Par tirgus dalībnieku apvienošanos Lieta Nr.2308/07/10/16 Par SIA "Baltkom TV SIA" un SIA "MFL Serviss" apvienošanos

1BALTKOM dalībnieki ir SIA

2"ALĪNA" ar 99,92% no pamatkapitāla un VAS "Latvijas Valsts radio

3un televīzijas centrs" ar 0,08% no pamatkapitāla.

4BALTKOM darbības veidi pēc

5Vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijas un saskaņā ar

6sabiedrības statūtiem ir telesakari (64.2), radio un televīzijas

7darbība (92.2), ar kino un video saistītās darbības (92.1),

8inženiersistēmu montāža (45.3), ierakstu reprodukcija (22.3),

9individuālās lietošanas priekšmetu un sadzīves aparatūras un

10iekārtu remonts (52.7), pārējo mašīnu un iekārtu iznomāšana

11(71.3), datu apstrāde (72.3), ar datu bāzi saistītās darbības

12(72.4), tirgus un sabiedriskās domas izpēte (74.13), konsultēšana

13komercdarbībā un vadībzinībā (74.14), pārējo pakalpojumu

14sniegšana (93.0), citi Latvijas likumdošanā atļautie darbības

15veidi pēc NACE klasifikatora.

16Saskaņā ar 2005.gada 15.novembrī

17izsniegto Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk

18tekstā - Regulators) licenci BALTKOM ir tiesīgs sniegt šādus

19elektronisko sakaru pakalpojumus: fiksētās vietējās balss

20telefonijas pakalpojumi, datu un elektronisko ziņojumu pārraides

21pakalpojumi, nomāto līniju pakalpojumi, interneta piekļuves

22pakalpojumi, televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumi,

23mobilo balss telefonijas pakalpojumi.

24SIA "ALĪNA" ir tieša izšķiroša

25ietekme SIA "AKVAPARKS", SIA "LATTELENET". BALTKOM ir tieša

26izšķiroša ietekme a/s "TV LATVIJA", SIA "TV 24", SIA "Aldems",

27SIA "Baltinet Data", SIA "Promaks". Konkurences likuma 1.panta

289.punkta izpratnē visas iepriekš uzskaitītās komercsabiedrības

29uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku.

30MFL Serviss vienīgais dalībnieks

31ir a/s "Balticom". MFL Serviss darbības veidi pēc Vispārējās

32ekonomiskās darbības klasifikācijas ir telesakari (64.2).

33Saskaņā ar 2005.gada 13.oktobrī

34izsniegto Regulatora licenci MFL Serviss ir tiesīgs sniegt

35interneta piekļuves pakalpojumus Rīgā un Rīgas rajonā.

36A/s "Balticom" ir tieša izšķiroša

37ietekme SIA "SV-Nets", SIA "ERUM", SIA "THE SYSTEMS", SIA

38"ZEMGALES TĪKLI", SIA "UNINET", SIA "TEKALATS". Konkurences

39likuma 1.panta 9.punkta izpratnē visas iepriekš uzskaitītās

40komercsabiedrības uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku.

1Apvienošanās paredzēta, BALTKOM

2iegādājoties 100% MFL Serviss kapitāla daļu no a/s "Balticom",

3saskaņā ar 27.08.2007. starp BALTKOM un a/s "Balticom" noslēgto

4priekšlīgumu.

5Pēc 100% MFL Serviss kapitāla daļu

6iegādes sabiedrības īpašuma un lietojuma tiesības saglabās MFL

7Serviss. Savukārt kontroles struktūra tiek noteikta atbilstoši

8Komerclikuma tiesību sadalījumam starp MFL Serviss valdi un

9BALTKOM.

10Konkurences likuma 15.panta pirmās

11daļas 3.punktā ir noteikts, ka tirgus dalībnieku apvienošanās ir

12"(…) tāds stāvoklis, kad (…) viens vai vairāki tirgus dalībnieki

13iegūst (…) tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus

14dalībnieku (…)".

15Līdz ar to iepriekš minētais

16darījums uzskatāms par tirgus dalībnieku apvienošanos Konkurences

17likuma 15.panta pirmās daļas 3.punkta izpratnē.

1Konkurences likuma 15. panta

2otrajā daļā noteikts, ka "Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši

3apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem,

4pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei par to ziņojumu

5saskaņā ar šā likuma 16. pantu, ja pastāv viens no šādiem

6nosacījumiem:

71) apvienošanās dalībnieku

8kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks

9kā 25 miljoni latu;

102) apvienošanā iesaistīto tirgus

11dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40

12procentus."

13Saskaņā ar Ziņojumā sniegto

14informāciju apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums, kas

15aprēķināts, ņemot vērā Ministru kabineta 26.10.2004. noteikumu

16Nr.897 "Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par

17tirgus dalībnieku apvienošanos" IV sadaļu "Apgrozījuma

18aprēķināšana", 2006.gadā nav bijis lielāks par 25 miljoniem latu.

19Līdz ar to neizpildās Konkurences likuma 15.panta otrās daļas

201.punktā paredzētais kritērijs.

21Vienlaicīgi Ziņojuma iesniedzējs

22norāda, ka BALTKOM varētu atrasties dominējošā stāvoklī

23kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētā, un tā tirgus

24daļa pārsniedz 40%.

25Ņemot vērā iespējamību, ka

26dominance vienā konkrētajā tirgū var veicināt tirgus varu citā

27konkrētajā tirgū, kā arī pamatojoties uz Konkurences likuma

2815.panta otrās daļas 2.punktu, BALTKOM iesniedza Ziņojumu

29Konkurences padomei.

30Konkurences padome uzskata, ka

31minētās apvienošanās sakarā izpildās Konkurences likuma 15.panta

32otrās daļas 2.punktā paredzētais kritērijs, un plānotās

33apvienošanās dalībniekiem bija jāiesniedz ziņojums Konkurences

34padomei.

1Ziņojuma iesniedzējs uzskata,

2ka konkrētos preču tirgus, kuros darbojas BALTKOM, varētu definēt

3kā televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumu tirgus,

4interneta piekļuves pakalpojumu tirgus, publisko datu un

5elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus, balss

6telefonijas pakalpojumu tirgus. Savukārt konkrēto preču tirgu,

7kurā darbojas MFL Serviss, varētu definēt kā interneta piekļuves

8un datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

9tirgus.

104. 1. Televīzijas un skaņas

11izplatīšanas pakalpojumu tirgus

12Radio un televīzijas likuma

132.panta 6.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir signālu

14pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas

15tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana. Savukārt raidīšana ir

16programmu sākotnēja izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes

17raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā

18veidā, lietojot radiofrekvenču spektru daļu starptautiskajos

19standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzijai)

20(Radio un televīzijas likuma 2.panta 8.punkts).

