LV optimālāko risinājumu, tā kā ļauj saglabāt tirgus
pozīcijas bez būvniecības dīkstāves perioda vai atkarības no
iznomātāja.
97 No iepriekš minētā var secināt, ka BGS LV vairs nevar
piedāvāt konkurētspējīgu cenu, jo "Rail Baltica"
projekta dēļ tai atsavināta degvielas uzglabāšanas bāze.
Nekonkurētspējīgas cenas dēļ (iekļaujot izdevumus par
apakšuzņēmēja izmantošanu piedāvātajā cenā) BGS LV pazaudēs savus
klientus 2024. gada rudenī, jaunus klientus iegūt arī nebūs
iespējams, un BGS LV būs spiesta aiziet no tirgus.
98 Par to, ka tirgū nav teritoriju jaunas degvielas bāzes
izbūvei apliecina arī (*)
99 Gadījumā, ja BGS LV izietu no tirgus, tajā paliktu viens
liels tirgus spēlētājs RIXJET ar vairāk nekā 60 % tirgus
daļu un Gulfstream Oil, tādējādi nostiprinoties RIXJET tirgus
varai.
100 Savukārt BGS LV un Gulfstream Oil Apvienošanās gadījumā
tirgū rastos konkurējošs spēks pašreizējam tirgus līderim RIXJET.
Kā liecina klientu atbildes, (*)
101 Tādējādi, izvērtējot hipotētiskos scenārijus gadījumiem,
ja Apvienošanās notiek vai nenotiek, KP secina, ka abos gadījumos
koncentrācija tirgū pieaugtu, tirgus dalībnieku skaitam
samazinoties no 3 uz 2. Tomēr, ja Apvienošanās nenotiktu,
pieaugtu tirgus varas pozīcija, savukārt, ja Apvienošanās
notiktu, tirgū izveidotos konkurējošs spēks šim tirgus līderim.
Tādējādi konkrētajā situācijā, kad ārēju apstākļu dēļ BGS LV būtu
spiesta pamest tirgu, tirgus dalībnieku Apvienošanās radītu
mazāku kaitējumu vai pat ieguvumu konkurences situācijai nekā
gadījumā, ja Apvienošanās nenotiek.
Gala secinājumi
102 BGS LV un Gulfstream Oil Apvienošanās ietekmes novērtējums
veikts, izvērtējot Apvienošanās horizontālos aspektus, kā arī
ņemot vērā hipotētiskā scenārija izvērtējumu.
103 BGS LV un Gulfstream Oil Apvienošanās radītu būtiskus
šķēršļus (nekoordinētā ietekme) efektīvai konkurencei aviācijas
degvielas piegādes un uzpildes tirgū. Tirgus dalībnieku skaitam
mazinoties no 3 uz 2, apvienotos tuvi konkurenti, kā arī
pircējiem ir ierobežotas iespējas mainīt piegādātājus.
Apvienošanās rezultātā ietekmētajā tirgū var tikt nodarīts
būtisks kaitējums, kas var novest pie cenu celšanās, kvalitātes
un inovāciju samazināšanās.
104 Izvērtējot iespējamos koordinētās rīcības riskus kontekstā
ar iepriekš šajā sadaļā novērtētajiem apstākļiem, KP secina, ka
Apvienošanās rezultātā konkurences struktūra netiks izmainīta tā,
lai ievērojami palielinātu varbūtību, ka tiks uzsākta vai
atvieglota tirgus dalībnieku rīcības koordinēšana, kas kaitēs
pastāvošai konkurencei aviācijas degvielas piegādes un uzpildes
tirgū.
105 Izvērtējot hipotētiskos scenārijus gadījumiem, ja
Apvienošanās notiek vai Apvienošanās nenotiek, KP secina, ka abos
gadījumos koncentrācija tirgū pieaugtu, tirgus dalībnieku skaitam
samazinoties no 3 uz 2. Tomēr, ja Apvienošanās nenotiktu,
pieaugtu tirgus varas pozīcija, savukārt, ja Apvienošanās
notiktu, tirgū izveidotos konkurējošs spēks šim tirgus līderim.
