Par tirgus dalībnieku apvienošanos Lieta Nr.2211/07/10/14 Par SIA "Baltkom TV SIA" un SIA "Baltinet Data" apvienošanos

1BALTKOM dalībnieki ir SIA

2"ALĪNA" ar 99,92% no pamatkapitāla un VAS "Latvijas Valsts radio

3un televīzijas centrs" ar 0,08% no pamatkapitāla.

4BALTKOM darbības veidi pēc

5Vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijas un saskaņā ar

6sabiedrības statūtiem ir telesakari (64.2), radio un televīzijas

7darbība (92.2), ar kino un video saistītās darbības (92.1),

8inženiersistēmu montāža (45.3), ierakstu reprodukcija (22.3),

9individuālās lietošanas priekšmetu un sadzīves apa­ratūras un

10iekārtu remonts (52.7), pārējo mašīnu un iekārtu iznomāšana

11(71.3), datu apstrāde (72.3), ar datu bāzi saistītās darbības

12(72.4), tirgus un sabiedriskās domas izpēte (74.13), konsultēšana

13komercdarbībā un vadībzinībā (74.14), pārējo pakalpojumu

14sniegšana (93.0), citi Latvijas likumdošanā atļautie darbības

15veidi pēc NACE klasifikatora.

16Saskaņā ar 2005.gada 15.novembrī

17izsniegto Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk

18tekstā - Regulators) licenci BALTKOM ir tiesīgs sniegt šādus

19elektronisko sakaru pakalpojumus: fiksētās vietējās balss

20telefonijas pakalpojumi, datu un elektronisko ziņojumu pārraides

21pakalpojumi, nomāto līniju pakalpojumi, interneta piekļuves

22pakalpojumi, televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumi,

23mobilo balss telefonijas pakalpojumi.

24SIA "ALĪNA" ir tieša izšķiroša

25ietekme SIA "AKVAPARKS", SIA "LATTELENET". BALTKOM ir tieša

26izšķiroša ietekme a/s "TV LATVIJA", SIA "TV 24" un SIA "Aldems".

27Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē visas iepriekš

28uzskaitītās komercsabiedrības uzskatāmas par vienu tirgus

29dalībnieku.

30BALTINET vienīgais dalībnieks ir

31a/s "Balticom". BALTINET darbības veidi pēc Vispārējās

32ekonomiskās darbības klasifikācijas ir telesakari (64.2).

33Saskaņā ar 2005.gada 10.aprīlī

34izsniegto Regulatora licenci BALTINET ir tiesīgs sniegt šādus

35elektronisko sakaru pakalpojumus: fiksētās vietējās balss

36telefonijas pakalpojumi, interneta piekļuves un datu un

37elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi Rīgā un Rīgas

38rajonā.

39A/s "Balticom" ir tieša izšķiroša

40ietekme SIA "MFL Serviss", SIA "PROMAKS", SIA "SV-Nets", SIA

41"ERUM", SIA "THE SYSTEMS", SIA "ZEMGALES TĪKLI", SIA "UNINET",

42SIA "TEKALATS". Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē

43visas iepriekš uzskaitītās komercsabiedrības uzskatāmas par vienu

44tirgus dalībnieku.

1Apvienošanās paredzēta, BALTKOM

2iegādājoties 100% BALTINET kapitāla daļu no a/s "Balticom",

3saskaņā ar 20.08.2007. starp BALTKOM un a/s "Balticom" noslēgto

4priekšlīgumu.

5Pēc 100% BALTINET kapitāla daļu

6iegādes sabiedrības īpašuma un lietojuma tiesības saglabās

7BALTINET. Savukārt kontroles struktūra tiek noteikta atbilstoši

8Komerclikuma tiesību sadalījumam starp BALTINET valdi un

9BALTKOM.

10Konkurences likuma 15.panta pirmās

11daļas 3.punktā ir noteikts, ka tirgus dalībnieku apvienošanās ir

12"(..) tāds stāvoklis, kad (..) viens vai vairāki tirgus

13dalībnieki iegūst (..) tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār

14citu tirgus dalībnieku (..)".

15Līdz ar to iepriekš minētais

16darījums uzskatāms par tirgus dalībnieku apvienošanos Konkurences

17likuma 15.panta pirmās daļas 3.punkta izpratnē.

1Konkurences likuma 15.panta

2otrajā daļā noteikts, ka "Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši

3apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem,

4pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei par to ziņojumu

5saskaņā ar šā likuma 16. pantu, ja pastāv viens no šādiem

6nosacījumiem:

71) apvienošanās dalībnieku

8kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks

9kā 25 miljoni latu;

102) apvienošanā iesaistīto tirgus

11dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40

12procentus".

13Saskaņā ar Ziņojumā sniegto

14informāciju apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums, kas

15aprēķināts, ņemot vērā Ministru kabineta 26.10.2004. noteikumu

16Nr.897 "Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par

17tirgus dalībnieku apvienošanos" IV sadaļu "Apgrozījuma

18aprēķināšana", 2006.gadā nav bijis lielāks par 25 miljoniem latu.

19Līdz ar to neizpildās Konkurences likuma 15.panta otrās daļas

201.punktā paredzētais kritērijs.

21Vienlaicīgi Ziņojuma iesniedzējs

22norāda, ka BALTKOM varētu atrasties dominējošā stāvoklī

23kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētā, un tā tirgus

24daļa pārsniedz 40% (*). Ņemot vērā iespējamību, ka dominance

25vienā konkrētajā tirgū var veicināt tirgus varu citā konkrētajā

26tirgū, kā arī pamatojoties uz Konkurences likuma 15.panta otrās

27daļas 2.punktu, BALTKOM iesniedza Ziņojumu Konkurences

28padomei.

29Konkurences padome uzskata, ka

30minētās apvienošanās sakarā izpildās Konkurences likuma 15.panta

31otrās daļas 2.punktā paredzētais kritērijs, un plānotās

32apvienošanās dalībniekiem bija jāiesniedz ziņojums Konkurences

33padomei.

