4. pants

Ziņojuma iesniedzējs uzskata,

ka konkrētos preču tirgus, kuros darbojas BALTKOM, varētu definēt

kā televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumu tirgus,

interneta piekļuves pakalpojumu tirgus, publisko datu un

elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus, balss

telefonijas pakalpojumu tirgus. Savukārt konkrēto preču tirgu,

kurā darbojas UNINET, varētu definēt kā interneta piekļuves un

datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus.

4.1. Televīzijas un skaņas

izplatīšanas pakalpojumu tirgus

Radio un televīzijas likuma

2.panta 6.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir signālu

pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas

tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana. Savukārt raidīšana ir

programmu sākotnēja izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes

raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā

veidā, lietojot radiofrekvenču spektru daļu starptautiskajos

standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzijai)

(Radio un televīzijas likuma 2.panta 8.punkts).

Saskaņā ar Konkurences padomes

rīcībā esošo informāciju pastāv šādas signāla pārraides

tehnoloģijas:

1) pārraide ar kabeļtīkla

palīdzību (kabeļtelevīzijas pakalpojumi);

2) pārraide ar individuālo

mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmu (MMDS) jeb dekodera

palīdzību (MMDS jeb TV dekodera pakalpojumi);

3) pārraide ar virszemes digitālās

ciparu televīzijas sistēmas (DVB-T) palīdzību (digitālās

televīzijas pakalpojumi);

4) pārraide ar satelīta signālu

uztverošo iekārtu palīdzību tieši pakalpojuma saņēmējam

(satelīttelevīzijas pakalpojumi).

Ziņojumā norādīts, ka BALTKOM

varētu atrasties dominējošā stāvoklī tieši kabeļtelevīzijas

pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētā. Tā tirgus daļa 2006.gadā pēc

apgrozījuma bija lielāka par 40%.

Kabeļtelevīzija (...) ir

elektroniskie saziņas līdzekļi, kas raida noteiktam klausītāju

vai skatītāju lokam - abonentiem - ar vienvirziena vai

divvirzienu (interaktīvo) informācijas plūsmu, bet tie nav sakaru

līdzekļi, ar kuru palīdzību abonenti var savstarpēji sazināties

(Radio un televīzijas likuma 33.panta pirmā daļa).

Kabeļtelevīzijas pakalpojuma

nodrošināšanai ir nepieciešams kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana

ir saistīta ar projektēšanas un izbūves izmaksām. Elektronisko

sakaru komersants (šajā gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma

sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā,

dekodē signālu un pārraida to pa tīklu pieslēgtajiem abonentiem

(mājsaimniecībām, viesnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam nav

nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu

iekārtas signāla uztveršanai, piemēram, satelītuztvērēji.

Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas

pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma

pakalpojumu, jo tiek izmantots viens un tas pats kabeļtīkls.

Kabeļtelevīzijas tīkla piekļuves veids ir otrais pēc izplatības

(kabeļu modemu tehnoloģija). Aparatūra interaktīvas datu

pārraides nolūkā tiek pieslēgta kabeļu televīzijas tīkliem, ko

parasti veido, izmantojot koaksiālos vai optiskos (stikla

šķiedras) kabeļus. Šāda veida platjoslas piekļuvi internetam Rīgā

un citās lielākajās pilsētās sniedz vairāki kabeļu televīzijas

operatori.

No pieprasījuma puses

kabeļtelevīzijas pakalpojumi, kuri tiek sniegti vienā pilsētā

(mikrorajonā), nevar tikt aizvietoti ar pakalpojumiem, kuri tiek

sniegti citā vietā, jo pakalpojuma sniegšana ir cieši saistīta ar

kabeļtīkla esamību. Līdz ar to, kā arī saskaņā ar Konkurences

padomes lēmumos1 nostiprināto praksi, par konkrēto

ģeogrāfisko tirgu šajā gadījumā tiek uzskatīta vienas pilsētas

teritorija.

Faktiski konkurence

kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū pastāv tur, kur ir dažādu

tirgus dalībnieku tīklu pārklājums. Jēdziens "tīklu pārklājums"

jāsaprot tā, ka pārklājums konkrētam abonentam dod iespēju

izvēlēties starp diviem vai vairākiem kabeļtelevīzijas

operatoriem.