21Saskaņā ar Konkurences padomes

22rīcībā esošo informāciju pastāv šādas signāla pārraides

23tehnoloģijas:

241) pārraide ar kabeļtīkla

25palīdzību (kabeļtelevīzijas pakalpojumi);

262) pārraide ar individuālo

27mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmu (MMDS) jeb dekodera

28palīdzību (MMDS jeb TV dekodera pakalpojumi);

293) pārraide ar virszemes digitālās

30ciparu televīzijas sistēmas (DVB-T) palīdzību (digitālās

31televīzijas pakalpojumi);

324) pārraide ar satelīta signālu

33uztverošo iekārtu palīdzību tieši pakalpojuma saņēmējam

34(satelīttelevīzijas pakalpojumi).

35Ziņojumā norādīts, ka BALTKOM

36varētu atrasties dominējošā stāvoklī tieši kabeļtelevīzijas

37pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētā. Tā tirgus daļa 2006.gadā pēc

38apgrozījuma bija lielāka par 40%.

39Kabeļtelevīzija (...) ir

40elektroniskie saziņas līdzekļi, kas raida noteiktam klausītāju

41vai skatītāju lokam - abonentiem - ar vienvirziena vai

42divvirzienu (interaktīvo) informācijas plūsmu, bet tie nav sakaru

43līdzekļi, ar kuru palīdzību abonenti var savstarpēji sazināties

44(Radio un televīzijas likuma 33.panta pirmā daļa).

45Kabeļtelevīzijas pakalpojuma

46nodrošināšanai ir nepieciešams kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana

47ir saistīta ar projektēšanas un izbūves izmaksām. Elektronisko

48sakaru komersants (šajā gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma

49sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā,

50dekodē signālu un pārraida to pa tīklu pieslēgtajiem abonentiem

51(mājsaimniecībām, viesnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam nav

52nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu

53iekārtas signāla uztveršanai, piemēram, satelītuztvērēji.

54Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas

55pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma

56pakalpojumu, jo tiek izmantots viens un tas pats kabeļtīkls.

57Kabeļtelevīzijas tīkla piekļuves veids ir otrais pēc izplatības

58(kabeļu modemu tehnoloģija). Aparatūra inter­aktīvas datu

59pārraides nolūkā tiek pieslēgta kabeļu televīzijas tīkliem, ko

60parasti veido, izmantojot koaksiālos vai optiskos (stikla

61šķiedras) kabeļus. Šāda veida platjoslas piekļuvi internetam Rīgā

62un citās lielākajās pilsētās sniedz vairāki kabeļu televīzijas

63operatori.

64No pieprasījuma puses

65kabeļtelevīzijas pakalpojumi, kuri tiek sniegti vienā pilsētā

66(mikrorajonā), nevar tikt aizvietoti ar pakalpojumiem, kuri tiek

67sniegti citā vietā, jo pakalpojuma sniegšana ir cieši saistīta ar

68kabeļtīkla esamību. Līdz ar to, kā arī saskaņā ar Konkurences

69padomes lēmumos1 nostiprināto praksi par konkrēto

70ģeogrāfisko tirgu šajā gadījumā tiek uzskatīta vienas pilsētas

71teritorija.

72Faktiski konkurence

73kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū pastāv tur, kur ir dažādu

74tirgus dalībnieku tīklu pārklājums. Jēdziens "tīklu pārklājums"

75jāsaprot tā, ka pārklājums konkrētam abonentam dod iespēju

76izvēlēties starp diviem vai vairākiem kabeļtelevīzijas

77operatoriem.

78Saskaņā ar Ziņojumā ietverto

79informāciju BALTKOM plāno attīstīt kabeļtelevīzijas pakalpojumu

80sniegšanas tirgu Rīgas pilsētā, izmantojot savus elektronisko

81sakaru tīklus. MFL Serviss nedarbojas kabeļtelevīzijas sniegšanas

82pakalpojumu tirgū, kā arī neplāno attīstīt kabeļtelevīzijas

83pakalpojumus Rīgas pilsētā.

84Ziņojumā atsevišķi norādīts, ka

85"MFL Serviss elektronisko sakaru tīkls ir piemērojams interneta

86un datu pārraides pakalpojumu sniegšanai, bet ne citu

87elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā

88kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanai". Kabeļtelevīzijas

89pakalpojumu sniegšanai MFL Serviss elektronisko sakaru tīkls nav

90piemērots tā tehnoloģisko īpatnību dēļ. Tīkls ir būvēts,

91izmantojot "vīto pāri", kas ierobežo tā caurlaides spēju līdz 100

92MHz, taču TV signālu pārraidei ir nepieciešams frekvenču

93diapazons līdz 855 MHz. Tādējādi, lai sniegtu kabeļtelevīzijas

94pakalpojumus, elektroniskais sakaru tīkls pilnībā izbūvējams no

95jauna, pielietojot citas tīkla būvniecības tehnoloģijas.

96Līdz ar to var secināt, ka

97apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts kabeļtelevīzijas

98pakalpojumu sniegšanas tirgus Rīgas pilsētā.

994.2. Balss telefonijas pakalpojuma

100tirgus

101Balss telefonijas pakalpojums ir

102publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas

103signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai

104tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru

105galaiekārtām reālajā laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko

106sakaru tīkls tiek izmantots balss telefonijas pakalpojumu

107sniegšanai, ir iespējams izdalīt balss telefoniju fiksētajā

108elektronisko sakaru tīklā un balss telefoniju mobilajā

109elektronisko sakaru tīklā.

110Līdz šim, vērtējot balss

111telefonijas mazumtirdzniecības pakalpojumu fiksētajā elektronisko

112sakaru tīklā un mobilajā elektronisko sakaru tīklā savstarpēju

113aizvietojamību pēc cenas, funkcionalitātes un citiem faktoriem,

114Konkurences padome ir nonākusi pie secinājuma, ka minētie

115pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami.

116Konkrēto ģeogrāfisko tirgu

117Konkurences padome savos lēmumos2 līdz šim ir

118definējusi kā Latvijas Republikas teritoriju, jo Latvijas

119Republikas teritorijā konkurences apstākļi ir pietiekami līdzīgi

120visiem balss telefonijas pakalpojumu tirgus dalībniekiem.

121BALTKOM ir reģistrēts Regulatorā

122kā fiksētās vietējās balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs un

123mobilo balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs. BALTKOM fiksētās

124vietējās balss telefonijas pakalpojumus sniedz tikai Rīgā,

125izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Starptautisko balss

126telefonijas pakalpojumu BALTKOM nodrošina abonentiem savā

127elektronisko sakaru tīklā, noslēdzot starpsavienojuma līgumus ar

128elektronisko sakaru operatoriem SIA "LATTELENET", SIA "Latvijas

129Dzelzceļš", kuriem ir attiecīga piekļuve starptautiskajiem

130elektronisko sakaru tīkliem.