1Ziņojuma iesniedzējs uzskata,

2ka konkrētos preču tirgus, kuros darbojas BALTKOM, varētu definēt

3kā televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumu tirgus,

4interneta piekļuves pakalpojumu tirgus, publisko datu un

5elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus, balss

6telefonijas pakalpojumu tirgus. Savukārt konkrēto preču tirgu,

7kurā darbojas BALTINET, varētu definēt kā interneta piekļuves un

8datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgu.

94.1. Televīzijas un skaņas

10izplatīšanas pakalpojuma tirgus

11Radio un televīzijas likuma

122.panta 6.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir signālu

13pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas

14tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana. Savukārt raidīšana ir

15programmu sākotnēja izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes

16raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā

17veidā, lietojot radiofrekvenču spektru daļu starptautiskajos

18standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzijai)

19(Radio un televīzijas likuma 2.panta 8.punkts).

20Saskaņā ar Konkurences padomes

21rīcībā esošo informāciju pastāv šādas signāla pārraides

22tehnoloģijas:

231) pārraide ar kabeļtīkla

24palīdzību (kabeļtelevīzijas pakalpojumi);

252) pārraide ar individuālo

26mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmu (MMDS) jeb dekodera

27palīdzību (MMDS, jeb TV dekodera pakalpojumi);

283) pārraide ar virszemes digitālās

29ciparu televīzijas sistēmas (DVB-T) palīdzību (digitālās

30televīzijas pakalpojumi);

314) pārraide ar satelīta signālu

32uztverošo iekārtu palīdzību tieši pakalpojuma saņēmējam

33(satelīttelevīzijas pakalpojumi).

34Ziņojumā norādīts, ka BALTKOM

35varētu atrasties dominējošā stāvoklī tieši kabeļtelevīzijas

36pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētā. Tā tirgus daļa 2006.gadā pēc

37apgrozījuma bija lielāka par 40% (*).

38Kabeļtelevīzija (..) ir

39elektroniskie saziņas līdzekļi, kas raida noteiktam klausītāju

40vai skatītāju lokam - abonentiem - ar vienvirziena vai

41divvirzienu (interaktīvo) informācijas plūsmu, bet tie nav sakaru

42līdzekļi, ar kuru palīdzību abonenti var savstarpēji sazināties

43(Radio un televīzijas likuma 33.panta pirmā daļa).

44Kabeļtelevīzijas pakalpojuma

45nodrošināšanai ir nepieciešams kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana

46ir saistīta ar projektēšanas un izbūves izmaksām. Elektronisko

47sakaru komersants (šajā gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma

48sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā,

49dekodē signālu un pārraida to pa tīklu pieslēgtajiem abonentiem

50(mājsaimniecībām, viesnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam nav

51nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu

52iekārtas signāla uztveršanai, piemēram, satelīt­uztvērēji.

53Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas

54pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma

55pakalpojumu, jo tiek izmantots viens un tas pats kabeļtīkls.

56Kabeļtelevīzijas tīkla piekļuves veids ir otrais pēc izplatības

57(kabeļu modemu tehnoloģija). Apa­ratūra interaktīvas datu

58pārraides nolūkā tiek pieslēgta kabeļu televīzijas tīkliem, ko

59parasti veido, izmantojot koaksiālos vai optiskos (stikla

60šķiedras) kabeļus. Šāda veida platjoslas piekļuvi internetam Rīgā

61un citās lielākajās pilsētās sniedz vairāki kabeļu televīzijas

62operatori.

63No pieprasījuma puses

64kabeļtelevīzijas pakalpojumi, kuri tiek sniegti vienā pilsētā

65(mikrorajonā), nevar tikt aizvietoti ar pakalpojumiem, kuri tiek

66sniegti citā vietā, jo pakalpojuma sniegšana ir cieši saistīta ar

67kabeļtīkla esamību. Līdz ar to, kā arī saskaņā ar Konkurences

68padomes lēmumos1 nostiprināto praksi, par

69konkrēto ģeogrāfisko tirgu šajā gadījumā tiek uzskatīta vienas

70pilsētas teritorija.

71Faktiski konkurence

72kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū pastāv tur, kur ir dažādu

73tirgus dalībnieku tīklu pārklājums. Jēdziens "tīklu pārklājums"

74jāsaprot tā, ka pārklājums konkrētam abonentam dod iespēju

75izvēlēties starp diviem vai vairākiem kabeļtelevīzijas

76operatoriem.

77Saskaņā ar Ziņojumā ietverto

78informāciju BALTKOM plāno attīstīt kabeļtelevīzijas pakalpojumu

79sniegšanas tirgu Rīgas pilsētā, izmantojot savus elektronisko

80sakaru tīklus. BALTINET nedarbojas kabeļtelevīzijas sniegšanas

81pakalpojumu tirgū, kā arī neplāno attīstīt kabeļtelevīzijas

82pakalpojumus Rīgas pilsētā.

83Ziņojumā atsevišķi norādīts, ka

84"BALTINET elektronisko sakaru tīkls ir piemērojams interneta un

85datu pārraides pakalpojumu sniegšanai, bet ne citu elektronisko

86sakaru pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā kabeļtelevīzijas

87pakalpojumu sniegšanai". Kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanai

88BALTINET elektronisko sakaru tīkls nav piemērots tā tehnoloģisko

89īpatnību dēļ. Tīkls ir būvēts, izmantojot "vīto pāri", kas

90ierobežo tā caurlaides spēju līdz 100 MHz, taču TV signālu

91pārraides ir nepieciešams frekvenču diapazons līdz 855 MHz.

92Tādējādi, lai sniegtu kabeļtelevīzijas pakalpojumus,

93elektroniskais sakaru tīkls pilnībā izbūvējams no jauna,

94pielietojot citas tīkla būvniecības tehnoloģijas.

