JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats

Likuma teksts

4. pantsViss likums

1Ziņojuma iesniedzējs uzskata,

2ka konkrētos preču tirgus, kuros darbojas BALTKOM, varētu definēt

3kā televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumu tirgus,

4interneta piekļuves pakalpojumu tirgus, publisko datu un

5elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus, balss

6telefonijas pakalpojumu tirgus. Savukārt konkrēto preču tirgu,

7kurā darbojas MFL Serviss, varētu definēt kā interneta piekļuves

8un datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

9tirgus.

104. 1. Televīzijas un skaņas

11izplatīšanas pakalpojumu tirgus

12Radio un televīzijas likuma

132.panta 6.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir signālu

14pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas

15tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana. Savukārt raidīšana ir

16programmu sākotnēja izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes

17raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā

18veidā, lietojot radiofrekvenču spektru daļu starptautiskajos

19standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzijai)

20(Radio un televīzijas likuma 2.panta 8.punkts).

21Saskaņā ar Konkurences padomes

22rīcībā esošo informāciju pastāv šādas signāla pārraides

23tehnoloģijas:

241) pārraide ar kabeļtīkla

25palīdzību (kabeļtelevīzijas pakalpojumi);

262) pārraide ar individuālo

27mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmu (MMDS) jeb dekodera

28palīdzību (MMDS jeb TV dekodera pakalpojumi);

293) pārraide ar virszemes digitālās

30ciparu televīzijas sistēmas (DVB-T) palīdzību (digitālās

31televīzijas pakalpojumi);

324) pārraide ar satelīta signālu

33uztverošo iekārtu palīdzību tieši pakalpojuma saņēmējam

34(satelīttelevīzijas pakalpojumi).

35Ziņojumā norādīts, ka BALTKOM

36varētu atrasties dominējošā stāvoklī tieši kabeļtelevīzijas

37pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētā. Tā tirgus daļa 2006.gadā pēc

38apgrozījuma bija lielāka par 40%.

39Kabeļtelevīzija (...) ir

40elektroniskie saziņas līdzekļi, kas raida noteiktam klausītāju

41vai skatītāju lokam - abonentiem - ar vienvirziena vai

42divvirzienu (interaktīvo) informācijas plūsmu, bet tie nav sakaru

43līdzekļi, ar kuru palīdzību abonenti var savstarpēji sazināties

44(Radio un televīzijas likuma 33.panta pirmā daļa).

45Kabeļtelevīzijas pakalpojuma

46nodrošināšanai ir nepieciešams kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana

47ir saistīta ar projektēšanas un izbūves izmaksām. Elektronisko

48sakaru komersants (šajā gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma

49sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā,

50dekodē signālu un pārraida to pa tīklu pieslēgtajiem abonentiem

51(mājsaimniecībām, viesnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam nav

52nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu

53iekārtas signāla uztveršanai, piemēram, satelītuztvērēji.

54Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas

55pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma

56pakalpojumu, jo tiek izmantots viens un tas pats kabeļtīkls.

57Kabeļtelevīzijas tīkla piekļuves veids ir otrais pēc izplatības

58(kabeļu modemu tehnoloģija). Aparatūra inter­aktīvas datu

59pārraides nolūkā tiek pieslēgta kabeļu televīzijas tīkliem, ko

60parasti veido, izmantojot koaksiālos vai optiskos (stikla

61šķiedras) kabeļus. Šāda veida platjoslas piekļuvi internetam Rīgā

62un citās lielākajās pilsētās sniedz vairāki kabeļu televīzijas

63operatori.

64No pieprasījuma puses

65kabeļtelevīzijas pakalpojumi, kuri tiek sniegti vienā pilsētā

66(mikrorajonā), nevar tikt aizvietoti ar pakalpojumiem, kuri tiek

67sniegti citā vietā, jo pakalpojuma sniegšana ir cieši saistīta ar

68kabeļtīkla esamību. Līdz ar to, kā arī saskaņā ar Konkurences

69padomes lēmumos1 nostiprināto praksi par konkrēto

70ģeogrāfisko tirgu šajā gadījumā tiek uzskatīta vienas pilsētas

71teritorija.

72Faktiski konkurence

73kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū pastāv tur, kur ir dažādu

74tirgus dalībnieku tīklu pārklājums. Jēdziens "tīklu pārklājums"

75jāsaprot tā, ka pārklājums konkrētam abonentam dod iespēju

76izvēlēties starp diviem vai vairākiem kabeļtelevīzijas

77operatoriem.

