Par tirgus dalībnieku apvienošanos Lieta Nr.2377/07/10/19 Par SIA "Baltkom TV SIA" un SIA "Uninet" apvienošanos

1BALTKOM dalībnieki ir SIA

2"ALĪNA" ar 99,92% no pamatkapitāla un VAS "Latvijas Valsts radio

3un televīzijas centrs" ar 0,08% no pamatkapitāla.

4BALTKOM darbības veidi pēc

5Vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijas un saskaņā ar

6sabiedrības statūtiem ir telesakari (64.2), radio un televīzijas

7darbība (92.2), ar kino un video saistītās darbības (92.1),

8inženiersistēmu montāža (45.3), ierakstu reprodukcija (22.3),

9individuālās lietošanas priekšmetu un sadzīves aparatūras un

10iekārtu remonts (52.7), pārējo mašīnu un iekārtu iznomāšana

11(71.3), datu apstrāde (72.3), ar datu bāzi saistītās darbības

12(72.4), tirgus un sabiedriskās domas izpēte (74.13), konsultēšana

13komercdarbībā un vadībzinībā (74.14), pārējo pakalpojumu

14sniegšana (93.0), citi Latvijas likumdošanā atļautie darbības

15veidi pēc NACE klasifikatora.

16Saskaņā ar 2005.gada 15.novembrī

17izsniegto Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk

18tekstā - Regulators) licenci BALTKOM ir tiesīgs sniegt šādus

19elektronisko sakaru pakalpojumus: fiksētās vietējās balss

20telefonijas pakalpojumi, datu un elektronisko ziņojumu pārraides

21pakalpojumi, nomāto līniju pakalpojumi, interneta piekļuves

22pakalpojumi, televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumi,

23mobilo balss telefonijas pakalpojumi.

24SIA "ALĪNA" ir tieša izšķiroša

25ietekme SIA "AKVAPARKS", SIA "LATTELENET". BALTKOM ir tieša

26izšķiroša ietekme a/s "TV LATVIJA", SIA "TV 24", SIA "Aldems",

27SIA "Baltinet Data", SIA "Promaks", SIA "MFL Serviss".

28Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē visas iepriekš

29uzskaitītas komercsabiedrības uzskatāmas par vienu tirgus

30dalībnieku.

31UNINET vienīgais dalībnieks ir a/s

32"Balticom". UNINET darbības veidi pēc Vispārējās ekonomiskās

33darbības klasifikācijas ir telesakari (64.2).

34Saskaņā ar 2005.gada 22.novembrī

35izsniegto Regulatora licenci UNINET ir tiesīgs sniegt interneta

36piekļuves un datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus

37Rīgā.

38A/s "Balticom" ir tieša izšķiroša

39ietekme SIA "ERUM", SIA "THE SYSTEMS", SIA "ZEMGALES TĪKLI", SIA

40"SV Nets", SIA "TEKALATS". Konkurences likuma 1.panta 9.punkta

41izpratnē visas iepriekš uzskaitītās komercsabiedrības uzskatāmas

42par vienu tirgus dalībnieku.

1Apvienošanās paredzēta, BALTKOM

2iegādājoties 100% UNINET kapitāla daļu no a/s "Balticom" saskaņā

3ar 29.08.2007. starp BALTKOM un a/s "Balticom" noslēgto

4priekšlīgumu.

5Pēc 100% UNINET kapitāla daļu

6iegādes sabiedrības īpašuma un lietojuma tiesības saglabās

7UNINET. Savukārt kontroles struktūra tiek noteikta atbilstoši

8Komerclikuma tiesību sadalījumam starp UNINET valdi un

9BALTKOM.

10Konkurences likuma 15.panta pirmās

11daļas 3.punktā ir noteikts, ka tirgus dalībnieku apvienošanās ir

12"(…) tāds stāvoklis, kad (…) viens vai vairāki tirgus dalībnieki

13iegūst (…) tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus

14dalībnieku (…)".

15Līdz ar to iepriekš minētais

16darījums uzskatāms par tirgus dalībnieku apvienošanos Konkurences

17likuma 15.panta pirmās daļas 3.punkta izpratnē.

1Konkurences likuma 15.panta

2otrajā daļā noteikts, ka "Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši

3apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem,

4pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei par to ziņojumu

5saskaņā ar šā likuma 16.pantu, ja pastāv viens no šādiem

6nosacījumiem:

71) apvienošanās dalībnieku

8kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks

9kā 25 miljoni latu;

102) apvienošanā iesaistīto tirgus

11dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40

12procentus."

13Saskaņā ar Ziņojumā sniegto

14informāciju apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums, kas

15aprēķināts, ņemot vērā Ministru kabineta 26.10.2004. noteikumu

16Nr.897 "Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par

17tirgus dalībnieku apvienošanos" IV sadaļu "Apgrozījuma

18aprēķināšana", 2006.gadā nav bijis lielāks par 25 miljoniem latu.

19Līdz ar to neizpildās Konkurences likuma 15.panta otrās daļas

201.punktā paredzētais kritērijs.

21Vienlaikus Ziņojuma iesniedzējs

22norāda, ka BALTKOM varētu atrasties dominējošā stāvoklī

23kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētā, un tā tirgus

24daļa pārsniedz 40%.

25Ņemot vērā iespējamību, ka

26dominance vienā konkrētajā tirgū var veicināt tirgus varu citā

27konkrētajā tirgū, kā arī pamatojoties uz Konkurences likuma

2815.panta otrās daļas 2.punktu, BALTKOM iesniedza Ziņojumu

29Konkurences padomei.

30Konkurences padome uzskata, ka

31minētās apvienošanās sakarā izpildās Konkurences likuma 15.panta

32otrās daļas 2.punktā paredzētais kritērijs, un plānotās

33apvienošanās dalībniekiem bija jāiesniedz ziņojums Konkurences

34padomei.

1Ziņojuma iesniedzējs uzskata,

2ka konkrētos preču tirgus, kuros darbojas BALTKOM, varētu definēt

3kā televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumu tirgus,

4interneta piekļuves pakalpojumu tirgus, publisko datu un

5elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus, balss

6telefonijas pakalpojumu tirgus. Savukārt konkrēto preču tirgu,

7kurā darbojas UNINET, varētu definēt kā interneta piekļuves un

8datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus.

94.1. Televīzijas un skaņas

10izplatīšanas pakalpojumu tirgus

11Radio un televīzijas likuma

122.panta 6.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir signālu

13pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas

14tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana. Savukārt raidīšana ir

15programmu sākotnēja izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes

16raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā

17veidā, lietojot radiofrekvenču spektru daļu starptautiskajos

18standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzijai)

19(Radio un televīzijas likuma 2.panta 8.punkts).