95Līdz ar to var secināt, ka

96apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts kabeļtelevīzijas

97pakalpojumu sniegšanas tirgus Rīgas pilsētā.

984.2. Balss telefonijas pakalpojuma

99tirgus

100Balss telefonijas pakalpojums ir

101publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas

102signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai

103tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru

104galaiekārtām reālajā laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko

105sakaru tīkls tiek izmantots balss telefonijas pakalpojumu

106sniegšanai, ir iespējams izdalīt balss telefoniju fiksētajā

107elektronisko sakaru tīklā un balss telefoniju mobilajā

108elektronisko sakaru tīklā.

109Līdz šim vērtējot balss

110telefonijas mazumtirdzniecības pakalpojumu fiksētajā elektronisko

111sakaru tīklā un mobilajā elektronisko sakaru tīklā savstarpēju

112aizvietojamību pēc cenas, funkcionalitātes un citiem faktoriem,

113Konkurences padome ir nonākusi pie secinājuma, ka minētie

114pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami.

115Konkrēto ģeogrāfisko tirgu

116Konkurences padome savos lēmumos2 līdz šim ir

117definējusi kā Latvijas Republikas teritoriju, jo Latvijas

118Republikas teritorijā konkurences apstākļi ir pietiekami līdzīgi

119visiem balss telefonijas pakalpojumu tirgus dalībniekiem.

120BALTKOM ir reģistrēts Regulatorā

121kā fiksētās vietējās balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs un

122mobilo balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs. BALTKOM fiksētās

123vietējās balss telefonijas pakalpojumus sniedz tikai Rīgā,

124izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Starptautisko balss

125telefonijas pakalpojumu BALTKOM nodrošina abonentiem savā

126elektronisko sakaru tīklā, noslēdzot starpsavienojuma līgumus ar

127elektronisko sakaru operatoriem SIA "LATTELENET", SIA "Latvijas

128Dzelzceļš", kuriem ir attiecīga piekļuve starptautiskajiem

129elektronisko sakaru tīkliem.

130BALTKOM nesniedz balss telefonijas

131pakalpojumus mobilajā elektronisko sakaru tīklā Latvijā, taču

132saskaņā ar Ziņojumā ietverto informāciju BALTKOM ir saņēmis

133numerācijas lietošanas tiesības uz 100 000 publisko mobilo

134telefonu tīklu numuriem.

135Ziņojumā ir norādīts, ka BALTINET

136ir reģistrējies Regulatorā kā balss telefonijas pakalpojumu

137sniedzējs, kā arī saņēmis lietošanā nacionālos resursus -

138numerācijas lietošanas tiesības uz simts publisko fiksēto

139telefonu tīklu pakalpojuma numuriem Rīgas numerācijas rajonā.

140BALTINET balss telefonijas pakalpojumus fiksētajā elektronisko

141sakaru tīklā nesniedz.

142Līdz ar to var secināt, ka

143apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts balss telefonijas

144pakalpojuma tirgus Latvijas Republikā.

1454.3. Interneta piekļuves

146pakalpojuma sniegšanas tirgus

147Publiskie interneta piekļuves

148pakalpojumi saskaņā ar Regulatora 26.01.2005. noteikumiem

149"Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu

150saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi,

151kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp galaiekārtu

152un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju

153u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu

154pārraides tīklā.

155Saskaņā ar Elektronisko sakaru

156likuma 1.panta 11.punktu interneta piekļuves pakalpojumi var tikt

157nodrošināti:

158- satelītu tīklos un fiksētos

159elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos,

160ieskaitot internetu);

161- mobilo zemes elektronisko sakaru

162tīklos;

163- tīklos, kurus izmanto radio un

164televīzijas signāla izplatīšanai;

165- kabeļtelevīzijas un kabeļradio

166tīklos;

167- elektrības kabeļu sistēmās,

168ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus.

169Interneta piekļuves sniedzējs ir

170komercsabiedrība vai organizācija, kas klientiem nodrošina

171piekļuvi tīklam Internet. Interneta piekļuves sniedzējs parasti

172iegādājas pieslēgumu no citām firmām, kurām ir tieši savienojumi

173ar internetu, un pārdod tālāk lietotājiem atsevišķas frekvenču

174joslas.

175Internets ir pasaules lielākais

176intertīkls, kas ietver lielu skaitu transkontinentālos,

177nacionālos, reģionālos un lokālos tīklus ar dažādām caurlaidības

178iespējām un izmantojamo kanālu tipiem. Pēc šīs definīcijas,

179interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem ir

180jādod iespēja piekļuvei ārvalstu interneta resursiem. Tātad, ja

181klients izmanto interneta piekļuves pakalpojumu, tad viennozīmīgi

182viņam ir iespējas arī piekļuvei ārvalstu interneta resursiem.

183Interneta vietējās piekļuves

184pakalpojumus galalietotājiem, kā arī šā pakalpojuma

185tālāksniedzējiem piedāvā vairāk nekā simts komercsabiedrības, kas

186ir vertikāli saistītas ar interneta starptautiskās piekļuves

187pakalpojuma sniedzējiem.

188Interneta piekļuves pakalpojumu

189sniegšanas tirgu ir iespējams sadalīt mazumtirdzniecības un

190vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū. BALTKOM, BALTINET, kā arī

191BALTKOM saistītie uzņēmumi SIA "LATTELENET" un SIA "Aldems"

192darbojas mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū, t.i., pakalpojumi

193tiek sniegti galalietotājiem.

194Interneta starptautiskās piekļuves

195pakalpojumus Latvijā sniedz SIA "Lattelecom", SIA "TELIA Latvija"

196u.c., kas minēto pakalpojumu sniedz interneta vietējās piekļuves

197pakalpojumu sniedzējiem, kas savukārt sniedz pakalpojumus

198lietotājiem vai citiem interneta pakalpojuma sniedzējiem. BALTKOM

199un BALTINET tieši nesniedz starptautiskās interneta piekļuves

200pakalpojumus, bet izmanto to elektronisko sakaru komersantu

201pakalpojumus, kuri to nodrošina.