78Saskaņā ar Ziņojumā ietverto

79informāciju BALTKOM plāno attīstīt kabeļtelevīzijas pakalpojumu

80sniegšanas tirgu Rīgas pilsētā, izmantojot savus elektronisko

81sakaru tīklus. MFL Serviss nedarbojas kabeļtelevīzijas sniegšanas

82pakalpojumu tirgū, kā arī neplāno attīstīt kabeļtelevīzijas

83pakalpojumus Rīgas pilsētā.

84Ziņojumā atsevišķi norādīts, ka

85"MFL Serviss elektronisko sakaru tīkls ir piemērojams interneta

86un datu pārraides pakalpojumu sniegšanai, bet ne citu

87elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā

88kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanai". Kabeļtelevīzijas

89pakalpojumu sniegšanai MFL Serviss elektronisko sakaru tīkls nav

90piemērots tā tehnoloģisko īpatnību dēļ. Tīkls ir būvēts,

91izmantojot "vīto pāri", kas ierobežo tā caurlaides spēju līdz 100

92MHz, taču TV signālu pārraidei ir nepieciešams frekvenču

93diapazons līdz 855 MHz. Tādējādi, lai sniegtu kabeļtelevīzijas

94pakalpojumus, elektroniskais sakaru tīkls pilnībā izbūvējams no

95jauna, pielietojot citas tīkla būvniecības tehnoloģijas.

96Līdz ar to var secināt, ka

97apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts kabeļtelevīzijas

98pakalpojumu sniegšanas tirgus Rīgas pilsētā.

994.2. Balss telefonijas pakalpojuma

100tirgus

101Balss telefonijas pakalpojums ir

102publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas

103signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai

104tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru

105galaiekārtām reālajā laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko

106sakaru tīkls tiek izmantots balss telefonijas pakalpojumu

107sniegšanai, ir iespējams izdalīt balss telefoniju fiksētajā

108elektronisko sakaru tīklā un balss telefoniju mobilajā

109elektronisko sakaru tīklā.

110Līdz šim, vērtējot balss

111telefonijas mazumtirdzniecības pakalpojumu fiksētajā elektronisko

112sakaru tīklā un mobilajā elektronisko sakaru tīklā savstarpēju

113aizvietojamību pēc cenas, funkcionalitātes un citiem faktoriem,

114Konkurences padome ir nonākusi pie secinājuma, ka minētie

115pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami.

116Konkrēto ģeogrāfisko tirgu

117Konkurences padome savos lēmumos2 līdz šim ir

118definējusi kā Latvijas Republikas teritoriju, jo Latvijas

119Republikas teritorijā konkurences apstākļi ir pietiekami līdzīgi

120visiem balss telefonijas pakalpojumu tirgus dalībniekiem.

121BALTKOM ir reģistrēts Regulatorā

122kā fiksētās vietējās balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs un

123mobilo balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs. BALTKOM fiksētās

124vietējās balss telefonijas pakalpojumus sniedz tikai Rīgā,

125izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Starptautisko balss

126telefonijas pakalpojumu BALTKOM nodrošina abonentiem savā

127elektronisko sakaru tīklā, noslēdzot starpsavienojuma līgumus ar

128elektronisko sakaru operatoriem SIA "LATTELENET", SIA "Latvijas

129Dzelzceļš", kuriem ir attiecīga piekļuve starptautiskajiem

130elektronisko sakaru tīkliem.

131BALTKOM nesniedz balss telefonijas

132pakalpojumus mobilajā elektronisko sakaru tīklā Latvijā, taču

133saskaņā ar Ziņojumā ietverto informāciju BALTKOM ir saņēmis

134numerācijas lietošanas tiesības uz 100 000 publisko mobilo

135telefonu tīklu numuriem. BALTKOM saistītais uzņēmums SIA

136"Baltinet Data" ir reģistrējies Regulatorā kā balss telefonijas

137pakalpojumu sniedzējs, kā arī saņēmis lietošanā nacionālos

138resursus - numerācijas lietošanas tiesības uz simts publisko

139fiksēto telefonu tīklu pakalpojuma numuriem Rīgas numerācijas

140rajonā. SIA "Baltinet Data" balss telefonijas pakalpojumus

141fiksētajā elektronisko sakaru tīklā nesniedz.

142Ziņojumā ir norādīts, ka MFL

143Serviss nav reģistrējies Regulatorā kā balss telefonijas

144pakalpojumu sniedzējs un balss telefonijas pakalpojumus

145nesniedz.

146Līdz ar to var secināt, ka

147apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts balss telefonijas

148pakalpojuma tirgus Latvijas Republikā.

1494.3. Interneta piekļuves

150pakalpojuma sniegšanas tirgus

151Publiskie interneta piekļuves

152pakalpojumi saskaņā ar Regulatora 26.01.2005. noteikumiem

153"Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu

154saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi,

155kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp galaiekārtu

156un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju

157u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu

158pārraides tīklā.