131BALTKOM nesniedz balss telefonijas

132pakalpojumus mobilajā elektronisko sakaru tīklā Latvijā, taču

133saskaņā ar Ziņojumā ietverto informāciju BALTKOM ir saņēmis

134numerācijas lietošanas tiesības uz 100 000 publisko mobilo

135telefonu tīklu numuriem. BALTKOM saistītais uzņēmums SIA

136"Baltinet Data" ir reģistrējies Regulatorā kā balss telefonijas

137pakalpojumu sniedzējs, kā arī saņēmis lietošanā nacionālos

138resursus - numerācijas lietošanas tiesības uz simts publisko

139fiksēto telefonu tīklu pakalpojuma numuriem Rīgas numerācijas

140rajonā. SIA "Baltinet Data" balss telefonijas pakalpojumus

141fiksētajā elektronisko sakaru tīklā nesniedz.

142Ziņojumā ir norādīts, ka MFL

143Serviss nav reģistrējies Regulatorā kā balss telefonijas

144pakalpojumu sniedzējs un balss telefonijas pakalpojumus

145nesniedz.

146Līdz ar to var secināt, ka

147apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts balss telefonijas

148pakalpojuma tirgus Latvijas Republikā.

1494.3. Interneta piekļuves

150pakalpojuma sniegšanas tirgus

151Publiskie interneta piekļuves

152pakalpojumi saskaņā ar Regulatora 26.01.2005. noteikumiem

153"Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu

154saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi,

155kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp galaiekārtu

156un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju

157u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu

158pārraides tīklā.

159Saskaņā ar Elektronisko sakaru

160likuma 1.panta 11.punktu interneta piekļuves pakalpojumi var tikt

161nodrošināti:

162- Satelītu tīklos un fiksētos

163elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos,

164ieskaitot internetu);

165- Mobilo zemes elektronisko sakaru

166tīklos;

167- Tīklos, kurus izmanto radio un

168televīzijas signāla izplatīšanai;

169- Kabeļtelevīzijas un kabeļradio

170tīklos;

171- Elektrības kabeļu sistēmās,

172ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus.

173Interneta piekļuves sniedzējs ir

174komercsabiedrība vai organizācija, kas klientiem nodrošina

175piekļuvi tīklam Internet. Interneta piekļuves sniedzējs parasti

176iegādājas pieslēgumu no citām firmām, kurām ir tieši savienojumi

177ar internetu, un pārdod tālāk lietotājiem atsevišķas frekvenču

178joslas.

179Internets ir pasaules lielākais

180intertīkls, kas ietver lielu skaitu transkontinentālo, nacionālo,

181reģionālo un lokālo tīklu ar dažādām caurlaidības iespējām un

182izmantojamo kanālu tipiem. Pēc šīs definīcijas, interneta

183piekļuves pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem ir jādod

184iespēja piekļuvei ārvalstu interneta resursiem. Tātad, ja klients

185izmanto interneta piekļuves pakalpojumu, tad viennozīmīgi viņam

186ir iespējas arī piekļuvei ārvalstu interneta resursiem.

187Interneta vietējās piekļuves

188pakalpojumus galalietotājiem, kā arī šā pakalpojuma

189tālāksniedzējiem piedāvā vairāk nekā simts komercsabiedrības, kas

190ir vertikāli saistītas ar interneta starptautiskās piekļuves

191pakalpojuma sniedzējiem.

192Interneta piekļuves pakalpojumu

193sniegšanas tirgu ir iespējams sadalīt mazumtirdzniecības un

194vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū. BALTKOM, MFL Serviss, kā

195arī BALTKOM saistītie uzņēmumi SIA "Aldems", SIA "Baltinet Data"

196un SIA "Promaks" darbojas mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū,

197t.i., pakalpojumi tiek sniegti galalietotājiem.

198Interneta starptautiskās piekļuves

199pakalpojumus Latvijā sniedz SIA "Lattelecom", SIA "TELIA Latvija"

200u.c., kas minēto pakalpojumu sniedz interneta vietējās piekļuves

201pakalpojumu sniedzējiem, kas savukārt sniedz pakalpojumus

202lietotājiem vai citiem interneta pakalpojuma sniedzējiem. BALTKOM

203un MFL Serviss tieši nesniedz starptautiskās interneta piekļuves

204pakalpojumus, bet izmanto to elektronisko sakaru komersantu

205pakalpojumus, kuri to nodrošina.

206BALTKOM sniedz vietējās interneta

207piekļuves pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un Salaspilī,

208izmantojot savus elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais

209uzņēmums SIA "Aldems" sniedz interneta piekļuves pakalpojumus

210Jelgavā, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Citās

211Latvijas pilsētās un rajonos BALTKOM interneta piekļuves

212pakalpojumus nesniedz.

213MFL Serviss interneta piekļuves

214pakalpojumus sniedz tikai Rīgas pilsētas teritorijā, izmantojot

215savu elektronisko sakaru tīklu.

2164.4. Publisko datu un elektronisko

217ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus

218Publisko datu un elektronisko

219ziņojumu pārraides pakalpojumi ir "publiski pieejami elektronisko

220sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai

221maršrutēšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, izņemot

222publiskos interneta piekļuves, balss telefonijas, radio un

223televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos

224elektronisko sakaru tīklos".

225Datu pārraides pakalpojumus Rīgas

226pilsētas teritorijā un Salaspilī BALTKOM sniedz, izmantojot savus

227elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais uzņēmums SIA

228"Aldems" sniedz datu pārraides pakalpojumus Jelgavā, izmantojot

229savu elektronisko sakaru tīklu. Citās Latvijas pilsētās un

230rajonos BALTKOM datu pārraides pakalpojumus nesniedz.

231MFL Serviss publisko datu un

232elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus sniedz tikai Rīgas

233pilsētas teritorijā, izmantojot savu elektronisko sakaru

234tīklu.

235Ņemot vērā iepriekš minēto,

236Konkurences padome uzskata, ka šīs apvienošanās rezultātā tiek

237ietekmēti šādi tirgi: interneta piekļuves pakalpojuma tirgus un

238publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

239tirgus.

1Saskaņā ar Konkurences likuma

21.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus,

3kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu.

45.1. Konkrētās preces tirgus

5Konkurences likuma 1.panta

65.punktā noteikts, ka konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces

7tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo

8noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā

9pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes

10un lietošanas īpašības.