20Saskaņā ar Konkurences padomes

21rīcībā esošo informāciju pastāv šādas signāla pārraides

22tehnoloģijas:

231) pārraide ar kabeļtīkla

24palīdzību (kabeļtelevīzijas pakalpojumi);

252) pārraide ar individuālo

26mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmu (MMDS) jeb dekodera

27palīdzību (MMDS jeb TV dekodera pakalpojumi);

283) pārraide ar virszemes digitālās

29ciparu televīzijas sistēmas (DVB-T) palīdzību (digitālās

30televīzijas pakalpojumi);

314) pārraide ar satelīta signālu

32uztverošo iekārtu palīdzību tieši pakalpojuma saņēmējam

33(satelīttelevīzijas pakalpojumi).

34Ziņojumā norādīts, ka BALTKOM

35varētu atrasties dominējošā stāvoklī tieši kabeļtelevīzijas

36pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētā. Tā tirgus daļa 2006.gadā pēc

37apgrozījuma bija lielāka par 40%.

38Kabeļtelevīzija (...) ir

39elektroniskie saziņas līdzekļi, kas raida noteiktam klausītāju

40vai skatītāju lokam - abonentiem - ar vienvirziena vai

41divvirzienu (interaktīvo) informācijas plūsmu, bet tie nav sakaru

42līdzekļi, ar kuru palīdzību abonenti var savstarpēji sazināties

43(Radio un televīzijas likuma 33.panta pirmā daļa).

44Kabeļtelevīzijas pakalpojuma

45nodrošināšanai ir nepieciešams kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana

46ir saistīta ar projektēšanas un izbūves izmaksām. Elektronisko

47sakaru komersants (šajā gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma

48sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā,

49dekodē signālu un pārraida to pa tīklu pieslēgtajiem abonentiem

50(mājsaimniecībām, viesnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam nav

51nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu

52iekārtas signāla uztveršanai, piemēram, satelītuztvērēji.

53Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas

54pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma

55pakalpojumu, jo tiek izmantots viens un tas pats kabeļtīkls.

56Kabeļtelevīzijas tīkla piekļuves veids ir otrais pēc izplatības

57(kabeļu modemu tehnoloģija). Aparatūra interaktīvas datu

58pārraides nolūkā tiek pieslēgta kabeļu televīzijas tīkliem, ko

59parasti veido, izmantojot koaksiālos vai optiskos (stikla

60šķiedras) kabeļus. Šāda veida platjoslas piekļuvi internetam Rīgā

61un citās lielākajās pilsētās sniedz vairāki kabeļu televīzijas

62operatori.

63No pieprasījuma puses

64kabeļtelevīzijas pakalpojumi, kuri tiek sniegti vienā pilsētā

65(mikrorajonā), nevar tikt aizvietoti ar pakalpojumiem, kuri tiek

66sniegti citā vietā, jo pakalpojuma sniegšana ir cieši saistīta ar

67kabeļtīkla esamību. Līdz ar to, kā arī saskaņā ar Konkurences

68padomes lēmumos1 nostiprināto praksi, par konkrēto

69ģeogrāfisko tirgu šajā gadījumā tiek uzskatīta vienas pilsētas

70teritorija.

71Faktiski konkurence

72kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū pastāv tur, kur ir dažādu

73tirgus dalībnieku tīklu pārklājums. Jēdziens "tīklu pārklājums"

74jāsaprot tā, ka pārklājums konkrētam abonentam dod iespēju

75izvēlēties starp diviem vai vairākiem kabeļtelevīzijas

76operatoriem.

77Saskaņā ar Ziņojumā ietverto

78informāciju BALTKOM plāno attīstīt kabeļtelevīzijas pakalpojumu

79sniegšanas tirgu Rīgas pilsētā, izmantojot savus elektronisko

80sakaru tīklus. UNINET nedarbojas kabeļtelevīzijas sniegšanas

81pakalpojumu tirgū, kā arī neplāno attīstīt kabeļtelevīzijas

82pakalpojumus Rīgas pilsētā.

83Ziņojumā atsevišķi norādīts, ka

84"UNINET elektronisko sakaru tīkls ir piemērojams interneta un

85datu pārraides pakalpojumu sniegšanai, bet ne citu elektronisko

86sakaru pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā kabeļtelevīzijas

87pakalpojumu sniegšanai". Kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanai

88UNINET elektronisko sakaru tīkls nav piemērots tā tehnoloģisko

89īpatnību dēļ. Tīkls ir būvēts, izmantojot "vīto pāri", kas

90ierobežo tā caurlaides spēju līdz 100 MHz, taču TV signālu

91pārraides ir nepieciešams frekvenču diapazons līdz 855 MHz.

92Tādējādi, lai sniegtu kabeļtelevīzijas pakalpojumus,

93elektroniskais sakaru tīkls pilnībā izbūvējams no jauna,

94pielietojot citas tīkla būvniecības tehnoloģijas.

95Līdz ar to var secināt, ka

96apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts kabeļtelevīzijas

97pakalpojumu sniegšanas tirgus Rīgas pilsētā.

984.2. Balss telefonijas pakalpojuma

99tirgus

100Balss telefonijas pakalpojums ir

101publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas

102signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai

103tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru

104galaiekārtām reālajā laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko

105sakaru tīkls tiek izmantots balss telefonijas pakalpojumu

106sniegšanai, ir iespējams izdalīt balss telefoniju fiksētajā

107elektronisko sakaru tīklā un balss telefoniju mobilajā

108elektronisko sakaru tīklā.

109Līdz šim, vērtējot balss

110telefonijas mazumtirdzniecības pakalpojumu fiksētajā elektronisko

111sakaru tīklā un mobilajā elektronisko sakaru tīklā savstarpēju

112aizvietojamību pēc cenas, funkcionalitātes un citiem faktoriem,

113Konkurences padome ir nonākusi pie secinājuma, ka minētie

114pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami.

115Konkrēto ģeogrāfisko tirgu

116Konkurences padome savos lēmumos2 līdz šim ir

117definējusi kā Latvijas Republikas teritoriju, jo Latvijas

118Republikas teritorijā konkurences apstākļi ir pietiekami līdzīgi

119visiem balss telefonijas pakalpojumu tirgus dalībniekiem.

120BALTKOM ir reģistrēts Regulatorā

121kā fiksētās vietējās balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs un

122mobilo balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs. BALTKOM fiksētās

123vietējās balss telefonijas pakalpojumus sniedz tikai Rīgā,

124izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Starptautisko balss

125telefonijas pakalpojumu BALTKOM nodrošina abonentiem savā

126elektronisko sakaru tīklā, noslēdzot starpsavienojuma līgumus ar

127elektronisko sakaru operatoriem SIA "LATTELENET", SIA "Latvijas

128Dzelzceļš", kuriem ir attiecīga piekļuve starptautiskajiem

129elektronisko sakaru tīkliem.