Tādējādi, konkrētajā situācijā, kad ārēju apstākļu dēļ BGS LV
būtu spiesta pamest tirgu, tirgus dalībnieku Apvienošanās radītu
mazāku kaitējumu vai pat ieguvumu konkurences situācijai nekā
gadījumā, ja Apvienošanās nenotiek.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Konkurences likuma
8. panta pirmās daļas 5. punktu, 15. panta pirmās
daļas 3. punktu un 16. panta otro un ceturto daļu,
Konkurences padome
nolēma:
atļaut apvienošanos, Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību
"BALTIC GROUND SERVICES LV" iegūstot izšķirošu ietekmi
pār "Gulfstream Oil" SIA.
Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu
Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā
apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās
dienas.
(*) - Ierobežotas pieejamības informācija
1 Eiropas Komisijas paziņojums par
jēdziena "konkrētais tirgus"
definīciju Savienības konkurences tiesībās
(C/2024/1645), 23. punkts. Pieejams:
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=OJ%3AC_202401645
2 KP 10.05.2022. lēmums Lietā Nr.
KL\2.2-4\22\6 - "Par fiziskas personas vienpersoniskas
izšķirošas ietekmes iegūšanu pār SIA
"RIXJET" un SIA "RIXJET RIGA"".
Pieejams:
https://lemumi.kp.gov.lv/files/documents/20220510_L%C4%93mums_RIXJET_publiskojam%C4%81%20versija.pdf
3 04.11.2010. EK lēmums - SHELL/ TOPAZ/ JV.
Pieejams:
https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m5880_215_2.pdf
4 26.07.2012. Bulgārijas Konkurences
iestādes lēmums - Lukoil Neftochem Burgas AD | Lukoil
Aviation Bulgaria EOOD. Pieejams:
https://your.caselex.eu/storage/announcement/%D0%90%D0%9A%D0%A2-889-26.07.2012.pdf#page=
5 20.01.2004. EK Pamatnostādnes par
horizontālo apvienošanos novērtēšanu. Pieejams:
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52004XC0205(02)&from=EN
6 Senāta 22.01.2013. spriedums lietā
Nr. SKA-37/2013, Plesko, 8. punkts un
tajā norādītā judikatūra.
7 Horizontālās pamatnostādnes,
22. punkts. Skat arī KP 06.08.2020. lēmums
Nr. 11 Coffee Address, KAFE SERVISS, ESPRESSOBLUE,
71. punkts.
Pieejams: https://lemumi.kp.gov.lv/files/documents/20200806_KP_%20LEMUMS_PUBLISKOJAMA_Versija.pdf.
KP 20.02.2020. lēmums Nr. 4 BITE Latvija,
Baltcom, 57. punkts. Pieejams:
https://lemumi.kp.gov.lv/files/documents/KP_lemums_Bite_publiskojama.pdf.
8 Horizontālās pamatnostādnes,
27. punkts.
9 Horizontālās pamatnostādnes,
28.- 30. punkts.
10 Horizontālās pamatnostādnes,
31. punkts.
11 Horizontālās pamatnostādnes,
32.-35. punkts.
12 Horizontālās pamatnostādnes,
36. punkts.
13 Horizontālās pamatnostādnes,
37.-38. punkts.
14
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52004XC0205(02)
41. punkts
15 Turpat 45. punkts
16 Turpat 43. punkts
17 KP 10.05.2022. lēmums Nr. 7 Par
fiziskas personas vienpersoniskas izšķirošas ietekmes
iegūšanu pār SIA "RIXJET" un SIA
"RIXJET RIGA,
https://lemumi.kp.gov.lv/files/documents/20220510_L%C4%93mums_RIXJET_publiskojam%C4%81%20versija.pdf
18 Turpat 43. punkts
19 Turpat 57. punkts
20
https://www.riga-airport.com/lv/media/2944/download
21
https://www.competitionpolicyinternational.com/wp-content/uploads/2020/09/AC-September-I.pdf
22 EK 01.07.2002. lēmums lietā
Nr. COMP/M.2810, pieejams:
https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m2810_en.pdf
Konkurences padomes priekšsēdētājs
J. Gaiķis