11Galvenais faktors, kas jāņem vērā,

12nosakot konkrētās preces tirgus robežas, ir patērētāju viedoklis

13par preču aizstājamību. Elektronisko sakaru pakalpojumi -

14interneta piekļuves pakalpojumi, publisko datu un elektronisko

15ziņojumu pārraides pakalpojumi, nomāto līniju pakalpojumi,

16fiksētās telefonijas pakalpojumi, televīzijas un skaņas

17izplatīšanas pakalpojumi, mobilās telefonijas pakalpojumi u.c. -

18pēc to raksturojošām īpašībām un pielietojuma iespējām nav

19savstarpēji aizvietojami no pieprasījuma (apmierina dažādas

20patērētāja vajadzības) un piedāvājuma puses. Līdz ar to iepriekš

21uzskaitītie elektronisko sakaru pakalpojumi veido atsevišķus

22konkrētās preces tirgus Konkurences likuma 1.panta 5.punkta

23izpratnē.

24Saskaņā ar Internet Access

25Services (interneta piekļuves pakalpojumi) definējumu ārvalstu

26interneta resursus nav iespējams atdalīt no vietējiem interneta

27resursiem. Ņemot vērā minēto, kā arī Konkurences padomes lēmumos

28nostiprināto praksi3, Konkurences padome uzskata, ka

29šajā lietā konkrētās preces tirgus ir interneta piekļuves

30pakalpojumu tirgus.

31Ņemot vērā to, ka BALTKOM un MFL

32Serviss savus elektronisko sakaru tīklus izmanto arī publisko

33datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

34nodrošināšanai, otrs ietekmētais konkrētās preces tirgus ir

35publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

36tirgus (turpmāk tekstā - datu pārraides pakalpojuma tirgus).

37Strikti nošķirt datu pārraides

38pakalpojumus no interneta piekļuves pakalpojumiem ir grūti. Datu

39pārraides gadījumā tiek slēgts līgums ar klientu (parasti tie ir

40lielie vai vidējie uzņēmumi), kurš pieprasa saslēgt datu

41pārsūtīšanas punktus, t.i., Virtual Private Network. "Virtuālais

42privātais tīkls (turpmāk tekstā - VPT) ir publiska datoru tīkla

43mezglu kopa, kas, izmantojot dažādas sistēmas, izveidota tā, lai

44kā datu pārsūtīšanas vidi izmantotu tīklu Internet. Šīs sistēmas

45izmanto šifrēšanu un citus drošības pasākumus, lai piekļuve

46tīklam būtu nodrošināta tikai autorizētiem lietotājiem un neviens

47cits datus nevarētu pārķert." Par papildu samaksu klients var

48saņemt piekļuves iespējas interneta pakalpojumam. Interneta

49piekļuves pakalpojumu parasti izmanto nelielie klienti un

50privātpersonas, taču tas nenozīmē, ka klienti nevar saņemt arī

51datu pārraides pakalpojumus (uzstādot paši attiecīgu iekārtu

52starp datu pārraides punktiem). Pēc iepriekš minētā un VPT

53definīcijas tehniski nav iespējams norobežot šos abus

54pakalpojumus4.

55Līdz ar to Konkurences padome šīs

56lietas ietvaros izskatīs interneta piekļuves un datu pārraides

57pakalpojumu tirgu, nenodalot tos.

585.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

59tirgus

60Konkurences likuma 1.panta

613.punktā noteikts, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

62ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās

63preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem,

64un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.

65Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

66teritorija, kurā patērētājiem ir ekonomiska iespēja nopirkt

67konkrētās preces. Ārpus šīs teritorijas patērētājs nevar

68iegādāties konkrētas preces vai to iegāde rada tam būtiskus

69papildu izdevumus; preču piegādātājs nevar pārdot konkrētās

70preces vai var to darīt uz ievērojami neizdevīgākiem

71nosacījumiem.

72Ziņojuma iesniedzējs kā konkrēto

73ģeogrāfisko tirgu ir norādījis Latvijas Republiku.

74Ziņojumā norādīts, ka Rīgas

75pilsētas teritorijā konkurences apstākļi būtiski neatšķiras no

76citām vietām Latvijā. Rīgā darbojas viens dominējošais operators

77SIA "Lattelecom" un liels daudzums komersantu ar tirgus daļām,

78kas nepārsniedz 5% katram tirgus dalībniekam. Tāpat nepastāv

79būtiskas barjeras ienākšanai interneta piekļuves un datu

80pārraides pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētā.

81Taču, ņemot vērā to, ka MFL

82Serviss sniedz interneta piekļuves un datu pārraides pakalpojumus

83tikai Rīgas pilsētas robežās, kā arī Konkurences padomes

84lēmumos5 nostiprināto praksi, Konkurences padome

85uzskata, ka šīs lietas ietvaros konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

86ir Rīgas pilsētas teritorija.

875.3. Konkrētais tirgus

88Saskaņā ar Konkurences likuma

891.panta 4.punktu konkrētais tirgus nosakāms kā interneta

90piekļuves un datu pārraides pakalpojuma tirgus Rīgas pilsētas

91teritorijā.

1Konkurences apstākļi konkrētajā

2tirgū un apvienošanās darījuma ietekme uz tiem.

3Elektronisko sakaru līmeņa

4attīstība un tirgus situācija nosaka interneta pieslēgumu

5tehniskās iespējas un tarifu dažādību, piedāvājot klientiem

6lielāku pakalpojumu izvēli. Pateicoties elektronisko sakaru

7attīstībai, lietotājiem ir pieejami visdažādākie tehnoloģiskie

8risinājumi interneta pieslēgumu jomā.

9Latvijā ir izplatīti visi Eiropā

10pieejamie tehnoloģiju un interneta pieslēgumu veidi: sākot no

11iezvanpieejas līdz optiskajiem pieslēgumiem. Līdz 2007.gada

1221.martam elektronisko sakaru nozarē bija reģistrēti 469

13elektronisko sakaru komersanti, 402 no tiem sniedz publiskā

14interneta piekļuves pakalpojumus. Saskaņā ar Ziņojumam pievienotā

15pētījuma datiem Latvijā strauji pieaug to cilvēku skaits, kas

16internetu lieto mājās. Rezultāti rāda, ka gandrīz visiem

17interneta lietotājiem Latvijā šobrīd mājās ir datori (90%). No

18tiem 92% ir arī mājas interneta pieslēgums. Jaunākie pētījuma

19rezultāti parāda tendenci, ka arvien samazinās interneta

20lietotāju īpatsvara starpība starp Rīgu un pārējām Latvijas

21pilsētām. Par minēto liecina arī interneta pieslēgumu pieejamība

22mājās. Iepriekš minētie dati liecina, ka ar katru gadu interneta

23piekļuves pakalpojumus sāk lietot arvien vairāk Latvijas

24iedzīvotāju, tādējādi var secināt, ka pieaug pieprasījums pēc

25minētā pakalpojuma.