130BALTKOM nesniedz balss telefonijas

131pakalpojumus mobilajā elektronisko sakaru tīklā Latvijā, taču

132saskaņā ar Ziņojumā ietverto informāciju BALTKOM ir saņēmis

133numerācijas lietošanas tiesības uz 100 000 publisko mobilo

134telefonu tīklu numuriem. BALTKOM saistītais uzņēmums SIA

135"Baltinet Data" ir reģistrējies Regulatorā kā balss telefonijas

136pakalpojumu sniedzējs, kā arī saņēmis lietošanā nacionālos

137resursus - numerācijas lietošanas tiesības uz simts publisko

138fiksēto telefonu tīklu pakalpojuma numuriem Rīgas numerācijas

139rajonā. SIA "Baltinet Data" balss telefonijas pakalpojumus

140fiksētajā elektronisko sakaru tīklā nesniedz.

141Ziņojumā ir norādīts, ka UNINET

142nav reģistrējis Regulatorā kā balss telefonijas pakalpojumu

143sniedzējs un balss telefonijas pakalpojumus nesniedz.

144Līdz ar to var secināt, ka

145apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts balss telefonijas

146pakalpojuma tirgus Latvijas Republikā.

1474.3. Interneta piekļuves

148pakalpojuma sniegšanas tirgus

149Publiskie interneta piekļuves

150pakalpojumi saskaņā ar Regulatora 26.01.2005. noteikumiem

151"Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu

152saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi,

153kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp galaiekārtu

154un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju

155u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu

156pārraides tīklā.

157Saskaņā ar Elektronisko sakaru

158likuma 1.panta 11.punktu interneta piekļuves pakalpojumi var tikt

159nodrošināti:

160- Satelītu tīklos un fiksētos

161elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos,

162ieskaitot internetu);

163- Mobilo zemes elektronisko sakaru

164tīklos;

165- Tīklos, kurus izmanto radio un

166televīzijas signāla izplatīšanai;

167- Kabeļtelevīzijas un kabeļradio

168tīklos;

169- Elektrības kabeļu sistēmās,

170ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus.

171Interneta piekļuves sniedzējs ir

172komercsabiedrība vai organizācija, kas klientiem nodrošina

173piekļuvi tīklam Internet. Interneta piekļuves sniedzējs parasti

174iegādājas pieslēgumu no citām firmām, kurām ir tieši savienojumi

175ar internetu, un pārdod tālāk lietotājiem atsevišķas frekvenču

176joslas.

177Internets ir pasaules lielākais

178intertīkls, kas ietver lielu skaitu transkontinentālos,

179nacionālos, reģionālos un lokālos tīklus ar dažādām caurlaidības

180iespējām un izmantojamo kanālu tipiem. Pēc šīs definīcijas,

181interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem ir

182jādod iespēja piekļuvei ārvalstu interneta resursiem. Tātad, ja

183klients izmanto interneta piekļuves pakalpojumu, tad viennozīmīgi

184viņam ir iespējas arī piekļuvei ārvalstu interneta resursiem.

185Interneta vietējās piekļuves

186pakalpojumus gala lietotājiem, kā arī šā pakalpojuma

187tālāksniedzējiem piedāvā vairāk nekā simts komercsabiedrības, kas

188ir vertikāli saistītas ar interneta starptautiskās piekļuves

189pakalpojuma sniedzējiem.

190Interneta piekļuves pakalpojumu

191sniegšanas tirgu ir iespējams sadalīt mazumtirdzniecības un

192vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū. BALTKOM, UNINET, kā arī

193BALTKOM saistītie uzņēmumi SIA "Aldems", SIA "Baltinet Data", SIA

194"Promaks" un SIA "MFL Serviss" darbojas mazumtirdzniecības

195pakalpojumu tirgū, t.i., pakalpojumi tiek sniegti

196galalietotājiem.

197Interneta starptautiskās piekļuves

198pakalpojumus Latvijā sniedz SIA "Lattelecom", SIA "TELIA Latvija"

199u.c., kas minēto pakalpojumu sniedz interneta vietējās piekļuves

200pakalpojumu sniedzējiem, kas savukārt sniedz pakalpojumus

201lietotājiem vai citiem interneta pakalpojuma sniedzējiem. BALTKOM

202un UNINET tieši nesniedz starptautiskās interneta piekļuves

203pakalpojumus, bet izmanto to elektronisko sakaru komersantu

204pakalpojumus, kuri to nodrošina.

205BALTKOM sniedz vietējās interneta

206piekļuves pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un Salaspilī,

207izmantojot savus elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais

208uzņēmums SIA "Aldems" sniedz interneta piekļuves pakalpojumus

209Jelgavā, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Citās

210Latvijas pilsētās un rajonos BALTKOM interneta piekļuves

211pakalpojumus nesniedz.

212UNINET interneta piekļuves

213pakalpojumus sniedz tikai Rīgas pilsētas teritorijā, izmantojot

214savu elektronisko sakaru tīklu.

2154.4. Publisko datu un elektronisko

216ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus

217Publisko datu un elektronisko

218ziņojumu pārraides pakalpojumi ir "publiski pieejami elektronisko

219sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai

220maršrutēšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, izņemot

221publiskos interneta piekļuves, balss telefonijas, radio un

222televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos

223elektronisko sakaru tīklos".

224Datu pārraides pakalpojumus Rīgas

225pilsētas teritorijā un Salaspilī BALTKOM sniedz, izmantojot savus

226elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais uzņēmums SIA

227"Aldems" sniedz datu pārraides pakalpojumus Jelgavā, izmantojot

228savu elektronisko sakaru tīklu. Citās Latvijas pilsētās un

229rajonos BALTKOM datu pārraides pakalpojumus nesniedz.

230UNINET publisko datu un

231elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus sniedz tikai Rīgas

232pilsētas teritorijā, izmantojot savu elektronisko sakaru

233tīklu.

234Ņemot vērā iepriekš minēto,

235Konkurences padome uzskata, ka šīs apvienošanās rezultātā tiek

236ietekmēti šādi tirgi: interneta piekļuves pakalpojuma tirgus un

237publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

238tirgus.

1Saskaņā ar Konkurences likuma

21.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus,

3kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu.

45.1. Konkrētās preces tirgus

5Konkurences likuma 1.panta

65.punktā noteikts, ka konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces

7tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo

8noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā

9pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes

10un lietošanas īpašības.

11Galvenais faktors, kas jāņem vērā,

12nosakot konkrētās preces tirgus robežas, ir patērētāju viedoklis

13par preču aizstājamību. Elektronisko sakaru pakalpojumi -

14interneta piekļuves pakalpojumi, publisko datu un elektronisko

15ziņojumu pārraides pakalpojumi, nomāto līniju pakalpojumi,

16fiksētās telefonijas pakalpojumi, televīzijas un skaņas

17izplatīšanas pakalpojumi, mobilās telefonijas pakalpojumi u.c. -

18pēc to raksturojošām īpašībām un pielietojuma iespējām nav

19savstarpēji aizvietojami no pieprasījuma (apmierina dažādas

20patērētāja vajadzības) un piedāvājuma puses. Līdz ar to iepriekš

21uzskaitītie elektronisko sakaru pakalpojumi veido atsevišķus

22konkrētās preces tirgus Konkurences likuma 1.panta 5.punkta

23izpratnē.