159Saskaņā ar Elektronisko sakaru

160likuma 1.panta 11.punktu interneta piekļuves pakalpojumi var tikt

161nodrošināti:

162- Satelītu tīklos un fiksētos

163elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos,

164ieskaitot internetu);

165- Mobilo zemes elektronisko sakaru

166tīklos;

167- Tīklos, kurus izmanto radio un

168televīzijas signāla izplatīšanai;

169- Kabeļtelevīzijas un kabeļradio

170tīklos;

171- Elektrības kabeļu sistēmās,

172ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus.

173Interneta piekļuves sniedzējs ir

174komercsabiedrība vai organizācija, kas klientiem nodrošina

175piekļuvi tīklam Internet. Interneta piekļuves sniedzējs parasti

176iegādājas pieslēgumu no citām firmām, kurām ir tieši savienojumi

177ar internetu, un pārdod tālāk lietotājiem atsevišķas frekvenču

178joslas.

179Internets ir pasaules lielākais

180intertīkls, kas ietver lielu skaitu transkontinentālo, nacionālo,

181reģionālo un lokālo tīklu ar dažādām caurlaidības iespējām un

182izmantojamo kanālu tipiem. Pēc šīs definīcijas, interneta

183piekļuves pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem ir jādod

184iespēja piekļuvei ārvalstu interneta resursiem. Tātad, ja klients

185izmanto interneta piekļuves pakalpojumu, tad viennozīmīgi viņam

186ir iespējas arī piekļuvei ārvalstu interneta resursiem.

187Interneta vietējās piekļuves

188pakalpojumus galalietotājiem, kā arī šā pakalpojuma

189tālāksniedzējiem piedāvā vairāk nekā simts komercsabiedrības, kas

190ir vertikāli saistītas ar interneta starptautiskās piekļuves

191pakalpojuma sniedzējiem.

192Interneta piekļuves pakalpojumu

193sniegšanas tirgu ir iespējams sadalīt mazumtirdzniecības un

194vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū. BALTKOM, MFL Serviss, kā

195arī BALTKOM saistītie uzņēmumi SIA "Aldems", SIA "Baltinet Data"

196un SIA "Promaks" darbojas mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū,

197t.i., pakalpojumi tiek sniegti galalietotājiem.

198Interneta starptautiskās piekļuves

199pakalpojumus Latvijā sniedz SIA "Lattelecom", SIA "TELIA Latvija"

200u.c., kas minēto pakalpojumu sniedz interneta vietējās piekļuves

201pakalpojumu sniedzējiem, kas savukārt sniedz pakalpojumus

202lietotājiem vai citiem interneta pakalpojuma sniedzējiem. BALTKOM

203un MFL Serviss tieši nesniedz starptautiskās interneta piekļuves

204pakalpojumus, bet izmanto to elektronisko sakaru komersantu

205pakalpojumus, kuri to nodrošina.

206BALTKOM sniedz vietējās interneta

207piekļuves pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un Salaspilī,

208izmantojot savus elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais

209uzņēmums SIA "Aldems" sniedz interneta piekļuves pakalpojumus

210Jelgavā, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Citās

211Latvijas pilsētās un rajonos BALTKOM interneta piekļuves

212pakalpojumus nesniedz.

213MFL Serviss interneta piekļuves

214pakalpojumus sniedz tikai Rīgas pilsētas teritorijā, izmantojot

215savu elektronisko sakaru tīklu.

2164.4. Publisko datu un elektronisko

217ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus

218Publisko datu un elektronisko

219ziņojumu pārraides pakalpojumi ir "publiski pieejami elektronisko

220sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai

221maršrutēšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, izņemot

222publiskos interneta piekļuves, balss telefonijas, radio un

223televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos

224elektronisko sakaru tīklos".

225Datu pārraides pakalpojumus Rīgas

226pilsētas teritorijā un Salaspilī BALTKOM sniedz, izmantojot savus

227elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais uzņēmums SIA

228"Aldems" sniedz datu pārraides pakalpojumus Jelgavā, izmantojot

229savu elektronisko sakaru tīklu. Citās Latvijas pilsētās un

230rajonos BALTKOM datu pārraides pakalpojumus nesniedz.

231MFL Serviss publisko datu un

232elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus sniedz tikai Rīgas

233pilsētas teritorijā, izmantojot savu elektronisko sakaru

234tīklu.

235Ņemot vērā iepriekš minēto,

236Konkurences padome uzskata, ka šīs apvienošanās rezultātā tiek

237ietekmēti šādi tirgi: interneta piekļuves pakalpojuma tirgus un

238publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

239tirgus.

Patērētāja solis

Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība

Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.

AtsauceAdministratīvās tiesības
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.