Saskaņā ar Ziņojumā ietverto

informāciju BALTKOM plāno attīstīt kabeļtelevīzijas pakalpojumu

sniegšanas tirgu Rīgas pilsētā, izmantojot savus elektronisko

sakaru tīklus. UNINET nedarbojas kabeļtelevīzijas sniegšanas

pakalpojumu tirgū, kā arī neplāno attīstīt kabeļtelevīzijas

pakalpojumus Rīgas pilsētā.

Ziņojumā atsevišķi norādīts, ka

"UNINET elektronisko sakaru tīkls ir piemērojams interneta un

datu pārraides pakalpojumu sniegšanai, bet ne citu elektronisko

sakaru pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā kabeļtelevīzijas

pakalpojumu sniegšanai". Kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanai

UNINET elektronisko sakaru tīkls nav piemērots tā tehnoloģisko

īpatnību dēļ. Tīkls ir būvēts, izmantojot "vīto pāri", kas

ierobežo tā caurlaides spēju līdz 100 MHz, taču TV signālu

pārraides ir nepieciešams frekvenču diapazons līdz 855 MHz.

Tādējādi, lai sniegtu kabeļtelevīzijas pakalpojumus,

elektroniskais sakaru tīkls pilnībā izbūvējams no jauna,

pielietojot citas tīkla būvniecības tehnoloģijas.

Līdz ar to var secināt, ka

apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts kabeļtelevīzijas

pakalpojumu sniegšanas tirgus Rīgas pilsētā.

4.2. Balss telefonijas pakalpojuma

tirgus

Balss telefonijas pakalpojums ir

publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas

signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai

tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru

galaiekārtām reālajā laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko

sakaru tīkls tiek izmantots balss telefonijas pakalpojumu

sniegšanai, ir iespējams izdalīt balss telefoniju fiksētajā

elektronisko sakaru tīklā un balss telefoniju mobilajā

elektronisko sakaru tīklā.

Līdz šim, vērtējot balss

telefonijas mazumtirdzniecības pakalpojumu fiksētajā elektronisko

sakaru tīklā un mobilajā elektronisko sakaru tīklā savstarpēju

aizvietojamību pēc cenas, funkcionalitātes un citiem faktoriem,

Konkurences padome ir nonākusi pie secinājuma, ka minētie

pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami.

Konkrēto ģeogrāfisko tirgu

Konkurences padome savos lēmumos2 līdz šim ir

definējusi kā Latvijas Republikas teritoriju, jo Latvijas

Republikas teritorijā konkurences apstākļi ir pietiekami līdzīgi

visiem balss telefonijas pakalpojumu tirgus dalībniekiem.

BALTKOM ir reģistrēts Regulatorā

kā fiksētās vietējās balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs un

mobilo balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs. BALTKOM fiksētās

vietējās balss telefonijas pakalpojumus sniedz tikai Rīgā,

izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Starptautisko balss

telefonijas pakalpojumu BALTKOM nodrošina abonentiem savā

elektronisko sakaru tīklā, noslēdzot starpsavienojuma līgumus ar

elektronisko sakaru operatoriem SIA "LATTELENET", SIA "Latvijas

Dzelzceļš", kuriem ir attiecīga piekļuve starptautiskajiem

elektronisko sakaru tīkliem.

BALTKOM nesniedz balss telefonijas

pakalpojumus mobilajā elektronisko sakaru tīklā Latvijā, taču

saskaņā ar Ziņojumā ietverto informāciju BALTKOM ir saņēmis

numerācijas lietošanas tiesības uz 100 000 publisko mobilo

telefonu tīklu numuriem. BALTKOM saistītais uzņēmums SIA

"Baltinet Data" ir reģistrējies Regulatorā kā balss telefonijas

pakalpojumu sniedzējs, kā arī saņēmis lietošanā nacionālos

resursus - numerācijas lietošanas tiesības uz simts publisko

fiksēto telefonu tīklu pakalpojuma numuriem Rīgas numerācijas

rajonā. SIA "Baltinet Data" balss telefonijas pakalpojumus

fiksētajā elektronisko sakaru tīklā nesniedz.

Ziņojumā ir norādīts, ka UNINET

nav reģistrējis Regulatorā kā balss telefonijas pakalpojumu

sniedzējs un balss telefonijas pakalpojumus nesniedz.

Līdz ar to var secināt, ka

apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts balss telefonijas

pakalpojuma tirgus Latvijas Republikā.

4.3. Interneta piekļuves

pakalpojuma sniegšanas tirgus

Publiskie interneta piekļuves

pakalpojumi saskaņā ar Regulatora 26.01.2005. noteikumiem

"Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu

saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi,

kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp galaiekārtu

un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju

u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu

pārraides tīklā.