24Saskaņā ar Internet Access

25Services (interneta piekļuves pakalpojumi) definējumu ārvalstu

26interneta resursus nav iespējams atdalīt no vietējiem interneta

27resursiem. Ņemot vērā minēto, kā arī Konkurences padomes lēmumos

28nostiprināto praksi3, Konkurences padome uzskata, ka

29šajā lietā konkrētās preces tirgus ir interneta piekļuves

30pakalpojumu tirgus.

31Ņemot vērā to, ka BALTKOM un

32UNINET savus elektronisko sakaru tīklus izmanto arī publisko datu

33un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu nodrošināšanai,

34otrs ietekmētais konkrētās preces tirgus ir publisko datu un

35elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus (turpmāk

36tekstā - datu pārraides pakalpojuma tirgus).

37Strikti nošķirt datu pārraides

38pakalpojumus no interneta piekļuves pakalpojumiem ir grūti. Datu

39pārraides gadījumā tiek slēgts līgums ar klientu (parasti tie ir

40lielie vai vidēji uzņēmumi), kurš pieprasa saslēgt datu

41pārsūtīšanas punktus, t.i., Virtual Private Network. "Virtuālais

42privātais tīkls (turpmāk tekstā - VPT) ir publiska datoru tīkla

43mezglu kopa, kas, izmantojot dažādas sistēmas, izveidota tā, lai

44kā datu pārsūtīšanas vidi izmantotu tīklu Internet. Šīs sistēmas

45izmanto šifrēšanu un citus drošības pasākumus, lai piekļuve

46tīklam būtu nodrošināta tikai autorizētiem lietotājiem un neviens

47cits datus nevarētu pārķert." Par papildu samaksu klients var

48saņemt piekļuves iespējas interneta pakalpojumam. Interneta

49piekļuves pakalpojumu parasti izmanto nelielie klienti un

50privātpersonas, taču tas nenozīmē, ka klienti nevar saņemt arī

51datu pārraides pakalpojumus (uzstādot paši attiecīgu iekārtu

52starp datu pārraides punktiem). Ņemot vērā iepriekš minēto un

53vadoties no VPT definīcijas, tehniski nav iespējams norobežot šos

54abus pakalpojumus4.

55Līdz ar to Konkurences padome šīs

56lietas ietvaros izskatīs interneta piekļuves un datu pārraides

57pakalpojumu tirgu, nenodalot tos.

585.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

59tirgus

60Konkurences likuma 1.panta

613.punktā noteikts, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

62ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās

63preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem,

64un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.

65Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

66teritorija, kurā patērētājiem ir ekonomiska iespēja nopirkt

67konkrētās preces. Ārpus šīs teritorijas patērētājs nevar

68iegādāties konkrētas preces vai to iegāde rada tam būtiskus

69papildu izdevumus; preču piegādātājs nevar pārdot konkrētās

70preces vai var to darīt uz ievērojami neizdevīgākiem

71nosacījumiem.

72Ziņojuma iesniedzējs kā konkrēto

73ģeogrāfisko tirgu ir norādījis Latvijas Republiku.

74Ziņojumā norādīts, ka Rīgas

75pilsētas teritorijā konkurences apstākļi būtiski neatšķiras no

76citām vietām Latvijā. Rīgā darbojas viens dominējošais operators

77SIA "Lattelecom" un liels daudzums komersantu ar tirgus daļām,

78kas nepārsniedz 5% katram tirgus dalībniekam. Tāpat nepastāv

79būtiskas barjeras ienākšanai interneta piekļuves un datu

80pārraides pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētā.

81Taču ņemot vērā to, ka UNINET

82sniedz interneta piekļuves un datu pārraides pakalpojumus tikai

83Rīgas pilsētas robežās, kā arī Konkurences padomes

84lēmumos5 nostiprināto praksi, Konkurences padome

85uzskata, ka šīs lietas ietvaros konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

86ir Rīgas pilsētas teritorija.

875.3. Konkrētais tirgus

88Saskaņā ar Konkurences likuma

891.panta 4.punktu konkrētais tirgus nosakāms kā interneta

90piekļuves un datu pārraides pakalpojuma tirgus Rīgas pilsētas

91teritorijā.

1Konkurences apstākļi konkrētajā

2tirgū un apvienošanās darījuma ietekme uz tiem

3Elektronisko sakaru līmeņa

4attīstība un tirgus situācija nosaka interneta pieslēgumu

5tehniskās iespējas un tarifu dažādību, piedāvājot klientiem

6lielāku pakalpojumu izvēli. Pateicoties elektronisko sakaru

7attīstībai, lietotājiem ir pieejami visdažādākie tehnoloģiskie

8risinājumi interneta pieslēgumu jomā.

9Latvijā ir izplatīti visi Eiropā

10pieejamie tehnoloģiju un interneta pieslēgumu veidi: sākot no

11iezvanpieejas līdz optiskajiem pieslēgumiem. Līdz 2007.gada

1221.martam elektronisko sakaru nozarē bija reģistrēti 469

13elektronisko sakaru komersanti, 402 no tiem sniedz publiskā

14interneta piekļuves pakalpojumus. Saskaņā ar Ziņojumam pievienotā

15pētījuma datiem Latvijā strauji pieaug to cilvēku skaits, kas

16internetu lieto mājās. Rezultāti rāda, ka gandrīz visiem

17interneta lietotājiem Latvijā šobrīd mājās ir datori (90%). No

18tiem 92% ir arī mājas interneta pieslēgums. Jaunākie pētījuma

19rezultāti parāda tendenci, ka arvien samazinās interneta

20lietotāju īpatsvara starpība starp Rīgu un pārējām Latvijas

21pilsētām. Par minēto liecina arī interneta pieslēgumu pieejamība

22mājās. Iepriekš minētie dati liecina, ka ar katru gadu interneta

23piekļuves pakalpojumus sāk lietot arvien vairāk Latvijas

24iedzīvotāju, tādējādi var secināt, ka pieaug pieprasījums pēc

25minētā pakalpojuma.

26BALTKOM un UNINET interneta

27piekļuves un datu pārraides pakalpojumus sniedz tikai privātiem

28abonentiem, līdz ar to šīs lietas ietvaros apvienošanās

29dalībnieku, kā arī citu tirgus dalībnieku tirgus daļas tiks

30norādītas, ņemot vērā privāto klientu sektoru.