26BALTKOM un MFL Serviss interneta

27piekļuves un datu pārraides pakalpojumus sniedz tikai privātiem

28abonentiem, līdz ar to šīs lietas ietvaros apvienošanās

29dalībnieku, kā arī citu tirgus dalībnieku tirgus daļas tiks

30norādītas, ņemot vērā privāto klientu sektoru.

31Saskaņā ar Ziņojumā sniegto

32informāciju par lielākiem interneta piekļuves un datu pārraides

33pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ir uzskatāmas šādas

34komercsabiedrības: SIA "Lattelecom", a/s "Balticom", SIA "Baltkom

35TV SIA", SIA "MiTs", SIA "Izzi" u.c. Iepriekš minēto

36komercsabiedrību tirgus daļas ir atspoguļotas sekojošās

37tabulās:

38Tabula Nr.1. Interneta

39piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides

40pakalpojumu tirgus lielums pēc privāto abonentu skaita (Latvijas

41Republika)

42Operators

432004.gads

442005.gads

452006.gads

46Abonentu

47skaits

48Tirgus

49daļa

50Abonentu

51skaits

52Tirgus

53daļa

54Abonentu

55skaits

56Tirgus

57daļa

58Lattelecom

59(*)

60(*)

61(*)

62(*)

63(*)

64(*)

65<40%

66<30%

67<30%

68Balticom

69A/S

70(*)

71(*)

72(*)

73(*)

74(*)

75(*)

76<5%

77<5%

78<5%

79Baltkom

80(*)

81(*)

82(*)

83(*)

84(*)

85(*)

86<5%

87<5%

88<5%

89Aldems

90(*)

91(*)

92(*)

93(*)

94(*)

95(*)

96<5%

97<5%

98<5%

99Promaks

100(*)

101(*)

102(*)

103(*)

104(*)

105(*)

106<5%

107<5%

108<5%

109Baltinet

110Data

111(*)

112(*)

113(*)

114(*)

115(*)

116(*)

117<5%

118<5%

119<5%

120MFL

121Serviss

122(*)

123(*)

124(*)

125(*)

126(*)

127(*)

128<5%

129<5%

130<5%

131Tekalats

132(*)

133(*)

134(*)

135(*)

136(*)

137(*)

138<5%

139<5%

140<5%

141Uninet

142(*)

143(*)

144(*)

145(*)

146(*)

147(*)

148<5%

149<5%

150<5%

151SV Nets

152(*)

153(*)

154(*)

155(*)

156(*)

157(*)

158<5%

159<5%

160<5%

161MiTs

162(*)

163(*)

164(*)

165(*)

166(*)

167(*)

168<5%

169<5%

170<5%

171Izzi

172(*)

173(*)

174(*)

175(*)

176(*)

177(*)

178<5%

179<5%

180<5%

181ProNets

182(*)

183(*)

184(*)

185(*)

186(*)

187(*)

188<5%

189<5%

190<5%

191Citi

192operatori Rīgā kopā

193(*)

194(*)

195(*)

196(*)

197(*)

198(*)

199<20%

200<20%

201<10%

202Citi

203operatori reģionos kopā

204(*)

205(*)

206(*)

207(*)

208(*)

209(*)

210<50%

211<60%

212<50%

213Kopā

214(*)

215100%

216(*)

217100%

218(*)

219100%

220Tabula Nr.2. Interneta

221piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides

222pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma no privātiem

223klientiem, Ls

224(Latvijas Republika)

225Operators

2262004.gads

2272005.gads

2282006.gads

229Apgrozījums, Ls

230Tirgus

231daļa

232Apgrozījums, Ls

233Tirgus

234daļa

235Apgrozījums, Ls

236Tirgus

237daļa

238Lattelecom

239(*)

240(*)

241(*)

242(*)

243(*)

244(*)

245<80%

246<60%

247<60%

248Balticom

249A/S

250(*)

251(*)

252(*)

253(*)

254(*)

255(*)

256<5%

257<5%

258<5%

259Baltkom

260(*)

261(*)

262(*)

263(*)

264(*)

265(*)

266<5%

267<5%

268<5%

269Aldems

270(*)

271(*)

272(*)

273(*)

274(*)

275(*)

276<5%

277<5%

278<5%

279Promaks

280(*)

281(*)

282(*)

283(*)

284(*)

285(*)

286<5%

287<5%

288<5%

289Baltinet

290Data

291(*)

292(*)

293(*)

294(*)

295(*)

296(*)

297<5%

298<5%

299<5%

300MFL

301Serviss

302(*)

303(*)

304(*)

305(*)

306(*)

307(*)

308<5%

309<5%

310<5%

311Tekalats

312(*)

313(*)

314(*)

315(*)

316(*)

317(*)

318<5%

319<5%

320<5%

321Uninet

322(*)

323(*)

324(*)

325(*)

326(*)

327(*)

328<5%

329<5%

330<5%

331SV Nets

332(*)

333(*)

334(*)

335(*)

336(*)

337(*)

338<5%

339<5%

340<5%

341MiTs

342(*)

343(*)

344(*)

345(*)

346(*)

347(*)

348<5%

349<5%

350<5%

351Izzi

352(*)

353(*)

354(*)

355(*)

356(*)

357(*)

358<5%

359<5%

360<5%

361ProNets

362(*)

363(*)

364(*)

365(*)

366(*)

367(*)

368<5%

369<5%

370<5%

371Citi

372operatori Rīgā kopā

373(*)

374(*)

375(*)

376(*)

377(*)

378(*)

379<5%

380<10%

381<10%

382Citi

383operatori reģionos kopā

384(*)

385(*)

386(*)

387(*)

388(*)

389(*)

390<20%

391<30%

392<30%

393Kopā

394(*)

395100%

396(*)

397100%

398(*)

399100%

400Ņemot vērā to, ka 2007.gadā ir

401atļautas BALTKOM apvienošanās ar SIA "Aldems", SIA "Baltinet

402Data" un SIA "Promaks"6, Konkurences padome uzskata,

403ka, vērtējot BALTKOM un MFL Serviss apvienošanos, ir pamats ņemt

404vērā BALTKOM, SIA "Aldems", SIA "Baltinet Data" un SIA "Promaks"

405kopējo tirgus daļu Latvijā 2006.gadā, kas gan pēc abonentu

406skaita, gan pēc apgrozījuma ir mazāka par 5% (pēc abonentu skaita

407- (*), pēc apgrozījuma - (*)).