Saskaņā ar Elektronisko sakaru

likuma 1.panta 11.punktu interneta piekļuves pakalpojumi var tikt

nodrošināti:

- Satelītu tīklos un fiksētos

elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos,

ieskaitot internetu);

- Mobilo zemes elektronisko sakaru

tīklos;

- Tīklos, kurus izmanto radio un

televīzijas signāla izplatīšanai;

- Kabeļtelevīzijas un kabeļradio

tīklos;

- Elektrības kabeļu sistēmās,

ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus.

Interneta piekļuves sniedzējs ir

komercsabiedrība vai organizācija, kas klientiem nodrošina

piekļuvi tīklam Internet. Interneta piekļuves sniedzējs parasti

iegādājas pieslēgumu no citām firmām, kurām ir tieši savienojumi

ar internetu, un pārdod tālāk lietotājiem atsevišķas frekvenču

joslas.

Internets ir pasaules lielākais

intertīkls, kas ietver lielu skaitu transkontinentālos,

nacionālos, reģionālos un lokālos tīklus ar dažādām caurlaidības

iespējām un izmantojamo kanālu tipiem. Pēc šīs definīcijas,

interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem ir

jādod iespēja piekļuvei ārvalstu interneta resursiem. Tātad, ja

klients izmanto interneta piekļuves pakalpojumu, tad viennozīmīgi

viņam ir iespējas arī piekļuvei ārvalstu interneta resursiem.

Interneta vietējās piekļuves

pakalpojumus gala lietotājiem, kā arī šā pakalpojuma

tālāksniedzējiem piedāvā vairāk nekā simts komercsabiedrības, kas

ir vertikāli saistītas ar interneta starptautiskās piekļuves

pakalpojuma sniedzējiem.

Interneta piekļuves pakalpojumu

sniegšanas tirgu ir iespējams sadalīt mazumtirdzniecības un

vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū. BALTKOM, UNINET, kā arī

BALTKOM saistītie uzņēmumi SIA "Aldems", SIA "Baltinet Data", SIA

"Promaks" un SIA "MFL Serviss" darbojas mazumtirdzniecības

pakalpojumu tirgū, t.i., pakalpojumi tiek sniegti

galalietotājiem.

Interneta starptautiskās piekļuves

pakalpojumus Latvijā sniedz SIA "Lattelecom", SIA "TELIA Latvija"

u.c., kas minēto pakalpojumu sniedz interneta vietējās piekļuves

pakalpojumu sniedzējiem, kas savukārt sniedz pakalpojumus

lietotājiem vai citiem interneta pakalpojuma sniedzējiem. BALTKOM

un UNINET tieši nesniedz starptautiskās interneta piekļuves

pakalpojumus, bet izmanto to elektronisko sakaru komersantu

pakalpojumus, kuri to nodrošina.

BALTKOM sniedz vietējās interneta

piekļuves pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un Salaspilī,

izmantojot savus elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais

uzņēmums SIA "Aldems" sniedz interneta piekļuves pakalpojumus

Jelgavā, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Citās

Latvijas pilsētās un rajonos BALTKOM interneta piekļuves

pakalpojumus nesniedz.

UNINET interneta piekļuves

pakalpojumus sniedz tikai Rīgas pilsētas teritorijā, izmantojot

savu elektronisko sakaru tīklu.

4.4. Publisko datu un elektronisko

ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus

Publisko datu un elektronisko

ziņojumu pārraides pakalpojumi ir "publiski pieejami elektronisko

sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai

maršrutēšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, izņemot

publiskos interneta piekļuves, balss telefonijas, radio un

televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos

elektronisko sakaru tīklos".

Datu pārraides pakalpojumus Rīgas

pilsētas teritorijā un Salaspilī BALTKOM sniedz, izmantojot savus

elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais uzņēmums SIA

"Aldems" sniedz datu pārraides pakalpojumus Jelgavā, izmantojot

savu elektronisko sakaru tīklu. Citās Latvijas pilsētās un

rajonos BALTKOM datu pārraides pakalpojumus nesniedz.

UNINET publisko datu un

elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus sniedz tikai Rīgas

pilsētas teritorijā, izmantojot savu elektronisko sakaru

tīklu.

Ņemot vērā iepriekš minēto,

Konkurences padome uzskata, ka šīs apvienošanās rezultātā tiek

ietekmēti šādi tirgi: interneta piekļuves pakalpojuma tirgus un

publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

tirgus.