31Saskaņā ar Ziņojumā sniegto

32informāciju par lielākiem interneta piekļuves un datu pārraides

33pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ir uzskatāmas šādas

34komercsabiedrības: SIA "Lattelecom", a/s "Balticom", SIA "Baltkom

35TV SIA", SIA "MiTs", SIA "Izzi" u.c. Iepriekš minēto

36komercsabiedrību tirgus daļas ir atspoguļotas sekojošās

37tabulās:

38Tabula Nr.1.

39Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu

40pārraides pakalpojumu tirgus lielums pēc privāto abonentu skaita

41(Latvijas Republika)

42Operators

432004.gads

442005.gads

452006.gads

46Abonentu

47skaits

48Tirgus

49daļa

50Abonentu

51skaits

52Tirgus

53daļa

54Abonentu

55skaits

56Tirgus

57daļa

58Lattelecom

59(*)

60(*)

61(*)

62(*)

63(*)

64(*)

65<40%

66<30%

67<30%

68Balticom

69A/S

70(*)

71(*)

72(*)

73(*)

74(*)

75(*)

76<5%

77<5%

78<5%

79Baltkom

80(*)

81(*)

82(*)

83(*)

84(*)

85(*)

86<5%

87<5%

88<5%

89Aldems

90(*)

91(*)

92(*)

93(*)

94(*)

95(*)

96<5%

97<5%

98<5%

99Promaks

100(*)

101(*)

102(*)

103(*)

104(*)

105(*)

106<5%

107<5%

108<5%

109Baltinet

110Data

111(*)

112(*)

113(*)

114(*)

115(*)

116(*)

117<5%

118<5%

119<5%

120MFL

121Serviss

122(*)

123(*)

124(*)

125(*)

126(*)

127(*)

128<5%

129<5%

130<5%

131Tekalats

132(*)

133(*)

134(*)

135(*)

136(*)

137(*)

138<5%

139<5%

140<5%

141Uninet

142(*)

143(*)

144(*)

145(*)

146(*)

147(*)

148<5%

149<5%

150<5%

151SV Nets

152(*)

153(*)

154(*)

155(*)

156(*)

157(*)

158<5%

159<5%

160<5%

161MiTs

162(*)

163(*)

164(*)

165(*)

166(*)

167(*)

168<5%

169<5%

170<5%

171Izzi

172(*)

173(*)

174(*)

175(*)

176(*)

177(*)

178<5%

179<5%

180<5%

181ProNets

182(*)

183(*)

184(*)

185(*)

186(*)

187(*)

188<5%

189<5%

190<5%

191Citi

192operatori Rīgā kopā

193(*)

194(*)

195(*)

196(*)

197(*)

198(*)

199<20%

200<20%

201<10%

202Citi

203operatori reģionos kopā

204(*)

205(*)

206(*)

207(*)

208(*)

209(*)

210<50%

211<60%

212<50%

213Kopā

214(*)

215100%

216(*)

217100%

218(*)

219100%

220Tabula Nr.2.

221Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu

222pārraides pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma no privātiem

223klientiem, Ls (Latvijas Republika)

224Operators

2252004.gads

2262005.gads

2272006.gads

228Apgrozījums, Ls

229Tirgus

230daļa

231Apgrozījums, Ls

232Tirgus

233daļa

234Apgrozījums, Ls

235Tirgus

236daļa

237Lattelecom

238(*)

239(*)

240(*)

241(*)

242(*)

243(*)

244<80%

245<60%

246<60%

247Balticom

248A/S

249(*)

250(*)

251(*)

252(*)

253(*)

254(*)

255<5%

256<5%

257<5%

258Baltkom

259(*)

260(*)

261(*)

262(*)

263(*)

264(*)

265<5%

266<5%

267<5%

268Aldems

269(*)

270(*)

271(*)

272(*)

273(*)

274(*)

275<5%

276<5%

277<5%

278Promaks

279(*)

280(*)

281(*)

282(*)

283(*)

284(*)

285<5%

286<5%

287<5%

288Baltinet

289Data

290(*)

291(*)

292(*)

293(*)

294(*)

295(*)

296<5%

297<5%

298<5%

299MFL

300Serviss

301(*)

302(*)

303(*)

304(*)

305(*)

306(*)

307<5%

308<5%

309<5%

310Tekalats

311(*)

312(*)

313(*)

314(*)

315(*)

316(*)

317<5%

318<5%

319<5%

320Uninet

321(*)

322(*)

323(*)

324(*)

325(*)

326(*)

327<5%

328<5%

329<5%

330SV Nets

331(*)

332(*)

333(*)

334(*)

335(*)

336(*)

337<5%

338<5%

339<5%

340MiTs

341(*)

342(*)

343(*)

344(*)

345(*)

346(*)

347<5%

348<5%

349<5%

350Izzi

351(*)

352(*)

353(*)

354(*)

355(*)

356(*)

357<5%

358<5%

359<5%

360ProNets

361(*)

362(*)

363(*)

364(*)

365(*)

366(*)

367<5%

368<5%

369<5%

370Citi

371operatori Rīgā kopā

372(*)

373(*)

374(*)

375(*)

376(*)

377(*)

378<5%

379<10%

380<10%

381Citi

382operatori reģionos kopā

383(*)

384(*)

385(*)

386(*)

387(*)

388(*)

389<20%

390<30%

391<30%

392Kopā

393(*)

394100%

395(*)

396100%

397(*)

398100%

399Ņemot vērā to, ka 2007.gadā ir

400atļautas BALTKOM apvienošanās ar SIA "Aldems", SIA "Baltinet

401Data", SIA "Promaks" un SIA "MFL Serviss"6,

402Konkurences padome uzskata, ka, vērtējot BALTKOM un UNINET

403apvienošanos, ir pamats ņemt vērā BALTKOM, SIA "Aldems", SIA

404"Baltinet Data", SIA "Promaks" un SIA "MFL Serviss" kopējo tirgus

405daļu Latvijā 2006.gadā, kas gan pēc abonentu skaita, gan pēc

406apgrozījuma bija mazāka par 5% (pēc abonentu skaita - (*), pēc

407apgrozījuma - (*)).

408Saskaņā ar Ziņojumā ietverto

409informāciju Rīgas pilsētā interneta piekļuves un datu pārraides

410pakalpojumu tirgū strādā SIA "Lattelecom", a/s "Balticom", SIA

411"MiTs", SIA "Izzi", SIA "ProNets", SIA "Neolains" utt. To

412komercsabiedrību tirgus daļas, kas sniedz interneta piekļuves un

413datu pārraides pakalpojumus Rīgā, ir atspoguļotas sekojošās

414tabulās:

415Tabula Nr.3.

416Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu

417pārraides pakalpojumu tirgus lielums pēc privāto abonentu skaita

418(Rīgas pilsēta)

419Operators

4202004.gads

4212005.gads

4222006.gads

423Abonentu

424skaits

425Tirgus

426daļa

427Abonentu

428skaits

429Tirgus

430daļa

431Abonentu

432skaits

433Tirgus

434daļa

435Lattelecom

436(*)

437(*)

438(*)

439(*)

440(*)

441(*)

442<50%

443<40%

444<40%

445Balticom

446A/S

447(*)

448(*)

449(*)

450(*)

451(*)

452(*)

453<10%

454<10%

455<10%

456Baltkom

457(*)

458(*)

459(*)

460(*)

461(*)

462(*)

463<5%

464<10%

465<10%

466Promaks

467(*)

468(*)

469(*)

470(*)

471(*)

472(*)

473<5%

474<5%

475<5%

476Baltinet

477Data

478(*)

479(*)

480(*)

481(*)

482(*)

483(*)

484<5%

485<5%

486<5%

487MFL

488Serviss

489(*)

490(*)

491(*)

492(*)

493(*)

494(*)

495<5%

496<5%

497<5%

498Tekalats

499(*)

500(*)

501(*)

502(*)

503(*)

504(*)

505<5%

506<5%

507<5%

508Uninet

509(*)

510(*)

511(*)

512(*)

513(*)

514(*)

515<5%

516<5%

517<5%

518SV Nets

519(*)

520(*)

521(*)

522(*)

523(*)

524(*)

525<5%

526<5%

527<5%

528MiTs

529(*)

530(*)

531(*)

532(*)

533(*)

534(*)

535<5%

536<5%

537<5%

538Izzi

539(*)

540(*)

541(*)

542(*)

543(*)

544(*)

545<5%

546<10%

547<10%

548ProNets

549(*)

550(*)

551(*)

552(*)

553(*)

554(*)

555<5%

556<5%

557<5%

558Edan,

559ProMedia,

5604net

561(*)

562(*)

563(*)

564(*)

565(*)

566(*)

567<5%

568<5%

569<5%

570Neolains

571(*)

572(*)

573(*)

574(*)

575(*)

576(*)

577<5%

578<5%

579<5%

580MP

581Elektronika

582(*)

583(*)

584(*)

585(*)

586(*)

587(*)

588<5%

589<5%

590<5%

591Gravis

592Net

593(*)

594(*)

595(*)

596(*)

597(*)

598(*)

599<5%

600<5%

601<5%

602CityNet

603(*)

604(*)

605(*)

606(*)

607(*)

608(*)

609<5%

610<5%

611<5%

612Global

613DVA

614(*)

615(*)

616(*)

617(*)

618(*)

619(*)

620<5%

621<5%

622<5%

623Šilale

624LTD

625(*)

626(*)

627(*)

628(*)

629(*)

630(*)

631<5%

632<5%

633<5%

634PIT

635(*)

636(*)

637(*)

638(*)

639(*)

640(*)

641<5%

642<5%

643<5%

644FastNet

645(*)

646(*)

647(*)

648(*)

649(*)

650(*)

651<5%

652<5%

653<5%

654I-net

655(*)

656(*)

657(*)

658(*)

659(*)

660(*)

661<5%

662<5%

663<5%

664Telenet

665(*)

666(*)

667(*)

668(*)

669(*)

670(*)

671<5%

672<5%

673<5%

674Neonet

675(*)

676(*)

677(*)

678(*)

679(*)

680(*)

681<5%

682<5%

683<5%

684Spektrs

685(*)

686(*)

687(*)

688(*)

689(*)

690(*)

691<5%

692<5%

693<5%

694Jucom

695(*)

696(*)

697(*)

698(*)

699(*)

700(*)

701<5%

702<5%

703<5%

704Nite Datoru

705sistēmas

706(*)

707(*)

708(*)

709(*)

710(*)

711(*)

712<5%

713<5%

714<5%

715DTG

716(*)

717(*)

718(*)

719(*)

720(*)

721(*)

722<5%

723<5%

724<5%

725Citi

726operatori Rīgā kopā (~20 komercsabiedrības)

727(*)

728(*)

729(*)

730(*)

731(*)

732(*)

733<10%

734<5%

735<5%

736Kopā

737(*)

738100%

739(*)

740100%

741(*)

742100%

743Tabula Nr.4.

744Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu

745pārraides pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma no privātiem

746klientiem, Ls (Rīgas pilsēta)

747Operators

7482004.gads

7492005.gads

7502006.gads

751Apgrozījums, Ls

752Tirgus

753daļa

754Apgrozījums, Ls

755Tirgus

756daļa

757Apgrozījums, Ls

758Tirgus

759daļa

760Lattelecom

761(*)

762(*)

763(*)

764(*)

765(*)

766(*)

767<90%

768<70%

769<70%

770Balticom

771A/S

772(*)

773(*)

774(*)

775(*)

776(*)

777(*)

778<5%

779<10%

780<10%

781Baltkom

782(*)

783(*)

784(*)

785(*)

786(*)

787(*)

788<5%

789<5%

790<5%

791Promaks

792(*)

793(*)

794(*)

795(*)

796(*)

797(*)

798<5%

799<5%

800<5%

801Baltinet

802Data

803(*)

804(*)

805(*)

806(*)

807(*)

808(*)

809<5%

810<5%

811<5%

812MFL

813Serviss

814(*)

815(*)

816(*)

817(*)

818(*)

819(*)

820<5%

821<5%

822<5%

823Tekalats

824(*)

825(*)

826(*)

827(*)

828(*)

829(*)

830<5%

831<5%

832<5%

833Uninet

834(*)

835(*)

836(*)

837(*)

838(*)

839(*)

840<5%

841<5%

842<5%

843SV Nets

844(*)

845(*)

846(*)

847(*)

848(*)

849(*)

850<5%

851<5%

852<5%

853MiTs

854(*)

855(*)

856(*)

857(*)

858(*)

859(*)

860<5%

861<5%

862<5%

863Izzi

864(*)

865(*)

866(*)

867(*)

868(*)

869(*)

870<5%

871<5%

872<5%

873ProNets

874(*)

875(*)

876(*)

877(*)

878(*)

879(*)

880<5%

881<5%

882<5%

883Edan,

884ProMedia,

8854net

886(*)

887(*)

888(*)

889(*)

890(*)

891(*)

892<5%

893<5%

894<5%

895Neolains

896(*)

897(*)

898(*)

899(*)

900(*)

901(*)

902<5%

903<5%

904<5%

905MP

906Elektronika

907(*)

908(*)

909(*)

910(*)

911(*)

912(*)

913<5%

914<5%

915<5%

916Gravis

917Net

918(*)

919(*)

920(*)

921(*)

922(*)

923(*)

924<5%

925<5%

926<5%

927CityNet

928(*)

929(*)

930(*)

931(*)

932(*)

933(*)

934<5%

935<5%

936<5%

937Global

938DVA

939(*)

940(*)

941(*)

942(*)

943(*)

944(*)