408Saskaņā ar Ziņojumā ietverto

409informāciju Rīgas pilsētā interneta piekļuves un datu pārraides

410pakalpojumu tirgū strādā SIA "Lattelecom", a/s "Balticom", SIA

411"MiTs", SIA "Izzi", SIA "ProNets", SIA "Neolains" utt. To

412komercsabiedrību tirgus daļas, kas sniedz interneta piekļuves un

413datu pārraides pakalpojumus Rīgā, ir atspoguļotas sekojošās

414tabulās:

415Tabula Nr.3. Interneta

416piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu

417pārraides pakalpojumu tirgus lielums pēc privāto abonentu skaita

418(Rīgas pilsēta)

419Operators

4202004.gads

4212005.gads

4222006.gads

423Abonentu

424skaits

425Tirgus

426daļa

427Abonentu

428skaits

429Tirgus

430daļa

431Abonentu

432skaits

433Tirgus

434daļa

435Lattelecom

436(*)

437(*)

438(*)

439(*)

440(*)

441(*)

442<50%

443<40%

444<40%

445Balticom

446A/S

447(*)

448(*)

449(*)

450(*)

451(*)

452(*)

453<10%

454<10%

455<10%

456Baltkom

457(*)

458(*)

459(*)

460(*)

461(*)

462(*)

463<5%

464<10%

465<10%

466Promaks

467(*)

468(*)

469(*)

470(*)

471(*)

472(*)

473<5%

474<5%

475<5%

476Baltinet

477Data

478(*)

479(*)

480(*)

481(*)

482(*)

483(*)

484<5%

485<5%

486<5%

487MFL

488Serviss

489(*)

490(*)

491(*)

492(*)

493(*)

494(*)

495<5%

496<5%

497<5%

498Tekalats

499(*)

500(*)

501(*)

502(*)

503(*)

504(*)

505<5%

506<5%

507<5%

508Uninet

509(*)

510(*)

511(*)

512(*)

513(*)

514(*)

515<5%

516<5%

517<5%

518SV Nets

519(*)

520(*)

521(*)

522(*)

523(*)

524(*)

525<5%

526<5%

527<5%

528MiTs

529(*)

530(*)

531(*)

532(*)

533(*)

534(*)

535<5%

536<5%

537<5%

538Izzi

539(*)

540(*)

541(*)

542(*)

543(*)

544(*)

545<5%

546<10%

547<10%

548ProNets

549(*)

550(*)

551(*)

552(*)

553(*)

554(*)

555<5%

556<5%

557<5%

558Edan,

559ProMedia,

5604net

561(*)

562(*)

563(*)

564(*)

565(*)

566(*)

567<5%

568<5%

569<5%

570Neolains

571(*)

572(*)

573(*)

574(*)

575(*)

576(*)

577<5%

578<5%

579<5%

580MP

581Elektronika

582(*)

583(*)

584(*)

585(*)

586(*)

587(*)

588<5%

589<5%

590<5%

591Gravis

592Net

593(*)

594(*)

595(*)

596(*)

597(*)

598(*)

599<5%

600<5%

601<5%

602CityNet

603(*)

604(*)

605(*)

606(*)

607(*)

608(*)

609<5%

610<5%

611<5%

612Global

613DVA

614(*)

615(*)

616(*)

617(*)

618(*)

619(*)

620<5%

621<5%

622<5%

623Šilale

624LTD

625(*)

626(*)

627(*)

628(*)

629(*)

630(*)

631<5%

632<5%

633<5%

634PIT

635(*)

636(*)

637(*)

638(*)

639(*)

640(*)

641<5%

642<5%

643<5%

644FastNet

645(*)

646(*)

647(*)

648(*)

649(*)

650(*)

651<5%

652<5%

653<5%

654I-net

655(*)

656(*)

657(*)

658(*)

659(*)

660(*)

661<5%

662<5%

663<5%

664Telenet

665(*)

666(*)

667(*)

668(*)

669(*)

670(*)

671<5%

672<5%

673<5%

674Neonet

675(*)

676(*)

677(*)

678(*)

679(*)

680(*)

681<5%

682<5%

683<5%

684Spektrs

685(*)

686(*)

687(*)

688(*)

689(*)

690(*)

691<5%

692<5%

693<5%

694Jucom

695(*)

696(*)

697(*)

698(*)

699(*)

700(*)

701<5%

702<5%

703<5%

704Nite Datoru

705sistēmas

706(*)

707(*)

708(*)

709(*)

710(*)

711(*)

712<5%

713<5%

714<5%

715DTG

716(*)

717(*)

718(*)

719(*)

720(*)

721(*)

722<5%

723<5%

724<5%

725Citi

726operatori Rīgā kopā (~20 komercsabiedrības)

727(*)

728(*)

729(*)

730(*)

731(*)

732(*)

733<10%

734<5%

735<5%

736Kopā

737(*)

738100%

739(*)

740100%

741(*)

742100%

743Tabula Nr.4. Interneta

744piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides

745pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma no privātiem

746klientiem, Ls

747(Rīgas pilsēta)

748Operators

7492004.gads

7502005.gads

7512006.gads

752Apgrozījums, Ls

753Tirgus

754daļa

755Apgrozījums, Ls

756Tirgus

757daļa

758Apgrozījums, Ls

759Tirgus

760daļa

761Lattelecom

762(*)

763(*)

764(*)

765(*)

766(*)

767(*)

768<90%

769<70%

770<70%

771Balticom

772A/S

773(*)

774(*)

775(*)

776(*)

777(*)

778(*)

779<5%

780<10%

781<10%

782Baltkom

783(*)

784(*)

785(*)

786(*)

787(*)

788(*)

789<5%

790<5%

791<5%

792Promaks

793(*)

794(*)

795(*)

796(*)

797(*)

798(*)

799<5%

800<5%

801<5%

802Baltinet

803Data

804(*)

805(*)

806(*)

807(*)

808(*)

809(*)

810<5%

811<5%

812<5%

813MFL

814Serviss

815(*)

816(*)

817(*)

818(*)

819(*)

820(*)

821<5%

822<5%

823<5%

824Tekalats

825(*)

826(*)

827(*)

828(*)

829(*)

830(*)

831<5%

832<5%

833<5%

834Uninet

835(*)

836(*)

837(*)

838(*)

839(*)

840(*)

841<5%

842<5%

843<5%

844SV

845Nets

846(*)

847(*)

848(*)

849(*)

850(*)

851(*)

852<5%

853<5%

854<5%

855MiTs

856(*)

857(*)

858(*)

859(*)

860(*)

861(*)

862<5%

863<5%

864<5%

865Izzi

866(*)

867(*)

868(*)

869(*)

870(*)

871(*)

872<5%

873<5%

874<5%

875ProNets

876(*)

877(*)

878(*)

879(*)

880(*)

881(*)

882<5%

883<5%

884<5%

885Edan,

886ProMedia,

8874net

888(*)

889(*)

890(*)

891(*)

892(*)

893(*)

