1Ziņojuma iesniedzējs uzskata,
2ka konkrētos preču tirgus, kuros darbojas BALTKOM, varētu definēt
3kā televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumu tirgus,
4interneta piekļuves pakalpojumu tirgus, publisko datu un
5elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus, balss
6telefonijas pakalpojumu tirgus. Savukārt konkrēto preču tirgu,
7kurā darbojas MFL Serviss, varētu definēt kā interneta piekļuves
8un datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu
9tirgus.
104. 1. Televīzijas un skaņas
11izplatīšanas pakalpojumu tirgus
12Radio un televīzijas likuma
132.panta 6.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir signālu
14pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas
15tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana. Savukārt raidīšana ir
16programmu sākotnēja izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes
17raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā
18veidā, lietojot radiofrekvenču spektru daļu starptautiskajos
19standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzijai)
20(Radio un televīzijas likuma 2.panta 8.punkts).
21Saskaņā ar Konkurences padomes
22rīcībā esošo informāciju pastāv šādas signāla pārraides
23tehnoloģijas:
241) pārraide ar kabeļtīkla
25palīdzību (kabeļtelevīzijas pakalpojumi);
262) pārraide ar individuālo
27mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmu (MMDS) jeb dekodera
28palīdzību (MMDS jeb TV dekodera pakalpojumi);
293) pārraide ar virszemes digitālās
30ciparu televīzijas sistēmas (DVB-T) palīdzību (digitālās
31televīzijas pakalpojumi);
324) pārraide ar satelīta signālu
33uztverošo iekārtu palīdzību tieši pakalpojuma saņēmējam
34(satelīttelevīzijas pakalpojumi).
35Ziņojumā norādīts, ka BALTKOM
36varētu atrasties dominējošā stāvoklī tieši kabeļtelevīzijas
37pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētā. Tā tirgus daļa 2006.gadā pēc
38apgrozījuma bija lielāka par 40%.
39Kabeļtelevīzija (...) ir
40elektroniskie saziņas līdzekļi, kas raida noteiktam klausītāju
41vai skatītāju lokam - abonentiem - ar vienvirziena vai
42divvirzienu (interaktīvo) informācijas plūsmu, bet tie nav sakaru
43līdzekļi, ar kuru palīdzību abonenti var savstarpēji sazināties
44(Radio un televīzijas likuma 33.panta pirmā daļa).
45Kabeļtelevīzijas pakalpojuma
46nodrošināšanai ir nepieciešams kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana
47ir saistīta ar projektēšanas un izbūves izmaksām. Elektronisko
48sakaru komersants (šajā gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma
49sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā,
50dekodē signālu un pārraida to pa tīklu pieslēgtajiem abonentiem
51(mājsaimniecībām, viesnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam nav
52nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu
53iekārtas signāla uztveršanai, piemēram, satelītuztvērēji.
54Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas
55pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma
56pakalpojumu, jo tiek izmantots viens un tas pats kabeļtīkls.
57Kabeļtelevīzijas tīkla piekļuves veids ir otrais pēc izplatības
58(kabeļu modemu tehnoloģija). Aparatūra interaktīvas datu
59pārraides nolūkā tiek pieslēgta kabeļu televīzijas tīkliem, ko
60parasti veido, izmantojot koaksiālos vai optiskos (stikla
61šķiedras) kabeļus. Šāda veida platjoslas piekļuvi internetam Rīgā
62un citās lielākajās pilsētās sniedz vairāki kabeļu televīzijas
63operatori.
64No pieprasījuma puses
65kabeļtelevīzijas pakalpojumi, kuri tiek sniegti vienā pilsētā
66(mikrorajonā), nevar tikt aizvietoti ar pakalpojumiem, kuri tiek
67sniegti citā vietā, jo pakalpojuma sniegšana ir cieši saistīta ar
68kabeļtīkla esamību. Līdz ar to, kā arī saskaņā ar Konkurences
69padomes lēmumos1 nostiprināto praksi par konkrēto
70ģeogrāfisko tirgu šajā gadījumā tiek uzskatīta vienas pilsētas
71teritorija.
72Faktiski konkurence
73kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū pastāv tur, kur ir dažādu
74tirgus dalībnieku tīklu pārklājums. Jēdziens "tīklu pārklājums"
75jāsaprot tā, ka pārklājums konkrētam abonentam dod iespēju
76izvēlēties starp diviem vai vairākiem kabeļtelevīzijas
77operatoriem.
