4. pants

1Ziņojuma iesniedzējs uzskata,

2ka konkrētos preču tirgus, kuros darbojas BALTKOM, varētu definēt

3kā televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumu tirgus,

4interneta piekļuves pakalpojumu tirgus, publisko datu un

5elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus, balss

6telefonijas pakalpojumu tirgus. Savukārt konkrēto preču tirgu,

7kurā darbojas BALTINET, varētu definēt kā interneta piekļuves un

8datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgu.

94.1. Televīzijas un skaņas

10izplatīšanas pakalpojuma tirgus

11Radio un televīzijas likuma

122.panta 6.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir signālu

13pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas

14tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana. Savukārt raidīšana ir

15programmu sākotnēja izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes

16raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā

17veidā, lietojot radiofrekvenču spektru daļu starptautiskajos

18standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzijai)

19(Radio un televīzijas likuma 2.panta 8.punkts).

20Saskaņā ar Konkurences padomes

21rīcībā esošo informāciju pastāv šādas signāla pārraides

22tehnoloģijas:

231) pārraide ar kabeļtīkla

24palīdzību (kabeļtelevīzijas pakalpojumi);

252) pārraide ar individuālo

26mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmu (MMDS) jeb dekodera

27palīdzību (MMDS, jeb TV dekodera pakalpojumi);

283) pārraide ar virszemes digitālās

29ciparu televīzijas sistēmas (DVB-T) palīdzību (digitālās

30televīzijas pakalpojumi);

314) pārraide ar satelīta signālu

32uztverošo iekārtu palīdzību tieši pakalpojuma saņēmējam

33(satelīttelevīzijas pakalpojumi).

34Ziņojumā norādīts, ka BALTKOM

35varētu atrasties dominējošā stāvoklī tieši kabeļtelevīzijas

36pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētā. Tā tirgus daļa 2006.gadā pēc

37apgrozījuma bija lielāka par 40% (*).

38Kabeļtelevīzija (..) ir

39elektroniskie saziņas līdzekļi, kas raida noteiktam klausītāju

40vai skatītāju lokam - abonentiem - ar vienvirziena vai

41divvirzienu (interaktīvo) informācijas plūsmu, bet tie nav sakaru

42līdzekļi, ar kuru palīdzību abonenti var savstarpēji sazināties

43(Radio un televīzijas likuma 33.panta pirmā daļa).

44Kabeļtelevīzijas pakalpojuma

45nodrošināšanai ir nepieciešams kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana

46ir saistīta ar projektēšanas un izbūves izmaksām. Elektronisko

47sakaru komersants (šajā gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma

48sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā,

49dekodē signālu un pārraida to pa tīklu pieslēgtajiem abonentiem

50(mājsaimniecībām, viesnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam nav

51nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu

52iekārtas signāla uztveršanai, piemēram, satelīt­uztvērēji.

53Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas

54pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma

55pakalpojumu, jo tiek izmantots viens un tas pats kabeļtīkls.

56Kabeļtelevīzijas tīkla piekļuves veids ir otrais pēc izplatības

57(kabeļu modemu tehnoloģija). Apa­ratūra interaktīvas datu

58pārraides nolūkā tiek pieslēgta kabeļu televīzijas tīkliem, ko

59parasti veido, izmantojot koaksiālos vai optiskos (stikla

60šķiedras) kabeļus. Šāda veida platjoslas piekļuvi internetam Rīgā

61un citās lielākajās pilsētās sniedz vairāki kabeļu televīzijas

62operatori.

63No pieprasījuma puses

64kabeļtelevīzijas pakalpojumi, kuri tiek sniegti vienā pilsētā

65(mikrorajonā), nevar tikt aizvietoti ar pakalpojumiem, kuri tiek

66sniegti citā vietā, jo pakalpojuma sniegšana ir cieši saistīta ar

67kabeļtīkla esamību. Līdz ar to, kā arī saskaņā ar Konkurences

68padomes lēmumos1 nostiprināto praksi, par

69konkrēto ģeogrāfisko tirgu šajā gadījumā tiek uzskatīta vienas

70pilsētas teritorija.

71Faktiski konkurence

72kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū pastāv tur, kur ir dažādu

73tirgus dalībnieku tīklu pārklājums. Jēdziens "tīklu pārklājums"

74jāsaprot tā, ka pārklājums konkrētam abonentam dod iespēju

75izvēlēties starp diviem vai vairākiem kabeļtelevīzijas

76operatoriem.