894<5%

895<5%

896<5%

897Neolains

898(*)

899(*)

900(*)

901(*)

902(*)

903(*)

904<5%

905<5%

906<5%

907MP

908Elektronika

909(*)

910(*)

911(*)

912(*)

913(*)

914(*)

915<5%

916<5%

917<5%

918Gravis

919Net

920(*)

921(*)

922(*)

923(*)

924(*)

925(*)

926<5%

927<5%

928<5%

929CityNet

930(*)

931(*)

932(*)

933(*)

934(*)

935(*)

936<5%

937<5%

938<5%

939Global

940DVA

941(*)

942(*)

943(*)

944(*)

945(*)

946(*)

947<5%

948<5%

949<5%

950Šilale

951LTD

952(*)

953(*)

954(*)

955(*)

956(*)

957(*)

958<5%

959<5%

960<5%

961PIT

962(*)

963(*)

964(*)

965(*)

966(*)

967(*)

968<5%

969<5%

970<5%

971FastNet

972(*)

973(*)

974(*)

975(*)

976(*)

977(*)

978<5%

979<5%

980<5%

981I-net

982(*)

983(*)

984(*)

985(*)

986(*)

987(*)

988<5%

989<5%

990<5%

991Telenet

992(*)

993(*)

994(*)

995(*)

996(*)

997(*)

998<5%

999<5%

1000<5%

1001Neonet

1002(*)

1003(*)

1004(*)

1005(*)

1006(*)

1007(*)

1008<5%

1009<5%

1010<5%

1011Spektrs

1012(*)

1013(*)

1014(*)

1015(*)

1016(*)

1017(*)

1018<5%

1019<5%

1020<5%

1021Jucom

1022(*)

1023(*)

1024(*)

1025(*)

1026(*)

1027(*)

1028<5%

1029<5%

1030<5%

1031Nite Datoru

1032sistēmas

1033(*)

1034(*)

1035(*)

1036(*)

1037(*)

1038(*)

1039<5%

1040<5%

1041<5%

1042DTG

1043(*)

1044(*)

1045(*)

1046(*)

1047(*)

1048(*)

1049<5%

1050<5%

1051<5%

1052Citi

1053operatori Rīgā kopā (~20 komercsabiedrības)

1054(*)

1055(*)

1056(*)

1057(*)

1058(*)

1059(*)

1060<5%

1061<5%

1062<5%

1063Kopā

1064(*)

1065100%

1066(*)

1067100%

1068(*)

1069100%

1070Ņemot vērā to, ka 2007.gadā ir

1071atļautas BALTKOM apvienošanās ar SIA "Baltinet Data" un SIA

1072"Promaks"7, Konkurences padome uzskata, ka, vērtējot

1073BALTKOM un MFL Serviss apvienošanos, ir pamats ņemt vērā BALTKOM,

1074SIA "Baltinet Data" un SIA "Promaks" kopējo tirgus daļu Rīgas

1075pilsētā 2006.gadā, kas pēc abonentu skaita ir mazāka par 15% (*),

1076pēc apgrozījuma ir mazāka par 10% (*).

1077Konkurences padome konstatēja, ka

1078Rīgas pilsētas robežās situācija interneta piekļuves un datu

1079pārraides tirgū būtiski neatšķiras no situācijas Latvijas

1080Republikā kopumā. Par lielāko interneta piekļuves un datu

1081pārraides pakalpojumu tirgus dalībnieku Rīgā atzīstams SIA

1082"Lattelecom", kura tirgus daļa 2006.gada pēc apgrozījuma bija

1083mazāka par 70%. Savukārt MFL Serviss tirgus daļa 2006.gadā pēc

1084apgrozījuma bija mazāka par 5%. Ņemot vērā pārējo interneta

1085piekļuves un datu pārraides pakalpojuma sniedzēju tirgus daļas

1086attiecīgajā tirgū, secināms, ka ir grūti konkurēt ar tādu

1087elektronisko sakaru pakalpojumu komersantu kā SIA

1088"Lattelecom".

1089Saskaņā ar Ziņojumā ietverto

1090informāciju MFL Serviss elektronisko sakaru tīkls ir uzbūvēts

1091Imantā, Iļģuciemā, Zolitūdē, Āgenskalnā, Šampēteros, Bolderājā,

1092Daugavgrīvā, Vecmīlgrāvī un Ziepniekalnā, kur MFL Serviss

1093faktiski konkurē ar BALTKOM, jo minētajos rajonos apvienošanās

1094dalībniekiem pastāv elektronisko sakaru tīklu pārklājums. Tāpat

1095Imantā, Iļģuciemā un Daugavgrīvā ir uzbūvēts BALTKOM saistītā

1096uzņēmuma SIA "Baltinet Data" elektronisko sakaru tīkls. Savukārt

1097Vecmīlgrāvī ir uzbūvēts BALTKOM saistītā uzņēmuma SIA "Promaks"

1098elektronisko sakaru tīkls. Vienlaicīgi Ziņojuma iesniedzējs

1099norāda, ka Rīgas teritorijā iedzīvotājiem vienas mājas robežās ir

1100izvēles iespēja starp vismaz trīs interneta piekļuves pakalpojuma

1101sniedzējiem.

1102Konkrētajā tirgū pastāv šādas

1103ienākšanas barjeras: 1) tirgū ir pakalpojuma sniedzējs, kas

1104sasniedzis tāda mēroga ekonomiju, kas ļauj nodrošināt plašu

1105elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanu, ko patērētājiem ir

1106izdevīgāk abonēt kopā ar interneta piekļuves pakalpojumiem

1107(Lattelecom grupas apgrozījums 2006.finanšu gadā Latvijā bijis -

1108LVL 143 712 0008);

11092) izmaksas infrastruktūras izbūvei; 3) pieeja vietējai

1110elektronisko sakaru infrastruktūrai (SIA "Lattelecom" kabeļu

1111kanalizācijas īpašuma tiesības); 4) administratīvās barjeras

1112(alternatīvās elektronisko sakaru infrastruktūras izveidei ir

1113nepieciešami vairāku valsts institūciju saskaņojumi un

1114atļaujas).