202BALTKOM sniedz vietējās interneta

203piekļuves pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un Salaspilī,

204izmantojot savus elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM sais­tītais

205uzņēmums SIA "Aldems" sniedz interneta piekļuves pakalpojumus

206Jelgavā, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Citās

207Latvijas pilsētās un rajonos BALTKOM interneta piekļuves

208pakalpojumus nesniedz.

209BALTINET interneta piekļuves

210pakalpojumus sniedz tikai Rīgas pilsētas teritorijā, izmantojot

211savu elektronisko sakaru tīklu.

2124.4. Publisko datu un elektronisko

213ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus

214Publisko datu un elektronisko

215ziņojumu pārraides pakalpojumi ir "publiski pieejami elektronisko

216sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai

217maršrutēšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, izņemot

218publiskos interneta piekļuves, balss telefonijas, radio un

219televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos

220elektronisko sakaru tīklos".

221Datu pārraides pakalpojumus Rīgas

222pilsētas teritorijā un Salaspilī BALTKOM sniedz, izmantojot savus

223elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais uzņēmums SIA

224"Aldems" sniedz datu pārraides pakalpojumus Jelgavā, izmantojot

225savu elektronisko sakaru tīklu. Citās Latvijas pilsētās un

226rajonos BALTKOM datu pārraides pakalpojumus nesniedz.

227BALTINET publisko datu un

228elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus sniedz tikai Rīgas

229pilsētas teritorijā, izmantojot savu elektronisko sakaru

230tīklu.

231Ņemot vērā iepriekš minēto,

232Konkurences padome uzskata, ka šīs apvienošanās rezultātā tiek

233ietekmēti šādi tirgi: interneta piekļuves pakalpojuma tirgus un

234publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

235tirgus.

1Saskaņā ar Konkurences likuma

21.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus,

3kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu.

45.1. Konkrētās preces tirgus

5Konkurences likuma 1.panta

65.punktā noteikts, ka konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces

7tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo

8noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā

9pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes

10un lietošanas īpašības.

11Galvenais faktors, kas jāņem vērā,

12nosakot konkrētās preces tirgus robežas, ir patērētāju viedoklis

13par preču aizstājamību. Elektronisko sakaru pakalpojumi -

14interneta piekļuves pakalpojumi, publisko datu un elektronisko

15ziņojumu pārraides pakalpojumi, nomāto līniju pakalpojumi,

16fiksētās telefonijas pakalpojumi, televīzijas un skaņas

17izplatīšanas pakalpojumi, mobilās telefonijas pakalpojumi u.c. -

18pēc to raksturojošām īpašībām un pielietojuma iespējām nav

19savstarpēji aizvietojami no pieprasījuma (apmierina dažādas

20patērētāja vajadzības) un piedāvājuma puses. Līdz ar to iepriekš

21uzskaitītie elektronisko sakaru pakalpojumi veido atsevišķus

22konkrētās preces tirgus Konkurences likuma 1.panta 5.punkta

23izpratnē.

24Saskaņā ar Internet Access

25Services (interneta piekļuves pakalpojumi) definējumu ārvalstu

26interneta resursus nav iespējams atdalīt no vietējiem interneta

27resursiem. Ņemot vērā minēto, kā arī Konkurences padomes lēmumos

28nostiprināto praksi3, Konkurences padome

29uzskata, ka šajā lietā konkrētās preces tirgus ir interneta

30piekļuves pakalpojumu tirgus.

31Ņemot vērā to, ka BALTKOM un

32BALTINET savus elektronisko sakaru tīklus izmanto arī publisko

33datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

34nodrošināšanai, otrs ietekmētais konkrētās preces tirgus ir

35publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

36tirgus (turpmāk tekstā - datu pārraides pakalpojuma tirgus).

37Strikti nošķirt datu pārraides

38pakalpojumus no interneta piekļuves pakalpojumiem ir grūti. Datu

39pārraides gadījumā tiek slēgts līgums ar klientu (parasti tie ir

40lielie vai vidēji uzņēmumi), kurš pieprasa saslēgt datu

41pārsūtīšanas punktus, t.i., Virtual Private Network. "Virtuālais

42privātais tīkls (turpmāk tekstā - VPT) ir publiska datoru tīkla

43mezglu kopa, kas, izmantojot dažādas sistēmas, izveidota tā, lai

44kā datu pārsūtīšanas vidi izmantotu tīklu Internet. Šīs sistēmas

45izmanto šifrēšanu un citus drošības pasākumus, lai piekļuve

46tīklam būtu nodrošināta tikai autorizētiem lietotājiem un neviens

47cits datus nevarētu pārķert." Par papildu samaksu klients var

48saņemt piekļuves iespējas interneta pakalpojumam. Interneta

49piekļuves pakalpojumu parasti izmanto nelielie klienti un

50privātpersonas, taču tas nenozīmē, ka klienti nevar saņemt arī

51datu pārraides pakalpojumus (uzstādot paši attiecīgu iekārtu

52starp datu pārraides punktiem). Pēc iepriekš minētā un VPT

53definīcijas tehniski nav iespējams norobežot šos abus

54pakalpojumus4.

55Līdz ar to Konkurences padome šīs

56lietas ietvaros izskatīs interneta piekļuves un datu pārraides

57pakalpojuma tirgu, nenodalot tos.

585.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

59tirgus

60Konkurences likuma 1.panta

613.punktā noteikts, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

62ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās

63preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem,

64un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.

65Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

66teritorija, kurā patērētājiem ir ekonomiska iespēja nopirkt

67konkrētās preces. Ārpus šīs teritorijas patērētājs nevar

68iegādāties konkrētas preces vai to iegāde rada tam būtiskus

69papildu izdevumus; preču piegādātājs nevar pārdot konkrētās

70preces vai var to darīt uz ievērojami neizdevīgākiem

71nosacījumiem.