77Saskaņā ar Ziņojumā ietverto

78informāciju BALTKOM plāno attīstīt kabeļtelevīzijas pakalpojumu

79sniegšanas tirgu Rīgas pilsētā, izmantojot savus elektronisko

80sakaru tīklus. BALTINET nedarbojas kabeļtelevīzijas sniegšanas

81pakalpojumu tirgū, kā arī neplāno attīstīt kabeļtelevīzijas

82pakalpojumus Rīgas pilsētā.

83Ziņojumā atsevišķi norādīts, ka

84"BALTINET elektronisko sakaru tīkls ir piemērojams interneta un

85datu pārraides pakalpojumu sniegšanai, bet ne citu elektronisko

86sakaru pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā kabeļtelevīzijas

87pakalpojumu sniegšanai". Kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanai

88BALTINET elektronisko sakaru tīkls nav piemērots tā tehnoloģisko

89īpatnību dēļ. Tīkls ir būvēts, izmantojot "vīto pāri", kas

90ierobežo tā caurlaides spēju līdz 100 MHz, taču TV signālu

91pārraides ir nepieciešams frekvenču diapazons līdz 855 MHz.

92Tādējādi, lai sniegtu kabeļtelevīzijas pakalpojumus,

93elektroniskais sakaru tīkls pilnībā izbūvējams no jauna,

94pielietojot citas tīkla būvniecības tehnoloģijas.

95Līdz ar to var secināt, ka

96apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts kabeļtelevīzijas

97pakalpojumu sniegšanas tirgus Rīgas pilsētā.

984.2. Balss telefonijas pakalpojuma

99tirgus

100Balss telefonijas pakalpojums ir

101publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas

102signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai

103tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru

104galaiekārtām reālajā laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko

105sakaru tīkls tiek izmantots balss telefonijas pakalpojumu

106sniegšanai, ir iespējams izdalīt balss telefoniju fiksētajā

107elektronisko sakaru tīklā un balss telefoniju mobilajā

108elektronisko sakaru tīklā.

109Līdz šim vērtējot balss

110telefonijas mazumtirdzniecības pakalpojumu fiksētajā elektronisko

111sakaru tīklā un mobilajā elektronisko sakaru tīklā savstarpēju

112aizvietojamību pēc cenas, funkcionalitātes un citiem faktoriem,

113Konkurences padome ir nonākusi pie secinājuma, ka minētie

114pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami.

115Konkrēto ģeogrāfisko tirgu

116Konkurences padome savos lēmumos2 līdz šim ir

117definējusi kā Latvijas Republikas teritoriju, jo Latvijas

118Republikas teritorijā konkurences apstākļi ir pietiekami līdzīgi

119visiem balss telefonijas pakalpojumu tirgus dalībniekiem.

120BALTKOM ir reģistrēts Regulatorā

121kā fiksētās vietējās balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs un

122mobilo balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs. BALTKOM fiksētās

123vietējās balss telefonijas pakalpojumus sniedz tikai Rīgā,

124izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Starptautisko balss

125telefonijas pakalpojumu BALTKOM nodrošina abonentiem savā

126elektronisko sakaru tīklā, noslēdzot starpsavienojuma līgumus ar

127elektronisko sakaru operatoriem SIA "LATTELENET", SIA "Latvijas

128Dzelzceļš", kuriem ir attiecīga piekļuve starptautiskajiem

129elektronisko sakaru tīkliem.

130BALTKOM nesniedz balss telefonijas

131pakalpojumus mobilajā elektronisko sakaru tīklā Latvijā, taču

132saskaņā ar Ziņojumā ietverto informāciju BALTKOM ir saņēmis

133numerācijas lietošanas tiesības uz 100 000 publisko mobilo

134telefonu tīklu numuriem.

135Ziņojumā ir norādīts, ka BALTINET

136ir reģistrējies Regulatorā kā balss telefonijas pakalpojumu

137sniedzējs, kā arī saņēmis lietošanā nacionālos resursus -

138numerācijas lietošanas tiesības uz simts publisko fiksēto

139telefonu tīklu pakalpojuma numuriem Rīgas numerācijas rajonā.

140BALTINET balss telefonijas pakalpojumus fiksētajā elektronisko

141sakaru tīklā nesniedz.

142Līdz ar to var secināt, ka

143apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts balss telefonijas

144pakalpojuma tirgus Latvijas Republikā.

1454.3. Interneta piekļuves

146pakalpojuma sniegšanas tirgus

147Publiskie interneta piekļuves

148pakalpojumi saskaņā ar Regulatora 26.01.2005. noteikumiem

149"Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu

150saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi,

151kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp galaiekārtu

152un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju

153u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu

154pārraides tīklā.