945<5%

946<5%

947<5%

948Šilale

949LTD

950(*)

951(*)

952(*)

953(*)

954(*)

955(*)

956<5%

957<5%

958<5%

959PIT

960(*)

961(*)

962(*)

963(*)

964(*)

965(*)

966<5%

967<5%

968<5%

969FastNet

970(*)

971(*)

972(*)

973(*)

974(*)

975(*)

976<5%

977<5%

978<5%

979I-net

980(*)

981(*)

982(*)

983(*)

984(*)

985(*)

986<5%

987<5%

988<5%

989Telenet

990(*)

991(*)

992(*)

993(*)

994(*)

995(*)

996<5%

997<5%

998<5%

999Neonet

1000(*)

1001(*)

1002(*)

1003(*)

1004(*)

1005(*)

1006<5%

1007<5%

1008<5%

1009Spektrs

1010(*)

1011(*)

1012(*)

1013(*)

1014(*)

1015(*)

1016<5%

1017<5%

1018<5%

1019Jucom

1020(*)

1021(*)

1022(*)

1023(*)

1024(*)

1025(*)

1026<5%

1027<5%

1028<5%

1029Nite Datoru

1030sistēmas

1031(*)

1032(*)

1033(*)

1034(*)

1035(*)

1036(*)

1037<5%

1038<5%

1039<5%

1040DTG

1041(*)

1042(*)

1043(*)

1044(*)

1045(*)

1046(*)

1047<5%

1048<5%

1049<5%

1050Citi

1051operatori Rīgā kopā (~20 komercsabiedrības)

1052(*)

1053(*)

1054(*)

1055(*)

1056(*)

1057(*)

1058<5%

1059<5%

1060<5%

1061Kopā

1062(*)

1063100%

1064(*)

1065100%

1066(*)

1067100%

1068Ņemot vērā to, ka 2007.gadā ir

1069atļautas BALTKOM apvienošanās ar SIA "Baltinet Data", SIA

1070"Promaks" un SIA "MFL Serviss"7, Konkurences padome

1071uzskata, ka, vērtējot BALTKOM un UNINET apvienošanos, ir pamats

1072ņemt vērā BALTKOM, SIA "Baltinet Data", SIA "Promaks" un SIA "MFL

1073Serviss" kopējo tirgus daļu Rīgas pilsētā 2006.gadā, kas pēc

1074abonentu skaita ir mazāka par 15% (*), pēc apgrozījuma ir mazāka

1075par 10% (*).

1076Konkurences padome konstatēja, ka

1077Rīgas pilsētas robežās situācija interneta piekļuves un datu

1078pārraides tirgū būtiski neatšķiras no situācijas Latvijas

1079Republikā kopumā. Par lielāko interneta piekļuves un datu

1080pārraides pakalpojumu tirgus dalībnieku Rīgā atzīstams SIA

1081"Lattelecom", kura tirgus daļa 2006.gadā pēc apgrozījuma bija

1082mazāka par 70%. Savukārt UNINET tirgus daļa 2006.gadā pēc

1083apgrozījuma bija mazāka par 5%. Ņemot vērā pārējo interneta

1084piekļuves un datu pārraides pakalpojuma sniedzēju tirgus daļas

1085attiecīgajā tirgū, secināms, ka ir grūti konkurēt ar tādu

1086elektronisko sakaru pakalpojumu komersantu kā SIA

1087"Lattelecom".

1088Saskaņā ar Ziņojumā ietverto

1089informāciju UNINET elektronisko sakaru tīkls ir uzbūvēts

1090Vecmīlgrāvī un Sarkandaugavā, kur UNINET faktiski konkurē ar

1091BALTKOM, jo minētajos rajonos apvienošanās dalībniekiem pastāv

1092elektronisko sakaru tīklu pārklājums. Imantā, Iļģuciemā,

1093Zolitūdē, Āgenskalnā, Šampēterī, Bolderājā, Daugavgrīvā,

1094Vecmīlgrāvī un Zepniekkalnā ir uzbūvēts BALTKOM saistītā uzņēmuma

1095SIA "MFL Serviss" elektronisko sakaru tīkls. Tāpat Imantā,

1096Iļģuciemā un Daugavgrīvā ir uzbūvēts BALTKOM saistītā uzņēmuma

1097SIA "Baltinet Data" elektronisko sakaru tīkls. Savukārt

1098Vecmīlgrāvī ir uzbūvēts BALTKOM saistītā uzņēmuma SIA "Promaks"

1099elektronisko sakaru tīkls. Vienlaikus Ziņojuma iesniedzējs

1100norāda, ka Rīgas teritorijā iedzīvotājiem vienas mājas robežās ir

1101izvēles iespēja starp vismaz diviem interneta piekļuves

1102pakalpojuma sniedzējiem.

1103Konkrētajā tirgū pastāv šādas

1104ienākšanas barjeras: 1) tirgū ir pakalpojuma sniedzējs, kas

1105sasniedzis tāda mēroga ekonomiju, kas ļauj nodrošināt plašu

1106elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, ko patērētājiem ir

1107izdevīgāk abonēt kopā ar interneta piekļuves pakalpojumiem

1108(Lattelecom grupas apgrozījums 2006.finanšu gadā Latvijā bijis -

1109LVL 143 712 0008);

11102) izmaksas infrastruktūras izbūvei; 3) pieeja vietējai

1111elektronisko sakaru infrastruktūrai (SIA "Lattelecom" kabeļu

1112kanalizācijas īpašuma tiesības); 4) administratīvās barjeras

1113(alternatīvas elektronisko sakaru infrastruktūras izveidei ir

1114nepieciešami vairāku valsts institūciju saskaņojumi un

1115atļaujas).

1116Saskaņā ar Ziņojumā ietverto

1117informāciju 2006.gadā interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēju

1118abonentu skaits bija nedaudz mazāks par 130 000. Pēc

1119prognozēm, kopējais abonentu skaits līdz 2009.gada beigām Rīgā

1120pieaugs līdz 180 000 (proporcionāli abonentu skaits starp

1121pakalpojumu sniedzējiem nemainīsies). Konkurences padomes rīcībā

1122esošā informācija liecina par interneta pakalpojuma pieaugošu

1123popularitāti. Interneta piekļuves pakalpojumu tirgus nav

1124piesātināts un tirgū pastāv brīvs pieprasījums. Ņemot vērā

1125minēto, kā arī vērtējamās ģeogrāfiskās teritorijas - Rīgas

1126pilsētas - īpatnības (iedzīvotāju skaits un augsts blīvums),

1127secināms, ka ienākšanai konkrētajā tirgū nepastāv būtiskas

1128barjeras, jo šādās teritorijās sākotnējās investīcijas nes ātrāku

1129atdevi nekā citur. Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka

1130pastāvošās barjeras nevar būtiski ierobežot jauno tirgus

1131dalībnieku ienākšanu vai esošo tirgus dalībnieku paplašināšanos

1132interneta piekļuves un datu pārraides pakalpojumu tirgū. Tāpat

1133Konkurences padome secina, ka apvienošanās rezultātā neradīsies

1134papildu barjeras ienākšanai konkrētajā tirgū. Apvienošanās sekmēs

1135efektīvāku konkurenci konkrētajos tirgos, jo tādējādi tiks

1136veicināta dominējošā uzņēmuma SIA "Lattelecom" konkurenta

1137konkurētspēja.