78Saskaņā ar Ziņojumā ietverto
79informāciju BALTKOM plāno attīstīt kabeļtelevīzijas pakalpojumu
80sniegšanas tirgu Rīgas pilsētā, izmantojot savus elektronisko
81sakaru tīklus. MFL Serviss nedarbojas kabeļtelevīzijas sniegšanas
82pakalpojumu tirgū, kā arī neplāno attīstīt kabeļtelevīzijas
83pakalpojumus Rīgas pilsētā.
84Ziņojumā atsevišķi norādīts, ka
85"MFL Serviss elektronisko sakaru tīkls ir piemērojams interneta
86un datu pārraides pakalpojumu sniegšanai, bet ne citu
87elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā
88kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanai". Kabeļtelevīzijas
89pakalpojumu sniegšanai MFL Serviss elektronisko sakaru tīkls nav
90piemērots tā tehnoloģisko īpatnību dēļ. Tīkls ir būvēts,
91izmantojot "vīto pāri", kas ierobežo tā caurlaides spēju līdz 100
92MHz, taču TV signālu pārraidei ir nepieciešams frekvenču
93diapazons līdz 855 MHz. Tādējādi, lai sniegtu kabeļtelevīzijas
94pakalpojumus, elektroniskais sakaru tīkls pilnībā izbūvējams no
95jauna, pielietojot citas tīkla būvniecības tehnoloģijas.
96Līdz ar to var secināt, ka
97apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts kabeļtelevīzijas
98pakalpojumu sniegšanas tirgus Rīgas pilsētā.
994.2. Balss telefonijas pakalpojuma
100tirgus
101Balss telefonijas pakalpojums ir
102publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas
103signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai
104tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru
105galaiekārtām reālajā laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko
106sakaru tīkls tiek izmantots balss telefonijas pakalpojumu
107sniegšanai, ir iespējams izdalīt balss telefoniju fiksētajā
108elektronisko sakaru tīklā un balss telefoniju mobilajā
109elektronisko sakaru tīklā.
110Līdz šim, vērtējot balss
111telefonijas mazumtirdzniecības pakalpojumu fiksētajā elektronisko
112sakaru tīklā un mobilajā elektronisko sakaru tīklā savstarpēju
113aizvietojamību pēc cenas, funkcionalitātes un citiem faktoriem,
114Konkurences padome ir nonākusi pie secinājuma, ka minētie
115pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami.
116Konkrēto ģeogrāfisko tirgu
117Konkurences padome savos lēmumos2 līdz šim ir
118definējusi kā Latvijas Republikas teritoriju, jo Latvijas
119Republikas teritorijā konkurences apstākļi ir pietiekami līdzīgi
120visiem balss telefonijas pakalpojumu tirgus dalībniekiem.
121BALTKOM ir reģistrēts Regulatorā
122kā fiksētās vietējās balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs un
123mobilo balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs. BALTKOM fiksētās
124vietējās balss telefonijas pakalpojumus sniedz tikai Rīgā,
125izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Starptautisko balss
126telefonijas pakalpojumu BALTKOM nodrošina abonentiem savā
127elektronisko sakaru tīklā, noslēdzot starpsavienojuma līgumus ar
128elektronisko sakaru operatoriem SIA "LATTELENET", SIA "Latvijas
129Dzelzceļš", kuriem ir attiecīga piekļuve starptautiskajiem
130elektronisko sakaru tīkliem.
131BALTKOM nesniedz balss telefonijas
132pakalpojumus mobilajā elektronisko sakaru tīklā Latvijā, taču
133saskaņā ar Ziņojumā ietverto informāciju BALTKOM ir saņēmis
134numerācijas lietošanas tiesības uz 100 000 publisko mobilo
135telefonu tīklu numuriem. BALTKOM saistītais uzņēmums SIA
136"Baltinet Data" ir reģistrējies Regulatorā kā balss telefonijas
137pakalpojumu sniedzējs, kā arī saņēmis lietošanā nacionālos
138resursus - numerācijas lietošanas tiesības uz simts publisko
139fiksēto telefonu tīklu pakalpojuma numuriem Rīgas numerācijas
140rajonā. SIA "Baltinet Data" balss telefonijas pakalpojumus
141fiksētajā elektronisko sakaru tīklā nesniedz.
142Ziņojumā ir norādīts, ka MFL
143Serviss nav reģistrējies Regulatorā kā balss telefonijas
144pakalpojumu sniedzējs un balss telefonijas pakalpojumus
145nesniedz.
146Līdz ar to var secināt, ka
147apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts balss telefonijas
148pakalpojuma tirgus Latvijas Republikā.
1494.3. Interneta piekļuves
150pakalpojuma sniegšanas tirgus
151Publiskie interneta piekļuves
152pakalpojumi saskaņā ar Regulatora 26.01.2005. noteikumiem
153"Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu
154saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi,
155kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp galaiekārtu
156un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju
157u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu
158pārraides tīklā.