72Ziņojuma iesniedzējs kā konkrēto

73ģeogrāfisko tirgu ir norādījis Latvijas Republiku.

74Apvienošanās dalībnieki savā

7523.09.2007. vēstulē Nr.820/2 norāda, ka Rīgas pilsētas teritorijā

76konkurences apstākļi būtiski neatšķiras no citām vietām Latvijā.

77Rīgā darbojas viens dominējošais operators SIA "Lattelecom" un

78liels daudzums komersantu ar tirgus daļām, kas nepārsniedz 5%

79katram tirgus dalībniekam. Tāpat Ziņojuma iesniedzējs norāda, ka

80nepastāv būtiskas barjeras ienākšanai interneta piekļuves un datu

81pārraides pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētā.

82Taču ņemot vērā to, ka BALTINET

83sniedz interneta piekļuves un datu pārraides pakalpojumus tikai

84Rīgas pilsētas robežās, Konkurences padome uzskata, ka šīs lietas

85ietvaros konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Rīgas pilsētas

86teritorija.

875.3. Konkrētais tirgus

88Saskaņā ar Konkurences likuma

891.panta 4.punktu konkrētais tirgus nosakāms kā interneta

90piekļuves un datu pārraides pakalpojumu tirgus Rīgas pilsētas

91teritorijā.

1Konkurences apstākļi konkrētajā

2tirgū un apvienošanās darījuma ietekme uz tiem.

3Elektronisko sakaru līmeņa

4attīstība un tirgus situācija nosaka interneta pieslēgumu

5tehniskās iespējas un tarifu dažādību, piedāvājot klientiem

6lielāku pakalpojumu izvēli. Pateicoties elektronisko sakaru

7attīstībai, lietotājiem ir pieejami visdažādākie tehnoloģiskie

8risinājumi interneta pieslēgumu jomā.

9Latvijā ir izplatīti visi Eiropā

10pieejamie tehnoloģiju un interneta pieslēgumu veidi: sākot no

11iezvanpieejas līdz optiskajiem pieslēgumiem. Līdz 2007.gada

1221.martam elektronisko sakaru nozarē bija reģistrēti 469

13elektronisko sakaru komersanti, 402 no tiem sniedz publiskā

14interneta piekļuves pakalpojumus. Saskaņā ar Ziņojumam pievienotā

15pētījuma datiem Latvijā strauji pieaug to cilvēku skaits, kas

16internetu lieto mājās. Rezultāti rāda, ka gandrīz visiem

17interneta lietotājiem Latvijā šobrīd mājās ir datori (90%). No

18tiem 92% ir arī mājas interneta pieslēgums. Jaunākie pētījuma

19rezultāti parāda tendenci, ka arvien samazinās interneta

20lietotāju īpatsvara starpība starp Rīgu un pārējām Latvijas

21pilsētām. Par minēto liecina arī interneta pieslēgumu pieejamība

22mājās. Iepriekš minētie dati liecina, ka ar katru gadu interneta

23piekļuves pakalpojumus sāk lietot arvien vairāk Latvijas

24iedzīvotāju, tādējādi var secināt, ka pieaug pieprasījums pēc

25minētā pakalpojuma.

26BALTKOM un BALTINET interneta

27piekļuves un datu pārraides pakalpojumus sniedz tikai privātiem

28abonentiem, līdz ar to šīs lietas ietvaros apvienošanās

29dalībnieku, kā arī citu tirgus dalībnieku tirgus daļas tiks

30norādītas, ņemot vērā privāto klientu sektoru.

31Saskaņā ar Ziņojumā sniegto

32informāciju par lielākajiem interneta piekļuves un datu pārraides

33pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ir uzskatāmas šādas

34komercsabiedrības: SIA "Lattelecom", A/S "Balticom", SIA "Baltkom

35TV SIA", SIA "MiTs", SIA "Izzi" u.c. Iepriekš minēto

36komercsabiedrību tirgus daļas ir atspoguļotas sekojošās

37tabulās:

38Tabula Nr.1.

39Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu

40pārraides pakalpojumu tirgus lielums pēc privāto abonentu skaita

41(Latvijas Republika)

42Operators

432004.gads

442005.gads

452006.gads

46Abonentu skaits

47Tirgus daļa

48Abonentu skaits

49Tirgus daļa

50Abonentu skaits

51Tirgus daļa

52Lattelecom

53*

54*

55*

56*

57*

58*

59<40%

60<30%

61<30%

62Balticom

63A/S

64*

65*

66*

67*

68*

69*

70<5%

71<5%

72<5%

73Baltkom

74*

75*

76*

77*

78*

79*

80<5%

81<5%

82<5%

83Aldems

84*

85*

86*

87*

88*

89*

90<5%

91<5%

92<5%

93Promaks

94*

95*

96*

97*

98*

99*

100<5%

101<5%

102<5%

103Baltinet

104Data

105*

106*

107*

108*

109*

110*

111<5%

112<5%

113<5%

114MiTs

115*

116*

117*

118*

119*

120*

121<5%

122<5%

123<5%

124Izzi

125*

126*

127*

128*

129*

130*

131<5%

132<5%

133<5%

134ProNets

135*

136*

137*

138*

139*

140*

141<5%

142<5%

143<5%

144Citi

145operatori

146Rīgā

147kopā

148*

149*

150*

151*

152*

153*

154<20%

155<20%

156<20%

157Citi

158operatori

159reģionos

160kopā

161*

162*

163*

164*

165*

166*

167<50%

168<50%

169<50%

170Kopā

171*

172100%

173*

174100%

175*

176100%

177Tabula Nr.2.

178Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu

179pārraides pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma no privātiem

180klientiem, Ls (Latvijas Republika)

181Operators

1822004.gads

1832005.gads

1842006.gads

185Apgrozījums, Ls

186Tirgus daļa

187Apgrozījums, Ls

188Tirgus daļa

189Apgrozījums, Ls

190Tirgus daļa

191Lattelecom

192*

193*

194*

195*

196*

197*

198<80%

199<60%

200<60%

201Balticom

202A/S

203*

204*

205*

206*

207*

208*

209<5%

210<5%

211<5%

212Baltkom

213*

214*

215*

216*

217*

218*

219<5%

220<5%

221<5%

222Aldems

223*

224*

225*

226*

227*

228*

229<5%

230<5%

231<5%

232Promaks

233*

234*

235*

236*

237*

238*

239<5%

240<5%

241<5%

242Baltinet

243Data

244*

245*

246*

247*

248*

249*

250<5%

251<5%

252<5%

253MiTs

254*

255*

256*

257*

258*

259*

260<5%

261<5%

262<5%

263Izzi

264*

265*

266*

267*

268*

269*

270<5%

271<5%

272<5%

273ProNets

274*

275*

276*

277*

278*

279*

280<5%

281<5%

282<5%

283Citi

284operatori

285Rīgā

286kopā

287*

288*

289*

290*

291*

292*

293<5%

294<10%

295<10%

296Citi

297operatori

298reģionos

299kopā

300*

301*

302*

303*

304*

305*

306<20%

307<30%

308<30%

309Kopā

310*

311100%

312*

313100%

314*

315100%

316Tabulā Nr.1 un tabulā Nr.2

317atspoguļotie dati liecina par to, ka BALTKOM tirgus daļa

318interneta piekļuves un datu pārraides pakalpojuma tirgū Latvijā

319pēc apvienošanās nepārsniegs 5%.

320Taču, ņemot vērā to, ka šīs lietas

321ietvaros tiek vērtēts interneta piekļuves un datu pārraides

322pakalpojumu tirgus Rīgas pilsētas teritorijā, Konkurences padome

323pieprasīja no apvienošanās dalībniekiem papildu informāciju par

324situāciju konkrētajā tirgū.

325Pēc Ziņojuma iesniedzēja papildus

326sniegtās informācijas, Rīgas pilsētā interneta piekļuves un datu

327pārraides pakalpojumu tirgū strādā SIA "Lattelecom", a/s

328"Balticom", SIA "MiTs", SIA "Izzi", SIA "ProNets", SIA "Neolains"

329utt. To komercsabiedrību tirgus daļas, kas sniedz interneta

330piekļuves un datu pārraides pakalpojumus Rīgā, ir atspoguļotas

331sekojošās tabulās:

332Tabula Nr.3.

333Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu

334pārraides pakalpojumu tirgus lielums pēc privāto abonentu skaita

335(Rīgas pilsēta)

336Operators

3372004.gads

3382005.gads

3392006.gads

340Abonentu skaits

341Tirgus daļa

342Abonentu skaits

343Tirgus daļa

344Abonentu skaits

345Tirgus daļa

346Operators

3472004.gads

3482005.gads

3492006.gads

350Abonentu skaits

351Tirgus daļa

352Abonentu skaits

353Tirgus daļa

354Abonentu skaits

355Tirgus daļa

356Lattelecom

357*

358*

359*

360*

361*

362*

363<50%

364<40%

365<40%

366Balticom

367A/S

368*

369*

370*

371*

372*

373*

374<10%

375<10%

376<10%

377Baltkom

378*

379*

380*

381*

382*

383*

384<5%

385<10%

386<10%

387Promaks

388*

389*

390*

391*

392*

393*

394<5%

395<5%

396<5%

397Baltinet

398Data

399*

400*

401*

402*

403*

404*

405<5%

406<5%

407<5%

408MFL

409Serviss

410*

411*

412*

413*

414*

415*

416<5%

417<5%

418<5%

419Tekalats

420*

421*

422*

423*

424*

425*

426<5%

427<5%

428<5%

429Uninet

430*

431*

432*

433*

434*

435*

436<5%

437<5%

438<5%

439SV

440Nets

441*

442*

443*

444*

445*

446*

447<5%

448<5%

449<5%

450MiTs

451*

452*

453*

454*

455*

456*

457<5%

458<5%

459<5%

460Izzi

461*

462*

463*

464*

465*

466*

467<5%

468<10%

469<10%

470ProNets

471*

472*

473*

474*

475*

476*

477<5%

478<5%

479<5%

480Edan,

481ProMedia,

4824net

483*

484*

485*

486*

487*

488*

489<5%

490<5%

491<5%

492Neolains

493*

494*

495*

496*

497*

498*

499<5%

500<5%

501<5%

502MP

503Elektronika

504*

505*

506*

507*

508*

509*

510<5%

511<5%

512<5%

513Gravis

514Net

515*

516*

517*

518*

519*

520*

521<5%

522<5%

523<5%

524CityNet

525*

526*

527*

528*

529*

530*

531<5%

532<5%

533<5%

534Global

535DVA

536*

537*

538*

539*

540*

541*

542<5%

543<5%

544<5%

545Šilale

546LTD

547*

548*

549*

550*

551*

552*

553<5%

554<5%

555<5%

556PIT

557*

558*

559*

560*

561*

562*

563<5%

564<5%

565<5%

566FastNet

567*

568*

569*

570*

571*

572*

573<5%

574<5%

575<5%

576I-net

577*

578*

579*

580*

581*

582*

583<5%

584<5%

585<5%

586Telenet

587*

588*

589*

590*

591*

592*

593<5%

594<5%

595<5%

596Neonet

597*

598*

599*

600*

601*

602*

603<5%

604<5%

605<5%

606Spektrs

607*

608*

609*

610*

611*

612*

613<5%

614<5%

615<5%

616Jucom

617*

618*

619*

620*

621*

622*

623<5%

624<5%

625<5%

626Nite

627Datoru sistēmas

628*

629*

630*

631*

632*

633*

634<5%

635<5%

636<5%

637DTG

638*

639*

640*

641*

642*

643*

644<5%

645<5%

646<5%

647Citi

648operatori Rīgā kopā (~20 komercsabiedrības)

649*

650*

651*

652*

653*

654*

655<10%

656<5%

657<5%

658Kopā

659*

660100%

661*

662100%

663*

664100%

665Tabula Nr.4.

666Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu

667pārraides pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma no privātiem

668klientiem, Ls (Rīgas pilsēta)

669Operators

6702004.gads

6712005.gads

6722006.gads

673Apgrozījums, Ls

674Tirgus daļa

675Apgrozījums, Ls

676Tirgus daļa

677Apgrozījums, Ls

678Tirgus daļa

679Lattelecom

680*

681*

682*

683*

684*

685*

686<90%

687<70%

688<70%

689Balticom

690A/S

691*

692*

693*

694*

695*

696*

697<5%

698<10%

699<10%

700Baltkom

701*

702*

703*

704*

705*

706*

707<5%

708<5%

709<5%

710Promaks

711*

712*

713*

714*

715*

716*

717<5%

718<5%

719<5%

720Baltinet

721Data

722*

723*

724*

725*

726*

727*

728<5%

729<5%

730<5%

731MFL

732Serviss

733*

734*

735*

736*

737*

738*

739<5%

740<5%

741<5%

742Tekalats

743*

744*

745*

746*

747*

748*

749<5%

750<5%

751<5%

752Uninet

753*

754*

755*

756*

757*

758*

759<5%

760<5%

761<5%

762SV

763Nets

764*

765*

766*

767*

768*

769*

770<5%

771<5%

772<5%

773MiTs

774*

775*

776*

777*

778*

779*

780<5%

781<5%

782<5%

783Izzi

784*

785*

786*

787*

788*

789*

790<5%

791<5%

792<5%

793ProNets

794*

795*

796*

797*

798*

799*

800<5%

801<5%

802<5%

803Edan,

804ProMedia,

8054net

806*

807*

808*

809*

810*

811*

812<5%

813<5%

814<5%

815Neolains

816*

817*

818*

819*

820*

821*

822<5%

823<5%

824<5%

825MP

826Elektronika

827*

828*

829*

830*

831*

832*

833<5%

834<5%

835<5%

836Gravis

837Net

838*

839*

840*

841*

842*

843*

844<5%

845<5%

846<5%

847CityNet

848*

849*

850*

851*

852*

853*

854<5%

855<5%

856<5%

857Global

858DVA

859*

860*

861*

862*

863*

864*

865<5%

866<5%

867<5%

868Šilale

869LTD

870*

871*

872*

873*

874*

875*

876<5%

877<5%

878<5%

879PIT

880*

881*

882*

883*

884*

885*

886<5%

887<5%

888<5%

889FastNet

890*

891*

892*

893*

894*

895*

896<5%

897<5%

898<5%

899I-net

900*

901*

902*

903*

904*

905*

906<5%

907<5%

908<5%

909Telenet

910*

911*

912*

913*

914*

915*

916<5%

917<5%

918<5%

919Neonet

920*

921*

922*

923*

924*

925*

926<5%

927<5%

928<5%

929Spektrs

930*

931*

932*

933*

934*

935*

936<5%

937<5%

938<5%

939Jucom

940*

941*

942*

943*

944*

945*

946<5%

947<5%

948<5%

949Nite

950Datoru sistēmas

951*

952*

953*

954*

955*

956*

957<5%

958<5%

959<5%

960DTG

961*

962*

963*

964*

965*

966*

967<5%

968<5%

969<5%

970Citi

971operatori Rīgā kopā (~20 komercsabiedrības)

972*

973*

974*

975*

976*

977*

978<5%

979<5%

980<5%

981Kopā

982*

983100%

984*

985100%

986*

987100%

988Konkurences padome konstatēja, ka

989Rīgas pilsētas robežās situācija interneta piekļuves un datu

990pārraides tirgū būtiski neatšķiras no situācijas Latvijas

991Republikā kopumā. Par lielāko interneta piekļuves un datu

992pārraides pakalpojumu tirgus dalībnieku Rīgā atzīstams SIA

993"Lattelecom", kura tirgus daļa 2006.gadā pēc apgrozījuma bija

994mazāka par 70%. Savukārt BALTINET tirgus daļa 2006.gadā pēc

995apgrozījuma bija mazāka par 5%. Ņemot vērā pārējo interneta

996piekļuves un datu pārraides pakalpojuma sniedzēju tirgus daļas

997attiecīgajā tirgū, secināms, ka ir grūti konkurēt ar tādu

998elektronisko sakaru pakalpojumu komersantu kā SIA

999"Lattelecom".

1000Saskaņā ar Ziņojumā iesniegto

1001informāciju BALTINET elektronisko sakaru tīkls ir uzbūvēts

1002Imantā, Iļguciemā, Daugavgrīvā un Sarkandaugavā. Imantā,

1003Iļguciemā un Daugavgrīvā BALTINET faktiski konkurē ar BALTKOM, jo

1004minētajos rajonos apvienošanās dalībniekiem pastāv elektronisko

1005sakaru tīklu pārklājums. Tāpat apvienošanās dalībnieki

1006norāda5, ka "Rīgas teritorijā iedzīvotājiem

1007vienas mājas robežās ir izvēles iespēja starp vismaz diviem

1008interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējiem".

1009Konkrētajā tirgū pastāv šādas

1010ienākšanas barjeras: 1) tirgū ir pakalpojuma sniedzējs, kas

1011sasniedzis tāda mēroga ekonomiju, kas ļauj nodrošināt plašu

1012elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanu, ko patērētājiem ir

1013izdevīgāk abonēt kopā ar interneta piekļuves pakalpojumiem

1014(Lattelecom grupas apgrozījums 2006.finanšu gadā Latvijā bijis -

1015LVL 143 712 0006); 2) izmaksas

1016infrastruktūras izbūvei; 3) pieeja vietējai elektronisko sakaru

1017infrastruktūrai (SIA "Lattelecom" kabeļu kanalizācijas īpašuma

1018tiesības); 4) administratīvās barjeras (alternatīvās elektronisko

1019sakaru infrastruktūras izveidei ir nepieciešami vairāku valsts

1020institūciju saskaņojumi un atļaujas).