155Saskaņā ar Elektronisko sakaru

156likuma 1.panta 11.punktu interneta piekļuves pakalpojumi var tikt

157nodrošināti:

158- satelītu tīklos un fiksētos

159elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos,

160ieskaitot internetu);

161- mobilo zemes elektronisko sakaru

162tīklos;

163- tīklos, kurus izmanto radio un

164televīzijas signāla izplatīšanai;

165- kabeļtelevīzijas un kabeļradio

166tīklos;

167- elektrības kabeļu sistēmās,

168ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus.

169Interneta piekļuves sniedzējs ir

170komercsabiedrība vai organizācija, kas klientiem nodrošina

171piekļuvi tīklam Internet. Interneta piekļuves sniedzējs parasti

172iegādājas pieslēgumu no citām firmām, kurām ir tieši savienojumi

173ar internetu, un pārdod tālāk lietotājiem atsevišķas frekvenču

174joslas.

175Internets ir pasaules lielākais

176intertīkls, kas ietver lielu skaitu transkontinentālos,

177nacionālos, reģionālos un lokālos tīklus ar dažādām caurlaidības

178iespējām un izmantojamo kanālu tipiem. Pēc šīs definīcijas,

179interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem ir

180jādod iespēja piekļuvei ārvalstu interneta resursiem. Tātad, ja

181klients izmanto interneta piekļuves pakalpojumu, tad viennozīmīgi

182viņam ir iespējas arī piekļuvei ārvalstu interneta resursiem.

183Interneta vietējās piekļuves

184pakalpojumus galalietotājiem, kā arī šā pakalpojuma

185tālāksniedzējiem piedāvā vairāk nekā simts komercsabiedrības, kas

186ir vertikāli saistītas ar interneta starptautiskās piekļuves

187pakalpojuma sniedzējiem.

188Interneta piekļuves pakalpojumu

189sniegšanas tirgu ir iespējams sadalīt mazumtirdzniecības un

190vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū. BALTKOM, BALTINET, kā arī

191BALTKOM saistītie uzņēmumi SIA "LATTELENET" un SIA "Aldems"

192darbojas mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū, t.i., pakalpojumi

193tiek sniegti galalietotājiem.

194Interneta starptautiskās piekļuves

195pakalpojumus Latvijā sniedz SIA "Lattelecom", SIA "TELIA Latvija"

196u.c., kas minēto pakalpojumu sniedz interneta vietējās piekļuves

197pakalpojumu sniedzējiem, kas savukārt sniedz pakalpojumus

198lietotājiem vai citiem interneta pakalpojuma sniedzējiem. BALTKOM

199un BALTINET tieši nesniedz starptautiskās interneta piekļuves

200pakalpojumus, bet izmanto to elektronisko sakaru komersantu

201pakalpojumus, kuri to nodrošina.

202BALTKOM sniedz vietējās interneta

203piekļuves pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un Salaspilī,

204izmantojot savus elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM sais­tītais

205uzņēmums SIA "Aldems" sniedz interneta piekļuves pakalpojumus

206Jelgavā, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Citās

207Latvijas pilsētās un rajonos BALTKOM interneta piekļuves

208pakalpojumus nesniedz.

209BALTINET interneta piekļuves

210pakalpojumus sniedz tikai Rīgas pilsētas teritorijā, izmantojot

211savu elektronisko sakaru tīklu.

2124.4. Publisko datu un elektronisko

213ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus

214Publisko datu un elektronisko

215ziņojumu pārraides pakalpojumi ir "publiski pieejami elektronisko

216sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai

217maršrutēšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, izņemot

218publiskos interneta piekļuves, balss telefonijas, radio un

219televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos

220elektronisko sakaru tīklos".

221Datu pārraides pakalpojumus Rīgas

222pilsētas teritorijā un Salaspilī BALTKOM sniedz, izmantojot savus

223elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais uzņēmums SIA

224"Aldems" sniedz datu pārraides pakalpojumus Jelgavā, izmantojot

225savu elektronisko sakaru tīklu. Citās Latvijas pilsētās un

226rajonos BALTKOM datu pārraides pakalpojumus nesniedz.

227BALTINET publisko datu un

228elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus sniedz tikai Rīgas

229pilsētas teritorijā, izmantojot savu elektronisko sakaru

230tīklu.

231Ņemot vērā iepriekš minēto,

232Konkurences padome uzskata, ka šīs apvienošanās rezultātā tiek

233ietekmēti šādi tirgi: interneta piekļuves pakalpojuma tirgus un

234publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

235tirgus.