159Saskaņā ar Elektronisko sakaru
160likuma 1.panta 11.punktu interneta piekļuves pakalpojumi var tikt
161nodrošināti:
162- Satelītu tīklos un fiksētos
163elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos,
164ieskaitot internetu);
165- Mobilo zemes elektronisko sakaru
166tīklos;
167- Tīklos, kurus izmanto radio un
168televīzijas signāla izplatīšanai;
169- Kabeļtelevīzijas un kabeļradio
170tīklos;
171- Elektrības kabeļu sistēmās,
172ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus.
173Interneta piekļuves sniedzējs ir
174komercsabiedrība vai organizācija, kas klientiem nodrošina
175piekļuvi tīklam Internet. Interneta piekļuves sniedzējs parasti
176iegādājas pieslēgumu no citām firmām, kurām ir tieši savienojumi
177ar internetu, un pārdod tālāk lietotājiem atsevišķas frekvenču
178joslas.
179Internets ir pasaules lielākais
180intertīkls, kas ietver lielu skaitu transkontinentālo, nacionālo,
181reģionālo un lokālo tīklu ar dažādām caurlaidības iespējām un
182izmantojamo kanālu tipiem. Pēc šīs definīcijas, interneta
183piekļuves pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem ir jādod
184iespēja piekļuvei ārvalstu interneta resursiem. Tātad, ja klients
185izmanto interneta piekļuves pakalpojumu, tad viennozīmīgi viņam
186ir iespējas arī piekļuvei ārvalstu interneta resursiem.
187Interneta vietējās piekļuves
188pakalpojumus galalietotājiem, kā arī šā pakalpojuma
189tālāksniedzējiem piedāvā vairāk nekā simts komercsabiedrības, kas
190ir vertikāli saistītas ar interneta starptautiskās piekļuves
191pakalpojuma sniedzējiem.
192Interneta piekļuves pakalpojumu
193sniegšanas tirgu ir iespējams sadalīt mazumtirdzniecības un
194vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū. BALTKOM, MFL Serviss, kā
195arī BALTKOM saistītie uzņēmumi SIA "Aldems", SIA "Baltinet Data"
196un SIA "Promaks" darbojas mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū,
197t.i., pakalpojumi tiek sniegti galalietotājiem.
198Interneta starptautiskās piekļuves
199pakalpojumus Latvijā sniedz SIA "Lattelecom", SIA "TELIA Latvija"
200u.c., kas minēto pakalpojumu sniedz interneta vietējās piekļuves
201pakalpojumu sniedzējiem, kas savukārt sniedz pakalpojumus
202lietotājiem vai citiem interneta pakalpojuma sniedzējiem. BALTKOM
203un MFL Serviss tieši nesniedz starptautiskās interneta piekļuves
204pakalpojumus, bet izmanto to elektronisko sakaru komersantu
205pakalpojumus, kuri to nodrošina.
206BALTKOM sniedz vietējās interneta
207piekļuves pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un Salaspilī,
208izmantojot savus elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais
209uzņēmums SIA "Aldems" sniedz interneta piekļuves pakalpojumus
210Jelgavā, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Citās
211Latvijas pilsētās un rajonos BALTKOM interneta piekļuves
212pakalpojumus nesniedz.
213MFL Serviss interneta piekļuves
214pakalpojumus sniedz tikai Rīgas pilsētas teritorijā, izmantojot
215savu elektronisko sakaru tīklu.
2164.4. Publisko datu un elektronisko
217ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus
218Publisko datu un elektronisko
219ziņojumu pārraides pakalpojumi ir "publiski pieejami elektronisko
220sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai
221maršrutēšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, izņemot
222publiskos interneta piekļuves, balss telefonijas, radio un
223televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos
224elektronisko sakaru tīklos".
225Datu pārraides pakalpojumus Rīgas
226pilsētas teritorijā un Salaspilī BALTKOM sniedz, izmantojot savus
227elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais uzņēmums SIA
228"Aldems" sniedz datu pārraides pakalpojumus Jelgavā, izmantojot
229savu elektronisko sakaru tīklu. Citās Latvijas pilsētās un
230rajonos BALTKOM datu pārraides pakalpojumus nesniedz.
231MFL Serviss publisko datu un
232elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus sniedz tikai Rīgas
233pilsētas teritorijā, izmantojot savu elektronisko sakaru
234tīklu.
235Ņemot vērā iepriekš minēto,
236Konkurences padome uzskata, ka šīs apvienošanās rezultātā tiek
237ietekmēti šādi tirgi: interneta piekļuves pakalpojuma tirgus un
238publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu
239tirgus.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.