1021Saskaņā ar Ziņojumā ietverto

1022informāciju 2006.gadā interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēju

1023abonentu skaits bija nedaudz mazāks par 130 000. Pēc

1024prognozēm, kopējais abonentu skaits līdz 2009.gada beigām Rīgā

1025pieaugs līdz 180 000 (proporcionāli abonentu skaits starp

1026pakalpojumu sniedzējiem nemainīsies)7.

1027Konkurences padomes rīcībā esošā informācija liecina par

1028interneta pakalpojuma pieaugošu popularitāti. Interneta piekļuves

1029pakalpojumu tirgus nav piesātināts, un tirgū pastāv brīvs

1030pieprasījums. Ņemot vērā minēto, kā arī vērtējamās ģeogrāfiskās

1031teritorijas - Rīgas pilsētas - īpatnības (iedzīvotāju skaits un

1032augsts blīvums), secināms, ka ienākšanai konkrētajā tirgū

1033nepastāv būtiskas barjeras, jo šādās teritorijās sākotnējās

1034investīcijas nes ātrāku atdevi nekā citur. Līdz ar to Konkurences

1035padome uzskata, ka pastāvošās barjeras nevar būtiski ierobežot

1036jauno tirgus dalībnieku ienākšanu vai esošo tirgus dalībnieku

1037paplašināšanos interneta piekļuves un datu pārraides pakalpojumu

1038tirgū. Tāpat Konkurences padome secina, ka apvienošanās rezultātā

1039neradīsies papildu barjeras ienākšanai konkrētajā tirgū.

1040Apvienošanās sekmēs efektīvāku konkurenci konkrētajos tirgos, jo

1041tādējādi tiks veicināta dominējošā uzņēmuma SIA "Lattelecom"

1042konkurenta konkurētspēja.

1043Ņemot vērā iepriekš minēto,

1044Konkurences padome uzskata, ka BALTKOM un BALTINET apvienošanās

1045darījuma rezultātā situācija interneta piekļuves un datu

1046pārraides pakalpojuma tirgū Rīgas pilsētā būtiski nemainīsies,

1047tāpat neradīsies BALTKOM dominējošais stāvoklis, kā arī nenotiks

1048konkurences būtiska samazināšanās.

1049Konkurences likuma 16.panta trešā

1050daļa nosaka, ka Konkurences padome ar lēmumu aizliedz

1051apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais

1052stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā

1053konkrētajā tirgū. Konkurences likuma 16.panta ceturtā daļa

1054nosaka, ka, ja paziņotā tirgus dalībnieku apvienošanās neizraisa

1055šā panta trešajā daļā minētās sekas, Konkurences padome pieņem

1056lēmumu, ar kuru atļauj apvienošanos.

1057Saskaņā ar lietas izpētes gaitā

1058secināto Konkurences padome konstatē, ka neizpildās Konkurences

1059likuma 16.panta trešajā daļā minētās pazīmes un apvienošanās

1060saskaņā ar Konkurences likuma 16.panta ceturto daļu ir

1061atļaujama.

1062Ņemot vērā iepriekš minēto un

1063pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 5.punktu,

106415.panta pirmās daļas 3.punktu un otrās daļas 2.punktu, 16.panta

1065pirmo un ceturto daļu, Konkurences padome

1066nolēma:

1067atļaut SIA "Baltkom TV SIA" un SIA

1068"Baltinet Data" apvienošanos, kas paredzēta, SIA "Baltkom TV SIA"

1069iegūstot izšķirošu ietekmi SIA "Baltinet Data".

1070Saskaņā ar Konkurences likuma 8.

1071panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt

1072Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā

1073stāšanās dienas.

1074(*) -

1075Ierobežotas pieejamības informācija.

10761

1077Konkurences padomes 20.02.2004. lēmums Nr. 16 lietā Nr.

1078712/03/05/10 Par SIA "Baltkom TV SIA" 04.11.2003. iesniegumu "Par

1079tirgus dalībnieku apvienošanos"; Konkurences padomes 23.09.2005.

1080lēmums Nr. 47 lietā Nr.463/05/10/2 Par SIA "Baltkom TV SIA"

108120.05.2005. ziņojumu "Par tirgus dalībnieku apvienošanos".

10822

1083Konkurences padomes 30.09.2005. lēmums Nr.48 lietā Nr.

1084497/05/10/3 Par SIA "Lattelekom" 30.05.2005. ziņojumu "Par tirgus

1085dalībnieku apvienošanos"; Konkurences padomes 20.04.2006. lēmums

1086Nr. 34 lietā "Par SIA "Jūlija O" 13.03.2006. iesniegumu Nr.

108706/03-13/190-159".

10883

1089Konkurences padomes 30.09.2005. lēmums Nr.48 lietā Nr.

1090497/05/10/3 Par SIA "Lattelekom" 30.05.2005. ziņojumu "Par tirgus

1091dalībnieku apvienošanos"; Konkurences padomes 20.04.2006. lēmums

1092Nr. 34 lietā "Par SIA "Jūlija O" 13.03.2006. iesniegumu Nr.

109306/03-13/190-159".

10944

1095Konkurences padomes 30.09.2005. lēmums Nr.48 lietā Nr.

1096497/05/10/3 Par SIA "Lattelekom" 30.05.2005. ziņojumu "Par tirgus

1097dalībnieku apvienošanos".

10985

109923.09.2007. vēstule Nr. 820/2.

11006

1101SIA "Lattelecom" peļņa. Skat. Internetā:

1102http://www.lattelecom.technology.lv/category.asp?catID

1103=1646&ID=17017 (uz 24.08.2007.)