1138Ņemot vērā iepriekš minēto,

1139Konkurences padome uzskata, ka BALTKOM un UNINET apvienošanās

1140darījuma rezultātā situācija interneta piekļuves un datu

1141pārraides pakalpojuma tirgū Rīgas pilsētā būtiski nemainīsies,

1142tāpat neradīsies BALTKOM dominējošais stāvoklis, kā arī nenotiks

1143konkurences būtiska samazināšanās.

1144Konkurences likuma 16.panta trešā

1145daļa nosaka, ka Konkurences padome ar lēmumu aizliedz

1146apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais

1147stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā

1148konkrētajā tirgū. Konkurences likuma 16.panta ceturtā daļa

1149nosaka: ja paziņotā tirgus dalībnieku apvienošanās neizraisa šā

1150panta trešajā daļā minētās sekas, Konkurences padome pieņem

1151lēmumu, ar kuru atļauj apvienošanos.

1152Saskaņā ar lietas izpētes gaitā

1153secināto Konkurences padome konstatē, ka neizpildās Konkurences

1154likuma 16.panta trešajā daļā minētās pazīmes un apvienošanās

1155saskaņā ar Konkurences likuma 16.panta ceturto daļu ir

1156atļaujama.

1157Ņemot vērā iepriekš minēto un

1158pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 5.punktu,

115915.panta pirmās daļas 3.punktu un otrās daļas 2.punktu, 16.panta

1160pirmo un ceturto daļu, Konkurences padome

1161nolēma:

1162atļaut SIA "Baltkom TV SIA" un SIA

1163"Uninet" apvienošanos, kas paredzēta, SIA "Baltkom TV SIA"

1164iegūstot izšķirošu ietekmi SIA "Uninet".

1165Saskaņā ar Konkurences likuma

11668.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt

1167Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā

1168stāšanās dienas.

1169(*) - Ierobežotas pieejamības

1170informācija

11711 Konkurences padomes 20.02.2004.

1172lēmums Nr. 16 lietā Nr. 712/03/05/10 Par SIA "Baltkom TV SIA"

117304.11.2003. iesniegumu "Par tirgus dalībnieku apvienošanos";

1174Konkurences padomes 23.09.2005. lēmums Nr. 47 lietā

1175Nr.463/05/10/2 Par SIA "Baltkom TV SIA" 20.05.2005. ziņojumu "Par

1176tirgus dalībnieku apvienošanos".

11772

1178Konkurences padomes 30.09.2005. lēmums Nr.48 lietā Nr.

1179497/05/10/3 Par SIA "Lattelekom" 30.05.2005. ziņojumu "Par tirgus

1180dalībnieku apvienošanos"; Konkurences padomes 20.04.2006. lēmums

1181Nr. 34 lietā "Par SIA "Jūlija O" 13.03.2006. iesniegumu Nr.

118206/03-13/190-159".

11833 Konkurences padomes 30.09.2005.

1184lēmums Nr.48 lietā Nr. 497/05/10/3 Par SIA "Lattelekom"

118530.05.2005. ziņojumu "Par tirgus dalībnieku apvienošanos";

1186Konkurences padomes 20.04.2006. lēmums Nr. 34 lietā "Par SIA

1187"Jūlija O" 13.03.2006. iesniegumu Nr. 06/03-13/190-159".

11884 Konkurences padomes 30.09.2005.

1189lēmums Nr.48 lietā Nr. 497/05/10/3 Par SIA "Lattelekom"

119030.05.2005. ziņojumu "Par tirgus dalībnieku

1191apvienošanos".

11925 Konkurences padomes 03.10.2007.

1193lēmums Nr. 124 lietā Nr. 2211/07/10/14 Par SIA "Baltkom TV SIA"

119410.09.2007. ziņojumu "Par tirgus dalībnieku apvienošanos";

1195Konkurences padomes 03.10.2007. lēmums Nr. 125 lietā Nr.

11962233/07/10/15 Par SIA "Baltkom TV SIA" 12.09.2007. ziņojumu "Par

1197tirgus dalībnieku apvienošanos"; Konkurences padomes 10.10.2007.

1198lēmums Nr. 129 lietā Nr. 2308/07/10/16 Par SIA "Baltkom TV SIA"

119920.09.2007. ziņojumu "Par tirgus dalībnieku

1200apvienošanos".

12016

1202Konkurences padomes 04.09.2007. lēmums Nr. 106 lietā Nr.

12031881/07/10/12 Par SIA "Baltkom TV SIA" 06.08.2007. ziņojumu "Par

1204tirgus dalībnieku apvienošanos"; Konkurences padomes 03.10.2007.

1205lēmums Nr. 124 lietā Nr. 2211/07/10/14 Par SIA "Baltkom TV SIA"

120610.09.2007. ziņojumu "Par tirgus dalībnieku apvienošanos";

1207Konkurences padomes 03.10.2007. lēmums Nr. 125 lietā Nr.

12082233/07/10/15 Par SIA "Baltkom TV SIA" 12.09.2007. ziņojumu "Par

1209tirgus dalībnieku apvienošanos"; Konkurences padomes 10.10.2007.

1210lēmums Nr. 129 lietā Nr. 2308/07/10/16 Par SIA "Baltkom TV SIA"

121120.09.2007. ziņojumu "Par tirgus dalībnieku apvienošanos".

12127 Konkurences padomes 03.10.2007.

1213lēmums Nr. 124 lietā Nr. 2211/07/10/14 Par SIA "Baltkom TV SIA"

121410.09.2007. ziņojumu "Par tirgus dalībnieku apvienošanos";

1215Konkurences padomes 03.10.2007. lēmums Nr. 125 lietā Nr.

12162233/07/10/15 Par SIA "Baltkom TV SIA" 12.09.2007. ziņojumu "Par

1217tirgus dalībnieku apvienošanos"; Konkurences padomes 10.10.2007.

1218lēmums Nr. 129 lietā Nr. 2308/07/10/16 Par SIA "Baltkom TV SIA"

121920.09.2007. ziņojumu "Par tirgus dalībnieku

1220apvienošanos".

12218

1222SIA "Lattelecom" peļņa. Skat. Internetā:

1223http://www.lattelecom.technology.lv/category.asp?catID=1646&ID=17017

1224(uz 24.08.2007.)

1225Konkurences padomes priekšsēdētāja

1226I.Jaunzeme