1115Saskaņā ar Ziņojumā ietverto

1116informāciju 2006.gadā interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēju

1117abonentu skaits bija nedaudz mazāks par 130 000. Pēc

1118prognozēm, kopējais abonentu skaits līdz 2009.gada beigām Rīgā

1119pieaugs līdz 180 000 (proporcionāli abonentu skaits starp

1120pakalpojumu sniedzējiem nemainīsies). Konkurences padomes rīcībā

1121esošā informācija liecina par interneta pakalpojuma pieaugošu

1122popularitāti. Interneta piekļuves pakalpojumu tirgus nav

1123piesātināts un tirgū pastāv brīvs pieprasījums. Ņemot vērā

1124minēto, kā arī vērtējamās ģeogrāfiskās teritorijas - Rīgas

1125pilsētas - īpatnības (iedzīvotāju skaits un augsts blīvums),

1126secināms, ka ienākšanai konkrētajā tirgū nepastāv būtiskas

1127barjeras, jo šādās teritorijās sākotnējās investīcijas nes ātrāku

1128atdevi nekā citur. Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka

1129pastāvošās barjeras nevar būtiski ierobežot jauno tirgus

1130dalībnieku ienākšanu vai esošo tirgus dalībnieku paplašināšanos

1131interneta piekļuves un datu pārraides pakalpojumu tirgū. Tāpat

1132Konkurences padome secina, ka apvienošanās rezultātā neradīsies

1133papildu barjeras ienākšanai konkrētajā tirgū. Apvienošanās sekmēs

1134efektīvāku konkurenci konkrētajos tirgos, jo tādējādi tiks

1135veicināta dominējošā uzņēmuma SIA "Lattelecom" konkurenta

1136konkurētspēja.

1137Ņemot vērā iepriekš minēto,

1138Konkurences padome uzskata, ka BALTKOM un MFL Serviss

1139apvienošanās darījuma rezultātā situācija interneta piekļuves un

1140datu pārraides pakalpojuma tirgū Rīgas pilsētā būtiski

1141nemainīsies, tāpat neradīsies BALTKOM dominējošais stāvoklis, kā

1142arī nenotiks konkurences būtiska samazināšanās.

1143Konkurences likuma 16.panta trešā

1144daļa nosaka, ka Konkurences padome ar lēmumu aizliedz

1145apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais

1146stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā

1147konkrētajā tirgū. Konkurences likuma 16.panta ceturtā daļa

1148nosaka, ka, ja paziņotā tirgus dalībnieku apvienošanās neizraisa

1149šā panta trešajā daļā minētās sekas, Konkurences padome pieņem

1150lēmumu, ar kuru atļauj apvienošanos.

1151Saskaņā ar lietas izpētes gaitā

1152secināto Konkurences padome konstatē, ka neizpildās Konkurences

1153likuma 16.panta trešajā daļā minētās pazīmes un apvienošanās

1154saskaņā ar Konkurences likuma 16.panta ceturto daļu ir

1155atļaujama.

1156Ņemot vērā iepriekš minēto un

1157pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 5.punktu,

115815.panta pirmās daļas 3.punktu un otrās daļas 2.punktu, 16.panta

1159pirmo un ceturto daļu, Konkurences padome

1160nolēma:

1161atļaut SIA "Baltkom TV SIA" un SIA

1162"MFL Serviss" apvienošanos, kas paredzēta, SIA "Baltkom TV SIA"

1163iegūstot izšķirošu ietekmi SIA "MFL Serviss".

1164Saskaņā ar Konkurences likuma 8.

1165panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt

1166Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā

1167stāšanās dienas.

1168(*) -

1169Ierobežotas pieejamības informācija.

11701 Konkurences

1171padomes 20.02.2004. lēmums Nr.16 lietā Nr.712/03/05/10 Par SIA

1172"Baltkom TV SIA" 04.11.2003. iesniegumu "Par tirgus dalībnieku

1173apvienošanos"; Konkurences padomes 23.09.2005. lēmums Nr.47 lietā

1174Nr.463/05/10/2 Par SIA "Baltkom TV SIA" 20.05.2005. ziņojumu "Par

1175tirgus dalībnieku apvienošanos".

11762 Konkurences

1177padomes 30.09.2005. lēmums Nr.48 lietā Nr. 497/05/10/3 Par SIA

1178"Lattelekom" 30.05.2005. ziņojumu "Par tirgus dalībnieku

1179apvienošanos"; Konkurences padomes 20.04.2006. lēmums Nr. 34

1180lietā "Par SIA "Jūlija O" 13.03.2006. iesniegumu Nr.

118106/03-13/190-159".

11823 Konkurences

1183padomes 30.09.2005. lēmums Nr.48 lietā Nr. 497/05/10/3 Par SIA

1184"Lattelekom" 30.05.2005. ziņojumu "Par tirgus dalībnieku

1185apvienošanos"; Konkurences padomes 20.04.2006. lēmums Nr. 34

1186lietā "Par SIA "Jūlija O" 13.03.2006. iesniegumu Nr.

118706/03-13/190-159".

11884 Konkurences

1189padomes 30.09.2005. lēmums Nr.48 lietā Nr. 497/05/10/3 Par SIA

1190"Lattelekom" 30.05.2005. ziņojumu "Par tirgus dalībnieku

1191apvienošanos".

11925 Konkurences

1193padomes 03.10.2007. lēmums Nr. 124 lietā Nr. 2211/07/10/14 Par

1194SIA "Baltkom TV SIA" 10.09.2007. ziņojumu "Par tirgus dalībnieku

1195apvienošanos"; Konkurences padomes 03.10.2007. lēmums Nr. 125

1196lietā Nr. 2233/07/10/15 Par SIA "Baltkom TV SIA" 12.09.2007.

1197ziņojumu "Par tirgus dalībnieku apvienošanos".

11986 Konkurences

1199padomes 04.09.2007. lēmums Nr. 106 lietā Nr. 1881/07/10/12 Par

1200SIA "Baltkom TV SIA" 06.08.2007. ziņojumu "Par tirgus dalībnieku

1201apvienošanos"; Konkurences padomes 03.10.2007. lēmums Nr. 124

1202lietā Nr. 2211/07/10/14 Par SIA "Baltkom TV SIA" 10.09.2007.

1203ziņojumu "Par tirgus dalībnieku apvienošanos"; Konkurences

1204padomes 03.10.2007. lēmums Nr. 125 lietā Nr. 2233/07/10/15 Par

1205SIA "Baltkom TV SIA" 12.09.2007. ziņojumu "Par tirgus dalībnieku

1206apvienošanos".

12077 Konkurences

1208padomes 03.10.2007. lēmums Nr. 124 lietā Nr. 2211/07/10/14 Par

1209SIA "Baltkom TV SIA" 10.09.2007. ziņojumu "Par tirgus dalībnieku

1210apvienošanos"; Konkurences padomes 03.10.2007. lēmums Nr. 125

1211lietā Nr. 2233/07/10/15 Par SIA "Baltkom TV SIA" 12.09.2007.

1212ziņojumu "Par tirgus dalībnieku apvienošanos".

12138

1214SIA "Lattelecom" peļņa. Skat. Internetā:

1215http://www.lattelecom.technology.lv/category.asp?catID=1646&ID=17017

1216(uz 24.08.2007.)

1217Konkurences padomes priekšsēdētāja

1218I.Jaunzeme